Ajita Agama Sanskrit IAST
Ajita Agama Sanskrit IAST bietet den Sanskrittext des Ajita Agama in lateinischer Umschrift mit diakritischen Zeichen. Das Werk gehört zu den Agamas des Shaiva Siddhanta und behandelt die Verehrung Shivas, die Kraft der Mantras, Initiation, innere Sammlung sowie Tempelbau und heilige Rituale.
Der hier wiedergegebene Kriyāpāda, der Abschnitt über das rituelle Handeln, umfasst 103 Kapitel und fünf Anhänge. Er verbindet ausführliche Anweisungen zur Puja mit Lehren über Shiva und Shakti, Guru, Yoga und Befreiung.
Die vollständige deutsche Übersetzung mit einer Einführung in Lehre und spirituelle Bedeutung findest du unter Ajita Agama. Der Sanskrittext in indischer Schrift steht unter Ajita Agama Sanskrit Devanagari. Für die meditative Lektüre bietet Ajita Agama 108 Verse und Mantras eine Auswahl deutscher Verse und belegter Rezitationsformeln.
Hinweise zur Umschrift und Orientierung
Die Umschrift folgt dem internationalen Standard IAST. Seine Zeichen unterscheiden Sanskritlaute genauer als die gewöhnliche lateinische Schreibweise: ā, ī und ū bezeichnen lange Vokale; ś und ṣ unterscheiden zwei verschiedene Zischlaute. Die Umschrift erleichtert das Lesen und das Erlernen der Aussprache auch ohne Kenntnis der Devanagari-Schrift.
Der Text steht kapitelweise zusammenhängend, ohne eingeschobene Übersetzungen. Die Kennzeichnung 20.68 bedeutet „Kapitel 20, Vers 68“ und ermöglicht den direkten Vergleich mit der deutschen Ausgabe. Bei den Anhängen steht beispielsweise A3.1 für „Anhang 3, Vers 1“. Die kursiven Sanskritzeilen am Kapitelanfang nennen die überlieferten Überschriften.
Unregelmäßigkeiten der überlieferten Verszählung bleiben erkennbar; doppelte Nummern werden durch Buchstabenzusätze unterschieden. Nähere Erläuterungen zu diesen Stellen und zur Textüberlieferung stehen im Hauptartikel.
Sanskrittext Ajita Agama in IAST
Kapitel 1
prathamaḥ paṭalaḥ · tantrāvatāraḥ
1.1 śrīmadgirivare ramye mandare cārukandare devadānavagandharvadaityadivyāṅganāgaṇaiḥ
1.2 yakṣarākṣasanāgendrabhūtapretapiśācakaiḥ mātṛkiṃpuruṣaiścaiva pramathairvainateyakaiḥ
1.3 vidyādharaiśca vividhaiḥ kinnarairmunibhistathā aṣṭādaśagaṇairetairjuṣṭe tuṣṭiprade sadā
1.4 hṛṣṭapuṣṭānyapuṣṭādyaiḥ pataṅgaiḥ parinādite puṣpabhārāvanamraiśca phalabhārāvanamrakaiḥ
1.5 nānāvṛkṣalatāgulmaiḥ paritaḥ pariśobhite haricandanamandārapārijātaiḥ sakalpakaiḥ
1.6 santānaiśca kṛtodyāne gaṅgāsrotaḥsamākule haṃsakāraṇḍavakrauñcacakravākādisaṃtate
1.7 mattamātaṅgasiṃharkṣamṛgaśākhāmṛgādibhiḥ nānāsattvagaṇairmuktavairabhāvaiḥ samākule
1.8 āsīnamāsane divye dharmādyaiḥ parikalpite umeśaṃ devadeveśaṃ somaṃ somavibhūṣaṇam
1.9 brahmendradhanadārkenduvaruṇāntakavāyubhiḥ vasvādityaiśca rudrādyaiḥ sarvadevairupāsitam
1.10 vinayenācyuto gatvā pṛcchati sma jagadgurum acyuta uvāca bhagavandevadeveśa tripurāntaka śaṃkara
1.11 ajitaṃ nāma yattantraṃ śivātprāptaṃ tvayā purā tanmamācakṣva deveśa tasyotpattipuraḥ saram
1.12 evamukto mahādevaḥ sphuranniṭilalocanaḥ uvāca tantraṃ hṛṣṭātmā girijāpatiravyayaḥ
1.13 yathāśrutaṃ tatsuśivādacyutāya mahātmane maheśvara uvāca śabdabrahmasvarūpam āsītpūrvaṃ hi sargādau vyomarūpāt parācchivāt
1.14 śabdastato’kṣarastasmācchabdarāśiranuttamaḥ navavargasamāyuktaḥ pañcāśadbhedabheditaḥ
1.15 navaparvakramastatra pañcāśadbhedasaṃyutaḥ yonibījātmakaścāpi sa bhedo’tra nigadyate
1.16 a ā i ī u ū caiva ṛ ṝ lṛ lṝ tathaiva ca e ai o au ca aṃ aśca vargo’yaṃ prathamo bhavet
1.17 kakāraśca khakāraśca gaghau ṅaśca dvitīyakaḥ tṛtīyastu cakāraśca chakāro jajhañāstathā
1.18 caturthastu ṭakāraśca ṭhakāraśca ḍakārakaḥ ḍhaṇau caiva tathau caiva dadhau caiva na eva ca
1.19 pañcamaḥ syāttathā ṣaṣṭhaḥ paphau babhau ma eva ca yakāro rephakaścaiva lakāro vaśca saptamaḥ
1.20 śakāraśca ṣakāraśca sakāraścāṣṭamaḥ smṛtaḥ haḷau ca navamo vargo bhavetparvakramo hyayam
1.21 yonibījātmanā bhinno vācāmaṅkurarūpadhṛt akārādivisargāntaṃ bījaṃ ṣoḍaśamucyate
1.22 yoniḥ syāddhi catustriṃśadakṣarāṇi tataḥ param pañcāśadakṣarairetairgrantharāśiḥ samutthitaḥ
1.23 vedādijñānabhedena śivajñānaṃ vibheditam tasmāddhi kāraṇaṃ viṣṇo tārakaṃ jñānasaṃjñakam
1.24 guhyamekākṣaraṃ taddhi praṇavaḥ parikīrtitaḥ triguṇaṃ trijagaccāpi trivedāṃstrisurānapi
1.25 trikalaṃ ca tritattvaṃ ca tamavehi janārdana brahmadvayaṃ samuddiṣṭaṃ śabdabrahma paraṃ ca yat
1.26 paraṃ tacchivamuddiṣṭaṃ brahmaśabdena śabditam śabdabrahmamayaṃ yattatsadāśivamiti smṛtam
1.27 sadāśivatanuḥ sākṣāt praṇavaḥ syājjanārdana sarvakāraṇabhūto’sau devadevaḥ sadāśivaḥ
1.28 tasyāpi kāraṇatvena saṃsthitaḥ sa paraḥ śivaḥ vāṅmano’tītarūpatvāt paratvena sa kathyate
1.29 tasmātkāraṇabhūto yaḥ sa evātra śivaḥ smṛtaḥ sadāśivastu kartā ca bhartā vai parameśvaraḥ
1.30 tasmānmaheśvaro jātastasmādrudro’hameva ca mattastvaṃ bhavataścāpi brahmā lokapitāmahaḥ
1.31 evamasmātsamutpanno mūladevaḥ sanātanaḥ so’nugrāhya maheśādīñjagadīśān sadāśivaḥ
1.32 asmadviśvajagadbhūtimasmābhiḥ kartumudyataḥ pañcavaktradharo bhūtvā pañcabhistairmukhairapi
1.33 vedādigranthajālaṃ yattatsarvamavadatprabhuḥ yadi śabdamayaṃ jyotirdīpyate na jagatsvataḥ
1.34 ajñānenāndhatamasā bhavedastaṃ gataṃ jagat iti saṃcintya deveśaḥ samutpādya daśātmajān
1.35 teṣāṃ jñānaṃ dadau pūrvaṃ daśabhedena bheditam kāmikaṃ praṇavākhyasya sudhākhyasya ca yogajam
1.36 cintyaṃ sudīptasaṃjñasya kāraṇaṃ kāraṇasya ca idaṃ suśivasaṃjñasya dīptamīśasya caiva hi
1.37 sūkṣmatantraṃ tu sūkṣmasya kālasyoktaṃ sahasrakam suprabhedaṃ diśeśasya cāmbunāmnastathāṃśumat
1.38 śivabhedamiti proktaṃ tantrāṇāṃ daśakaṃ hare daśānāṃ punarapyeṣāṃ vakṣyāmyanyaṃ gurukramam
1.39 praṇavāttrikalaḥ prāptaḥ kāmikaṃ trikalāddharaḥ yogajaṃ tu sudhāsaṃjñādbhasmasaṃjñastataḥ prabhuḥ
1.40 cintyaṃ sudīptarudrāttu gopatiśca tato’mbikā kāraṇātkāraṇaṃ śarvastataścāpi prajāpatiḥ
1.41 śivāccedamahaṃ prāpto mattastvaṃ prāptavānasi dīptamīśāttrimūrtiśca tatastasmāddhutāśanaḥ
1.42 sūkṣmādvai śravaṇaḥ prāptastasmāccāpi prabhañjanaḥ kālanāmnaḥ sahasrākhyaṃ bhīmo dharmastato hare
1.43 suprabhedaṃ diśeśāttu vighneśaśca tataḥ śaśī ambusaṃjñādaṃśumantaṃ prāpto hyugrastato raviḥ
1.44 śivabhedaḥ samākhyāto rudrabhedamatha śṛṇu rudrānaṣṭādaśotpādya śivastatsaṃkhyayā punaḥ
1.45 tantrāṇyeṣāṃ dadau tāṃśca śṛṇu vakṣye janārdana rudrasyānādināmnastu vijayaṃ dattavāṅśivaḥ
1.46 śrīrūpasya paraṃ tantraṃ parameśaprabhāṣitam daśārṇasya tu niśvāsaṃ prodgītaṃ śūlinastataḥ
1.47 mukhabimbaṃ tu śāntasya bindoḥ siddhākhyameva hi santānaṃ śivaniṣṭhasya saumyasyoktaṃ nṛsiṃhakam
1.48 candrajñānamanantasya vimalaṃ nikhilātmanaḥ nidhanasya svayaṃbhūtaṃ vīraṃ tattejasaḥ smṛtam
1.49 rauravaṃ brahmaṇeśasya śivasaṃjñasya mākuṭam kiraṇaṃ devatārkṣyasya lalitaṃ cālayasya tu
1.50 analaṃ vyomanāmnastu śivākhyasya ca vātulam ete rudrāḥ śivājjātā labdhatantrāḥ śivājñayā
1.51 ete prāthamikāḥ proktā dvitīyānapyatha śṛṇu saṃprāpto’nādirudrāttu vijayaṃ parameśvaraḥ
1.52 śrīrūpātpārameśaṃ tu saṃprāpto hyuśanā muniḥ niśvāsaṃ tu daśārṇāttu saṃprāptā śailasaṃbhavā
1.53 prodgītaṃ śūlinaḥ prāptaḥ kavaco munisattamaḥ mukhabimbaṃ praśāntāttu dadhīcī munisattamaḥ
1.54 siddhaṃ bindostataḥ prāptastantraṃ caṇḍeśvaro gaṇaḥ santānaṃ śivaniṣṭhācca saṃprāptaḥ śaṃśapāyanaḥ
1.55 saumyāttu nārasiṃhākhyaṃ nṛsiṃhaḥ prāptavānmahat candrajñānamanantāttu prāpto devapurohitaḥ
1.56 nikhilātmanastu vimalaṃ vīrabhadro gaṇādhipaḥ nidhanācca svayaṃbhūtaṃ saṃprāptaḥ padmasaṃbhavaḥ
1.57 tejaso vīrasaṃjñaṃ tu saṃprāptastu prajāpatiḥ brahmaṇeśāttu saṃprāpto rauravaṃ nandikeśvaraḥ
1.58 makuṭaṃ śivasaṃjñāttu mahādevaśca labdhavān kiraṇaṃ devatārkṣyāttu prāptaḥ saṃvartako muniḥ
1.59 lalitaṃ cālayātprāpto rudrabhairavarūpadhṛt analaṃ vyomasaṃjñācca saṃprāptastu hutāśanaḥ
1.60 śivākhyādvātulaṃ tantraṃ mahākālastu labdhavān aṣṭāviṃśatibhedena bhinneṣveteṣu yo hare
1.61 pratitantraṃ śruto bhedo vakṣye tadagranthasaṃkhyayā vaktāraṃ nārasiṃhākhyaṃ bhairavottarasaṃjñakam
1.62 kāmikasya trayo bhedāḥ saṃkhyā tasya parārdhakam vīṇākhyaṃ tārakākhyaṃ ca śivottaramataḥ param
1.63 ātmayogaṃ ca pañcaite śrutāḥ santādinā saha yogajasya tu bhedāḥ syurgranthasaṃkhyā tu lakṣakam
1.64 sucintyaṃ subhagaṃ vāmaṃ pāpanāśaṃ parodbhavam sudhābimbākhyatantraṃ ca ṣaḍbhedāścintyasaṃjñite
1.65 tasyaiva granthasaṃkhyā tu trilakṣamabhidhīyate pāvanaṃ māraṇaṃ daurgaṃ māhendraṃ bhīmasaṃhitā
1.66 vidveṣaṃ kāraṇaṃ caite bhedāḥ saptaiva kāraṇe granthasaṃkhyā ca koṭiḥ syātpārvatīyākhyameva ca
1.67 prabhūtaṃ ca parodbhūtaṃ padmaṃ cetyajitasya tu bhedāścatvāra uddiṣṭā ayutaṃ granthasaṃkhyayā
1.68 amitaujasamānandamadbhutaṃ cābdasaṃjñitam ameyākhyaṃ tathācchādyaṃ mādhavodbhūtameva hi
1.69 asaṃkhyamamṛtaṃ ceti dīptabhedā nava smṛtāḥ granthasaṃkhyā ca niyutaṃ sūkṣmabhedo na vidyate
1.70 granthasaṃkhyā tu padmaṃ syādajitaṃ vibudhaṃ tathā viśuddhamaṅgasaṃjñaṃ ca hastaṃ cāpyatha jātibhāk
1.71 alaṃkāraṃ subodhaṃ ca prabuddhaṃ cāprameyakam daśa bhedāḥ sahasre tu saṃkhyā śaṅkhaṃ tu tadgatā
1.72 vāsavaṃ kāśyapaṃ nīlalohitaṃ bhūtatantrakam vidyāpurāṇamaindraṃ cāpyātmālaṃkārameva ca
1.73 vāsiṣṭhaṃ gautamaṃ brāhmamīśānottarameva ca prakaraṇaṃ cāpi bhedāḥ syurdvādaśāṃśumataḥ smṛtāḥ
1.74 granthasaṃkhyā bhavedviṣṇo pañcalakṣeṇa lakṣitā suprabhede na bhedo’sti saṃkhyā koṭitrayaṃ bhavet
1.75 athodbhavaṃ ca vijayaṃ saumyaṃ vai mṛtyunāśanam aghoraṃ cātha kauberaṃ mahāghoraṃ tathaiva ca
1.76 vimalaṃ ceti bhedāḥ syurvijayaṃ ca trikoṭikam padmaṃ haṃsaṃ ca sāmānyaṃ mātaṅgaṃ yakṣakaṃ tathā
1.77 puṣkalaṃ supriyāyogaṃ pārameśe prakīrtitāḥ bhedāḥ sapta bhavedagrantho lakṣadvādaśasaṃyutaḥ
1.78 niśvāsottaraniśvāse tathā niśvāsakārikā niśvāsanayanaṃ caiva guhyaniśvāsameva ca
1.79 aghoraniśvāsamevātha niśvāsasya mukhodayam sudhāniśvāsamevātha niśvāsaścāṣṭadhā bhavet
1.80 niśvāsasyaiva saṃkhyā tu koṭirityabhidhīyate vāruṇaṃ kavacaṃ caiva pāśabandhaṃ tu piṅgalam
1.81 kuśaṃ vai daṇḍadhāraṃ ca dhanurvedaṃ tathāparam śivajñānaṃ tathā kośaṃ kālajñānaṃ ca gītakam
1.82 bharataṃ sarpabhṛṣṭaṃ cāpyāyurvedaṃ dhanurdharam ātodyamiti bhedāḥ syuḥ prodgīte ṣoḍaśaiva hi
1.83 tasya syādgranthasaṃkhyā tu lakṣatritayasaṃmitā caturvaktraṃ ca saṃstobhaṃ pratibimbamayogajam
1.84 arthālaṃkāramaiśānyaṃ tuṭinīraṃ tu koṭikam kuṭṭimākhyaṃ tulāyogaṃ tulāpratyayameva ca
1.85 mahāvidyā mahāsauraṃ paṭṭaśekharameva ca nairṛtaṃ ceti bhedāḥ syurbimbe pañcadaśaiva hi
1.86 granthasaṃkhyā tu lakṣaṃ syādatra bhedevyavasthitā sārottaramauśanasaṃ śālākhyaṃ śaśimaṇḍalam
1.87 siddhe bhedāstu catvāraḥ saṃkhyā koṭistu sārdhakā liṅgādhyakṣaṃ surādhyakṣaṃ śaṃkaraṃ ca maheśvaram
1.88 asaṃkhyamanalaṃ dvandvaṃ santāne sapta bhedakāḥ granthasaṃkhyā tu lakṣaṃ syātsantāne tu prakīrtitā
1.89 īśānaṃ śivadharmaṃ ca śivadharmottaraṃ tathā divyaproktaṃ kuberākhyamiti bhedasya pañcakam
1.90 nārasiṃhe tu tatsaṃkhyā dvilakṣamiti kīrtitam sthiraṃ sthāṇu mahāntaṃ ca nandīśaṃ nandikeśvaram
1.91 ekapādapurāṇaṃ ca śāṃkaraṃ nīlarudrakam śivaṃ candraṃ kalpabhedaṃ śivaśāsanameva ca
1.92 śivaśekharasaṃjñaṃ ca devyāstu matameva ca caturdaśena bhedena candrajñānaṃ trikoṭikam
1.93 anantaṃ bhogamākrāntaṃ vṛṣaguhyamataḥ param vṛṣabhaṃ vṛṣodaraṃ caiva vyatibhūtaṃ tu raudrakam
1.94 sudantaṃ bhedakaṃ caivāpyārevatamalaṃkṛtam atikrāntāṭṭahāsākhye bhadramacchidrameva ca
1.95 vimale ṣoḍaśoktā hi bhedāḥ koṭitrayānvitam prajāpatimataṃ padmamiti bhedadvayaṃ matam
1.96 svāyaṃbhuve tu tadgranthasaṃkhyā koṭistu sārdhakā prastaraṃ phullamamalaṃ prabodhakamataḥ param
1.97 amohaṃ mohasamayaṃ śākaṭāyitameva ca bhadraṃ vilekhanaṃ vīraṃ halaṃ vai bodhabodhake
1.98 bhedāstrayodaśa proktā vīre niyutasaṃkhyayā kālākhyaṃ kāladahanaṃ rauravaṃ rauravottaram
1.99 mahākālamataṃ caindraṃ ṣaḍbhedā raurave sthitāḥ asmiṃstantrottame proktaṃ granthasaṃkhyārbudāṣṭakam
1.100 makuṭottaraṃ tu makuṭaṃ makuṭaṃ dvividhaṃ smṛtam granthasaṃkhyā tu tasyaiva lakṣamekaṃ prakīrtitam
1.101 gāruḍaṃ nairṛtaṃ nīlaṃ rukṣabhānu yavaṃ tathā dharmākhyaṃ ca kalākhyaṃ ca prabuddhaṃ dhenusaṃjñitam
1.102 nava bhedāḥ samākhyātāḥ kiraṇe koṭipañcakam lalitottaraṃ ca kaumāraṃ dvibhedau lalite smṛtau
1.103 granthasaṃkhyā bhavettatra sahasrāṇāṃ tathāṣṭakam āgneye tu na bhedo’sti granthasaṃkhyāyutatrayam
1.104 vātulottarasaṃjñaṃ ca kālajñānaṃ purohitam sarvaṃ sarvātmakaṃ nityaṃ śreṣṭhaṃ śuddhaṃ mahātmakam
1.105 viśvaṃ viśvātmakaṃ tattvaṃ dvādaśaivātra vātule bhedāstadgranthasaṃkhyā syādekalakṣeṇa lakṣitā
1.106 kāmikaṃ yogajaṃ cintyaṃ kāraṇaṃ cājitaṃ tathā dīptaṃ sūkṣmaṃ sahasrākhyaṃ cāṃśumatsuprabhedakam
1.107 tantrāṇāṃ daśakaṃ hyetadupabhedasamanvitam vedāḥ sāṅgāśca catvāraḥ śivasyordhvamukhodbhavāḥ
1.108 vijayaṃ pārameśaṃ ca niśvāsākhyamataḥ param prodgītaṃ mukhabimbaṃ ca sadyojātamukhodbhavāḥ
1.109 siddhaṃ santānasaṃjñaṃ ca nṛsiṃhaṃ candrabhāsakam vimalaṃ ceti pañcaite vāmadevamukhodbhavāḥ
1.110 svāyaṃbhuvaṃ tathā vīraṃ rauravaṃ tantramuttamam makuṭaṃ kiraṇaṃ caite ghoravaktrasamudbhavāḥ
1.111 lalitaṃ ca tathāgneyaṃ vātulaṃ ceti tattrayam sopabhedaṃ samudbhūtaṃ puruṣākhyamukhāmbuje
1.112 aṣṭāviṃśatibhedena bhinne’smiṃstantrasāgare dadhnīva sarpiḥ saṃvyāptaṃ puruṣārthacatuṣṭayam
1.113 tvayāpi pālakenādya jagatāṃ puruṣottama dharmārthakāmamokṣārthaṃ yatatāṃ dātumuttamam
1.114 laghūpāyaṃ mahārthaṃ tu tantraṃ pṛṣṭo’hamasmi yat taddadāmi śivenoktaṃ śivamuddiśya nirmitam
1.115 tanoti vipulānarthāṃstattvamantrasamāśritān trāṇaṃ ca kurute puṃsāṃ tena tantramiti smṛtam
1.116 śivarūpamidaṃ tantraṃ prathamaṃ vacmi tattvataḥ
Kapitel 2
dvitīyaḥ paṭalaḥ · śivasvarūpakathanam
2.1 śivaḥ sarvottaraḥ sthāṇuḥ paramātmā maheśvaraḥ saccidānandarūpī yaḥ sadasadvyaktivarjitaḥ
2.2 sa eva sarvagaḥ sadbhirbrahmaśabdena śabditaḥ sthūlaṃ sūkṣmaṃ paraṃ caiva vyaktāvyaktobhayaṃ tathā
2.3 bāhyamābhyantaraṃ caiva bāhyābhyantarameva ca nityaṃ caiva tathānityaṃ nityānityaṃ tathaiva ca
2.4 puṃliṅgaṃ caiva strīliṅgaṃ napuṃliṅgaṃ tṛtīyakam jāgratsvapne suṣuptiśca bhūtaṃ bhavyaṃ bhaviṣyakam
2.5 adṛśyaṃ ca tathā dṛśyaṃ dṛśyādṛśyaṃ tathaiva ca vācikaṃ mānasaṃ karma mānaṃ mātā ca meyakam
2.6 ātmavidyāśivākhyaṃ ca bhoktā bhojyaṃ ca bhogyakam māyeyamāṇavaṃ karma jñānamajñānameva ca
2.7 prakāśaṃ timiraṃ caiva sthūlaṃ sūkṣmaṃ tathaiva ca antikaṃ ca tathā dūraṃ heyopādeyameva ca
2.8 nityaṃ naimittikaṃ caiva paraṃ cāparameva ca saṃhṛtaṃ ca prakīrṇaṃ ca satyaṃ cāsatyameva ca
2.9 saccāsacca suraśreṣṭha kartṛ bhartṛ tathaiva ca hṛdyaṃ caiva tathāhṛdyaṃ hṛdyāhṛdyaṃ tathaiva ca
2.10 vācyaṃ ca vācakaṃ yattadādhārādheyameva ca śītamuṣṇaṃ ca yatproktaṃ sukhaduḥkhaṃ tathaiva ca
2.11 pavitraṃ cāpavitraṃ ca mṛdu tīkṣṇaṃ tathaiva ca rāgadveṣaṃ ca jantūnāṃ yatnālasyaṃ tathaiva ca
2.12 unnataṃ ca nataṃ caiva saṃpaccāsaṃpadeva ca susthitaṃ duḥsthitaṃ caiva calaṃ cācalameva ca
2.13 sarvametatsa eveśastasmādanyanna vidyate prakṛtiśca mahāṃścaivāpyahaṃkāraka eva ca
2.14 śabdamātraṃ sparśamātraṃ rūpamātraṃ tathā param rasamātraṃ gandhamātraṃ śrotratvakcakṣureva ca
2.15 jihvā ghrāṇaṃ ca vākpāṇipādaṃ pāyurupasthakam manasā ca pṛthivyādipañcakaṃ puruṣeṇa tu
2.16 rāgo māyā ca vidyā ca kalā niyatireva ca vidyeśaścaiva śaktiśca śuddhamāyā tathaiva ca
2.17 śuddhavidyā śuddhakalā sadāśivaśivaṃ viduḥ īśvaraśca sa eva syātsa evāhaṃ bhavāṃstathā
2.18 sa eva devo brahmādikāśyapādyāḥ prajāsṛjaḥ sa eva munayaḥ sapta candrādityau graheśvarau
2.19 sa eva devarājo’pi kuberavaruṇau tathā sa yamo’gniśca nāgeśo nirṛtirvāyureva ca
2.20 īśāno gaṇapāḥ sarve vasavo’ṣṭau tathaiva ca rudrā ekādaśānye’pi devadānavapuṅgavāḥ
2.21 daivamaṣṭavikalpaṃ ca tairyagyonaṃ ca pañcakam mānuṣyaṃ ca jagatkṛtsnaṃ sa eva śiva ucyate
2.22 catvāraśca tathā vedā rahasyena vadanti tam siddhānte bhūtatantre ca vāme srotasi dakṣiṇe
2.23 bhairave ca tathānyeṣu paśupāśupatādiṣu viṣṇutantre ca bauddhe ca tathā dikpāladarśane
2.24 aṣṭādaśapurāṇeṣu ṣaḍaṅgeṣvapareṣu ca yogaśāstreṣu sarveṣu nyāyavaiśeṣikādiṣu
2.25 yairyairyadyatparīkṣyaiva tattvamityucyate budhaiḥ tattatsa eva deveśaḥ śivasaṃjñaḥ sanātanaḥ
2.26 ādimadhyāntanirmuktaḥ svabhāvavimalaḥ prabhuḥ sarvajñaḥ paripūrṇaśca śivo jñeyaḥ śivāgame
2.27 dikkālādyanavacchinno vāṅmano’tītagocaraḥ niṣkalo niṣkriyaścāpi sarvagaḥ sarvadṛksadā
2.28 antaryāgo hi tatpūjā yogināmeva sā bhavet yogābhyāsarataiḥ puṃbhirhṛtkuśeśayamadhyame
2.29 yamādyaṣṭāṅgayogena vimalīkṛtamānasaiḥ pūjyate netaraistasya pūjākṛtyaṃ viśiṣyate
2.30 hitvā tadarcanāṃ nānyaiḥ śreyo bhavati dehinām antaryāgādhikāro’tra kvacitkasyāpi jāyate
2.31 bahiryāgādhikāro’yaṃ kiṃcijjñānāṃ ca jāyate ityavedya sa deveśaḥ śivaḥ sarvāntarasthitaḥ
2.32 lokānugrāhako bhūtvā jantūnāṃ bhuktimuktidaḥ pañcabrahmatanuḥ sākṣāt sa śivo’bhūtsadāśivaḥ
2.33 tasmādīśvara utpannaḥ sarvadevādiravyayaḥ tato’haṃ ca bhavānmattaḥ samutpanno jagadguruḥ
2.34 tvannābhikamalodbhūto hyajo lokapitāmahaḥ śivāśritā bhavedvidyā saiva māyeti kīrtitā
2.35 mūlaprakṛtirityanye sāpi pañcasu mūrtiṣu kāryakāraṇabhāvena sthitā tasyāḥ sthitiṃ śṛṇu
2.36 tasyā manonmanī devī sadāśivasamāśritā tasyāśca gaurī saṃbhūtā maheśvarasamāśritā
2.37 tasyā umā sā saṃjātā madīyā syādbhavapriyā padmā tasyāśca saṃbhūtā bhavantaṃ viṣṇumāśritā
2.38 tasyāścāpi samudbhūtā vāṇī brahmāṇamāśritā pitāmahena sṛṣṭaṃ hi jagatsarvamaśeṣataḥ
2.39 tvayā ca pālitaṃ tadvatsaṃhṛtaṃ ca mayā tathā kāryakāraṇabhāvatvamevamasmāsvavasthitam
2.40 sadāśivādiṣveteṣu tanutā śiva ucyate kevalaṃ kāraṇatvaṃ tu tasminnekaṃ vyavasthitam
2.41 so’yaṃ sadāśivo loke maheśvarapuraḥsaraiḥ asmābhiḥ pūjyate liṅge sarvajantubhiravyayaḥ
Kapitel 3
tṛtīyaḥ paṭalaḥ · liṅgotpattividhiḥ
3.1 liṅgotpattiṃ tato vakṣye śṛṇu vārijalocana puruṣasya tu yaccihnaṃ puruṣavyaktikāraṇam
3.2 sadāśivasya talliṅgaṃ śivaliṅgamiti smṛtam kūṭasthaśca mahādevaḥ sarvakāraṇakāraṇam
3.3 tvadāderyo mamādistu tasyāpyādiḥ sadāśivaḥ yuvāṃ mohārtamanasau sarvajñāvapi sarvagau
3.4 māṃ vettumasamarthau hi nārāyaṇapitāmahau parasparabalādhikyāddarpamohasamanvitau
3.5 matto’dhiko’nyo nāstīti parasparagaterṣyayā jighāṃsū dvau mitho ruṣṭau pralaye samupasthitau
3.6 tatastu yuvayormohamīdṛgbhūtaṃ sureśayoḥ saṃvīkṣya sarvadevādiḥ śabdabrahmatanuḥ śivaḥ
3.7 bodhārthaṃ yuvayoścāpi jvalanastambharūpadhṛt yo’tiṣṭhatparameśāno madhye tvāścaryasaṃyutaḥ
3.8 yuvāṃ tena paraṃ gatvā vismayaṃ surapuṅgavau kimidaṃ nviti saṃcintya tatparīkṣāsamudyatau
3.9 gatāvūrdhvamadhastāttu liṅgarūpasya tasya hi haṃsakroḍaśarīreṇa tatparyantadidṛkṣayā
3.10 sarvalokeśvarau devau nivṛttāvakṛtārthakau natvā stutvātha deveśaṃ yuvāṃ tatpārśvayoḥ sthitau
3.11 yuvayorbhaktimanvīkṣya sarvadeveśvaraḥ śivaḥ īśvaraṃ tu tadā tatra jñānadaṃ yuvayorapi
3.12 visṛjya so’pi deveśo yuvāṃ caiva sa śaṃkaraḥ yuvāṃ na vettha deveśaṃ sarvakāraṇamavyayam
3.13 sadāśivaṃ mahādevamīśānaṃ suranāyakam ahaṃ rudro yuvāṃ caiva sarve tasya prasādajāḥ
3.14 tasya liṅgamidaṃ tāvadahaṃ rudraśca sarvadā yuvāṃ cedṛśamutpādya nānādravyairyathecchayā
3.15 pūjayāmo’tha deveśaṃ pūjito liṅgamūrdhani jñānaṃ dāsyati sarvajñaḥ sadā mohopaśāntaye
3.16 asmatpūjāvidhiṃ dṛṣṭvā caturdaśavidhiṃ jagat pūjayiṣyati liṅgaṃ tat pūjā śreyo’tha dāsyati
3.17 ityuktvā saha liṅgena tiro’bhūtsapadīśvaraḥ layaṃ gacchanti bhūtāni saṃhāre nikhilāni ca
3.18 nirgacchanti yataścāpi liṅgoktistena hetunā tasminsamararcite liṅge sarve devāḥ samarcitāḥ
3.19 etatkarma tvadīyatvājjñātameva purā tvayā tathāpi kathitaṃ viṣṇo tantrasyātha kramāgatam
Kapitel 4
caturthaḥ paṭalaḥ · liṅgalakṣaṇavidhiḥ
4.1 ataḥ paramidaṃ vakṣye liṅgalakṣaṇamuttamam liṅgaṃ tu trividhaṃ proktaṃ vyaktāvyaktobhayātmakam
4.2 vyaktaṃ yatpratimāvyaktaṃ śivaliṅgamiti smṛtam mukhaliṅgaṃ bhavedanyattṛtīyamubhayātmakam
4.3 sadāśivaṃ taduddiṣṭamavyaktaṃ liṅgamuttamam aiśvaraṃ mukhaliṅgaṃ syādraudraṃ vyaktamidaṃ bhavet
4.4 madīyamiti tadviddhi vyaktaliṅgaṃ janārdana avyaktaṃ prathama teṣāṃ vadāmi surasattama
4.5 tattatprāsādamānena tanmānāttadbhavedatha prāsādamādau niścitya tadgarbhakarato’pi vā
4.6 dvāramānena vā kuryādekaikaṃ navabhedataḥ sarvārthasādhanaṃ liṅgaṃ brahmaviṣṇuśivātmakam
4.7 prāsādagarbhe śarabhāgabhāge śreṣṭhottamaṃ syādguṇabhāgaliṅgam garbhārdhamānaṃ tvadhamādhamaṃ syādanyāni liṅgāni vadāmi sapta
4.8 yatastataḥ śreṣṭhakaniṣṭhayostatkṛtvāṣṭabhāgaṃ gaganāṃśavṛddhyā antyāntyaliṅgānnavaliṅgaklṛptiṃ śreṣṭhottamāntaṃ vidadhīta vidvān
4.9 hastaikaliṅgaṃ navabhirvidadhyācchreṣṭhottamaṃ hīnakaniṣṭhaliṅgam hastena caikaikakarābhivṛddhyā navaiva liṅgaṃ tu yathākrameṇa
4.10 śreṣṭhottamaṃ dvārasamucchrayeṇa dvāre guṇāṃśe gaganāṃśakena antyāntyaliṅgānnavaliṅgaklṛptirmadhye’ṣṭabhāge sati pūrvavatsyāt
4.11 ratnaṃ śilādhātumahīruhāśca śastā hyamī mṛttikayāpi pañca liṅgārthameṣāmatha vacmi bhedaṃ ratnādikānāṃ śṛṇu tatsamastam
4.12 navaprakāraṃ kathitaṃ tu ratnaṃ śailaṃ caturdhāṣṭavidhaṃ ca dhātu dārūdbhavaṃ syānnavadhā hi liṅgaṃ tatpārthivaṃ ca dvividhaṃ pradiṣṭam
4.13 māṇikyamukte tvatha vajranīlau vairḍūryasaṃjñaṃ haritāśmanā ca puṣyādirāgasphaṭikapravālā navaiva ratnāni bhavantyamūni
4.14 śilā sitā raktanibhā ca pītā kṛṣṇā ca viprādiṣu yojanīyā grāhyānulomeṣu ca sātha kṛṣṇā sarveṣu varṇeṣu ca kalpanīyā
4.15 kalyāṇarūpye tvatha kāṃsyatāmre trapvārakūṭāyasasīsakāni dhātūni liṅgasya vidhāvamūni śuddhāni cāṣṭau kathitāni viṣṇo
4.16 bilvaḥ śamī candanadevadārū liṅgārthamaśvatthakarañjavṛkṣau ariṣṭavṛkṣaḥ khadiro madhūko navātra vṛkṣāḥ kathitāḥ sasārāḥ
4.17 yatpārthivaṃ taddvividhaṃ pradiṣṭaṃ pakvāmabhedena śivasya liṅgam saṃskāramasyāstvatha mṛttikāyā vadāmi yattacchṛṇu dārḍhyakāri
4.18 yā mṛtsitā raktanibhā ca pītā liṅgasya nirmāṇavidhau pradiṣṭā śuddhe tu tāṃ saṃpratigṛhya deśe viśodhya siñcettriphalodakena
4.19 prasecitāyāṃ mṛdi tatra viṣṇo kṣīradrumatvagbhava cūrṇamiśram godhūmamāṣodbhavamājyayuktaṃ payodadhī tailayutaṃ kṣipecca
4.20 sagugguluṃ bilvaphalasya sāraṃ prakṣipya tasyāṃ bahuśo viloḍya liṅgaṃ tayā lakṣaṇato vidadhyānmṛdā tu māsoṣitayā śivasya
4.21 iṣṭena liṅgaṃ kurvīta dravyeṣveteṣu pañcasu calaṃ cācalasaṃjñaṃ ca calaṃ śaivāṃśameva hi
4.22 tālādaṅgulaparyantaṃ talliṅgaṃ calamuttamam acalaṃ yattu talliṅgaṃ prāsādasthāpane hitam
4.23 adhomadhyordhvabhāgaṃ tu brahmaviṣṇuśivātmakam caturaśraṃ bhavedbrāhmamaṣṭāśraṃ vaiṣṇavaṃ bhavet
4.24 vṛttaṃ śaivamiti proktamevaṃ syāttattribhāgakam śailaṃ suvarṇamavyaktamacalaṃ tattribhāgayuk
4.25 uktamānagṛhītā yā sā śilā caturaśrikā āyāmasamanāhaṃ syāttattridhā vibhajetsudhīḥ
4.26 adhobhāgaṃ parityajya tadūrdhve bhāgayordvayoḥ karṇārdhahrāsataḥ kuryādaṣṭāśraṃ tu tayoḥ punaḥ
4.27 śivabhāge vikārāṃśaṃ janayitvātha tatkramāt aśracchedena vṛttaṃ syādevaṃ liṅgasya lakṣaṇam
4.28 kārayeccaturaśrārdhamaṣṭāśrasya tu nāhakam tasyārdhaṃ vṛttanāhaṃ tu bhavedetatsurārcitam
4.29 liṅgāyāmaṃ gṛhītvātha tadardhaṃ cāṣṭadhā bhajet tadbhāgaiḥ pañcabhiḥ kuryādviṣkambhaṃ cottamottamam
4.30 trisaptāṃśe tadāyāme ṣaṭpañcacaturaṃśakaiḥ viṣkambhaṃ tu bhavecchreṣṭhaṃ madhyaṃ hīnamanukramāt
4.31 athavā pañcaviṃśāṃśe nāgadvīparasairapi bhāgaiḥ pūrvavadevokto viṣkambho liṅgasaṃsthitaḥ
4.32 evaṃ caturṇāṃ liṅgānāṃ viṣkambhaḥ parikīrtitaḥ cāturvidhyamatasteṣāṃ krameṇa paripaṭhyate
4.33 ādyaṃ samaṃ bhavati liṅgamatha dvitīyaṃ tadvardhamānamapi cātha śivādhikaṃ ca | tatsvastikākhyamuditaṃ tu turīyameṣāṃ bhedo’tra bhāgavaśataḥ parikalpanīyaḥ
4.34 ajahariharabhāgaṃ vedavasvaśravṛttaṃ trividhamapi samaṃ syādunnatenādyaliṅge triguṇitavasubhāge tattrayaṃ vardhamānaṃ munivasunavabhāgaṃ brahmaviṣṇvīśvarāṇām
4.35 ucchraye kṛtadaśāṃśake bhavedvahnivāyu sakhavedabhāgikam yatra padmajaharīśvarātmakaṃ liṅgamūrtamiha tacchivādhikam
4.36 ātmāyāme rudrabhāge guṇāṃśo vairiñcaḥ syādvaiṣṇavo vedabhāgaḥ śaivastadvatsvastike’smiṃsturīye liṅge prokto hyevameva krameṇa
4.37 caturṇāmapi varṇānāṃ vardhamānaśivādhike prokte kramavivakṣāyāṃ catvāryapyagrajanmanām
4.38 bhūpānāṃ vardhamānāttu liṅgatrayamudāhṛtam liṅgadvayamiti proktaṃ vaṇijastu śivādhikāt
4.39 antyameva hi śūdrasya svastikaṃ liṅgamucyate atha caiṣāṃ tu liṅgānāṃ śiraso vartanaṃ bhavet
4.40 caturvidhaṃ tu tatproktaṃ tadvidhiṃ śṛṇu sāṃpratam kukkuṭāṇḍasamaṃ caiva chatrākāraṃ tathaiva ca
4.41 khaṇḍendusadṛśākāraṃ trapuṣākārameva ca vedāṃśe tu śirastāre netrabhāgena vartitam
4.42 kukkuṭāṇḍopamaṃ tasminvasubhāgavibhājite vartitaṃ bhāgayugmena cchatrākāraṃ bhavecchiraḥ
4.43 liṅgatāre’gnibhāge tu pakṣabhāgavivartitam ardhacandranibhaṃ vidyāttasminṣaḍbhāgabhājite
4.44 sārdhenaiva dvibhāgena vartitaṃ trapuṣākṛti viprāṇāṃ trapuṣākāraṃ chatrākāraṃ tu bhūbhṛtām
4.45 khaṇḍenduvattu vaiśyānāṃ śūdrāṇāṃ kukkuṭāṇḍavat chatrākāraṃ tu sarveṣāṃ bhavelliṅgaśiro nṛṇām
4.46 sarvaṃ viprasya nirdiṣṭaṃ chatrākārāttrayaṃ nṛpe viśāṃ khaṇḍendu sadṛśāddvayamevaṃ prakīrtitam
4.47 śūdrāṇāmekamevoktaṃ kukkuṭāṇḍanibhaṃ hare śiraso vartanaṃ proktaṃ dhārāliṅgaṃ tataḥ śṛṇu
4.48 sādhakenāśraliṅgaṃ tu pūjanīyaṃ janārdana sādhako yatphalārthī syāttatphalaṃ liṅgamucyate
4.49 trayāśraṃ varadaṃ jñeyaṃ dvyaśraṃ putravivardhanam vairināśanamekāśraṃ pañcāśraṃ tu dhanapradam
4.50 saptāśraṃ dveṣadaṃ proktamuccāṭāya navāśrakam ekādaśāśraṃ vyādhyarthaṃ śoṣaṇaṃ tridaśāśrakam
4.51 dhanyaṃ pañcadaśāśraṃ tu ṣaḍaśraṃ bhogadaṃ bhavet aṣṭāśraṃ kleśadaṃ proktaṃ dvādaśāśraṃ bhayāvaham
4.52 ṣoḍaśāśraṃ sukhārthaṃ syātsādhakānāṃ viśeṣataḥ evamaśraphalaṃ proktaṃ ratnānāṃ phalamucyate
4.53 māṇikyaṃ śrīpradaṃ proktaṃ yaśase nīlamucyate haritaṃ phaladaṃ proktaṃ doṣamuktyai ca mauktikam
4.54 pravālaṃ vaśadaṃ vidyādvajraṃ rājyapradaṃ bhavet vairḍūryaṃ vairināśārthaṃ saubhāgye puṣyarāgakam
4.55 sarvakāmapradaṃ proktaṃ sphaṭikaṃ tu janārdana uttamaṃ svasvayoni syānmadhyamaṃ svarṇayonikam
4.56 adhamaṃ raupyayoni syāttadabhāve tu tāmrajam tasyāpyabhāve śailaṃ syādratnaliṅgasya pīṭhakam
4.57 calaliṅge viśeṣo’yaṃ kathyate surasattama āyāmasadṛśaṃ nāhaṃ tatsamaṃ pīṭhavistṛtam
4.58 vistārasamamutsedhaṃ pīṭhasyāpi viśeṣataḥ śiraso vartanaṃ kuryātpūrvavacchāstracintakaḥ
4.59 caturaṃśe tu talliṅge tribhāgaṃ dṛśyamucyate bhāgamekaṃ sthitaṃ pīṭhe niścalaṃ tacca kārayet
4.60 calaliṅgamiti proktaṃ kṣaṇikaṃ liṅgamucyate gomayaṃ navanītaṃ ca piṣṭaṃ cānnaṃ phalaṃ tathā
4.61 gulaṃ ca saikataṃ caiva pallavaṃ cāṣṭamaṃ smṛtam kṣaṇikānāṃ tu liṅgānāṃ pīṭhaṃ naivāsti lakṣaṇam
4.62 pūjāvasāne coddhāra eteṣāṃ parikīrtitaḥ gomayaṃ roganāśāya navanītaṃ sukhapradam
4.63 piṣṭaṃ puṣṭipradaṃ vidyādāyuṣe cānnaliṅgakam phalaṃ cābhīṣṭasiddhyarthaṃ gulaṃ prītipradaṃ bhavet
4.64 saikataṃ mukhyatāṃ datte pallavaṃ sadguṇapradam proktaṃ tu kṣaṇikaṃ liṅgaṃ svayamudbhūtamucyate
4.65 chatrākāraṃ bhavedaindramagnerviṣamamastakam yamasya cipiṭaṃ proktaṃ śūlāgraṃ nairṛtaṃ matam
4.66 vāruṇaṃ kalaśākāraṃ vāyavyaṃ dhvajavadbhavet gadākāraṃ tu saumyaṃ syāttriśūlākāramastakam
4.67 īśānasya bhavelliṅgaṃ brahmaṇaḥ padmamastakam vaiṣṇavaṃ śaṅkhaśīrṣaṃ syādvidyādetāni lakṣaṇaiḥ
4.68 anyaiśca devadaityendradānavendraniśācaraiḥ siddhavidyādharādyaiśca tathaivānyairgaṇeśvaraiḥ
4.69 munibhiścāpi yalliṅgaṃ sthāpya vāsthāpya pūjitam svayaṃbhūtaṃ taduddiṣṭaṃ lakṣaṇaṃ yatra no bhavet
4.70 nānācihnasamāyuktaṃ nānāvarṇasamanvitam karkaśaṃ suṣirādyaiśca yutaṃ yadyatra dṛśyate
4.71 nāgeṣu vāpi sarvaṃ tadevameva hi kīrtitam śiraso vartanaṃ tasya sūtravartanameva ca
4.72 nāhotsedhādimānaṃ ca na kadācitpradṛśyate pīṭhaprāsādaklṛptistu liṅgamānādvidhīyate
4.73 svayaṃbhūtamiti proktaṃ sarvaloka sukhāvaham liṅgasya lakṣaṇaṃ proktaṃ sarvakāmārthasādhanam
Kapitel 5
pañcamaḥ paṭalaḥ · śilādigrahaṇavidhiḥ
5.1 ataḥ paramidaṃ vakṣye śilādigrahaṇaṃ hare ācāryaḥ śilpinā sārdhaṃ yadā gacchecchilāṃ prati
5.2 sumuhūrte nimittāni tadā samupalakṣayet dadhyannaṃ madhu sarpiśca pūrṇakumbhaṃ tathaiva ca
5.3 kāñcanaṃ rajataṃ caiva sarvaratnāni mṛttikām bhūṣaṇāni ca sarvāṇi sāyudhāni saroruham
5.4 sākṣataṃ saphalaṃ caiva rocanāṃ gairikaṃ tathā bhadrapīṭhaṃ ca śaṅkhaṃ ca sitapuṣpaṃ tathaiva ca
5.5 ambarāṇi ca śuklāni matsyaṃ māṃsaṃ tathaiva ca vṛṣendraṃ ca gajendraṃ viprānveśyāśca śobhanāḥ
5.6 kanyāṃ turaṅgaṃ mithunaṃ mayūraṃ cāṣameva ca vyāghraṃ ca nakulaṃ caiva yānaṃ mitrāṇi caiva hi
5.7 gītamaṅgalavādyāni vedaghoṣādikaṃ tathā upaśrutiṃ ca gaccheti dṛṣṭvā śrutvā vrajetsudhīḥ
5.8 kārpāsamauṣadhaṃ sarvaṃ kṛṣṇadhānyaṃ tathaiva ca lavaṇaṃ cātha tailaṃ ca madyaṃ kṣīraṃ tathaiva ca
5.9 paṅkamaṅgārakaṃ caiva gulaṃ carma tathaiva ca śakṛdindhanapāṣāṇatuṣakeśāni caiva hi
5.10 unmattaṃ jaṭilaṃ muṇḍaṃ nagnaṃ kāṣāyiṇaṃ tathā kṣutkṣāmaṃ vikṛtaṃ caiva naravāhaṃ tathaiva ca
5.11 abhyaktaṃ muktakeśaṃ ca rogayuktaṃ tathaiva ca sarpaṃ godhāṃ ca śarabhaṃ varāhaṃ jāhakaṃ tathā
5.12 śaśaṃ ca rodanākrośakalahaṃ śavatūryakam āgaccha viśa tiṣṭheti vacanāni tathaiva ca
5.13 kimarthaṃ gacchasītyevamādiproktaṃ vacastathā dṛṣṭvā śrutvā ca no gaccheduṣitvā tryahamunmanāḥ
5.14 saṃpūjya dīkṣitān viprān śiva vrataparāyaṇān hutvā doṣanivṛttyarthamaghoreṇa śatāhutīḥ
5.15 tato gacchedvanaṃ śailaṃ sanātho deśikaḥ sudhīḥ tatra ramyatare deśe vānaprasthāśramairyute
5.16 nadītaṭākasaṃyukte phalapallavaśobhite puṣpabhārāvanamraiśca taruṣaṇḍairalaṃkṛte
5.17 jighāṃsusattvanirmukte praviśyācāryaśilpinau vṛkṣasaṃgrahaṇaṃ caitaduktaṃ vṛkṣaṃ samāśrayet
5.18 ṛjuṃ vṛttaṃ samaṃ caiva granthirandhravivarjitam satvacaṃ patrapuṣpāḍhyaṃ gṛhṇīyādvṛkṣamuttamam
5.19 gajādibhagnaṃ vajrādidagdhaṃ vakraṃ kṣupaṃ tathā svayaṃ śuṣkaṃ ca mantrajño varjayedbhūruhaṃ tathā
5.20 pūrvarātre tu tadvṛkṣe śilāyāṃ vā samāhitaḥ puṇyāhaṃ vācayitvātha rakṣāsūtraṃ tu bandhayet
5.21 sauvarṇaṃ rājataṃ vātha kṣaumaṃ kārpāsameva vā bandhayeddhṛdayenaiva vṛkṣaṃ vāmena pūjayet
5.22 śilāmaghoramantreṇa tato homaṃ ca kārayet vṛkṣasya ca śilāyāśca pūrve vā cottare’pi vā
5.23 samidājyacarūṇāṃ tu pratyekaṃ tu śatāhutīḥ hutvā spṛṣṭvā ca hastau ca prabhāte chettumārabhet
5.24 madhuplutakuṭhāreṇa chedayetpuruṣeṇa tu prāguttaraprapātastu śubhado vṛkṣajo bhavet
5.25 tathaiva hi śilā grāhyā tasyā lakṣaṇamucyate saritsarastaṭākāditīrajātāṃ ca kañjalaiḥ
5.26 kṣālitāṃ ca drumacchāyāgṛhītāṃ susamāṃ dṛḍhām āyāmapariṇāhāḍhyāṃ śilāṃ liṅgārthamāharet
5.27 prācyāṃ śiraḥ pratīcyāṃ ca mūlaṃ tasyāḥ prakīrtitam udīcyāṃ vā śiro mūlaṃ dakṣiṇāṃ diśamāśritam
5.28 adhobhāge mukhaṃ tasyā lāṅchayitvā samuddharet bālā suyauvanā vṛddhā śilā sā trividhā matā
5.29 dṛṣadbālā samādiṣṭā mandadhvaniyutā ca sā pīvakaṅkābhighātā ca sā bāleti nigadyate
5.30 śītalā dhīraśabdā ca sugandhā cāpi yā bhavet susnigdhā nibiḍāṅgā ca saiva syādyuvatī śilā
5.31 grāhyā liṅgavidhau saiva sarvadoṣavivarjitā rūkṣā bandhūkavatkhaṇḍā niḥśabdā jarjarā ca yā
5.32 sā vṛddhā syācchilānāṃ tu varjayedbālikāmapi rūkṣāṃ kṣārāmbumadhyasthāṃ tyajedupahatāmāpi
5.33 rekhā bindukalaṅkāḍhyāṃ vimalairanvitāṃ tyajet hemaṃ lohaṃ ca kāṃsyākhyaṃ vimalaṃ tattridhā bhavet
5.34 hānirmṛtyuranāvṛṣṭirmaṇḍalānāṃ kramātphalam gairikāviṣakāsīsaiḥ kṣīravṛkṣaistu tāṃ śilām
5.35 parilipyoṣitāṃ kṛtvā hyahorātramatandritaḥ prakṣālya tu punaḥ samyak sa doṣaṃ ca parīkṣayet
5.36 parīkṣya bahudhā paścāttakṣaṇaṃ tu samācaret maṇḍalaṃ takṣaṇe yasyāstāṃ sagarbhāṃ vinirdiśet
5.37 māñjiṣṭhe maṇḍale bheko godhā syātpītavarṇake śubhre sarpaḥ samuddiṣṭaḥ kapile mūṣiko bhavet
5.38 saraṭo raktavarṇe ca gulavarṇe dṛṣadbhavet kapotavarṇe gaulī ca citrābhe vṛścikā tathā
5.39 nistriṃśasadṛśe toyaṃ khadyoto madhusaṃnibhe sikatā bhasmavarṇe tu teṣāṃ phalamatha śṛṇu
5.40 rājanāśapradā godhā paśunāśaṃ tu vṛścikā jvaramārīpradaḥ sarpo marṇḍūkaḥ kabhayapradaḥ
5.41 garbhasraṃso jalātproktaḥ khadyoto’gnibhayapradaḥ pāṣāṇavṛṣṭiḥ pāṣāṇāt kṣayarogastu vālukāt
5.42 saraṭo vyādhidaḥ prokto mūṣiko dhānyanāśakṛt gaulikā śokadā jñeyā tasmādgarbhayutāṃ tyajet
5.43 cihnāni yadi santyatra taccihnānyupalakṣayet padmasvastikacandrārka cakrayonidhvajopamam
5.44 khaḍgacchatramṛgendrābhavṛkṣakacchapamatsyavat hastiśrīdhenuvaccāpi sragjaṭānetravatsthitam
5.45 evaṃ bhūtāni cihnāni kalyāṇāni bhavanti hi gṛdhrakaṅkasamānaṃ ca kākasarpakabandhavat
5.46 śyenolūkasamaṃ caiva vṛṣadantakharopamam gomāyūṣṭropamaṃ caiva piṇḍarekhā ca ninditam
5.47 varṇātmakaṃ tathā cihnaṃ śubhāśubhaphalapradam śṛṇu liṅgeṣu saṃśliṣṭaṃ vakṣyamāṇaṃ mayā hare
5.48 svareṣu ṛ ṝ lṛ lṝ ca e ai o au aśobhanāḥ vargeṣvādyaṃ śubhaṃ jñeyaṃ dvitīyaṃ ninditaṃ bhavet
5.49 tṛtīyaṃ śubhadaṃ jñeyaṃ caturthamubhayātmakam ādyākṣaraṃ ca prāsādamatīva śubhadaṃ bhavet
5.50 anunāsikavisargau ca tyājyāvetau manīṣibhiḥ kūṭo visargayuktyājyaḥ sabinduḥ so’tiśobhanaḥ
5.51 makārokārakau cāpi varṇau śubhaphalapradau śubhacihnayutā grāhyā tyajedanyāmaśobhanām
5.52 evaṃ parīkṣya bahudhā kṣālanaṃ ca punaḥ punaḥ sarvātmasaṃjñamantreṇa saṃprokṣya ca śilāṃ tadā
5.53 juhuyāduttare tasyāḥ samidājyacarūn kramāt pratyekaṃ tu śataṃ vātha tadardhaṃ vā tadardhakam
5.54 brahmaviṣṇuśivānmatvā mūlamantraiḥ pṛthakpṛthak mantrasaṃhitayā paścājjuhuyātsarpiṣā sudhīḥ
5.55 pratyekaṃ pañcabhirmantrairīśānādyairdaśāhutīḥ hutvānte tvapramattastu śilāṃ spṛṣṭvātha deśikaḥ
5.56 pūrṇāhutiṃ śivenaiva dattvā devaṃ visṛjya ca gṛhītvā tāṃ śilāṃ mantrī vyomavyāpi japansadā
<poem> takṣaṇaṃ śilpinā paścātkṛtahastena kārayet </poem>
Kapitel 6
ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ · deśanirdeśaḥ
6.1 atha deśaṃ pravakṣyāmi liṅgasaṃsthāpanocitam merumandarakailāsaśikhareṣu ca sānuṣu
6.2 nīle śvetagirau caiva śṛṇu beragirau tathā niṣadhe hemakūṭākhye himākhye ca mahāgirau
6.3 vindhye ca malaye sahye girau raivatake tathā śrīparvate devagirau mahendre gandhamādane
6.4 giriṣveteṣu sarveṣu puṇyatīrthayuteṣu ca tathābhūteṣvaraṇyeṣu gaṅgātīre tathaiva ca
6.5 yamunāyāḥ sarasvatyā godāvaryāstathaiva ca narmadāsindhuśoṇānāṃ tīrayorubhayorapi
6.6 kaverakanyakātīre sarvāsāṃ madhyame’pi ca nadīnadānāmanyeṣāṃ puṇyānāṃ tīrayorapi
6.7 mānasādisarastīre hradānāṃ mahatāmapi samudratīre sarvatra puṇyakṣetrasamīpataḥ
6.8 sarvakṣetreṣu puṇyeṣu kurukṣetramukheṣu ca avimuktādisarveṣu puṇyasthāneṣu caiva hi
6.9 prākārābhyantare vāpi liṅge pūrvasthite sati udyāneṣu ca ramyeṣu siddhakṣetreṣu vā punaḥ
6.10 munīnāmāśrame ramye vānaprasthāśrame’pi ca vipulakumudapadmaprāntavistīrṇatoyapracuravitatavīcīcakrasaṃśleṣaramye mṛdutarabahuśaṣpāsvādabaddhādarāṇāṃ satatavasatibhūte cotsukānāṃ mṛgāṇām
6.11 aruṇakumudanīlanīrajādyairapi samalaṃkṛtapuṇyatoyasikte phalakusumabharāvanamrasāndraistarunikarairbahubhiḥ sadopagūḍhe
6.12 yatra vṛkṣalatāgulmāḥ puṣpastabakasaṃyutāḥ ślakṣṇacchāyāyutāḥ ślakṣṇaphalapallavaśālinaḥ
6.13 hṛṣṭapuṣṭavihaṅgāśca sadābaddhajanāśrayāḥ
6.14 tatropaviṣṭataruśākhakalānyapuṣṭe phullorukairavadaladyutiśubhrabhṛṅge kūjatkalāpikulaśālini vṛkṣamūle suptaprabuddharurumaṇḍalamaṇḍite ca
6.15 utphullasthalakamale tato manojñe vistīrṇe vitatasarittaṭākakūle ālolanmṛdukuśakāśaśobhavīrutparyantonmukhamṛgagokulaiśca ramye
6.16 āloladvikaca mahotpalāvalīṣūdgāyadbhiḥ patadalibhiḥ kṛtopaśobhe haṃsānāmapi mithunaiśca cakranāmnāṃ saṃkīrṇāmalasalile sasārasānām
6.17 evaṃbhūte sthāpitaṃ cārudeśe kuryānnṝṇāṃ sarvadeṣṭārthasiddhim śaivaṃ liṅgaṃ deśikaiḥ pāpadeśe neṣṭaṃ dadyāttena taṃ vacmi deśam
6.18 yatra dāvāgninā dagdho vṛkṣo vajrahato’pi vā yatra kaṇṭakino vṛkṣāḥ śleṣmātakatarustathā
6.19 pāribhadro viṣataruḥ karañjāṅkolakau tathā pūtīko brahmadaṇḍī ca taṃ deśaṃ parivarjayet
6.20 yatra cāsthikapālāni yatra sarpāśca bhīṣaṇāḥ valmīkā bahavo yatra yatroptaṃ na prarohati
6.21 yatra śuṣkalatā gulmāḥ parikṣīṇā mahīruhaḥ yatra dūrataraṃ khāte’pyadhastoyaṃ na dṛśyate
6.22 pāṣāṇāḥ śarkarāścāpi prabhūtaṃ yatra dṛśyate cirādhyuṣitacaṇḍālapulindādistu yo bhavet
6.23 yo’tinimno’tidarito yo vā drumasamāvṛtaḥ taṃ deśaṃ varjayeddhīmām̐lliṅgasthāpanakarmaṇi
6.24 grāmādīnāṃ tu sarvāsu dikṣu sthāpanamiṣyate brahmasthānasthitaṃ liṅgaṃ brahmakṣatrahitāvaham
6.25 aindre rājyapradaṃ proktaṃ yāmye vṛddhistathāyuṣaḥ ārogyaṃ vāruṇe cāpi saumye vittapradaṃ bhavet
6.26 vahnideśe sukhaṃ dadyādvijayaṃ nairṛte tathā vāyavye saṃpadaṃ dadyānmokṣamīśānagocare
6.27 digvidikṣvevamaṣṭāsu sthāpite vidhinā bhavet antarāleṣu cānyeṣu phalamevaṃ vinirdiśet
Kapitel 7
saptamaḥ paṭalaḥ · karṣaṇavidhiḥ
7.1 karṣaṇasya vidhiṃ vakṣye bhūparīkṣāpuraḥsaram yatra deśe tu tacchaivaṃ liṅgaṃ saṃsthāpyamiṣyate
7.2 taṃ deśaṃ samanuprāpya praṇamya ca maheśvaram divyāntarikṣabhaumāni nimittānyupalakṣayet
7.3 tacchubhāśubhamālakṣya śubhe bhūmiṃ parīkṣayet aśubheṣu nimitteṣu ghoreṇājyaśatāhutīḥ
7.4 hutvā parīkṣayetpaścāddeśikaḥ śāstravittamaḥ puṇyāhaṃ vācayitvādau sthitvātha prāṅmukhaḥ sudhīḥ
7.5 dakṣiṇena tu pādena kuṭṭayedastramuccaran kuṭṭane yadi sā bhūmirgambhīrā nadati sthirā
7.6 saṃgrāhyā hyathavā tatra khātvā hastamitāṃ budhaḥ pūrayedavaṭaṃ bhūyo nyūne nyūnā same samā
7.7 adhike tūttamā sā vā samā vā śobhanā mahī hīnā sā na bhavedgrāhyā tasyāḥ pāṃsurathāpi vā
7.8 āḍhako yadi ṣaṣṭiḥ syād palānīha ca sā śubhā grāhyā bhūmirvinindyā syānnyūnā liṅgasthitau tadā
7.9 athavā hastavistāre tadvatkhāte mahītale pūrayitvāmbhasā sadyo gacchennavapadaṃ sudhīḥ
7.10 tathāgatya punardṛṣṭe yadi nyūnaṃ jalaṃ bhavet avaṭe syānmahī nindyā viparītā tu vṛddhidā
7.11 evaṃ parīkṣitāyāṃ tu dharāyāṃ karṣaṇaṃ bhavet yājñikaistu halaṃ kṛtvā yugaṃ ca tarubhirnavaiḥ
7.12 vṛṣau caiva sitau puṣṭau yuvānau saṃvigṛhya ca hemaśṛṅgakhurau kṛtvā vastraveṣṭitakandharau
7.13 śucivalkalasaṃbhūtarajjunā trivṛtā vṛṣau yugena saha saṃyojya vṛṣagāyatrimantrataḥ
7.14 halaṃ ca tena saṃyamya prāṅmukho deśikaḥ sthitaḥ navavastrottarīyaśca baddhapañcāṅgabhūṣaṇaḥ
7.15 vṛṣāvabhyarcya tadbījamantreṇaiva samāhitaḥ lāṅgalaṃ vāmahastena gṛhītvā dakṣiṇena tu
7.16 brahmavṛkṣataroḥ śākhāṃ karṣayettāṃ vasundharām vṛṣagāyatrimuccārya huṃkārāntena huṃkṛtim
7.17 kṛtvā pracodayetsadyo vṛṣau pūrvamukhau tadā caturdaṇḍapramāṇena gatvā pūrvottaraṃ sudhīḥ
7.18 āvartayedvṛṣāvevaṃ triḥkṛtvā cottarāyatam tathā vikṛṣya paścācca halairanyaiśca karṣayet
7.19 bījāvāpanayogyāṃ tāṃ kṛtvā bhūmimatandritaḥ tatra samyaktilavrīhimudgānmūlena vāpayet
7.20 saṃsicyātha jalaiḥ paścādrakṣayitvā bhuvaṃ tadā parīkṣayettatastāṃ tu bhuvaṃ deśikasattamaḥ
7.21 trirātrāṅkuritā śreṣṭhā pañcāhānmadhyamā smṛtā nindyānyāṅkuritā bhūmirdeśikaiḥ śāstravittamaiḥ
7.22 śreṣṭhā madhyā ca saṃgrāhyā nindyā yā syānmahī tadā hutvā ghoreṇa mantreṇa śataṃ tāṃ ca samāharet
7.23 aṅkurāṇi ca vakrāṇi dhūmrāṇi viralāni ca śuṣkāṇi tiryagjātāni nindyānīti samādiśet
7.24 taddoṣaśamanārthaṃ tu homayedbahurūpiṇā gate māse’thavā pakṣe tricatuḥpañcasaṃyute
7.25 sasye’smiṃstatsamastaṃ tu gogaṇebhyo nivedayet
7.26 iti kṛṣividhipūtāṃ kārayitvā dharitrīṃ dadhighṛtagulamiśraṃ brāhmaṇān bhojayitvā ajavṛṣamahiṣādīn gogaṇaṃ vāsayitvā punaravanimimāṃ tāṃ prokṣayetpañcagavyaiḥ
Kapitel 8
aṣṭamaḥ paṭalaḥ · vāstupūjāvidhiḥ
8.1 ataḥ paraṃ pravakṣyāmi vāstupūjāṃ yathākramam purābhūtpuruṣaḥ kaścidbhuvanatrayabhīṣaṇaḥ
8.2 bhuvanāni śarīreṇa cchādayanbhīmavikramaḥ taṃ dṛṣṭvā sarvadevāśca bhītā hyāsanparasparam
8.3 saṃpradhārya tu saṃbhūya gṛhītvā tamadhomukham avaṣṭabhya bhuvaḥ pṛṣṭhe sahasaiva nyapātayan
8.4 sa eva vāsturityuktastasyāṅgāni surāsuraiḥ yatra yena gṛhītāni tatra tasya baliṃ haret
8.5 baliṃ gṛhītvā te sarve prīṇanti suciraṃ surāḥ yadi teṣāṃ tadā pūjā surāṇāṃ na vidhīyate
8.6 tadā devāstadaṅgāni hitvā gacchanti vai dhruvam gateṣu teṣu tadvāstu kṣīyate nātra saṃśayaḥ
8.7 kṣayahetustadaṅgānāṃ vikṣepo’tra bhaviṣyati tasmāttadvāstu dehasthānamarānarcayet sudhīḥ
8.8 īśāne tu śiro vāstoḥ pādau nirṛtigocare kukṣirbrahmaṇi vijñeyamevamaṅgāni kalpayet
8.9 anyeṣvaṅgeṣu ye devāste pūjāyāṃ parāśritāḥ yatra prāsāda anyadvā kriyate tatra deśikaḥ
8.10 bhuvi nimnonnataṃ samyaksamaṃ kṛtvopalipya ca gomayena punaḥ kṛtvā puṇyāhaṃ tatra deśikaḥ
8.11 sitapiṣṭāktasūtreṇa prāsādasamavistṛtam prāṅmukhaṃ daśasūtrāṇi tathodīcyānanāni ca
8.12 āsphālya tatra saṃjāteṣvekāśītipadeṣu ca brahmā navapadaṃ bhuṅke vāstumadhye viśeṣataḥ
8.13 samaryako vivasvāṃśca mitrastu pṛthivīdharaḥ brahmaṇaśca caturdikṣu sthitvā ṣaṭpadabhoginaḥ
8.14 pūrvādyuttaraparyanteṣvatha proktā vidikṣu ca āpaścaivāpavatsaśca savitā sāvitra eva ca
8.15 indra indrajayaścaiva rudro rudrajayastathā ete dvipadabhoktāraścāṣṭau devāḥ prakīrtitāḥ
8.16 āgneyādiṣu koṇeṣu prākpaścimapadāśrayāḥ bāhyavīthīgatāndevānkramaśo’dya vadāmi te
8.17 īśānaścaiva parjanyo jayantaśca mahendrakaḥ ādityaḥ satyakabhraṃśāvantarikṣaśca pūrvagāḥ
8.18 agniḥ pūṣā ca vitatho gṛhakṣatayamau tathā gandharvo bhṛṅgarājaśca mṛgaścaiva tu dakṣiṇe
8.19 paścime pitaraścaiva dauvārikastathaiva ca sugrīvaḥ puṣpadantaśca varuṇaścāsurastathā
8.20 śoṣaśca pāpayakṣmā ca te cāṣṭau kathitāḥ surāḥ uttare ca tathā rogo nāgo mukhyastathaiva ca
8.21 bhallāṭaśca tathā soma ṛgo’ditirditistathā ekaikapadabhoktāro dvātriṃśatparikīrtitāḥ
8.22 brahmāṇaṃ madhyame pūrvaṃ pūjayeddeśikottamaḥ pādyairācamanārghyaiśca gandhapuṣpasudhūpakaiḥ
8.23 dīpaiśca paramānnaṃ tu caruṃ tasya nivedayet samaryakasya śuddhānnaṃ mudgānnaṃ tu vivasvataḥ
8.24 gulānnaṃ mitrasaṃjñasya dadhyannaṃ pṛthivīdhare āpādīnāmathāṣṭānāṃ yavaveṇukulatthakaiḥ
8.25 māṣaniṣpāvagodhūmamasūraśyāmakairapi miśraṃ caruṃ krameṇaiva dadyādrudrajayāntakam
8.26 dvātriṃśānāmatheśānamukhānāṃ ca kramāccarum pṛthakpṛthaksasarpiṣkaṃ dadyātteṣāṃ vadāmi te
8.27 mantrānbrahmādikānāṃ tu krameṇaivāmṛtāśinām oṃkāramāditaḥ kṛtvā hāṃ haṃ hāmiti copari
8.28 vāstoṣpate brahmaṇe ca nama ityantato bhavet anyeṣāmapi sarveṣāṃ svanāmādya tu bījakam
8.29 praṇavena sahoccārya caturthyantaiḥ svanāmabhiḥ pṛthakpṛthagbhavenmantrastaistairmantrairbaliṃ haret
8.30 carakī ca vidārī ca pūtanā pāparākṣasī etāścatasro bāhyasthāḥ śaktayaḥ padavarjitāḥ
8.31 prāgādiṣu kramāttāsāṃ māṃsodanabaliṃ haret baliṃ samāpya paścāttu śalyoddhāraṃ samācaret
8.32 yajamānastadā tvaṅgaṃ saṃspṛśettatra caiva hi vāstvaṅge śalyamastīti niścityātraiva khānayet
8.33 śiraḥsparśe karoṭiḥ syānmukhasparśe’sthi caiva hi bāhusparśe ca dārūṇi kaṇṭhasparśe ca loṣṭakam
8.34 kukṣisparśe tathā lohamūrusparśe dṛṣadbhavet pādasparśe bhavetkhaḍgaṃ padasthāni samuddharet
8.35 evaṃ kṛtvātra śāstrajño homaṃ cāpi prakalpayet samaryakapade tatra homasthānaṃ vidhīyate
8.36 saikataṃ sthaṇḍilaṃ tatra kṛtvā pūrvamatandritaḥ sthaṇḍilādisruvāntānāṃ kṛtvā śuddhiṃ yathāvidhi
8.37 pañcasaṃskāramādau tu kṛtvā tatra havirbhujaḥ brahmāṇaṃ tatra cāvāhya brahmāgniriti cintayet
8.38 pūjayitvātha gandhādyaistato homaṃ samārabhet hutvāgnimukhamādau tu pariṣicya tu pāvakam
8.39 samidājyacarūṇāṃ tu pratyekaṃ tu śatāhutīḥ brahmaṇe prathamaṃ hutvā sarpiṣā sakalaṃ tataḥ
8.40 samaryakādidevānāṃ caturṇāṃ ca yathākramam hutvā daśāhutīsteṣāṃ svāhāntaṃ ca svanāmataḥ
8.41 āpādīnāmathāṣṭānāmaṣṭau pratyekamāhutīḥ īśānapramukhānāṃ tu pratyekaṃ pañcapañcataḥ
8.42 pūrṇāhutiṃ tato dadyādbrahmamantreṇa deśikaḥ ekāhutiprayogeṇa svanāmapadamantrataḥ
8.43 carakīprabhṛtīnāṃ ca juhuyāddeśikottamaḥ pariṣicya tataścāgnimudvāsyātha samāpayet
Kapitel 9
navamaḥ paṭalaḥ · śaṅkusthāpanavidhiḥ
9.1 śaṅkucchāyāvidhānena vakṣye prācīṃ viniścitām devavipranṛpādīnāṃ gṛhārambhavidheḥ purā
9.2 uttarāyaṇakāle tu śuklapakṣe śubhe dine yajamānānukūlarkṣe śilpinā saha deśikaḥ
9.3 vimale’bhyudayātpūrvaṃ sthāpayecchaṅkumuttamam gṛhītavāstuno madhye daṇḍamātraṃ tu bhūtalam
9.4 samaṃ kṛtvā jalenaiva kṛtvā darpaṇavatsudhīḥ tanmadhye lakṣaṇopetaṃ tasya lakṣaṇamucyate
9.5 caturviṃśāṅgulotsedhaṃ varaṃ tasya prakalpayet ṣaḍaṅgulakṣaye tasminmadhyamotsedha ucyate
9.6 tasmātṣaḍaṅgule hīne kanyasocchraya ucyate āyāmasadṛśaṃ nāhaṃ mūlenāsya prayojayet
9.7 tattribhāgaikabhāgena śironāhaḥ prakīrtitaḥ śaṅkumānena tadbāhye parito maṇḍalaṃ likhet
9.8 maṇḍalatritayaṃ caiva kṛtvā sūtreṇa saṃmitam pūrvāparāhṇayośchāyāṃ praveśe cātha nirgame
9.9 chāyāgrayogavṛtteṣu lakṣayitvātra lāṅchayet pūrvapaścimabhāgeṣu maṇḍalatrayasaṃsthitāḥ
9.10 chāyākārā bhavantyatra tānāśritya ca saṃsthitāḥ pūrvāparāyatā rekhāstisraḥ kuryādyathākramam
9.11 maṇḍalādhyadhike hrāso nyūne vṛddhiryathā bhavet kārayitvā tathā dhīmānmadhyavṛttasya madhyagām
9.12 pūrvāparāyatāmekāṃ rekhāṃ tadanusārataḥ tanmaṇḍalapramāṇena sūtreṇa sumitaṃ tataḥ
9.13 pūrvapaścimaparyantasthitaṃ pārśvakrameṇa tu dakṣiṇottaragaṃ matsyaṃ janayitvā tathā punaḥ
9.14 pārśvayorapi tanmānātpūrvapaścimayorapi matsyadvayaṃ tu tanmadhye pārśvasthabhramaṇena ca
9.15 janayitvā tatastadvaddakṣiṇottaragaṃ budhaḥ kṛtvā matsyadvayaṃ paścātprāṅmukhodaṅmukheṣu ca
9.16 matsyeṣu ṣaṭsu pāścātyanirgatābhirjanārdana rekhābhiratha ṣaḍbhistu janayeccaturaśrakam
9.17 tenaiva caturaśreṇa prāsādaṃ tvatra kārayet
Kapitel 10
daśamaḥ paṭalaḥ · ādyeṣṭakāvidhiḥ
10.1 vakṣyāmyādyeṣṭakānyāsamatastallakṣaṇānvitam prāsādasya trihastasya bhavedekāṅgulāyatā
10.2 tadardhavistaropetā tadardhaghanasaṃyutā iṣṭakā sarvadhāmnāṃ ca proktā pakveṣṭakātmanām
10.3 śilādhāmni viśeṣo’yaṃ kathyate surasattama uparyupari dhāmnāṃ ca pratihastavivardhanam
10.4 dairghyatāraghaneṣūktamaṅgulārdhatadardhakaiḥ tāsāmagraṃ bhavenmūlaṃ vikārāṃśavihīnakam
10.5 evaṃ kṛtveṣṭakāḥ pañca śilā vā vinyasettadā nandā bhadrā jayā riktā pūrṇā syurnāmataśca tāḥ
10.6 tataḥ prāsādamānena khānayeddharaṇītalam khātaṃ pādapramāṇena bhūpṛṣṭhaṃ tu śubhāvaham
10.7 pādādvedāṃśahīnena khātaṃ madhyamamucyate adhiṣṭhānapramāṇena kanyasaṃ parikīrtitam
10.8 uttamānāṃ vimānānāṃ khananaṃ cottamaṃ bhavet madhyamānāṃ madhyamaṃ tadadhamānāṃ tathā bhavet
10.9 prathamaṃ phalakotsedhaṃ hitvā śvabhroparīritam vālukābhiḥ samāpūrya samaṃkṛtvā samantataḥ
10.10 jalasthitiṃ tu tatraivaṃ kṛtvā ca tridinaṃ sudhīḥ kuṭṭayetsudṛḍhaṃ samyaggajapādaiśca dārujaiḥ
10.11 prāsādagarbhaṃ niścitya sūtreṇa sumitaṃ tathā dvārasya dakṣiṇe pārśve bhittimadhyagataṃ yathā
10.12 vinyasediṣṭakāstasminnavaṭe ca ghanīkṛte gopureṣu tathā proktaṃ prākāreṣvīśagocare
10.13 maṇḍapeṣvatha sarveṣu viśeṣo’yaṃ nidarśitaḥ prācīmukhaistribhiḥ sūtraistathodīcīmukhairapi
10.14 maṇḍalābhyantaraṃ kṛtvā catuṣkeṣu samanvitam caturṣvapi ca koṣṭheṣu vahnervā śāṃkare diśi
10.15 koṇastambhaṃ parityajya stambhamūle tu vinyaset śuddhiṃ kṛtvā tu pañcānāmiṣṭakānāmanukramāt
10.16 puṇyāhaṃ vācayitvādau pañcabhūtātmakāni tu bījāni tāni vinyasya deśikaḥ śāntamānasaḥ
10.17 śilpihaste catasraśca dāpayediṣṭakāstadā tāsāmapyadhivāsaṃ tu tenānyatra prayojayet
10.18 vyomākṣarasamopetāṃ pañcamāmuparīṣṭakām ācāryo maṇṭape ramye niśi pūrve’dhivāsayet
10.19 adhivāsavidhiścātha krameṇa paripaṭhyate bhūtābdhinavahasteṣu maṇḍapeṣu yathākramam
10.20 hīnamadhyottamānāṃ ca vimānānāṃ yathākramam navadhā maṇṭapaṃ kṛtvā madhye kṛtvā ca vedikām
10.21 tālamātra talotsedhāṃ darpaṇodarasaṃnibhām prāgādiṣu padeṣvagneḥ kuryādāyatanāni ca
10.22 caturaśraṃ dhanurvṛttaṃ trikoṇaṃ ca yathākramam aiśānye’ṣṭāśrakaṃ kuṇḍaṃ pradhānamiti kīrtitam
10.23 sthaṇḍilānyathavā kuryātsikatābhiśca tāni vai alābhādekahomārthaṃ prācyāmeva prakalpayet
10.24 gomayenānulipyātha maṇṭapaṃ vedisaṃyutam puṇyāhaṃ vācayitvātha stambhānvastreṇa veṣṭayet
10.25 vitānadhvajasaṃyuktaṃ darbhamālāsamāvṛtam kadalītoraṇairyuktaṃ dvārakumbhasamanvitam
10.26 maṅgalāṣṭakasaṃyuktaṃ maṅgalāṅkuraśobhitam kṛtvā tu vedikāṃ madhye kārayetsthaṇḍilaṃ sudhīḥ
10.27 aṣṭadroṇaistadardhairvā tadardhairvātha śālibhiḥ droṇairvātha ca tanmadhye padmamaṣṭadalaṃ likhet
10.28 taṇḍulaiḥ pūrayedrekhā vikīrya tilalājakān tatra mantritakāyastu gururarghyakarastathā
10.29 soṣṇīṣaḥ sottarīyaśca baddhapañcāṅgabhūṣaṇaḥ karṇikāyāṃ yajetpūrvaṃ gandhādyaistu manonmanīm
10.30 vāmādiśaktīḥ śakrādidaleṣvaṣṭasu pūjayet paścātpratisaraṃ tasyāḥ pūrṇāyāḥ paribandhayet
10.31 karṇikāyāṃ tu tāṃ pūrṇāṃ pūrvāgrāṃ vinyasetsudhīḥ tāṃ tāṃ pidhāya tenaiva vastreṇa susitena ca
10.32 pūrvabhāge nyasetkumbhaṃ ramyaṃ bimbaphalaprabham ṣoḍaśa prasthasaṃpūrṇaṃ sitasūtravicitritam
10.33 gandhatoyasamāpūrṇaṃ sakūrcaṃ vastraveṣṭitam pañcaratnaṃ jale kṣiptvā pidhānamatha pallavam
10.34 ādhāraśaktiṃ tasyāṃ tu dhyātvā devīṃ tato nyaset triṇetrāṃ caturbhujāṃ śubhrāṃ jaṭāmakuṭamaṇḍitām
10.35 śuklābharaṇahṛdyāṅgīṃ śuklagandhānulepanām dukūlavasanāṃ ramyāṃ gandhādyairarcayetsudhīḥ
10.36 daleṣvaṣṭasu cānyāṃśca pūrvādiṣu yathākramam tadardhaparimāṇāṃstu kalaśāṃstādṛśānapi
10.37 vinyasya teṣu dikpālānyathāsthānaṃ samarcayet dikpālānāṃ saśaktīnāṃ haviḥ samyakpṛthakpṛthak
10.38 dattvā homaṃ samanvicchedyathāsthānaṃ gurūttamaḥ hotāraḥ sādhakāste syurabhāvāt putrakāstathā
10.39 sadyādibhiścaturdikṣu yathābhāgaṃ tu homayet aiśānyāmīśamantreṇa samiddhomaṃ prakalpayet
10.40 ājyaṃ tanmūlamantreṇa caruhomaṃ hṛdā tathā lājāṃśra śirasā hutvā yavāṃśca śikhayā tataḥ
10.41 sarvātmanā tilānhutvā pūrṇāṃ prāsādato hunet dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā pratidravyaṃ tu tāṃ spṛśet
10.42 tattanmantraistu hotāraḥ spṛśeyustadanantaram tatkāle’dhyayanaṃ kuryāccaturvedaiścaturdiśi
10.43 aiśānyāṃ prāṅmukhāsīno japedastraṃ tu sādhakaḥ ekahomavidhāne tu viśeṣo’yaṃ pradṛśyate
10.44 samiddhomaḥ śivena syātsaṃkhyāṣṭaśatamucyate pañcahome tadardhaṃ vā pādaṃ vātha ca homayet
10.45 evaṃ rātrau sudhīḥ kṛtvā deśikaḥ prātarutthitaḥ kṛtvā nityakriyāḥ sarvāḥ kṛtvā mantratanuṃ nijām
10.46 ādhāraśaktiṃ tasyāṃ tu pūrṇāyāṃ kumbhato nyaset tato’vaṭaṃ samāsādya deśe tatsthāpanocite
10.47 prāgagramudagagraṃ ca kṛtvā rekhācatuṣṭayam pade ca navake tatra parito’ṣṭapadānyapi
10.48 padāni kuryāccatvāri tatkramaścābhidhīyate īśānaśakrage kṛtvā padamekaṃ tathā punaḥ
10.49 vahnikīnāśage kṛtvā rakṣovaruṇage api vāyusomagate tadvat sthāpanārthaṃ vicakṣaṇaḥ
10.50 sumuhūrte sulagne tu nakṣatrakaraṇānvite nandādyāśca catasraśca yajamānādibhiḥ kramāt
10.51 uddhārayitvā mantrajñaḥ sarvātodyasamāyutam pradakṣiṇakrameṇaivāvaṭe samavatārya ca
10.52 upaviśya guruḥ pūrvaṃ dakṣiṇenopaviśya ca paścime prāṅmukhasyātra śilpinaśca tatastadā
10.53 haste nandāṃ gururdattvā spṛśaṃstena nidhāpayet uttarāgrā bhavetpūrvā pūrvāgrā dakṣiṇā bhavet
10.54 paścimā cottarāgrā syātpūrvāgrā cottarā tathā evaṃ kṛte’gramagraṃ ca mūlaṃ mūlaṃ ca saṃyutam
10.55 bhavedīśanirṛtyośca mūlāgrau vahnivāyugau tāsāṃ madhye’vaṭe toyamāvartya kusumānvitam
10.56 tasyāvartaṃ samīkṣyādau deśikaḥ śilpinā saha śubhaṃ vadettadā prājña āvartamatha savyakam
10.57 vāmāvartaṃ vinindyaṃ syāttaddoṣavinivṛttaye paścāddhomaḥ prakartavyaḥ samāptau śāntisaṃjñitaḥ
10.58 madhyāvaṭe tato dhīmānratnāni nava vinyaset tato lohāni dhātūṃśca bījāni kramaśastathā
10.59 pūrayeccūrṇapiṣṭena mṛdā vāpyavaṭaṃ tataḥ tataḥ pūrṇāṃ tatoddhṛtya pañcamāmadhivāsitām
10.60 tāsāmupari vinyasya tasyā mantramanusmaran śaktikumbhaṃ tatastatra samānīya vicakṣaṇaḥ
10.61 kūrcāmbhasā tu saṃprokṣya tathānyaiḥ kalaśaistadā yathāsthānaṃ tadambhobhistattanmantramanusmaran
10.62 prokṣayitvā tatastatra prāsādaṃ parikalpayet
Kapitel 11
ekādaśaḥ paṭalaḥ · upapīṭhavidhiḥ
11.1 prāsādamaṇṭapādīnāmunnatārthaṃ viśeṣataḥ śobhārthaṃ ca samuddiṣṭamupapīṭhamataḥ śṛṇu
11.2 dviguṇaṃ tadadhiṣṭhānātpādonadviguṇaṃ tu vā pañcāṃśaṃ tryaṃśakaṃ vātha bhavedardhādhikaṃ tu vā
11.3 pādādhikaṃ samaṃ vātha tripādaṃ vāpi kārayet kṛtvotsedhaṃ daśāṃśaṃ cāpyekadvitribhiraṃśakaiḥ
11.4 adhiṣṭhānasamaṃ bāhye nirgamaṃ trividhaṃ smṛtam tridvyekadaṇḍamānaṃ vā nirgamaṃ tattridhā bhavet
11.5 utsedhe dvādaśāṃśe tu dvābhyāṃ pādukamucyate tadūrdhve padmamaṃśena kṣepaṇaṃ cārdhabhāgataḥ
11.6 galaṃ bhūtāṃśakaṃ jñeyaṃ kampamardhāṃśasaṃmitam aṃśena padmamūrdhvaṃ syādvājanaṃ cāṃśakena tu
11.7 kampamaṃśena kartavyamevamaṣṭāṅgasaṃmitam athavā tatsamutsedhe trisaptāṃśasamanvite
11.8 netrāṃśaṃ tadupānaṃ syādguṇāṃśaṃ padmamucyate vyomāṃśaṃ kandharaṃ proktaṃ dvābhyāṃ vājanameva hi
11.9 ekena kampamaṣṭāṃśaiḥ karṇaṃ tatra prakalpayet aṃśena kampamaṃśābhyāṃ vājanaṃ kampamaṃśataḥ
11.10 kṛtvā ṣoḍaśadhodayaṃ dvayamitaṃkuryādupānaṃ tatastanmānaṃ kamalaṃ ca kampamatha tatraikena karṇaṃ tataḥ bhūtāṃśairatha kampamekamupari dvābhyāṃ ca padmaṃ tato dvābhyāmeva hi paṭṭikāṃ tadupari vyomāṃśakaṃ kampakam
11.11 kṛtvā samyagathopapīṭha udayaṃ caikonaviṃśāṃśakaṃ dvābhyāṃ pādukamambujadvayamitaṃ kampaṃ śivāṃśaṃ bhavet vasvaṃśaṃ galamekabhāgamatha tatkampaṃ ca dvidvyaṃśakaṃ padmaṃ paṭṭikayā bhaveduparitaḥ kampaṃ khabhāgānvitam
11.12 kṛtvā vā manubhāgamambujamidaṃ tatpādukaṃ paṅkajaṃ vyomāṃśaṃ tvatha kampamardhamatha ṣaḍbhāgairgalaṃ kampakam ardhaṃ puṣkarabhāgamambujamato dvābhyāṃ bhavetpaṭṭikā kampaṃ copari tasya bhāgasahitaṃ tatropapīṭhaṃ bhavet
11.13 kaṇṭhe bhūtagajavyālasiṃhayuktaṃ yathā bhavet tathā kurvīta matimānpādayuktamathāpi vā
11.14 upapīṭhaṃ samākhyātaṃ sarvadhāmnāṃ samāsataḥ
Kapitel 12
dvādaśaḥ paṭalaḥ · prāsādalakṣaṇavidhiḥ
12.1 ataḥ paramidaṃ vakṣye prāsādānāṃ tu lakṣaṇam hastena saṃmitaḥ proktaḥ prāsādaḥ syājjanārdana
12.2 tasmāddhastapramāṇo’yamucyate’tra purā mayā jālādivivarāviṣṭe sati gharmāṃśutejasi
12.3 aṇurūpeṇa tatraiva dṛśyate yadrajo naraiḥ tadaṇurnāmataḥ prokto rajo nāma tadaṣṭakam
12.4 tadaṣṭakaṃ tu vālāgraṃ līkṣākhyaṃ tu tadaṣṭakam tadaṣṭakaṃ tu yūkākhyaṃ yavo yūkāṣṭako bhavet
12.5 aṅgulaṃ cāṣṭabhistaistu tanmānāṅgulamucyate saptabhiḥ ṣaḍbhirapyuktaṃ yavairatroktamaṅgulam
12.6 evaṃ trividhamuddiṣṭaṃ mānāṅgulamataḥ param anena hastamānaṃ ca krameṇa paripaṭhyate
12.7 caturviṃśaistu taiḥ proktaḥ kiṣkuhastaḥ suniścitaḥ prājāpatya iti proktaḥ pañcaviṃśāṅgulaistataḥ
12.8 ṣaḍviṃśaistu dhanurmuṣṭiḥ saptaviṃśairdhanurgrahaḥ śibikāsanādikaṃ sarvaṃ kiṣkumānena kārayet
12.9 prāsādamaṇṭapādīni prājāpatyena kārayet rājaveśmapurādīni taṭākadīrghikādikam
12.10 dhanurmuṣṭikareṇaiva nadyadhvādīnyataḥ param dhanurgrahakareṇaiva karabhedaḥ prakīrtitaḥ
12.11 yāgopakaraṇaṃ sarvameva mātrāṅgulena tu mātrāṅgulaṃ ca vividhaṃ tasya lakṣaṇamucyate
12.12 ācāryadakṣiṇe haste madhyamāṅgulimadhyataḥ yatparva tasya dairghyeṇa vistāreṇāpi saṃmitam
12.13 pratimāyāḥ samutsedhe tālagaṇyena bhājite yadaṅgulaṃ bhavettattu dehalabdhāṅgulaṃ bhavet
12.14 pratimāyāstu nirmāṇe viniyogastu dṛśyate evamaṅgulabhedaśca karabhedaśca darśitaḥ
12.15 prāsādastrividhaḥ proktaḥ kanyaso madhyamastathā uttamaścāpi tadbheda idānīṃ vakṣyate mayā
12.16 trikarānnavahastāntaṃ caturhastāddaśāntakam ojoyugmakaraiḥ kuryāddhāmnāmavaramaṣṭakam
12.17 rudrahastaṃ samārabhya yāvadekonaviṃśakam ravihastaṃ samārabhya viṃśaddhastāntameva ca
12.18 ojoyugmakarairdhāmnāṃ daśakaṃ madhyamaṃ smṛtam ekaviṃśatsamārabhya caikonatriṃśakāntakam
12.19 dvāviṃśatkaramārabhya tatastriṃśatkarāntakam ojo yugmakaraiḥ śreṣṭhaṃ daśakaṃ parikīrtitam
12.20 trikarāttriṃśaddhastāntamojoyugmakaraiḥ kramāt devānāmālayaḥ proktaścāṣṭāviṃśatisaṃkhyayā
12.21 tattaddvistāramānena garbhagehaṃ prakalpayet prāṅmukhaiḥ pañcabhiḥ sūtraistathaivodaṅmukhairapi
12.22 prāsādasya tu vistāre vikārāṃśasamanvite madhye yugapadaṃ garbhaṃ śeṣaṃ bhittyarthamucyate
12.23 ṣaḍbhiḥ ṣaḍbhistataḥ sūtraiḥ prāṅmukhodaṅmukhairapi pañcaviṃśatpadaṃ kṛtvā madhye garbhaṃ navāṃśakam
12.24 prāṅmukhairvasubhiḥ sūtraistathaivodaṅmukhairapi saptasaptapadaṃ kṛtvā tanmadhye tu navāṃśakaiḥ
12.25 parito’rdhapadāḥ sapta garbhaṃ bhittistu śeṣakaiḥ yadi pūrvaṃ sthitaṃ liṅgaṃ tanmānādgarbhamucyate
12.26 triguṇaṃ liṅgatārasya pīṭhatāraṃ vidhīyate pīṭhatriguṇitaṃ garbhaṃ bhittiḥ pīṭhasamā bhavet
12.27 athavā dhāmagarbhaṃ tu bhavetpīṭhacaturguṇam garbhārdhamānato bhittirbhaveddhāmnaḥ samantataḥ
12.28 agrato maṇṭapaṃ kuryātprāsādasamamānataḥ athavā tatpramāṇe tu vikārāṃśavibhājite
12.29 ardhādekaikavṛddhyā tu maṇṭapo navadhā bhavet maṇṭapeṣu navasveṣu caikamiṣṭaṃ prakalpayet
12.30 maṇṭapeṣu ca sarveṣu catustridvyekadaṇḍakaiḥ kārayedantarālaṃ vā madhye maṇṭapasadmanoḥ
12.31 samaṃ syādubhayostāraṃ dhāmamaṇṭapayorapi catuḥpañcāṃśakaṃ vāpi dhāmno maṇṭapavistaram
12.32 pārśvayoḥ pṛṣṭhato vāpi prāsādānāṃ viśeṣataḥ tattribhāgaikabhāgena pañcāṃśadvyaṃśakena vā
12.33 madhye bhadraṃ prayuñjīta sārdhadaṇḍapramāṇataḥ daṇḍapramāṇato vāpi bhadraṃ śobhārthamucyate
12.34 bhadraṃ vināpi kartavyaḥ prāsādo lakṣaṇānvitaḥ adhamānāṃ vimānānāmaṣṭānāṃ ca samunnatim
12.35 vistāradviguṇaṃ kuryānmadhyānāmunnatiṃ tataḥ daśānāmapi vistāre saptāṃśena vibhājite
12.36 dvādaśāṃśena kurvīta tataśca śreṣṭhasadbhanām daśānāṃ tu samutsedhaṃ vistāre munibhājite
12.37 rudrabhāgena kurvīta dvārotsedhamathocyate prateruttarasīmāntaṃ dvārotsedhaṃ vidhīyate
12.38 athavāpyucchraye paṅkinandavasvaṃśabhājite ekabhāgaviviktaṃ vā tadvistāramathocyate
12.39 utsedhārdhena vistīrṇamuttamaṃ dvāramucyate tattāre tu daśāṃśaikahīnaṃ madhyamamucyate
12.40 adhamaṃ dvyaṃśahīnaṃ syādathavānya prakārataḥ prāsādagarbhavedāṃśād dvāravistāramucyate
12.41 dviguṇaṃ cocchrayaṃ tasya tacchākhāgatavistaram dvārotsedhacaturbhāgabāhulyaṃ tatturīyataḥ
12.42 śākhodumbaradehalyaḥ samāḥ sarvāśca sarvaśaḥ vicitrapatravallībhiryutāḥ syustadudumbare
12.43 śriyaṃ sarasvatīṃ caiva vighneśaṃ cāpi kārayet śākhayornidhipālau ca śaṅkhapadmayutau tathā
12.44 praticchedavidhānena dvāraṃ caiva prakalpayet ādyaṃ syāttadadhiṣṭhānaṃ dvitīyaṃ pādamucyate
12.45 prastaraṃ tu tṛtīyaṃ syāccaturthaṃ grīvamucyate pañcamaṃ śikharaṃ ṣaṣṭhaṃ stūpirityabhidhīyate
12.46 evaṃ ṣaḍvarga uddiṣṭastalabhedamatha śṛṇu tricatuḥpañcaṣaṭsaptavasunandadaśaiḥ karaiḥ
12.47 vimānaṃ kalpitaṃ yogyaṃ bhavedekatalasya tu pañcaṣaṭsaptabhirhastairvasunandadaśaiḥ karaiḥ
12.48 kalpitaṃ dhāma yogyaṃ syād dvitalasya janārdana saptāṣṭanavahastaiśca daśaikādaśahastakaiḥ
12.49 dvādaśaiśca kṛtaṃ dhāma tritalasya prakīrtitam nandāṃśarudrasūryaiśca trayodaśacaturdaśaiḥ
12.50 kṛtaṃ catustale yogyaṃ rudrasūryatrayodaśaiḥ manupañcadaśaiścaiva ṣoḍaśairdhāmahastakaiḥ
12.51 kṛtaṃ pañcatale yogyaṃ trayodaśacaturdaśaiḥ tithiṣoḍaśahastaiśca tathā saptadaśairapi
12.52 aṣṭādaśakaraiścāpi dhāma syāt ṣaṭtale kṛtam tithiṣoḍaśahastaiśca tathā saptadaśairapi
12.53 aṣṭādaśakaraistadvatkarairekonaviṃśakaiḥ viṃśaiścaiva kṛtaṃ saptatale yogyaṃ bhavedatha
12.54 karaiḥ saptadaśairaṣṭādaśairekonaviṃśakaiḥ viṃśakairekaviṃśaiśca dvāviṃśairaṣṭabhūmike
12.55 ekonaviṃśakairviṃśairekaviṃśakaraistathā dvāviṃśaiśca trayoviṃśaiścaturviṃśaiḥ kṛtaṃ tu yat
12.56 yogyaṃ navatale dhāmni tataścāpyekaviṃśakaiḥ dvāviṃśaiśca trayoviṃśaiścaturviṃśaiḥ karairapi
12.57 pañcaviṃśaiśca ṣaḍviṃśaiḥ kṛtaṃ daśatale bhavet trayoviṃśaiścaturviṃśaiḥ pañcaviṃśaiḥ karairapi
12.58 ṣaḍviṃśaiḥ saptaviṃśaiśca tathā caivāṣṭaviṃśakaiḥ kṛtaṃ dhāma bhavedyogyamekādaśatalasya tu
12.59 pañcaviṃśaiśca ṣaḍviṃśaiḥ saptaviṃśaiḥ karaistathā aṣṭāviṃśaistathā caiva karairekonatriṃśakaiḥ
12.60 triṃśaiścāpi kṛtaṃ dhāma yogyaṃ syāddvādaśe tale evaṃ hastaiḥ kramāddhāmatalaṃ niścitya kārayet
12.61 ekabhūmividhānasya tvadhiṣṭhānādirucyate utsedhe vasubhāge’trādhiṣṭhānaṃ vyomabhāgataḥ
12.62 netrabhāge bhavetpādaṃ prastaraṃ caikabhāgataḥ kaṇṭhamekena kartavyaṃ dvābhyāṃ tu śikharaṃ bhavet
12.63 stūpirekena kartavyā hyathavātra navāṃśake sārdhabhāgaikabhāgena masūraṃ dviguṇaṃ tataḥ
12.64 pādatuṅgaṃ tataścāpi prastaraṃ syānmasūravat grīvamekāṃśasaṃyuktaṃ śikharaṃ syād dviyaṃśakam
12.65 stūpirekāṃśakocchreyā iti ṣaḍvargajo vidhiḥ nāmabhedamalaṅkāraṃ dhāmnāṃ vakṣyāmi tacchṛṇu
12.66 prāsādastrividhaḥ proktastraividhyamapi kathyate nāgaraṃ drāviḍaṃ caiva vesaraṃ ceti nāmataḥ
12.67 bhaumādistūpiparyantaṃ nāgaraṃ caturaśrakam kaṇṭhātprabhṛti cāṣṭāśraṃ drāviḍaṃ parikīrtitam
12.68 kaṇṭhātprabhṛti vṛttaṃ yadvesaraṃ dhāma kathyate sabhadraṃ saviśālaṃ syātkarṇakūṭasamanvitam
12.69 aṣṭāśravedikāyuktamaṣṭapañjarasaṃyutam saubhadraṃ bhogadaṃ proktaṃ dhāma sarvasurocitam
12.70 caturaśrāyataṃ caiva stūpitrayasamanvitam pañjarādivihīnaṃ yatsvastibandhanamucyate
12.71 āyatāśraṃ vinā proktaṃ lakṣaṇena samanvitam āśramāśraśirogrivaṃ vṛttavedikayā yutam
12.72 mahānāsikayā yuktaṃ sarvatomukhamucyate uktālaṅkārasaṃyuktamāyataṃ vṛttameva ca
12.73 karṇakūṭavihīnaṃ ca vṛttāyatagalaṃ tathā dvyaśravṛttamahānāsyāmagre lalāṭasaṃyutam
12.74 pārśvayoḥ pṛṣṭhataścāpi kṣudranāsikayā yutam hastipṛṣṭhavidhānaṃ yatsārvakāmikamucyate
12.75 evaṃ prāsāda uddiṣṭaḥ samāsena janārdana
Kapitel 13
trayodaśaḥ paṭalaḥ · adhiṣṭhānavidhiḥ
13.1 adhiṣṭhānamatho vakṣye śṛṇu tallakṣaṇaṃ hare upānanirgamaṃ pādād dvidaṇḍena samantataḥ
13.2 pādādhikena vā kuryādathavārdhādhikena ca aṣṭāviṃśatibhāgike tadudaye dvābhyāmupānaṃ tathā pādaṃ kṣudramupānamekamupariṣṭātṣaḍbhirekāmbujam | ekaṃ kaṇṭhamathābjamekamatha ca tryaṃśaṃ bhavetkairavaṃ padmaṃ caikamadhordhvataśca khamitaṃ kampaṃ tu kaṇṭhaṃ tribhiḥ
13.3 tasyordhve’tha ca kampamekamatha tatpadmaṃ ca tadvadbhavet tasyordhve’pi ca paṭṭikā tribhirataḥ kampaṃ tu bhāgānvitam evaṃ yadracitaṃ masūrakamidaṃ proktaistu bhāgaiḥ kramād asvapnālayayogyamityabhihitaṃ tatpādabandhāhvayam
13.4 gāyatryaṃśamite’ṣṭabhirvasumatī saptāṃśakaiḥ kairavaṃ kampaṃ caikamatho galaṃ tribhiratho kampaṃ punaḥ khāṃśabhāk tasyordhve tribhiraṃśakaiḥ parimitāṃ kuryānmahāpaṭṭikām ekāṃśena tataśca kampamaparaṃ syātpādabandhāhvayam
13.5 aṣṭāviṃśāṃśake’sminnayanaparimitaṃ pādukaṃ syād dvirabjaṃ kṣudropānaḥ khabhāgaṃ jagativasumatī saptabhiḥ kairavaṃ ca aṣṭāśraṃ tadvadūrdhve surapathamidamāliṅgamagnyaṃśamūrdhve kaṇṭhaṃ caikena kampaṃ jalajamapi tathā paṭṭikāgnyaṃśayuktā
13.6 ekatriṃśāṃśake’smindvitayaparimitaṃ pādukaṃ cāpi padmaṃ kṣudropānaṃ tadaṃśaṃ śaramitamavaniḥ padmamekaṃ dṛgekam padmaṃ tadvatsuvṛttaṃ kumudamanalabhāgena padmaṃ tathaikaṃ vyomāṃśaṃ kampamūrdhve galamanalamitaṃ kampamekaṃ ca kuryāt
13.7 tasyordhve pādamekaṃ tribhiratha ca kapotaṃ tu nāsīyutaṃ tad bhāgenāliṅgamūrdhve’ntaritamapi tathā vyālayuktaṃ pratiśca dvābhyāmekena sarvopari bhavati tato vājanaṃ bhāgayuktaṃ nāmnā kāpotabandhaṃ bhavati punaridaṃ devadhāmnāṃ prayojyam
13.8 aṣṭāṃśaṃ jagatī tathaiva kumudaṃ syādekaviṃśāṃśake tvāliṅgāntaritāvubhau nigaditāvekaikabhāgānvitau dvābhyāṃ tu pratirekabhāgamatha tatkampaṃ tu nāmnā bhaved etadvai pratibandhamuktamakhile svargaukasāmālaye
13.9 tithyaṃśe’tha masūrake śaramitā dhātrī tathā kairavaṃ cāliṅgaṃ gaganāṃśamantaritakaṃ tadvadbhavedūrdhvataḥ dvābhyāṃ syātpratirūrdhvatoṃ’śaracitaṃ tadvājanaṃ kalpayed etadbhūsuradevabhūpativiśāṃ vāseṣu yogyaṃ bhavet
13.10 viṃśāṃśe’tha masūrake nayanadṛgvyomāṃśabhūtāṃśakai- rvedaikaikaguṇāmbaraiḥ kramavaśādaṃśairadhaḥpādukam padmaṃ kṣudramupānakaṃ vasumatīṃ kuryāttataḥ kairavaṃ cāliṅgāntaritau pratiṃ tadupari proktaṃ hi tadvājanam
13.11 aṣṭādaśāṃśake tasmindvābhyāṃ pādukamucyate pañcabhiḥ padmamuddiṣṭaṃ kaṇṭhamekena kārayet
13.12 ekabhāgādadhaḥpadmaṃ kumudaṃ tribhirucyate ūrdhvapadmaṃ tathaikenāliṅgamekena kārayet
13.13 ekenāntaritaṃ tatra dvābhyāṃ pratirudāhṛtam padmaṃ vājanamekena padmabandhamidaṃ bhavet
13.14 kairavāntaṃ galāntaṃ vā paṭṭikāntaṃ bhavetsthalam upapīṭhe’thavā kuryātsthalaṃ taddakṣiṇonnatam
13.15 jalanirgamanacchidraṃ prāsādasyottare bhavet aiśānyāṃ vā diśīnānye madhye vā sthalasaṃśritam
13.16 tadardhaṃ nālaśailaṃ syāttasya lakṣaṇamucyate prāsādabhittiviṣkambhamānopari tadāyatam
13.17 pādaviṣkambhamānena triguṇaṃ pādonameva vā caturaśraṃ samaṃ tatsyātpādaviṣkambhavistṛtam
13.18 tadvistāratryaṃśakena madhye kṛtvā jalāyanam tadvatkhātaṃ kramānmūlāt kṛśatāṣṭāṃśavarjanāt
13.19 agre gajādharoṣṭhāṃśaṃ kiṃcidvinamitaṃ sthalāt bhittyantaṃ sthalaṃ pratiṣṭhāpya nālamūrdhvaṃ tu kārayet
13.20 evaṃ kṛtvā masūraṃ tadūrdhve cāṅghriṃ prakalpayet
Kapitel 14
caturdaśaḥ paṭalaḥ · pādādilakṣaṇam
14.1 pādādīnāmathāṅgānāṃ pañcānāmākṛtiḥ kramāt ākṛtyā nāmabhedaśca pādānāṃ vakṣyate’dhunā
14.2 masūrordhve’ṅghrimūle tu vedikāṃ vā prakalpayet tanmānaṃ tu dvidaṇḍaṃ syānnavabhāgavibhājite
14.3 pādamūleṃ’śataḥ kuryātkampaṃ vedāṃśakairgalam tadūrdhve paṭṭamekaṃ syād dvyaṃśenopari vedikā
14.4 tadūrdhve paṭṭikāṃśā syāttadūrdhve’ṅghriṃ prakalpayet caturaśrāstathāṣṭāśrā vṛttāste trividhāḥ smṛtāḥ
14.5 sakumbhāśca vikumbhāśca kumbhamaṇḍiyutāstathā proktāḥ pādāḥ samāsena tadvidhānamathocyate
14.6 tasyotsedhaṃ tu saptāṣṭanavabhāgavibhājite ekabhāgaṃ bhavettatra dārupādasya vistṛtam
14.7 bhittipādagataṃ tāraṃ vakṣyāmi kramaśo’dhunā trihastabhavanastambho bhavettryaṅgulavistṛtaḥ
14.8 uparyupari dhāmnāṃ tu pādavistāravardhanam aṅgulena bhaveddhāmnāṃ tryaṃśaṃ karamitādiha
14.9 uparyupari pādānāmādvādaśatalādapi mūlapādādbhaveddhrāso dvyaṅguladvyaṅgulakramāt
14.10 athavānyaprakāreṇa vakṣyate pādavistaram caturviṃśatibhāgaṃ tu kṛtvā prāsādavistaram
14.11 pañcaviṃśatibhāgaṃ vā ṣaḍviṃśāṃśamathāpi vā teṣu caikāṃśamuddiṣṭaṃ trividhaṃ pādavistṛtam
14.12 pādavistāramāne’tha vasubhāgavibhājite ekabhāgavihīnaṃ syāttattatpādasya vistaram
14.13 taddaṇḍamiti nirdiṣṭaṃ tena bhāgaṃ prakalpayet vistārasya tribhāgaikaṃ caturbhāgaikameva vā
14.14 stambhānāṃ nirgamaḥ proktaḥ pādānāṃ nāma kathyate brahmakānto viṣṇukānto rudrakānta iti trayaḥ
14.15 pādāḥ syurnāmatasteṣāmākṛtistu nigadyate stambhāyāmaḥ samastastu caturaśraḥ salakṣaṇaḥ
14.16 tryaṃśādbhavediha stambho brahmakāntābhidhānataḥ mūle tatkaṇṭhamānena kṛtvā ca caturaśrakam
14.17 pādādhikaṃ vāpyadhyardhaṃ pādonadviguṇaṃ tu vā dviguṇaṃ vā tadūrdhve tu vṛttamaṣṭāśrameva vā
14.18 kṛtvordhve kumbhamaṇḍībhyāṃ yuktaḥ syādviṣṇukāntakaḥ pūrvavaccaturaśraṃ tatkṛtvordhve ṣoḍaśāśrakam
14.19 tadūrdhve kumbhamaṇḍībhyāṃ saṃyukto rudrakāntakaḥ mūle daṇḍapramāṇena kṛtvā tu caturaśrakam
14.20 tasyādhaḥ pādataḥ pādaṃ tasyordhve ṣoḍaśāśrakam tadūrdhve kumbhamaṇḍībhyāṃ yuktaḥ saumya udāhṛtaḥ
14.21 mūlaprabhṛti vasvaśraḥ kevalaṃ kumbhasaṃyutaḥ vāsantika iti proktastvaśrākāraḥ suvṛttakaḥ
14.22 kevalaṃ kalaśopeto vṛttakānta iti smṛtaḥ mūle’sya vā savarṇena caturaśrastataḥ param
14.23 vṛttaḥ kalaśasaṃyuktaḥ pūrvāgrastambha ucyate sārdhena samapādena daṇḍamānena vāgrataḥ
14.24 caturaśrastathā stambhastadadho daṇḍamānataḥ ṣoḍaśāśraṃ bhavettatra padmaṃ mūlāgrayorapi
14.25 pañcabhāgaikabhāgena tasyādhaścaturaśrakam daṇḍamānena kṛtvātha pūrvavatṣoḍaśāśrakam
14.26 śeṣaṃ vedāśramevoktaṃ evaṃbhūtākṛtistu yaḥ stambhaḥ sa citrakhaṇḍākhyaḥ vajrakhaṇḍaṃ tataḥ śṛṇu
14.27 sa eva madhyavasvaśro vedāśro vajrakhaṇḍakaḥ stambhordhve tu dvidaṇḍena caturaśrīkṛte tataḥ
14.28 tanmānāttadadhaḥ kuryādvedāśraṃ navadhā bhavet vedāśraṃ sarvamāyāmaṃ ramyakhaṇḍaḥ sa nāmataḥ
14.29 stambhāyāmasamaste tu pañcabhāgavibhājite tanmūle caturaśraṃ tu dvibhāgena prakalpayet
14.30 śeṣāṃśe kalaśopetaḥ stambhaḥ syāccārukhaṇḍakaḥ mūle dvidaṇḍamātreṇa padmāsanasamanvitaḥ
14.31 vṛttaṃ vā caturaśraṃ vā kumbhamaṇḍisamanvitaḥ skandakāntākhyapādaḥ syād aṣṭāśraṃ vṛttameva vā
14.32 pādāyāmatribhāgena mūle siṃhasamāyutaḥ siṃhapāda iti proktaḥ kumbhānāṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu
14.33 adhyardhamānapādena pādonadviguṇaṃ tu vā dviguṇenāthavā pādakumbhotsedhaṃ vidhīyate
14.34 āptotsedhe navāṃśe tu vyomāṃśena dṛgunnatim kumbhonnataṃ caturbhiḥ syāt kuṇṭhamekena kārayet
14.35 āsyamekena kartavyaṃ padmamekaṃ tato bhavet aṃśena vṛttagrīvā ca dṛkkarṇau pādavistarau
14.36 hīnau tau pādamūlena tulyavistārataḥ smṛtau dviguṇaṃ kumbhavistāramadhyardhaṃ vaktravistaram
14.37 caturdaṇḍaṃ tridaṇḍaṃ vā maṇḍivistāramucyate tasyotsedhaṃ tripādaṃ syāttattriyaṃśairvibhājayet
14.38 tasyotsedhakamaṃśena tatra vetraṃ tadaṃśakam maṇḍikāṃ cāṃśataḥ kuryānmūlādhāraṃ tu pādavat
14.39 tridhā nāgadalābhaṃ vā vīrakāntaṃ tadūrdhvataḥ caturaṃśaṃ daṇḍavistīrṇaṃ tripādenocchritaṃ bhavet
14.40 hīne tattatra daṇḍena skandhordhvaṃ cordhvato’mbujam mūlastambhasya cādhastāddaṇḍenāyatavistaram
14.41 śrīkaraṃ vṛttapādānāṃ sarveṣāṃ ca vidhīyate ṣoḍaśāśraṃ tadaśrāṇāṃ candrakāntamiti smṛtam
14.42 aṣṭāśraṃ caturaśrāṇāṃ saumukhyamiti kīrtitam atibhāreṣu stambheṣu priyadarśanameva hi
14.43 potikā daṇḍavistārā vistārasamamucchritā pañcadaṇḍāyatā śreṣṭhā sarvāṅgastambhasaṃyutā
14.44 caturdaṇḍāyatā caiva tripādotsedhasaṃyutā madhyameti samuddiṣṭā kumbhastambheṣu yojitā
14.45 tridaṇḍāyatasaṃyuktā daṇḍārdhoccasamanvitā kumbhamaṇḍīvihīneṣu yojanīyā viśeṣataḥ
14.46 samaṃ tripādamardhaṃ vā karkarīkaṇṭhanirgatiḥ vistārasya caturbhāge taraṅgaṃ parikalpayet
14.47 gṛhītoccatribhāgena tadūrdhve paṭṭikā bhavet pādavargaḥ samuddiṣṭaḥ prastaraṃ cādhunocyate
14.48 prastaraṃ cottarādi syāttadviṣkambhaṃ tu pādavat utsedhaṃ trividhaṃ proktamuttamaṃ tu samaṃ bhavet
14.49 tripādaṃ madhyamaṃ proktamadhamaṃ cārdhamucyate stambhāgrasyāgnibhāgaikaṃ vedabhāgaikameva vā
14.50 caturaśraṃ samaṃ caiva vājanaṃ cottaropari tadūrdhve daṇḍamānena bhūtamālāṃ prakalpayet
14.51 nirgamaṃ ca tathā proktaṃ tadūrdhve paṭṭikā bhavet tāṃ ca vājanavatkuryāttasyordhve syātkapotakam
14.52 tad dvidaṇḍapramāṇena tridaṇḍenāthavā bhavet tatsamaṃ nirgamaṃ proktaṃ lambanaṃ cārdhadaṇḍataḥ
14.53 śeṣe tu śarabhāgena bhājitāṃśena paṭṭikā ekena kaṇṭhamākhyātaṃ dvābhyāṃ prastarameva hi
14.54 tadūrdhve paṭṭikāṃ kuryādekāṃśena vicakṣaṇaḥ kapota nāsikāyuktaṃ tattārasyārdhadaṇḍataḥ
14.55 dvidaṇḍe navakoṇeṣu patravallīsamāyutam evaṃ prastaramākhyātaṃ devadhāmnāṃ viśeṣataḥ
14.56 athavānyaprakāreṇa prastaraṃ teṣu kalpayet utsedhe tatra viṃśāṃśe bhavedagnyaṃśamuttaram
14.57 vyomāṃśaṃ vājanaṃ proktaṃ triyaṃśaṃ syādvasantakam ūrdhvavājanamaṃśena kapotaṃ saptabhirbhavet
14.58 āliṅgamekabhāgena bhavedantaritaṃ tathā aṃśābhyāṃ tu pratiṃ kuryādvyomāṃśaṃ vājanaṃ tataḥ
14.59 evaṃ vā tatprakartavyaṃ toraṇaṃ vakṣyate’dhunā pārśvayoḥ pṛṣṭhataścāpi paṅkimadhyeṣu vā tataḥ
14.60 prateruttarasīmāntaṃ toraṇocchrayamucyate tadvistāraṃ tadardhaṃ syādāyāme pañcabhājite
14.61 makaraṃ tu triyaṃśena śeṣaṃ pādaṃ prakalpayet pādāntarārdhavistāraṃ toraṇasya prakalpayet
14.62 sarvalakṣaṇasaṃyuktaṃ sarvālaṃkārasaṃyutam kārayettoraṇaṃ dhīmāṃsteṣu devān prakalpayet
14.63 brahmaviṣṇusamāyuktaṃ pṛṣṭhe liṅgasthamīśvaram viṣṇuṃ vā tatra kurvīta śubhaṃ vā paścimānane
14.64 dakṣiṇe dakṣiṇāmūrtiṃ brahmāṇaṃ ca taduttare evaṃ toraṇamuddiṣṭaṃ galaṃ syātprastaropari
14.65 tanmūle vedikāṃ kuryāttasya lakṣaṇamucyate tridaṇḍaṃ vājanaṃ tu syādutsedhaṃ syād dvidaṇḍataḥ
14.66 rudrabhāgayute tatra galaṃ syāttribhiraṃśakaiḥ ekena paṭṭikāṃ kuryātpotikāṃ ca tathaiva hi
14.67 ūrdhve vyomāṃśataḥ kampaṃ śarāṃśe vedivistare vedāṃśaṃ grīvavistāraṃ daṇḍārdhenottaraṃ tataḥ
14.68 vājanaṃ tattribhāgaṃ syādutsedhaṃ syād dvidaṇḍataḥ tadardhaṃ haṃsapādī syādathavā vedivistaram
14.69 prāsādasyāṣṭabhāgaikahīnaṃ vāpi prakalpayet veditāracaturbhāgaṃ galavistṛtamucyate
14.70 veditārarasāṃśaikamagnyaṃśaikamathāpi vā galamūlanāsikāpādanirgamaṃ ca prakalpayet
14.71 niryūhasya samaṃ vātha śaradaṇḍamathāpi vā sārdhacatvāri daṇḍaṃ vā pādayormadhyamaṃ smṛtam
14.72 tridaṇḍaṃ vā dvidaṇḍaṃ vā tadguhāveśamucyate tatpādottuṅgamānaṃ tu haṃsamālāvasānakam
14.73 daṇḍatriyaṃśanetrāṃśaṃ tadvistāraṃ prakīrtitam sarvāṃśaṃ śobhanāyuktaṃ pūrvavatkārayetsudhīḥ
14.74 tatra devāṃścaturdikṣu tatastoraṇamadhyagān pūrve śakraṃ gajārūḍhaṃ skandaṃ vāpi prakalpayet
14.75 īśānaṃ dakṣiṇe kuryāllakulīśvarameva ca paścime rudrarūpaṃ vā nārasiṃhamathāpi ca
14.76 uttare brahmarūpaṃ syādrudrarūpamathāpi vā evaṃ grīvaṃ samākhyātaṃ śikharaṃ cādhunocyate
14.77 śikharasyāpi vistāraṃ tadvadvedī samucyate vedyāstāraṃ tribhāgaikaṃ mahānāsyāstu vistaram
14.78 vistārasya tripādena tasyotsedhaṃ prakalpayet tatpārśvadvayavistāraṃ grīvapādavadiṣyate
14.79 śeṣaṃ syādavagāḍhaṃ tu dvidaṇḍaṃ tu guhā bhavet vistārārdhasamaṃ tasya śiraso mānamiṣyate
14.80 kinnarīvaktrasaṃyuktaṃ nānāvallīvicitritam siṃhavyālagajārūḍhairbhūtādyaistu samanvitam
14.81 paridhiṃ kārayeddhīmānmahānāsyā viśeṣataḥ catasraśca mahānāsyaścaturdikṣu vyavasthitaḥ
14.82 antarāle’thavā kuryādanunāsīcatuṣṭayam śikharaṃ tu tataḥ kuryānnāgarādiṣu yogyakam
14.83 ānupūrvyātkṛśaṃ kuryādyāvatstūpyaṃ tathaiva ca pālimagnyaṃśakaiḥ kuryādveditāre śarāṃśake
14.84 pālitārasya bhūtāṃśe guṇāṃśaṃ padmavistṛtam padmatāratriyaṃśaikaṃ kumbhatāramiti smṛtam
14.85 tadvistāraśarāṃśaikaṃ kandharasya tu vistaram kumbhatāratribhāgaikaṃ pālyāstārasya vistṛtam
14.86 tadvistāraguṇāṃśaikaṃ kaṇṭhatāramiti smṛtam mukulasyāpi vistāraṃ kaṇṭhatāravadiṣyate
14.87 stūpyutsedhaṃ tataḥ kuryāddvātriṃśāṃśavibhājitam abdhyaṃśamambujotsedhamadhyardhaṃ skandhamucyate
14.88 adhyardhādharapaṭṭī syātsaptabhāgaṃ ghaṭocchrayam adhyardhaṃ mūlapadmaṃ syād grīvotsedhaṃ ṣaḍaṃśataḥ
14.89 ardhāṃśaṃ kampanīvraṃ syādvalkamekāṃśato bhavet ṣaḍaṃśaṃ mukulotsedhamānupūrvyātkṛśaṃ bhavet
14.90 sauvarṇaṃ rājataṃ vāpi tāmrajaṃ trapujaṃ tu vā prāsādaśikhare kumbhe vidhānenaiva kārayet
14.91 paittalaṃ vātha saudhaṃ vā mṛṇmayaṃ pakvameva vā prāsāda iti nirdiṣṭaḥ ṣaḍvargeṇa samanvitaḥ
14.92 tricaturvargasaṃyuktaṃ yadanyaddevatāgṛham devadhiṣṇyaṃ taduddiṣṭaṃ devaprāsādavad bhavet
14.93 sabhā nāma tu yaddhāma pañcavargayutaṃ bhavet vistāradviguṇāyāmaṃ pādonadviguṇaṃ tu vā
14.94 ardhādhikaṃ vā kartavyaṃ pādādhikamathāpi vā sakalānāṃ tu tatproktamavyakta ubhayorapi
Kapitel 15
pañcadaśaḥ paṭalaḥ · mūrdheṣṭakāvidhiḥ
15.1 mūrdheṣṭakāvidhiṃ vakṣye prāsādānāṃ janārdana mūrdheṣṭakāścatasrastu tāsāṃ lakṣaṇamucyate
15.2 śailadhāmni śilā tadvaccaiṣṭake ceṣṭakā bhavet iṣṭakaiva bhavenmiśre śilā syātṣoḍaśāṅgulā
15.3 tadardhatārasaṃyuktā tasyārdhaghanasaṃyutā iṣṭakārkāṅgulāyāmā kauśikāṅgulavistṛtā
15.4 tadardhaghanasaṃyuktā dvayoścārdhāṅgulakṣayāt kārśyamagre prayuñjīta tena jñātvāgramūlakam
15.5 kṣālayitvāmbhasā samyakprokṣayedastramuccaran stūpidaṇḍena saṃyuktamadhivāsaṃ tu kārayet
15.6 stūpidaṇḍocitā vṛkṣāḥ khadirāsanaśiṃśapāḥ padma madhūkavṛkṣau ca tintriṇī ca namerukaḥ
15.7 eteṣvekaṃ samādāya kārayellakṣaṇānvitam prāsādapādatulyoccaṃ tadviṣkambhasamanvitam
15.8 tasya mūle yugāśraṃ syāttattuṅgaguṇabhāgataḥ tadūrdhveṃ’śadvayenāpi vṛttaṃ kuryātkṛśaṃ yathā
15.9 agre vyomāṅgulaṃ nāhamevaṃ kṛtvātha daṇḍakam śikhipāde prayuñjīta tanmūlatriguṇāyate
15.10 vistārārdhaghanopete sudṛḍhaṃ susamaṃ yathā lohena vātha kurvīta stūpidaṇḍaṃ viśeṣataḥ
15.11 taṃ prakṣālyeṣṭakābhiśca vinyasedakṣarāṇi ca yakārādivakārāntaṃ catasṛṣviṣṭakāsvapi
15.12 raktena dhāturāgeṇa piṣṭenaiva sitena vā haṃkāraṃ stūpidaṇḍe tu vinyasettu samāhitaḥ
15.13 puṇyāhaṃ vācayitvā tu bandhayetteṣu kautukam sauvarṇaṃ rājataṃ vāpi kṣaumaṃ kārpāsakaṃ tu vā
15.14 maṇḍapaṃ cādhivāsārthaṃ kārayeddeśikottamaḥ prāsādāgre’tha saumye vā śāṃkare vahnideśake
15.15 ṣoḍaśastambhasaṃyuktaṃ dvādaśastambhameva vā navahastasamopetaṃ saptahastamathāpi vā
15.16 paṅkitrayasamāyuktaṃ paṅkimānasamucchrayam kṛtvā navapadaṃ tatra tanmadhye vedikā bhavet
15.17 tālamātrasamutsedhā darpaṇodarasaṃnibhā vedikāyāścaturdikṣu kuṇḍe vā sthaṇḍile’pi vā
15.18 homaṃ kuryādvidhānena proktalakṣaṇasaṃyute caturaśrāṇi kuṇḍāni sarvāṇi parikalpayet
15.19 vitānenordhvamācchādya darbhamālā samanvitam āśādhvajasamopetaṃ catustoraṇabhūṣitam
15.20 caturdvāra samāyuktamaṣṭamaṅgala saṃyutam maṅgalāṅkurasaṃyuktaṃ mālāpallavaśobhitam
15.21 gomayālepitaṃ kṛtvā maṇḍapaṃ taṃ manoharam sitapuṣpākṣatopetaṃ puṇyāhaṃ vācayettataḥ
15.22 vāstuhomaṃ ca kurvīta śāstradṛṣṭena karmaṇā tanmadhye sthaṇḍilaṃ kṛtvā śālibhirvimalaistataḥ
15.23 padmamaṣṭadalaṃ kṛtvā paristīrya kuśaistataḥ śakticakraṃ samabhyarcya tanmadhye nūtanena tu
15.24 vāsasāsanamāstīrya daṇḍaṃ tasyopari nyaset daṇḍordhve kūrcamābadhya veṣṭayetpuṣpamālayā
15.25 vastreṇācchādayitvātha tatpārśve ceṣṭakāḥ kramāt ūrdhvākṣarā yathā sarvāḥ prāgagrāstā niveśayet
15.26 evaṃ catasro vinyasya devatāstāsu ca kramāt tattadakṣaravācyāstu yajedgandhādibhirbudhaḥ
15.27 iṣṭakāśca tataḥ sarvā vastreṇāveṣṭayetsudhīḥ daṇḍe ceśaṃ samabhyarcya sāntaṃ bījaṃ samuccaran
15.28 sthāpayecca tataḥ kumbhānmadhyādīśāntakaṃ yathā pradhānaghaṭasaṃyuktānsasūtrāṃstoyapūritān
15.29 sakūrcānsāpidhānāṃśca gandhacandanacarcitān veṣṭitānnavavastraistu ratnakāñcanasaṃyutān
15.30 teṣu madhye śivaṃ ceṣṭvā dikpālānparito yajet tato homaḥ prakartavyo dikṣu pūrvādiṣu kramāt
15.31 agnimādhāya sarvatra kṛtvā cāgnimukhaṃ tataḥ puruṣaṃ pūrvakuṇḍe ca dakṣiṇe ghorameva ca
15.32 sadyaṃ paścimakuṇḍe tu vāmadevaṃ tathottare gandhādyaiḥ sarvamabhyarcya tattanmantramanusmaran
15.33 samidājyacarūṃścaiva tilaṃ sarṣapameva ca lājāṃśca taṇḍulāṃścaiva pratyekaṃ tu daśāhutīḥ
15.34 sāṅgena mūlamantreṇa samidādikrameṇa tu hutvā sparśāhutiṃ kīlaṃ spṛṣṭvā spṛṣṭvā tu homayet
15.35 ājyena ghoramantreṇa sarvatrāpi śatāhutīḥ daśāhutyavasāne tu saṃsparśaśca prakīrtitaḥ
15.36 dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā havirdadyāttataḥ kramāt tatra kumbhasthitānāṃ tu devatānāṃ viśeṣataḥ
15.37 evaṃ kṛtvādhivāsaṃ tu rātrau prātaḥ samutthitaḥ kṛtanityo gurustatra hotṛbhistantravittamaiḥ
15.38 pūrṇāṃ sarveṣu kuṇḍeṣu vahnimabhyarcya homayet sarvātmānaṃ samuccārya soṣṇīṣaḥ sottarīyakaḥ
15.39 sumuhūrte sulagne tu sarvadoṣavivarjite pūjito yajamānena dhanadhānyādibhiḥ kramāt
15.40 tādṛśairhotṛdaivajñaśilpibhiḥ saha deśikaḥ iṣṭakā kīlakumbhāṃśca pūjayitvā yathākramam
15.41 utthāpyātheṣṭakāḥ samyagyajamānādibhiḥ sudhīḥ śaṅkhadundubhinirghoṣagītanṛttasamanvitam
15.42 pradakṣiṇaṃ tataḥ kṛtvā prāsāde deśikottamaḥ āruhyopari tanmūrdhni randhraṃ nīrandhrakaṃ tathā
15.43 iṣṭakāḥ śilpinā sārdhaṃ tattanmantramanusmaran saṃsthāpyopari ratnāni vinyasenmantravittamaḥ
15.44 madhye vinyasya māṇikyamindranīlaṃ tu pūrvake āgneyyāṃ tu pravālaṃ ca yāmye marakataṃ nyaset
15.45 vairḍūryaṃ nairṛte deśe sphaṭikaṃ paścime tathā muktāṃ tu vāyudigbhāge vajraṃ saumye ca vinyaset
15.46 śāṃkare padmarāgaṃ ca tatasteṣu navasvapi salohāni ca bījāni madhye sarvāṇi vinyaset
15.47 manonmanīṃ tu saṃpūjya vāmādyāśca tato yajet tadūrdhve kīlakaṃ nyasya śikharārdhapramāṇataḥ
15.48 tanmantraṃ tu samuccārya tataḥ kṛtvā tu niścalam sthāpitāṃstu tataḥ kumbhānsamānīya yathākramam
15.49 tatkīle paritaścāpi prokṣayetsvasvamantrataḥ stūpyaṃśamūrdhvato hitvā śeṣaṃ tatra prabandhayet
15.50 evaṃ yaḥ kurute martyaḥ sarvānkāmānavāpnuyāt dehānte gaṇapo bhūtvā śivaloke mahīyate
Kapitel 16
ṣoḍaśaḥ paṭalaḥ · piṇḍikālakṣaṇam
16.1 piṇḍikālakṣaṇaṃ vakṣye tacchṛṇu tvaṃ samāhitaḥ liṅgāyāmasamaṃ tāraṃ piṇḍikāyā varottamam
16.2 adhamasyādhamaṃ cāpi liṅgotsedhārdhavistṛtam tayormadhye’ṣṭabhāge tu pīṭhavyāsā navoditāḥ
16.3 viṣkambhatriguṇaṃ tāramathavā tatra kalpayet liṅgamūlasthakarṇena dviguṇaṃ kanyasaṃ bhavet
16.4 pādādhikaṃ tu madhyaṃ syācchreṣṭhamardhādhikaṃ bhavet kṛtvā navapadaṃ garbhaṃ pīṭhamekena vā bhavet
16.5 utsedhaṃ vaiṣṇavāṃśena samaṃ pīṭhasya kalpayet bāṇaliṅgādiliṅgānāṃ purāṇānāmathocyate
16.6 pūjāṃśamadhyagaṃ nāhaṃ kṛtvā ṣoḍaśabhāgikam teṣu pañcāṃśakaistasya viṣkambhaṃ tu prakalpayet
16.7 tena kṛtvātha vedāśraṃ tatkaṇṭhaṃ dviguṇaṃ bhavet pīṭhatārasamutsedhaṃ tatsamaṃ parikīrtitam
16.8 athavā dvyaṃśake tasminnekabhāgādhikocchrayam evaṃ vistāramuddiṣṭaṃ pīṭhānāmucchrayaṃ tathā
16.9 caturaśrātha vṛttā ca piṇḍikā dvividhā matā bhadrā yakṣī ca vajrī ca śrīkarā vijayeti ca
16.10 caturaśrasya bhedāḥ syurvṛttabhedamataḥ śṛṇu padmaṃ cakraṃ tathā vedī saumyā ramyā ca pañcamī
16.11 pīṭhotsedhe vikārāṃśe vyomāṃśaṃ pādukaṃ bhavet vedāṃśaṃ jagatī tasya kairavaṃ vahnibhāgaśaḥ
16.12 paṭṭikaikena kartavyā kaṇṭhaṃ tasya guṇāṃśakam tadūrdhve kampamekena tasyordhve paṭṭikā bhavet
16.13 dvābhyāṃ tadūrdhve cāṃśena ghṛtavāri prakalpayet evaṃ bhadraṃ samākhyātam yakṣapīṭhaṃ tataḥ śṛṇu
16.14 utsedhaṃ pūrvavatkṛtvā tvadhyardhaṃ pādukaṃ bhavet jagatyagnyaṃśakairūrdhve padmamardhādhikaṃ trayam
16.15 tadūrdhve kampamekāṃśaṃ dvābhyāṃ kairavamucyate tasyordhve kampamekāṃśamūrdhve padmaṃ tribhirbhavet
16.16 ardhāṃśe paṭṭikābandhamardhāṃśe ghṛtavāriṇam yakṣapīṭhamiti proktam vajrapīṭhamatha śṛṇu
16.17 pīṭhotsedhaṃ tu vibhajetpañcaviṃśatibhāgataḥ ekāṃśaṃ pādukaṃ viddhi padmamekena kārayet
16.18 tadūrdhvaikāṃśataḥ kampaṃ dharaṇīmāśramāṃśakaiḥ ardhādhikatribhāgena padmamūrdhve tu kārayet
16.19 ekena kampamekena padmamūrdhve prakalpayet agnyaṃśaṃ kumudaṃ vṛttaṃ tadūrdhve’mbujamaṃśataḥ
16.20 kampamekena kartavyaṃ kaṇṭhaṃ dvābhyāṃ prakalpayet ekena kampamūrdhve’dhaḥ padmamekāṃśato bhavet
16.21 dvābhyāṃ cātha māhāpaṭṭī tadūrdhvaikāṃśavājanam ardhena ghṛtavāri syādvajrapīṭha prakīrtitam
16.22 trisaptāṃśe tadutsedhe khabhāgaṃ pādukaṃ bhavet jagatīdalaṃ caturbhiḥ syātkaṇṭhamekena kārayet
16.23 tadūrdhve kampamekena kumbhamagnyaṃśakaistathā padmamekaṃ tadūrdhve tu kampamekaṃ tadūrdhvataḥ
16.24 galaṃ tu netrabhāgaṃ syātkampamekāṃśamucyate padmamekena kartavyaṃ mahāpaṭṭī tu dvyaṃśakā
16.25 padmamekāṃśamuddiṣṭaṃ tadūrdhve paṭṭikāṃśataḥ ghṛtavāri tathāṃśena kuryācchrīkaramucyate
16.26 utsedhe ṣoḍaśāṃśe tu tatraikāṃśena pādukam tadūrdhve padmamardhena kampamardhena kārayet
16.27 triyaṃśājjagatīṃ kuryātpadmaṃ bhāgadvayena tu kaṇṭhamardhena kartavyaṃ padmamardhāṃśato bhavet
16.28 kumbhaṃ kuryād dvibhāgena padmamardhāṃśato bhavet kampamardhena kartavyamadhyardhaṃ kaṇṭhamucyate
16.29 ardhena paṭṭikāṃ kuryādardhāṃśaṃ padmameva ca adhyardhena mahāpaṭṭīmaṃśena ghṛtavāriṇam
16.30 evaṃ vijayamākhyātaṃ pañcamaṃ caturaśrake padmapīṭhamatho vakṣye vṛttasya prathamaṃ tu yat
16.31 tadutsedhe vikārāṃśe dvābhyāṃ mūle tu paṭṭikā tadūrdhve pañcabhiḥ padmaṃ vṛttamaṃśadvayena tu
16.32 ūrdhve padmaṃ caturbhāgairdvābhyāmūrdhve tu paṭṭikā tadūrdhve ghṛtavārī ca bhāgenaikena kārayet
16.33 evaṃ padmaṃ samākhyātam cakrapīṭhamataḥ śṛṇu aṣṭādaśāṃśake tasmindvābhyāṃ mūle tu paṭṭikā
16.34 tribhirūrdhve’mbujaṃ kuryātkampamekāṃśato bhavet ṣaḍbhirūrdhve galaṃ kuryāttadūrdhve kampamekataḥ
16.35 ūrdhve padmaṃ tribhiścaiva sārdhenaikena paṭṭikā ardhena ghṛtavārī syād vedipīṭhaṃ tataḥ śṛṇu
16.36 utsedhe tu vikārāṃśe bhāgenopānamucyate padmatuṇḍaṃ dvibhāgena kampamekena kārayet
16.37 saptāṃśaṃ kaṇṭhamuddiṣṭaṃ tadūrdhve kampamaṃśataḥ padmamūrdhveṃ’śataḥ proktamadhyardhena tu paṭṭikā
16.38 tadūrdhve’rdhāṃśataḥ padmaṃ kampamardhena kārayet ardhena ghṛtavārī syāt saumyapīṭhamatha śṛṇu
16.39 utsedhe manubhāge tu dvābhyāṃ mūle tu paṭṭikā kampamekena kartavyaṃ tadūrdhve kaṇṭhamaṣṭabhiḥ
16.40 tadūrdhve kampamardhena sārdhenaikena paṭṭikā tadūrdhve ghṛtavārī ca bhāgenaikena kalpayet
16.41 ramyapīṭhamatho vakṣye ṣoḍaśāṃśe tadunnate ekena pādukaṃ kuryāt padmatuṇḍaṃ dviyaṃśataḥ
16.42 kampamaṃśena kartavyaṃ kaṇṭhaṃ tasya dvibhāgataḥ ardhena kampamardhena padmaṃ vṛttaṃ tadūrdhvataḥ
16.43 kumudaṃ syād dvibhāgena padmamardhāṃśatastataḥ paṭṭikārdhena kartavyā dvābhyāṃ ca galameva hi
16.44 ekāṃśaṃ kampapadme tu hyadhyardhaṃ prastaraṃ tathā āliṅgāntaritāvaṃśād ghṛtavāryardhameva ca
16.45 evaṃ ramyaṃ samākhyātaṃ liṅgasya sakalaṃ vinā sarveṣāmapi pīṭhānāṃ sāmānyaṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu
16.46 mūlādagre’ṣṭabhāgaikatārahīnaṃ prakalpayet ukteṣveteṣu pīṭheṣu daśasvapi janārdana
16.47 aṅgānāṃ kalpitānāṃ tu praveśaṃ nirgamaṃ tathā tattadaṃśe tu turyāṃśairardhairvātha triyaṃśakaiḥ
16.48 samairvā kalpayetteṣāṃ kalpayennālamuttare vistārasya tribhāgaikaṃ nālamūlasya vistaram
16.49 tatsamaṃ tasya dairghyaṃ syātkrameṇa kṛśatā bhavet mūlādagrasya vistāraṃ tattribhāgena kalpayet
16.50 tanmadhye jalamārgaḥ syāttadvistāratribhāgataḥ ghṛtavārisamaṃ khātaṃ nirgame kiñcidānatam
16.51 evaṃ lakṣaṇamuddiṣṭaṃ samaṃ śaileṣṭakādiṣu ekayā śilayā kartuṃ pīṭhikā cenna śakyate
16.52 dvābhyāṃ tribhiścaturbhirvā śilārūpaiḥ prakalpayet ūrdhvabhāgena kartavyaḥ sandhistatra kathaṃcana
16.53 bhadrādīnāṃ tu sarveṣāṃ phalabhedamatha śṛṇu bhadrā yogapradā jñeyā yakṣī kṣemaṃkarī tathā
16.54 vajrī puṣṭipradā jñeyā śrīkarā śrīpradā bhavet jayadā vijayā caiva padmaṃ cābhīṣṭasiddhidam
16.45b cakrā śāntikarī sā syādvedī putrasamṛddhidā āyuḥpradā tathā saumyā ramyārogyapradā smṛtā
16.56 evaṃ phalaviśeṣeṇa kuryātpīṭhaṃ yathecchayā
Kapitel 17
saptadaśaḥ paṭalaḥ · garbhanyāsaḥ
17.1 atha vakṣyāmi te samyaggarbhanyāsavidhikramam prāsāde maṇṭape vātha gopure vā sabhādiṣu
17.2 vinyasetsaṃpade garbhabhājanaṃ vidhivatsudhīḥ sarvatrādyeṣṭakordhve tu garbhasthānamudāhṛtam
17.3 prāsāde pādukordhve tu paṭṭikopari vinyaset dvārasya dakṣiṇe pārśve stambhamūle’thavā punaḥ
17.4 maṇṭapeṣu ca sarveṣu dakṣiṇe stambhamūlake gopure dvārapārśve tu dakṣiṇe bhittimūlake
17.5 sabhāyāmapi tatpādamūle tu pariyojayet yadyadgarbhasamāyuktaṃ tattatsaṃpatkaraṃ nṛṇām
17.6 tadarthaṃ bhājanaṃ kuryātsarvalakṣaṇasaṃyutam sauvarṇaṃ rājataṃ vāpi tāmrajaṃ kāṃsyajaṃ tu vā
17.7 pādamūlasamaṃ tāraṃ bhājanasya prakalpayet ṣaṭsaptāṣṭāṅgulairvāpi hīnamadhyottamāni tu
17.8 caturaśramaṃ kuryādvistāreṇa samocchrayam caturbhāgaikahīnaṃ vā tribhāgaikavihīnakam
17.9 tattadagnyaṃśamānena pidhānaṃ tasya kalpayet yavamātraṃ tu vistāraṃ tayorbhittigataṃ bhavet
17.10 pañcaviṃśatibhiḥ koṣṭhairnavabhirvā samanvitam koṣṭhabhittisamutsedhaṃ bāhyātpādavihīnakam
17.11 tadvistāraṃ tadardhaṃ syātsarvadoṣavivarjitam kṛtvā prakṣālya tatpaścādabhyukṣya ca kuśāmbhasā
17.12 prāsādāgre’thavā pārśvadvayoḥ kṛtvā tu maṇṭapam pañcaṣaṭsaptahastaistu kanyasādikrameṇa tu
17.13 tanmadhye vedikāṃ kṛtvā ratnimātrasamucchritām caturdikṣu ca kuṇḍāni caturaśrāṇi kalpayet
17.14 ekaṃ vā prāci kartavyaṃ ratnimātrapramāṇataḥ sthaṇḍilaṃ vāpi sarvatra homārthaṃ parikalpayet
17.15 gomayenopalipyātha maṇḍapaṃ vedikuṇḍayuk darbhamālādibhiḥ sarvairalaṃkṛtya yathāvidhi
17.16 puṇyāhaṃ vācayitvātha kalpayedvedikopari śālibhirvimalaistatra sthaṇḍilaṃ tu yathāvidhi
17.17 tatra padmaṃ samālikhya sāṣṭapatraṃ sakarṇikam tanmadhye garbhaphelāṃ ca vinyaseddhṛdayena tu
17.18 teṣu koṣṭheṣu sarveṣu madhye kūṭākṣaraṃ nyaset yakārādihakārāntaṃ parito’ṣṭasu vinyaset
17.19 tadbāhye pūrvataścāpi svarānṣoḍaśa vinyaset tattadakṣaramabhyarcya praṇavādinamo’ntakaiḥ
17.20 mantrairmadhyādi sarvatra gandhapuṣpādibhiḥ kramāt madhye phaṇīndraṃ haimaṃ tu vinyasedatha dikṣu ca
17.21 vajrādiśūlaparyantamastrajālaṃ ca vinyaset māṇikyamatha tanmadhye pūrve marakataṃ nyaset
17.22 indranīlaṃ tu yāmye tu sphaṭikaṃ paścime tathā vajraṃ tu saumyadigbhāge vairḍūryaṃ vahnigocare
17.23 muktāṃ nirṛtidigbhāge puṣyarāgaṃ tu mārute nyasetpravālamaiśānyāṃ punasteṣvapi ca kramāt
17.24 pāradaṃ dhāturāgaṃ ca gairikaṃ ca manaḥśilām añjanaṃ haritālaṃ ca mākṣikaṃ cābhrakaṃ tathā
17.25 saurāṣṭraṃ ca kramānnyasya pūrvavaddeśikottamaḥ kāñcanaṃ rajataṃ tāmramārakūṭaṃ tathā trapum
17.26 kāṃsyaṃ sīsamayaścaiva pittalaṃ ca tathā nyaset evaṃ navasu vinyasya koṣṭheṣvatha ca tadbahiḥ
17.27 śālinīvāravarakapriyaṅgutilasarṣapān yavaveṇukulatthāṃśca niṣpāvaṃ tuvarīṃ tathā
17.28 godhūmamāṣamudgāṃśca śyāmākaṃ ṣaṣṭikaṃ tathā pūrvādiṣu kramānnyasya padmamutpalameva ca
17.29 vidārīṃ musalīṃ caiva mustahrīberameva ca uśīraṃ ca kuśeśaṃ ca dikṣu pūrvādito nyaset
17.30 viṣṇukrāntiṃ sahādevīṃ gokṣuraṃ bilvameva ca śamīpatramapāmārgamindravallīṃ vidikṣu ca
17.31 parvate ca nadītīre valmīke karkaṭāyane vṛṣaśṛṅgakṣate caiva gajadantakṣate tathā
17.32 sasyakṣetre taṭāke vā mṛdaṃ saṃgṛhya ca sthale prāgādiṣvatha bāhyeṣu dikṣu koṣṭheṣu vinyaset
17.33 evaṃ vinyasya saṃpūjya koṣṭhoktaistattadakṣaraiḥ pidhāya ca vidhānena phaṇīndraṃ śeṣamarcayet
17.34 tato homaṃ prakurvīta tataḥ prasthāpitasya tu devasya mūlamantreṇa samiddhomaṃ prakalpayet
17.35 ājyaṃ caruṃ tathā lājaṃ tilaṃ sarṣapameva ca yavāṃśca tattadaṅgaiśca hṛdayādyairanukramāt
17.36 homayecchatamardhaṃ vā tadardhaṃ vāpi mantravit sarvadravyāvasāne tu tattanmantreṇa saṃspṛśet
17.37 garbhabhāṇḍaṃ tataścaiva phaṇīndrāya nivedayet haviḥ sarvopadaṃśāḍhyaṃ pūrṇāṃ mūlena homayet
17.38 sumuhūrte sulagne tu deśikaḥ śāntamānasaḥ sarvātodyasamāyuktaṃ nṛttageyasamāyutam
17.39 garbhabhājanamutthāpya proktadeśe ca gahvare vinyasenmūlamantreṇa tasya saṃvaraṇādikam
17.40 śilpinā kārayetkarma yathā dṛḍhataraṃ bhavet alābhe garbhaphelāyāḥ śaṅkhe vā mauktike śubhe
17.41 daṇḍe vā bhājane sarvaṃ vastu nikṣipya caikataḥ anyatsarvaṃ yathāpūrvaṃ kṛtvā tadvinyasetsudhīḥ
17.42 dakṣiṇāṃ gurave dadyācchilpine ca svaśaktitaḥ evaṃ vinyasya tadgarbhaṃ sarvasiddhimavāpnuyāt
Kapitel 18
aṣṭādaśaḥ paṭalaḥ · liṅgapratiṣṭhāvidhiḥ
18.1 liṅgapratiṣṭhāṃ vakṣyāmi bhogamokṣapradāṃ nṛṇām ādimadhyāntanirmuktaḥ svabhāvavimalaḥ prabhuḥ
18.2 sarvajñaḥ paripūrṇaśca śivo jñeyaḥ śivāgame dikkālādyanavacchinno vāṅmano’tītagocaraḥ
18.3 niṣkalo’niṣkalaścaiva sarvagaḥ sarvadṛksadā tajjñānādeva muktiḥ syādbhaktānāṃ ca janārdana
18.4 tatpūjāpi dadātyeva phalamindrapadādikam pūjito devadeveśo bhaktiṃ jñānaṃ prayacchati
18.5 jñānena bhaktiyogena vinānyaiḥ karmakoṭibhiḥ prāpyate na kvacinmuktistasmālliṅgārcanaṃ param
18.6 liṅgārcanasamo nāsti dharmo’tra bhuvanatraye pūjā ca triṣu liṅgeṣu vyaktāvyaktobhayātmasu
18.7 sthāpiteṣu bhavetsamyak sthāpanaṃ dvividhaṃ bhavet sthāpanaṃ ca pratiṣṭhā ca sthāpanaṃ śilpisaṃyutam
18.8 pratiṣṭhā tadvihīnā syānmantreṇaiva hi sā bhavet mantrarūpī mahādevaḥ śivaḥ paramakāraṇam
18.9 mantraṃ syātparamaṃ jñānaṃ mantravācyaḥ sadāśivaḥ vācyavācakasaṃbandho mantrasyāsya ca dṛśyate
18.10 vācyasya devadevasya lokānugrāhakasya ca liṅgaṃ cihnaṃ śarīraṃ ca kathyate’tra janārdana
18.11 śarīraṃ mantramevaṃ syācchabdabrahmeti saṃjñitam śarīraṃ prathamaṃ kṛtvā vyaktāvyaktobhayātmakam
18.12 trividhaṃ tatsuraśreṣṭha pūjārthaṃ tasya nityaśaḥ pratiliṅgasthitaṃ mantraṃ pratiṣṭheti prakīrtitam
18.13 tāmimāmadhunā samyaṅ matto nigaditāṃ śṛṇu pratiṣṭhāvidhikālo’yamucyate sāṃprataṃ mayā
18.14 uttarāyaṇakāle tu māghamāsavivarjite śuklapakṣe dvitīyā ca tṛtīyā pañcamī tathā
18.15 ṣaṣṭhī ca saptamī caiva daśamī ca trayodaśī tithayaḥ śubhadāḥ proktā dine pūrvārdhamiṣyate
18.16 śreṣṭhā vārā gurujñenduśukrāṇāṃ parikīrtitāḥ pakṣacchidrāśca parveṇa riktāścāpi vivarjayet
18.17 koṇāṅgāradineśānāṃ vārāṃścaiva vivarjayet prājāpatyaindave tiṣyo maghasvātī punarvasū
18.18 aśvinī revatīhastau cottaratritayaṃ tathā maitraṃ vaiṣṇavasaṃyuktaṃ nakṣatraṃ śubhadaṃ smṛtam
18.19 andhaṃ kāṇaṃ ca varjyaṃ syātkaṇṭakaṃ sthūṇameva ca pāpayuktaṃ tathā dṛṣṭaṃ viddhaṃ kāṅkṣitameva ca
18.20 savyatīpātakaṃ caiva varjanīyaṃ prayatnataḥ carāṇi varjayedbhāni dhanuṣā śubhamanyabham
18.21 drekkāṇāṃśakahorāśca darśanaṃ śubhadaṃ satām hitvā somodayaṃ teṣu devasthāpanakarmaṇi
18.22 triṣaḍāyagatāḥ pāpāḥ śaṃvidadhyusta eva ca lagnagāḥ prāṇasandehaṃ yajamānasya kurvate
18.23 pāpāstvaṣṭamarāśisthāḥ śubhāścāpi vininditāḥ ṣaṭsaptadaśamastho’pi śukro varjya udāhṛtaḥ
18.24 dvitīyaṃ pañcamaṃ hitvā candraḥ śeṣeṣu śobhanaḥ saptadvipañcanavamaṃ hitvā’nyatra tathā guruḥ
18.25 so’pi lagnagataḥ kuryācchakrasya sukhasaṃpadam sūryaḥ śubhakaro yuktaḥ pauṣṇahastatriruttaraiḥ
18.26 mandaśca śubhadaḥ proktaḥ prājāpatyānilarkṣayuk aśvinīhastasaṃyukto budhavārastvaśobhanaḥ
18.27 aryamṇaścārdrabhaṃ cāpi guruvāreṇa varjayet vaiṣṇavaṃ puṣyabhaṃ caiva śukravāreṇa varjayet
18.28 vaiśvadevayutaḥ somo dvitīyā budhasaṃyutā guruvārayutā ṣaṣṭhī candraścaikādaśīyutaḥ
18.29 saptamī pauṣṇayuktā ca varjanīyāḥ prayatnataḥ utpāte durdine vāpi nirghāte tāpase mṛte
18.30 ninditaṃ divasaṃ proktaṃ mṛte janapadeśvare evamādiṣu sarveṣu na kuryālliṅgasaṃsthitim
18.31 evaṃ parīkṣya niścitya pratiṣṭhākālamuttamam sāvakāśe vimāne tu dvārabandhavidheḥ purā
18.32 mūrdheṣṭakāvidhervāpi sthāpanaṃ syānnijecchayā bāṇaliṅgaṃ tathodbhūtamanyadratnādikaṃ tu yat
18.33 tatsarvaṃ dhāmni niṣpanne sthāpanīyaṃ vicakṣaṇaiḥ aṅkurānarpayedbījairyathāvidhipuraḥsaram
18.34 tato’dhivāsakarmārthaṃ maṇṭapaṃ kārayetsudhīḥ trayāṇāṃ jyeṣṭhaliṅgānāṃ dvātriṃśaddhastasaṃmitam
18.35 catuṣṣaṣṭyaṅghribhiryuktaṃ tithitālasamucchrayam madhye hitvā catuṣpādaṃ tatra vedīṃ prakalpayet
18.36 yuktāṃ navapadai ramyāṃ hastamātrasamucchrayām vedāśrayonikhaṇḍendutryaśravṛttaṣaḍaśrakaiḥ
18.37 padmavasvaśrasaṃyuktairaṣṭadikṣvaṣṭakuṇḍakaiḥ śakraśāṃkarayormadhye vṛttena ca samanvitam
18.38 vedāśrakuṇḍaiḥ paritaścaturviṃśaiḥ samanvitam madhyamatrayaliṅgānāṃ maṇṭapaṃ tithihastakam
18.39 ṣaṭtriṃśatstambhasaṃyuktaṃ navatālasamucchritam kṛtvā madhye tu tatrāpi hitvā stambhacatuṣṭayam
18.40 tatra nandapadairvedī bhavettālatrayocchritā tasyāstu paritaḥ kuṇḍamaṣṭadikṣu ca pūrvavat
18.41 vidikṣvaṣṭa ca kuṇḍāni vṛttāni parikalpayet adhamatrayaliṅgānāṃ paṅkihastapravistaram
18.42 paṅkitālasamutsedhaṃ ṣoḍaśastambhasaṃyutam madhye vedikayā yuktamutsedhena dvitālatā
18.43 kuṇḍairāvṛtayā caiva navabhiḥ pūrvavāsitaiḥ evaṃ maṇṭapaklṛptistu liṅge hastamite bhavet
18.44 mānena niścite liṅge prāgudagdvāragarbhayoḥ tanmānadviguṇaṃ vāpi triguṇaṃ vā caturguṇam
18.45 hīnamadhyottamaṃ kuryāccheṣaṃ pūrvavadācaret maṇṭapānāṃ tu sarveṣāṃ tālamātrasthalocchrayam
18.46 vedyāṃ tu paritaḥ kuryāccatustridvyaṅgulaiḥ kramāt śreṣṭhādīnāmupānaṃ ca sarvaṃ pakveṣṭakāmayam
18.47 apakvairvāpi kurvīta darpaṇodarasaṃnibham vedikopari kumbhaṃ tu maṇṭapasya prakalpayet
18.48 asaṃbhaveṣu sarveṣu navakuṇḍeṣu homayet caturdvārasamāyuktaṃ pratidvāraṃ sutoraṇam
18.49 kṛtvā madhyottare bhāge lakṣaṇoddhāramaṇṭapam tattribhāgaikabhāgena kuryādardhena vā punaḥ
18.50 tanmadhye vedikāṃ kuryāttālāvaṭasamanvitām sūtravartanapūrvaṃ tu kṛtaśāṇābhigharṣaṇam
18.51 kṣālitaṃ bahuśo’mbhobhiḥ sugandhairatiśītalaiḥ sthaṇḍile caiva śālāyāṃ śālibhirnihite śubhe
18.52 sthāpya liṅgaṃ kuśāstīrṇe liṅge badhvā tu kautukam sauvarṇaṃ rājataṃ vāpi samācchādyatu vāsasā
18.53 navena śāyayelliṅgaṃ prākśiraścordhvavaktrakam lokapālaghaṭānaṣṭa sasūtrānvāripūritān
18.54 savastrānsāpidhānāṃśca sakūrcānsthāpya pūjayet hitvā rātriṃ tathā liṅgaṃ prabhāte sumuhūrtake
18.55 utthāpya śayanāttasmāt saṃprokṣya kalaśāmbhasā pūrvoktamaṇṭape ramye gomayenopalepite
18.56 savitānadhvaje tasmindarbhamālāsamāyute gītanṛttasamāyukte sarvātodyasamanvite
18.57 tanmadhye vedikāyāṃ tu vinyasetphalakāṃ dṛḍhām tatra liṅgaṃ samānīya sudṛḍhena rathādinā
18.58 sthāpayecchilpinācāryaḥ prāṅmukhaṃ mūlamantrataḥ vyapohya vastraṃ tadbaddhaṃ kautukaṃ ca krameṇa tu
18.59 dattvā puṣpaṃ ca śirasi sūtravartanamārabhet trayīmayaṃ trilokeśaṃ triguṇaṃ tatra daivatam
18.60 liṅgaṃ sadāśivasyaitat triprakārakṛtānyapi sūtrīyante haneneti sūtramityabhidhīyate
18.61 sūtraṃ ca vartayedyatnādvyaktaye mukhapṛṣṭhayoḥ yatra sūtraṃ mukhaṃ tatra pṛṣṭhaṃ cānyatra kalpitam
18.62 liṅgamastakamadhye’ṅkaṃ kṛtvāṣṭāśre’tra madhyame liṅgasya mūlaviṣkambhamadhye cāṅkaṃ tu dhātunā
18.63 kṛtvā tu dhāturāgāktasūkṣmatantuprakalpitam trivṛtsūtraṃ śirasyaṅkānmūlāṅkāntaṃ krameṇa ca
18.64 ālocyāsphālayedvaktre madhyasūtraṃ taducyate tato nālasya vistāraṃ jñātvā samyak tadūrdhvataḥ
18.65 pārśvayormadhyasūtraṃ syātsphālayedvaiṣṇavāṃśataḥ śiro’ntamatha sūtre dve pakṣasūtre tataḥ kramāt
18.66 pārśvayorbandhanaṃ jñātvā yāvatpṛṣṭhāntagocaram vartayitvātha tīkṣṇena haimenaiva tu sūcinā
18.67 kāñcanārcanarūpeṇa śilpivaryeṇa dhīmatā dhṛtapañcāṅgabhūṣeṇa navāmbaradhareṇa ca
18.68 navāmbarottarīyeṇa prokṣitena kuśāmbhasā pradakṣiṇakrameṇaiva kārayetsūtravartanam
18.69 sūtralakṣaṇamapyadya vakṣye’haṃ te janārdana pūjābhāgocchraye sarve ṣaṇṇavatyaṃśabhājite
18.70 ekāṃśārdhaṃ yavaṃ vidyāttatsamaṃ sūtravistaram athavānyaprakāreṇa sūtravistāramucyate
18.71 uttamottamaliṅgasya yavatritayamucyate hastasya sūtravistāramitareṣāṃ krameṇa tu
18.72 ardhārdhahrāsaḥ kartavyo hastaliṅgāntameva hi tārādaṣṭāṃśakaṃ khātaṃ pādākhātamathāpi vā
18.73 pūjābhāgocchrayaṃ sarvaṃ vikārāṃśena bhājayet tatrordhvacaturaṃśaṃ tu dvyaṃśakaṃ cāpyadhastyajet
18.74 ekena kuḍmalaṃ kṛtvā navāṃśairnālamālikhet tannālasya tu vistāramuktāṃśe’gnyaṃśabhājite
18.75 netrāṃśena bhavettasminmukule mūlataḥ kramāt kṛśatāṃ kalpayetpaścāt pakṣasūtradvayaṃ likhet
18.76 tayorbhāgadvayaṃ hitvā pṛṣṭhe saṃgama iṣyate prathamaṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ dvitīyaṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu
18.77 ṣoḍaśāṃśe punastasmiṃstyajedūrdhve catuṣṭayam adhaścaikaṃ parityajya madhye nālaṃ daśāṃśakam
18.78 vyomāṃśena tadūrdhve tu mukulaṃ cāpi kalpayet pakṣasūtradvayaṃ cāpi nālatāraṃ ca pūrvavat
18.79 dvitīyaṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ tṛtīyaṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu dvādaśāṃśe’tha pūjāṃśe tyaktvordhveṃ’śadvayaṃ tataḥ
18.80 adhaścaikaṃ parityajya nālaṃ vasvaṃśamucyate vyomāṃśaṃ mukulaṃ tatra pakṣasūtraṃ ca pūrvavat
18.81 tṛtīyaṃ lakṣaṇaṃ proktaṃ turīyaṃ lakṣaṇaṃ śṛṇu ṣodaśāṃśe śivāṃśe tu punaścaitattridhā bhavet
18.82 tryaṃśaikamūrdhvatastyaktvā ṣoḍaśāṃśeṣvadho dvayam tyaktvā madhye tu nālaṃ syānmukulena vivarjitam
18.83 pakṣasūtradvayaṃ cāpi pūrvavatparikalpayet tatrādho bhūtavedāgninetrabhāgāvadhiryathā
18.84 brāhmādikramataḥ kuryāllambanaṃ pakṣasūtrayoḥ viśeṣānnālasūtrābhyāṃ kramātkuryāttayorapi
18.85 śilpinā kārayitvaivaṃ sūtraṃ lakṣaṇasaṃyutam pātreṣu prasthapūrṇeṣu triṣu tāmramayeṣu ca
18.86 madhu sarpiḥ payaścaiva pūrayetpuruṣeṇa tu arghyāmbhasā tu saṃprokṣya nyasya puṣpaṃ ca kāñcanam
18.87 soṣṇīṣaḥ sottarīyaścāpyudagāsyaḥ prasannadhīḥ madhye rekhādvayaṃ paścānmadhunāṃ rudradaivatam
18.88 suvarṇamayyā sūcyā ca sarvātmānamudāharan tarpayeddakṣiṇāṃ rekhāṃ sarpiṣā brahmadaivatām
18.89 piṅgalena tu mantreṇa tato viṣṇvadhidaivatām vāmarekhāṃ tu payasā tato ghorāstramantrataḥ
18.90 tarpayitvā tato mantrī pañcamṛtpañcagavyakaiḥ liṅgaśuddhiṃ tu bahuśaḥ pañcabrahmaśivaiḥ kramāt
18.91 kṛtvā śuddhena toyenāpyabhiṣicyāstramuccaran puṣpaṃ śirasi cārghyeṇa dattvā praṇavamuccaran
18.92 puṇyāhaṃ vācayitvātha prokṣayetpuruṣeṇa tu liṅgasyottarabhāge’tha pīṭhaṃ nyasya ca pūrvavat
18.93 śuddhiṃ kṛtvā tu kūrcena pūjābhāgasamena tu saha liṅgaṃ tu mālābhirāveṣṭyātha ca deśikaḥ
18.94 navena vāsoyugmena liṅgapīṭhamanukramāt āveṣṭya varmaṇābhyukṣya hetinādau śivāmbhasā
18.95 rathādiṣu samāropya nadyādīnāmadūrataḥ jalāśayamanuprāpya stanadaghne jale tataḥ
18.96 ānīya sthāpya yatnena saha caiva rathādinā tanmūle dakṣiṇe pārśve pīṭhaṃ cāpi niveśayet
18.97 parito lokapālāṃśca svasvadikpānsamarcayet liṅgopari prapāṃ kuryādvitānadhvajaśobhitām
18.98 darbhamālāyutāṃ tatra tīre dīpāṃśca vinyaset trirātramekarātraṃ vā dinaṃ vātha dinārdhakam
18.99 adhivāsya jale paścātsnānamaṇṭapamānayet tatrānīya ca talliṅgaṃ sthāpya tadvedikopari
18.100 vastrakūrcādikaṃ sarvamapanīya śivāmbhasā saṃsnāpya liṅgaṃ pīṭhaṃ ca tataḥ puṇyāhamācaret
18.101 pañcagavyābhiṣekaṃ ca śivamantreṇa kārayet sarvātmānaṃ japanpaścācchuddhatoyena secayet
18.102 pīṭhaṃ ca śuddhatoyena devīgāyatrimantrataḥ abhiṣicya tato dadyālliṅgamūrdhnyardhyamuttamam
18.103 puṣpaṃ ca sākṣataṃ dattvā praṇavena samāhitaḥ tato maṇṭapasaṃskāraṃ kuryāttadvidhirucyate
18.104 praviśya maṇṭapaṃ samyakkṛtabrāhmaṇabhojanam navena pariśuddhena gomayenopalepayet
18.105 puṇyāhaṃ vācayitvā tu sitapuṣpākṣatāṃstataḥ samāstīryāstramantreṇa prāṅmukho vāpyudaṅmukhaḥ
18.106 abhyukṣya parito dhīmānmaṇṭapaṃ darbhamālayā vitānenordhvamācchādya stambhānsarvānnavaiḥ sitaiḥ
18.107 vastrairāveṣṭya parito lokapāladhvajānkramāt badhvā tadvarṇasaṃyuktāṃstattadastreṇa lāṅchitān
18.108 vedīprānte tu sarvatra kuryānmālāvalambanam muktādāmāni koṇeṣu sapatākaṃ vilambayet
18.109 nālikeraphalaṃ puṣpaṃ catuṣkoṇeṣu lambayet dvārapārśveṣu sarvatra sitasūtravicitritān
18.110 gandhodapūritānkumbhānpallavāsyāṃśca vinyaset aṣṭamaṅgalarūpāṇi vedikābāhyato nyaset
18.111 vedikopari bāhye vā dīpamālāṃ prayojayet pālikādīṃśca vinyasya tataḥ puṇyāhamācaret
18.112 dīpavarjyāni śeṣāṇi sthaṇḍilopari vinyaset tataśca śivamantreṇa prokṣayecchuddhavāriṇā
18.113 vāstuhomaṃ tataḥ kṛtvā vedyāścāgneyagocare sthaṇḍile saikate homaṃ samāpyāgniṃ visṛjya ca
18.114 vedikāyāṃ tataḥ kuryātsthaṇḍilaṃ vidhivatsudhīḥ daśadroṇairyavādīnāṃ sthaṇḍilaṃ śreṣṭhamucyate
18.115 madhyamaṃ syāttadardhena tadardhenādhamaṃ bhavet tadardhaistaṇḍulaiścaiva tadardhaiśca tilairapi
18.116 bāhyarekhātrayaṃ kṛtvā madhye padmaṃ sakarṇikam sāṣṭapatraṃ likhitvā tu vikiretpuṣpalājakān
18.117 kuśena saṃparistīrya śayanaṃ tatra kalpayet dārujaṃ carmajaṃ caiva romajaṃ tūlajaṃ tathā
18.118 uparyāstaraṇopetaṃ bhavecchayanapañcakam dārujaṃ phalakaṃ jñeyaṃ kṣīravṛkṣasamudbhavam
18.119 carmajaṃ ca varaṃ carma vyāghratvagaiṇameva vā romajaṃ śayanaṃ romakambalaṃ pakṣipakṣajam
18.120 caturthaṃ śālmalītūlasaṃbhavaṃ vā prakalpayet uparyāstaraṇaṃ cāpi kevalaṃ sūkṣmavāsasā
18.121 evaṃ śayanamuddiṣṭamalābhe pañcavastrakaiḥ pṛthivyādīni tattvāni śayaneṣu yajetkramāt
18.122 vedikāyāṃ sumeruṃ ca svanāmapadamantrakaiḥ antaḥstheṣvaṣṭakuṇḍeṣu bhavādīnparito yajet
18.123 pradhāne śivamabhyarcya tadbāhye parito yajet dikpatīnsvasvadikstheṣu kuṇḍeṣvanyeṣu ca kramāt
18.124 vidyeśāṃśca vasūṃścaiva yajeddeśikasattamaḥ madhyamaṇṭapakuṇḍeṣu ṣoḍaśeṣu yathākramam
18.125 bhavādīndikṣu saṃpūjya pradhāne śivamarcayet bhūrādilokāṅśeṣeṣu saptakuṇḍeṣu pūjayet
18.126 kanyase maṇṭape vāpi navakuṇḍeṣu pūjayet vitāne candramabhyarcya digdhvajeṣu tadīśvarān
18.127 vāsukiṃ darbhamālāyāṃ puruṣārthacatuṣṭayam muktādāmasu saṃpūjya tattatstambheṣu pūjayet
18.128 uttame madhyame vāpi yajedvaikartanādikān ādityāndvādaśaivātha maṇṭape tvadhame’pi ca
18.129 dharmādīnparito yaṣṭvā toraṇeṣvatha pūrvataḥ bhadraṃ ca vijayaṃ caiva vijṛmbhaṃ lohitaṃ tathā
18.130 dhūpayeccāgaruṃ yadvā ghṛtāktaṃ tatra guggulum evaṃ maṇṭapasaṃskāraṃ kṛtvā deśikasattamaḥ
18.131 hotṛbhirmūrtipaiḥ sārdhaṃ gacchelliṅgāntikaṃ guruḥ hotāraḥ sādhakāḥ proktā abhāve putrakāśca te
18.132 sarvātodyasamāyuktaṃ svastisūktādimaṅgalaiḥ balavadbhistadā liṅgamāropya ca rathādiṣu
18.133 dvāreṇa paścimenaiva maṇṭapaṃ tu niveśayet prākśiraścordhvavaktraṃ tu śāyayecchayanopari
18.134 pīṭhaṃ ca vinyasetpaścālliṅgamūle tu dakṣiṇe sauvarṇaṃ kautukaṃ tatra liṅge pīṭhe ca bandhayet
18.135 tatra triṣu vibhāgeṣu dattvārghyaṃ puṣpasaṃyutam pīṭhaṃ vāpi tato liṅgaṃ chādayedraktavāsasā
18.136 piṇḍikāṃ ca sitenaiva vāsasā sarvamantrataḥ arghyeṇa gandhapuṣpābhyāṃ dhūpadīpadvayena ca
18.137 rudraviṣṇuviriñcāṃśca vṛtte’ṣṭāśrayugāśrayoḥ tattanmantreṇa saṃpūjya yajetpīṭhe manonmanīm
18.138 evaṃ kṛtvā tato dhīmānkalaśānsthāpayetkramāt sauvarṇaṃ rājataṃ tāmraṃ mṛttikākalaśāndṛḍhān
18.139 akalaṅkānsupakvāṃśca pakvabimbaphaladyutīn droṇārdhapūrṇānacchidrānabhinnāṃścāpyupādadet
18.140 vardhanī tatpramāṇā syācchivakumbhaḥ pramāṇataḥ dviguṇastānsamastāṃśca kṣālayedastramantrataḥ
18.141 tataḥ sarvātmanāveṣṭya sūtreṇa susitena ca yavamātrāntaraṃ tāṃśca gandhodakena pūrayet
18.142 sakūrcānsāpidhānāṃśca pallavāsyānmanoramān candanakṣodasiktāṅgānsākṣatānvastraveṣṭitān
18.143 saṃsādhya sarvāṃstānkumbhāṃsteṣu caikaṃ pragṛhya ca liṅgasya dakṣiṇe pārśve śirodeśe tu vinyaset
18.144 tasyottare tu vinyasya śaktikumbhaṃ manoramam vidyeśvarātmakānkumbhānaṣṭāvaṣṭasu dikṣvapi
18.145 vinyasya teṣu śaiveṣu vinyasedratnapañcakam śeṣeṣvapi ca sarveṣu vinyasetkāñcanaṃ tataḥ
18.146 puṇyāhaṃ vācayitvātha saṃprokṣya ca śivāmbhasā śive sadāśivaṃ tatra yajetkumbhe manonmanīm
18.147 tatkumbhe cāpi saṃpūjya vidyeśāndikṣu pūjayet gandhapuṣpādibhirmantrī tato homaṃ samārabhet
18.148 tato dikṣu ṛgādyaistu vedairadhyayanaṃ bhavet nairṛtyāṃ tu japedastramaiśānyāṃ tu śivaṃ yajet
18.149 kuṇḍāgnyājyasruvādīnāṃ kṛtvā saṃskāramuttamam pratikuṇḍaṃ tataḥ kuryāddhomaṃ yadvā sa deśikaḥ
18.150 pradhānakuṇḍe saṃskāramagneḥ kṛtvā pareṣu ca prakṣipya mūrtipairhomaṃ sarvakuṇḍeṣu kārayet
18.151 homārambhe tu sarvatra jātavedasamarcayet gandhapuṣpādibhirvahnibījamantraṃ samuccaran
18.152 paścātkuṇḍādhipāṃścāpi śivamantraṃ samuccaran tataḥ sarvatra hutvā tu sarpiṣāgnimukhaṃ tataḥ
18.153 samidājyacarūm̐llājānsarṣapāṃśca yavāṃstilān mudgamāṣakulatthāṃśca veṇunīvārakānapi
18.154 etāni homadravyāṇi mūlabrahmāṅgakaiḥ kramāt śataṃ vātha tadardhaṃ vā pratikuṇḍaṃ tu homayet
18.155 pālāśī tu pradhānasya samitsarvatra kīrtitā plakṣodumbarakāśvatthavaṭajāḥ pūrvataḥ kramāt
18.156 āgneyādiṣu śamyarkamāyūrakhadirodbhavāḥ śeṣeṣu samidanyeṣu bāhyastheṣu janārdana
18.157 sarveṣvaudumbarī grāhyā pratidravyāvasānake sarpiṣā vyāhṛtiṃ hutvā sarvatraiva samaṃ kuru
18.158 vyāhṛtyantena mantreṇa tenaiva saha mūrtipaiḥ kūrcahastaḥ spṛśelliṅgaṃ pratikuṇḍaṃ tu homayet
18.159 mūrtipāḥ sarpiṣā teṣāṃ pratyekaṃ tu daśāhutīḥ tataḥ pradhānakuṇḍe tu sarpiṣā mūlamantrataḥ
18.160 hutvā daśāhutīḥ paścātpratyekaṃ brahmabhiḥ kramāt hutvā ca pūrvavatpaścāttasminneva janārdana
18.161 śaktihomaṃ ca kurvīta tatrāvāhya manonmanīm gandhapuṣpādinābhyarcya tanmantreṇāpi homayet
18.162 ājyenaikena sāṅgena mūlākhyena daśāhutīḥ pratyekaṃ tu tataścāpi tairmantraiḥ piṇḍikāṃ spṛśet
18.163 vidyeśānāṃ gaṇeśānāṃ dikpālānāṃ tathaiva ca daśānāmapi śastrāṇāṃ pratyekaṃ sarpiṣāhutim
18.164 pañcāhutyā samāpyātha homamabhyarcya pāvakam pariṣicya tuṣādyaistu vahniṃ teṣvapi rakṣayet
18.165 pūjayitvaivamagniṣṭhaṃ dadyātkumbhe haviḥ kramāt devānāmapi sarveṣāṃ tato rātriṃ tu jāgarāt
18.166 nītvā prātaḥ samutthāya kṛtanityaḥ sa deśikaḥ mūrtipairmaṇṭapaṃ gatvā samārādhya ghaṭasthitān
18.167 devām̐lliṅge ca pīṭhāṃśe pūrvavatpūjayetsudhīḥ tatra paścātsulagne tu vahniṃ kuṇḍeṣu dīpayet
18.168 sarvamūrtīn susaṃpūjya hutvā vyāhṛtibhistataḥ hutvā sviṣṭakṛtaṃ cāpi pūjayitvātha pāvakam
18.169 srucā pūrṇāhutiṃ dadyātsarvātmahṛdayena tu sarvatra mūrtipaiḥ sārdhamathavātra svayaṃ guruḥ
18.170 pūrṇāhutiṃ ca sarvatra juhuyātpūrvataḥ kramāt gato garbhagṛhaṃ prāpya śilpinā saha deśikaḥ
18.171 tatra brahmaśilāmadhye sthāpayellakṣaṇānvitam tatastallakṣaṇaṃ caiva sthānaṃ tatsthāpanocitam
18.172 krameṇa gadato mattaḥ śṛṇu sarvaṃ janārdana uttamā liṅgaviṣkambhadviguṇena tu vistṛtā
18.173 pādonadviguṇā madhyā bhavedardhādhikādhamā vistāreṇa samotsedhā śreṣṭhā madhyā tadardhataḥ
18.174 tatpādena kṛtotsedhā kanyasī sā śilā smṛtā tanmadhye liṅgaviṣkambhamānenaiva susaṃsthitam
18.175 caturaśraṃ samaṃ kuryādgartaṃ tatkhātamucyate brahmāṃśotsedhavasvaṃśe vyomāṃśārdhaṃ tu tadbhavet
18.176 athavāṅgulamānena kalpayetkalpavittamaḥ pañcāṅgulaṃ syāttannimnaṃ liṅge vai cottamottame
18.177 hasteṣvanyeṣu sarveṣu syādardhārdhāṅgulakṣayaḥ navāvaṭāni tanmadhye sūtreṇa sumite sudhīḥ
18.178 padamadhyagatānyevaṃ kuryāt tattattriyaṅgulam tadardhaṃ madhyamaṃ proktaṃ tadardhamadhamaṃ bhavet
18.179 vistārasamanimnāni tāni sarvāṇi kalpayet evaṃ tallakṣaṇaṃ proktaṃ tatsthānaṃ tu nigadyate
18.180 dvāramadhyaṃ viniścitya tasmātsūtreṇa madhyamam garbhasyopari niścitya tanmadhye kaṃ vidhāya ca
18.181 dvāravistāramānaṃ yadantargarbhagṛhe sthitam caturaśraṃ samaṃ kṛtvā garbhagehasya madhyame
18.182 dvāviṃśaiḥ prāggataiḥ sūtraistatsaṃkhyairudagāyataiḥ ekatra piṇḍitaṃ tatra catvāriṃśaccatuḥśatam
18.183 saikaṃ ca jāyate vyūhaṃ padānāṃ teṣu madhyame pade navapadaṃ kuryātsūtreṇa sumitaṃ tataḥ
18.184 āgneyapadamārabhya vāyoḥ pañcapadaṃ tyajet brahmasomeśaśakrāṇāṃ padānāṃ tu catuṣṭaye
18.185 madhyasaṃdhisthasūtre ye prāgudakpravaṇe kṛte āgarbhaṃ samyagāsphālya gairikāktena rajjunā
18.186 sūtrasaṃdhiṃ sphuṭaṃ jñātvā śivasūtraṃ tayorapi prāgāyataṃ bhavedanyatsomasūtramiti smṛtam
18.187 brahmasthānamiti khyātaṃ tatsthāne sthāpayecchilām yadvadbrahmaśilāmadhye sūtrasandhisthitirbhavet
18.188 tadvadbrahmaśilā garbhe sthāpanīyā vicakṣaṇaiḥ sthāpitāyāṃ tatastasyāṃ śilāyāṃ paripālayet
18.189 tato madhyāvaṭe haimaṃ kūrmaṃ tatra vinikṣipet samaṃ dṛḍhataraṃ vṛttaṃ dvārasyābhimukhaṃ yathā
18.190 tato ratnāni dhātūni bījāni ca tataḥ param gandhaṃ lohaṃ ca vallīṃ ca vinyasedavaṭeṣu ca
18.191 māṇikyaṃ madhyame nyasya śakre marakataṃ nyaset indranīlaṃ tu yāmyāyāṃ sphaṭikaṃ vāruṇe tataḥ
18.192 vajraṃ tu saumyadigbhāge vairḍūryaṃ vahnigocare muktāṃ nirṛtidigbhāge padmarāgaṃ tu mārute
18.193 pravālamīśadeśe tu madhye pāradameva ca tato dhātumayaṃ cāpi gairikaṃ ca manaśśilām
18.194 haritālāñjane caiva mākṣikābhrakameva ca sindūraṃ ca krameṇaiva prāgādiṣu vinikṣipet
18.195 atha madhye’vaṭe śālīnyavamudgakulatthakān niṣpāvaṃ ca krameṇaiva mahāśāsu vinikṣipet
18.196 priyaṅgutilanīvārasarṣapāṃśca vidikṣu ca tataścandanaṃ madhye tu kuṣṭhalohalavaṅgakān
18.197 kaccolaṃ ca tathāśāsu jātitakkolakau tathā kāśmīraṃ rocanāṃ caiva vidikṣvapi ca vinyaset
18.198 tataḥ kāñcanaraupye ca tāmraṃ caivārakūṭakam trapusīsāyaḥkāṃsyāni pittalaṃ ca kramānnyaset
18.199 viṣṇukrāntiṃ sahādevīṃ musalīṃ śriyameva ca bhadrāmindralatāṃ dūrvāṃ girikarṇīṃ ca vinyaset
18.200 tatastasyāṃ prasannātmā brahmākhyāyāṃ tu madhyame ādhāraśaktiṃ vinyasya gandhādyairarcayedguruḥ
18.201 tato mantramimaṃ cāpi japedvyaktaṃ kṛtāñjaliḥ tvameva paramā śaktistvamevāsanadhārikā
18.202 śivājñayā tvayā devi sthātavyamiha sarvadā vijñāpyaivaṃ tato liṅgaṃ mūrtipaiḥ saha deśikaḥ
18.203 anyaiśca balavadbhistu samutthāpyāhṛtaṃ tataḥ apanīya śirasyarghyaṃ tadā mūlena dāpayet
18.204 tato rathe samāropya śaṅkhadundubhinisvanaiḥ gītanṛttasamāyuktaṃ kṛtvā dhāmnaḥ pradakṣiṇam
18.205 praviśya garbhagehāntamarghyaṃ śirasi vinyaset tato’vatārayitvā tu rathālliṅgaṃ gatatvaraiḥ
18.206 balavadbhirnaraiḥ paścāddvārasyābhimukhaṃ tathā nyasya brahmaśilāpārśve tato lagne guṇānvite
18.207 putramitrādibhiḥ sārdhaṃ kartrā ca phalakāṅkṣiṇā liṅgasyānupraviṣṭena sthitenāgre praṇamya ca
18.208 prārthyamānaḥ pratiṣṭhārthaṃ śilpinā saha deśikaḥ soṣṇīṣaḥ sottarīyaśca baddhapañcāṅgabhūṣaṇaḥ
18.209 sthāpayedudagāsyaḥ sanmantramīśānamuccaran niḥśabdaṃ niścalaṃ cāpi susthitaṃ sudṛḍhaṃ yathā
18.210 aiśānīṃ diśamākramya sthitaṃ svargāpavargadam lokapuṣṭikaraṃ caiva dhanadhānya sukhāvaham
18.211 tasmātsarvaprayatnena sthāpayedīśadiggatam aindrīṃ caivasvatīmāśāṃ vāruṇīmuttarāmapi
18.212 ākramya susthitaṃ liṅgaṃ brāhmaṇādisukhāvaham tataśca piṇḍikāṃ tasmānmaṇṭapādvastraveṣṭitām
18.213 utthāpya śaktimantreṇa rathe cāropya deśikaḥ ānayelliṅgavadgarbhe rathādapyavatārya ca
18.214 liṅgāgre vinyasetpīṭhaṃ tataḥ pārśvaśilā nyaset catasrastāḥ samuddiṣṭāścaturaśrasamocchrayāḥ
18.215 piṇḍikāṃ lakṣaṇopetāṃ nandyāvartaśilopari udaṅnālaṃ yathā sthāpya viśleṣaṃ liṅgapīṭhayoḥ
18.216 jatugairikasikthaistu sarjaguggulusaṃyutaiḥ gulatailasamāyuktaiḥ śarkarācūrṇamiśritaiḥ
18.217 pākena sāndratāṃ nītairnīrandhraṃ taiḥ prakalpayet yadvā sarjarasacūrṇaṃ śarkarācūrṇasaṃyutam
18.218 māhiṣaṃ navanītaṃ ca samamabhyukṣya deśikaḥ tena cāvartayedvidvānsaṃgatiṃ liṅgapīṭhayoḥ
18.219 dhanadhānyāṃśukādyaistu kartrā tatrāpi toṣitam tataḥ śilpinamudvāsya kṛtakṛtyastadā guruḥ
18.220 mūrtipaiḥ sahitaḥ snātaḥ śivavratatanustadā liṅgapīṭhasthitānāṃ ca śuddhiṃ kṛtvā krameṇa tu
18.221 puṇyāhaṃ vācayitvāntargehaṃ saṃprokṣya sarvataḥ liṅgaṃ tadambhasā prokṣya sarvātmānaṃ samuccaran
18.222 gaurīgāyatrimantreṇa pīṭhaṃ saṃprokṣya mantravit pādyamācamanaṃ cārghyaṃ pañcagavyaṃ yathāvidhi
18.223 saṃsādhya vāgyamī tatra dattvārghyaṃ liṅgamastake tato maṇṭapamāsādya soṣṇīṣaḥ sottarīyakaḥ
18.224 pañcāṅgabhūṣaṇenāpi bhūṣitaḥ śāntamānasaḥ śivaśaktyostathā pūjāṃ kṛtvā kumbhasthayostataḥ
18.225 vidyeśvarāṇāmabhyarcya śāstroktaṃ samyagācaret śaṅkhadundubhinirghoṣairgītanṛttaiśca maṅgalaiḥ
18.226 śaivaṃ svayaṃ samuddhṛtya deśikaḥ so’dhiropya ca vāme dakṣiṇahastena kumbhavaktraṃ vigṛhya ca
18.227 mūrtipaiḥ śaktikumbhādīnvahadbhistadvadeva saḥ anuyāto guruḥ kartrā putrabandhuyutena ca
18.228 pradakṣiṇamupāvṛtya prāsādaṃ praviśettataḥ agre krameṇa saṃsthāpya sthaṇḍilopari tānghaṭān
18.229 uttarābhimukho bhūtvā kṛtvā mantrātmikāṃ tanum utthāya pañcagavyena sarvātmānaṃ samuccaran
18.230 abhiṣicya ca talliṅgaṃ punargandhodakena ca tataścāsanamapyatra liṅgamūle prayojayet
18.231 tatra mūrtiṃ samāvāhya liṅge sādāśivaṃ tathā vidyādehaṃ ca saṃkalpya tataḥ kumbheṣu devatāḥ
18.232 yathākrameṇa saṃpūjya cārghyagandhādibhistathā mūlamantraṃ samuccārya śivakumbhasthitaṃ śivam
18.233 tasmātkumbhātsamādāya mantramūrtiṃ tadambhasā kūrcāgraniḥsṛtenaiva nyaselliṅgasya mūrdhani
18.234 tataḥ kumbhasthatoyena śanaiḥ kālātmanāṇunā abhiṣicya tataścāpi śaktimādhārarūpiṇīm
18.235 tanmantreṇaiva tatkumbhaṃ tathā pīṭhe ca vinyaset tasyā gāyatrīmuccārya tena kumbhena piṇḍikām
18.236 abhiṣicya tato’ṣṭau ca cakravartikrameṇa vai pīṭhe śakrādi saṃyojya svanāmapadamantrakaiḥ
18.237 abhiṣicya tataḥ paścātkuryādgandhāmbunā sudhīḥ abhiṣekaṃ tato dattvā mūrdhasvarghyaṃ ca pañcasu
18.238 tattanmukhāṇubhirmantrī tato mantrānkramānnyaset praṇavaṃ prathamaṃ mūrdhni kālātmānaṃ tato nyaset
18.239 tadaṅgabhūtānmantrāṃśca tattadaṅgeṣu vinyaset īśānādyatha sadyāntaṃ pañcabrahmāṇyanukramāt
18.240 madhye pūrve tato yāmya uttare paścime’pi ca svasvamudrāprayogeṇa vinyasecca kalāstataḥ
18.241 śaktibhiḥ saha liṅgasya sthāneṣūkteṣu vinyaset tathā tatrocchritāṅguṣṭhaṃ muṣṭiṃ badhvā tu vinyaset
18.242 liṅgāgre pīṭhikāyāṃ tu śaktigāyatrimabhyaset tato’ṅguṣṭhaṃ śive kṛtvā śivagāyatrimabhyaset
18.243 evaṃ syānmuktikāmasya śivaśaktyostu saṃgatiḥ viparītavidhānena bhuktikāmasya sā bhavet
18.244 piṇḍikā tu bhavecchaktirliṅgaṃ tu parameśvaraḥ tayoryaḥ kriyate yogaḥ sā pratiṣṭheti kīrtitā
18.245 evaṃ saṃsthāpite liṅge liṅgamudrāṃ tu darśayet tato namaskṛtiṃ badhvā tato liṅgaṃ samarcayet
18.246 pādyamācamanaṃ cārghyaṃ pādavaktraśirassu ca dāpayeddhṛdayenārghyaṃ śeṣe ca brahmapañcakaiḥ
18.247 namaḥsvāhānamo’ntaistu krameṇaivaṃ janārdana gandhādibhistato mantrī śivaliṅgasya mūrdhani
18.248 praṇavenātha mūlena brahmabhiśca sunirgataiḥ kālātmānaṃ tadaṅgaistu pūjayedanupūrvaśaḥ
18.249 karpūrāgarumiśreṇa candanena sapīṭhakam liṅgaṃ paryāptamālipya sadīpena ca dhūpayet
18.250 sugandhamālyavastrādyairhemapaṭṭādibhistataḥ alaṃkṛtya tato dhīmānhaviḥ sājyaṃ nivedayet
18.251 śuddhānnaṃ pāyasaṃ gaulaṃ mudgānnaṃ kṛsarānnakam sarvopadaṃśasaṃyuktaṃ gulakhaṇḍājyasaṃyutam
18.252 dadhisvāduphalopetaṃ pañcavaktreṣu dāpayet kevalaṃ pāyasaṃ vāpi śuddhānnaṃ ca yathāvidhi
18.253 pañcavaktreṣu dattvātha vinā caṇḍaṃ vyapohya ca mukhavāsasamāyuktaṃ tāmbūlaṃ ca nivedayet
18.254 tato vidyeśvarāṃścaiva pūrvādikramato yajet athomādīngaṇeśāṃśca saumyādīnnyasya pūjayet
18.255 tadbāhye lokapālāṃśca pūrvādārabhya pūjayet īśānaśakrayormadhye brahmāṇaṃ nyasya pūjayet
18.256 rakṣovāruṇayormadhye viṣṇuṃ vinyasya pūjayet tadbāhye’tha tadastrāṇi vajrādīni ca pūjayet
18.257 paścimadvāraharmye tu kiñcidbhedo’tra dṛśyate paścimāṃ diśamārabhya vidyeśānabhito yajet
18.258 gaṇeśvarānumādīṃśca saumyādārabhya pūjayet upacārāṇi sarvāṇi sadyojāte prakalpayet
18.259 sadyojātādivaktrāṇāṃ pañcānāṃ janārdana paścimottarayāmyeṣu pūrve cordhve’pyanukramāt
18.260 saṃsthitirniyatā tasmādālaye tu pratiṣṭhite liṅge tu hastapādānāṃ kalpanā dvārasaṃmukhāt
18.261 tasmātsadāśive mūrtirevaṃ syādarcanādiṣu evaṃ saṃpūjya cārghyādyairdīpāntaṃ tu yathākramam
18.262 svaiḥ svaiśca nāmabhirmantraiḥ kṛtvā caivaṃ pradakṣiṇam savyāpasavyamārgeṇa dattvā puṣpāñjaliṃ śive
18.263 mūrdhnā praṇamya deveśaṃ bhūpṛṣṭhapatitena tu prārthayenmūrtipairevaṃ stutvā natvā svadiksthitaiḥ
18.264 sarvamantrādirūpa tvaṃ lokānugrahakāmyayā atra liṅge mahādeva saṃnidhiṃ kuru sarvadā
18.265 yāvaccandraśca sūryaśca yāvattiṣṭhati medinī tāvattvayātra deveśa sthātavyaṃ svecchayā vibho
18.266 jñānato’jñānato vāpi śāstroktaṃ ca kṛtaṃ hi yat tatsarvaṃ pūrṇamevāstu tvatprasādānmaheśvara
18.267 iti vijñāpya deveśaṃ saṃnidhīkṛtya mudrayā saṃnidhāpya tato liṅge śivaṃ niṣṭhurayā kramāt
18.268 nirodhayettadā mantrī saṃnidhiṃ hṛdayāṇunā nirodhanamaghoreṇa kuryādvai śāstracintakaḥ
18.269 yajamānaḥ phalāpekṣī śivāgre saṃsthitastadā sasutabhrātṛbandhuśca natvā devaṃ ca deśikam
18.270 bhūyo bhūyaḥ prasannātmā prārthayecca tato gurum tvatprasādādahaṃ loke jāto’sminhi narottamaḥ
18.271 yattvayādya kṛtaṃ karma liṅgasaṃsthāpanaṃ prati śreyasāṃ paramaṃ śreyo mamāstu phalasādhanam
18.272 anugṛhya prasīdeti natvā natvābhidhāya ca prabhūtāṃ saṃpadaṃ dadyādvittaśāṭhya vivarjitām
18.273 gobhūhiraṇyavastrādyairhastyaśvaśayanāsanaiḥ dāsīdāsagṛhārāmairativistīrṇalakṣaṇām
18.274 dakṣiṇāṃ gurave dadyāt sādhakā yadi mūrtipāḥ yadi vā putrakāsteṣāṃ pādaṃ pādārdhameva hi
18.275 deśikāddakṣiṇā proktā daivajñavedajāpinām pādaṃ cāpi tadardhaṃ ca tadardhaṃ ca kramādbhavet
18.276 tatastāndeśikādīṃstu yajamānaḥ sa bhojayet mṛṣṭānnamatha tāmbūlaṃ dattvā teṣāṃ krameṇa tu
18.277 svayaṃ bhuñjīta paścāttu caturthe’hani deśikaḥ śivāgre sthaṇḍilaṃ kṛtvā vidhinānena homayet
18.278 praṇavenātha mūlena tataḥ saṃvatsarātmanā samidājyacarūṇāṃ tu pratyekaṃ śatasaṃkhyayā
18.279 hutvāhutīstataścāpi kevalājyena deśikaḥ tadaṅgairbrahmabhiścāpi kalāmantraiśca homayet
18.280 pratyekaṃ śatamardhaṃ vā tataḥ śaktestu mūlataḥ tadaṅgaiścāpi kurvīta homaṃ pūrvoktasaṃkhyayā
18.281 evaṃ caturthahomaṃ tu kṛtvā tasmindine sudhīḥ liṅge’tha snapanaṃ kṛtvā sahasrādiṣu saṃbhavam
18.282 caṇḍeśaṃ caṇḍayogena śāṃkare sthāpayedatha alābhe pratimāyāstu pīṭhe vā caṇḍanāyakam
18.283 prabhūtaṃ tu havirdattvā devāyāsmai pradāpayet tasminnevāhanīśasya parito dhāmni kalpayet
18.284 parivārasthitiṃ tatra vidhivaddeśikottamaḥ saptāhamapi pañcāhaṃ tryahamekāhameva vā
18.285 vidhānenotsavaṃ kuryādathavā yantraliṅgataḥ utsavaṃ balidānena vinā tatra prakalpayet
18.286 caturthāhātsamārabhya kuryādastrotsavaṃ kramāt pratiṣṭhādinamārabhya deśikādīṃstu dīkṣitān
18.287 bhojanācchādanādyaistu tatra māheśvarānapi tadā dineṣu sarveṣu yajamānastu toṣayet
18.288 kuryādavabhṛthasnānaṃ sarvapāpapraṇāśanam iti yaḥ kārayenmartyaḥ pratiṣṭhāṃ liṅgapīṭhayoḥ
18.289 tenaiva sthāpitaṃ sarvaṃ jagatsthāvarajaṅgamam sarvadevāśca devyaśca tena samyak pratiṣṭhitāḥ
18.290 sarve yajñāḥ kṛtāstena samagravaradakṣiṇāḥ tena sarvatapodānatīrthānyācaritāni ca
18.291 ekaviṃśatkulopetaḥ paratra ca śive pure kalpakoṭisahasrāṇi kalpakoṭiśatāni ca
18.292 bhuktvā tu vipulānbhogān śivasāyujyamāpnuyāt
Kapitel 19
ekonaviṃśaḥ paṭalaḥ · snānavidhiḥ
19.1 tataḥ paramidaṃ vakṣye snānaṃ pāpaharaṃ param tacca ṣaḍvidhamuddiṣṭaṃ sarveṣāṃ kāyaśuddhidam
19.2 caturvidhānāṃ śaivānāṃ pūjanaṃ ca viśeṣataḥ vāruṇaṃ prathamaṃ proktamāgneyaṃ tu dvitīyakam
19.3 māhendraṃ tu tṛtīyaṃ syādvāyavyaṃ syāccaturthakam māntraṃ tu pañcamaṃ proktaṃ ṣaṣṭhaṃ mānasamucyate
19.4 tāni saṃkṣepato vakṣye krameṇātra janārdana nadīnadataṭākeṣu palvalaplavaneṣu ca
19.5 dīkṣitasyottamaṃ snānaṃ puṣkariṇyāṃ tu madhyamam kanyasaṃ dīrghikādyāsu gṛhe’śreṣṭhamudāhṛtam
19.6 pratyūṣe tu samutthāya śayanātpūjayetsudhīḥ ātmanyālokayejjyotiḥ paraṃ tacchivarūpiṇaḥ
19.7 namaḥ śivāya śarvāya devāya paramātmane sadaikarūparūpāya vikalparahitāya te
19.8 saṃjapyaivaṃ bahiḥ kuryānnijadhāmnaḥ sahāyavān nirjanaṃ deśamāsādya kaṇṭakena vivarjitam
19.9 channamūrdhopavītaṃ tu kṛtvā karṇe’tha dakṣiṇe uttarābhimukhaḥ svastho rātrau ceddakṣiṇāmukhaḥ
19.10 upaviśyātha tatraiva viṇmūtraṃ tu visarjayet tṛṇādyantarite deśe vāgyamī na nirīkṣayet
19.11 diśo liṅgaṃ malaṃ cāpi na niṣṭhīvanamācaret gobrāhmaṇāgninārīṇāṃ tathā devālayasya ca
19.12 saṃmukhaṃ parihṛtyaiva yatīnāṃ ca viśeṣataḥ kuśabālatṛṇopete gośakṛdbhasmasaṃyute
19.13 ekavṛkṣasamopete kṛṣṭe valmīkasaṃyute mahīpatisamīpe ca garte pretavane tathā
19.14 udyāne ca nadītīre kuryānnāvaśyakaṃ sudhīḥ samyagāvaśyakaṃ kṛtvā tṛṇajūṭyā gudaṃ mṛjet
19.15 loṣṭakenāthavā naitatkāṣṭhapāṣāṇagomayaiḥ tatastyaktamalaścaiva liṅgaṃ vāmena pāṇinā
19.16 saṃgṛhyotthāya gatvātha śuddhadeśaṃ tataḥ sudhīḥ tatra hṛtvā mṛdaṃ śuddhāmupariṣṭādvyapohya ca
19.17 śaucārthaṃ mṛttikāṃ dakṣahastenaiva samādadet setuvalmīkavṛkṣāmbugrāmadhānyotkarasthitām
19.18 niyuktāṃ cānyaśaucāya nādadīta kadācana jalāśayamanuprāpya tatra śaucārthameva hi
19.19 kṣālayetprathamaṃ tīraṃ tatra mṛtsaṃniveśayet tayā śaucaṃ tataḥ kuryāddakṣiṇenoddhṛtāmbunā
19.20 ekadhā mṛttikā meḍhre saptadhāpānadeśake pañcadhā vāmapāṇau ca saptadhā cobhayorapi
19.21 ekaikadhā mṛdaṃ paścātpādayośca dvayorapi punarapyekadhā pāṇau mṛttikāṃ prakṣipedbudhaḥ
19.22 tatacotthāya gatvānyadeśaṃ tatra samācaret ācamya dantakāṣṭhena dantadhāvanamācaret
19.23 dantakāṣṭhamatho vakṣye dantadhāvanasaṃmatam śirīṣabilvakārañjamapāmārgamathārjunam
19.24 khādiraṃ muktaye bhuktyai jambvāmrakakubhodbhavam satvak sārdramṛju śreṣṭhaṃ samacchedamaninditam
19.25 tadaṣṭāṅgulaṃ muktyai ca bhuktyai ca dvādaśāṅgulam dantakāṣṭhamiti proktaṃ dantānāṃ malaśodhanam
19.26 tālapatrādibhiḥ paścāttāluśodhanamācaret kṛtvāsyaśuddhimācamya snānārthaṃ śucideśajām
19.27 mṛttikāmastrataḥ khātvā tyaktvordhve caturaṅgulam adhaḥsthitāṃ tu saṃgṛhya kṣālitāmbhastaṭe tataḥ
19.28 śirasā tāṃ samādāya śikhayā śodhayettataḥ kavacena tridhā bhajya tāsu cāpyekayā mṛdā
19.29 ānābhi kṣālayedguhyamanyayā śastrajaptayā tataḥ sarvāṅgamālipya praviśyāntarjale sthitaḥ
19.30 pidhāyākṣāṇi pāṇibhyāṃ dīprakālānalaprabham astraṃ hṛdi tadā dhyāyan saṃnimajjyopaviśya ca
19.31 snātvottīrya purā brāhmīṃ yajetsaṃdhyāṃ tu bhautikaḥ naiṣṭhikaścedyajetsaṃdhyāṃ kevalaṃ cāstrasaṃjñitām
19.32 prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā śivāstrāṣṭaśataṃ japet sarvātmahṛdayaṃ mantrī namaskārāntamuccaran
19.33 prāñjalistrirupāvṛtya copasthānaṃ samācaret astrasaṃdhyā tu nirdiṣṭā śaivasādhāraṇā hitā
19.34 sā saṃdhyā viśvalokaikavandyā bhavati bhāsvarā sā śaivī śaktirityuktā saṃdhyā sarvaikasākṣiṇī
19.35 prātaḥ sāruṇavarṇā syānmadhyāhne ca sitaprabhā śyāmā sāyāhnakāle tu saṃdhyāvandanakarmaṇi
19.36 saṃdhyākāle kṛtaṃ karma yacchubhaṃ cāśubhaṃ bhavet tatsarvaṃ tannamaskārādvardhate kṣīyate’pi ca
19.37 tasmāttadvandanaṃ kuryādyadīcchecchubhamātmanaḥ tato mṛccheṣamādāya kṛtvā vāmakare sudhīḥ
19.38 praviśyāntarjalaṃ tatra sthito dinamukhaṃstataḥ mṛtpiṇḍaṃ tu tridhā bhajya pūrvamastreṇa mantravit
19.39 dakṣiṇaṃ tu śivenaiva tanutrāṇena cottaram saptakṛtvastato mantrī pratyekamabhimantrayet
19.40 astrajaptaṃ kṣipeddikṣu varmajaptaṃ tanau tataḥ ālipya śirasaḥ paścācchivajaptaṃ jale kṣipet
19.41 tatra bāhughnamātreṇa śivatīrthaṃ prakalpayet hastayoḥ sūryasomau tu dakṣiṇetarayoḥ kramāt
19.42 vinyasya kumbhamudrāṃ tu badhvā mūrdhani secayet pañcabrahmaṣaḍaṅgaiśca smṛtvā devaṃ triyambakam
19.43 saṃnimajjya tato mantrī praṇavaṃ samyaguccaran snātvā rājopacāreṇa sugandhāmalakādibhiḥ
19.44 samuttīrya jalātpaścāttattīrthamupasaṃharet taptena śītalenātha pavitreṇāmbunā śucau
19.45 deśe snānaṃ gṛhe vātha kuryādvai vidhinā sudhīḥ śiraḥprabhṛti conmṛjya mṛdunā śuddhavāsasā
19.46 samantramācamedbhūyaḥ paridhāyāmbaraṃ śuci baddhacūḍotkuṭāsīno jānumadhyakaradvayaḥ
19.47 āveṣṭitaśirāḥ pādau pāṇī prakṣālya vāgyataḥ prāgvaktro vāpyudagvaktraḥ sapavitrakarastadā
19.48 jale caikaṃ padaṃ nyasya sthale caikaṃ padaṃ nyaset kṛtvā gokarṇavaddhastaṃ tenoddhṛtya tato jalam
19.49 prakṛtisthamasattvaṃ ca phenādirahitaṃ śuci māṣamagnapayo mantrairātmavidyāśivāṇubhiḥ
19.50 hṛdgaṃ viprasya nirdiṣṭaṃ kaṇṭhagaṃ syānnṛpasya tu tālugaṃ viṭsavarṇānāṃ krameṇābaśanaṃ bhavet
19.51 triḥ pibedbrahmatīrthena dviroṣṭhau hetinā mṛjet sarvātmanā tato mantrī khāni sarvāṇi saṃspṛśet
19.52 aṅguṣṭhānāmikābhyāṃ tu savyavāmakrameṇa vai netre spṛṣṭvā tato’ṅguṣṭhatarjanībhyāṃ ca nāsikām
19.53 kaniṣṭhāṅguṣṭhayogena madhyamāṅguṣṭhayogataḥ karṇau bāhū ca saṃspṛśya nābhimaṅguṣṭhakena ca
19.54 tarjanīmadhyamānāmākaniṣṭhābhiḥ stanāntaram aṅgulyagraistataḥ sarvaiḥ śiraḥsparśaṃ samācaret
19.55 evamācamanaṃ kṛtvā hitvā caiva pavitrakam anyatkṛtvā pavitraṃ ca kuryādatrāghamarṣaṇam
19.56 vāmahaste jalaṃ sthāpya sravadutkṣipya mastake mantrasaṃhitayā dhīmānmārjanaṃ samyagācaret
19.57 dakṣahastasthitaṃ kṛtvā vāmapāṇestato jalam āghrāya pūrakeṇaiva kṛṣṇaṃ pāpaṃ vicintayet
19.58 recakena punaḥ pāpamastreṇāśu jalasthitam dhyātvā bhūmau kṣipeddhīmāṃstajjalaṃ cāstramantrataḥ
19.59 aghamarṣaṇamevaṃ syāt tatastarpaṇamucyate ācamya vidhivadbhūtvā sapavitrakarastataḥ
19.60 puṣpadarbhatilaiścāpi pṛthagakṣatasaṃyutaiḥ devānṛṣīnpitṝṃścāpi tarpayetkramaśo budhaḥ
19.61 gṛhītvāñjalinā pūrvaṃ sapuṣpaṃ sākṣataṃ jalam devānāṃ vakṣyamāṇānāmaṅgulyagraiśca tarpayet
19.62 brahmaviṣṇū tato rudramīśvaraṃ ca sadāśivam sarasvatīṃ tato lakṣmīmumāṃ gaurīṃ manonmanīm
19.63 bhavādīnaṣṭamūrtīṃśca śaktīrvāmādikāstataḥ rudrānvasūṃstathādityānprajeśaṃ ca vaṣaṭkṛtim
19.64 indrādilokapālāṃśca vajrādīnyāyudhānyapi navagrahāṃstathārkādīṃstarpayetsvasvanāmataḥ
19.65 svāhāntena hṛdā mantrī sadhāreṇa yathākramam mūlamantrādimantrāṃstu sarvānapyatha tarpayet
19.66 tataḥ kaṇṭhopavītī syādṛṣitarpaṇakarmaṇi kṛtvā jalāñjaliṃ teṣāṃ kuśākṣatasamāyutam
19.67 ārṣeṇaiva tu tīrthena ṛṣīṇāṃ tarpaṇaṃ bhavet atriṃ kratuṃ vasiṣṭhaṃ ca viśvāmitramataḥ param
19.68 marīciṃ ca pulastyaṃ ca tathaivāgastyameva ca oṃkārādi svanāmnā tu tarpaṇaṃ syānnamo’ntakam
19.69 apasavyopavītī syāttataśca pitṛtarpaṇe dakṣiṇāgrānkuśān bhūmāvāstīryāgreṣu tarpaṇam
19.70 tilākṣatasamāyuktaṃ kṛtvā teṣāṃ jalāñjalim apasavyena hastena pitṛtīrthena tarpaṇam
19.71 somādikānpitṝnsarvānsvadhā nama iti bruvan tarpayettarpayāmīti pitṛpatnyātmajāṃstathā
19.72 gaṇāṃśca pitṛsaṃbandhīṃstarpayitvā tataḥ kramāt svapitṛnāmagotrābhyāṃ tarpayetpūrvavatsudhīḥ
19.73 pitāmahamataścāpi prapitāmahameva ca pitāmahīṃ tataścāpi tarpayetprapitāmahīm
19.74 tato mātāmahaṃ cāpi mātuścāpi pitāmaham prapitāmahaṃ tataścāpi tarpayenmantravittamaḥ
19.75 jñātīnsakhīṃstathācāryāṃstarpayitvā samāhitaḥ tyaktvā pavitrakaṃ paścādācamya vidhipūrvakam
19.76 pavitrahasto bhūtvātha kṛtvā caiva jalāñjalim ṣaḍakṣareṇa mantreṇa sūryasyāpyudakaṃ dadet
19.77 jalasnānamiti proktaṃ bhasmasnānamathocyate āgneyaṃ tadbhavetsnānaṃ tacca bhasma caturvidham
19.78 cāturvidhyamidaṃ viddhi kalpaṃ cāpyanukalpakam upakalpamakalpaṃ ca prathamāddhīnamucyate
19.79 rogādirahitāyāstu yuvatyā gostu yadbhavet payasvinyāstu saṃgṛhya praṇavenābjapatrake
19.80 palāśapatrake vātha bhūtale patitaṃ tu vā adhaścordhvaṃ parityajya tattathā śuci gomayam
19.81 tena piṇḍāni kurvīta sarvātmānaṃ samuccaran ekānte śoṣayitvā tu nirdahecchivavahninā
19.82 nityāgnau vā śucirdhīmāṅśivamantraṃ samuccaran kalpamevaṃ samuddiṣṭamanukalpamataḥ śṛṇu
19.83 āraṇyaṃ gomayaṃ pūtaṃ cūrṇāyitvā nave ghaṭe prakṣipya pūrvavaddagdhamanukalpamiti smṛtam
19.84 agnidagdhe tu kāntāre govāse vā gṛhādike iṣṭakāmṛdghaṭādīnāmāpāke vātha saṃsthitam
19.85 gṛhītvā bhasma gomūtrātkṛtvā vai baddhapiṇḍitam saṃśoṣya pūrvavaddagdhamupakalpaṃ ca kīrtitam
19.86 strīśūdrādijanairanyairviśuddhe tu mahītale dagdhaṃ yattadakalpaṃ syātteṣu caikaṃ caturṣvapi
19.87 gṛhītvā śuddhapātreṣu tannikṣipya janārdana vastreṇāntaritaṃ kṛtvā sitaṃ keśādivarjitam
19.88 tena praśasyate snānamāgneyamadhikaṃ guṇaiḥ prātarmadhyāhnasāyāhnamadhyarātreṣu suvratī
19.89 jalasnānottaraṃ pūrvamanuttaramathottare na devasaṃnidhau mārge na cāgnigurusaṃnidhau
19.90 urddhūlanaṃ prakartavyaṃ tathāśuddhe mahītale ācamya sukhamāsīnaḥ prāṅmukho vāpyudaṅmukhaḥ
19.91 savyena muṣṭimādāya bhasmanāṃ susamāhitaḥ tisṛbhirdhāraṇābhistu viśodhyaitajjanārdana
19.92 ṣaḍaṅgenābhimantryātha vāmahastatale nyaset urddhūlanaṃ tataḥ kuryāttena kādi samāhitaḥ
19.93 īśenorddhūlayenmantrī mukhe tatpuruṣeṇa tu hṛdaye ghoramantreṇa vāmadevena guhyake
19.94 pādayoḥ sadyamantreṇa pṛṣṭhe sarvātmanāṇunā astreṇorddhūlayetpaścātsavyavāmakrameṇa tu
19.95 sarvāṅgāni samurddhūlya gatvānyatra tato budhaḥ parivartya tato vastraṃ kaupīnaṃ cācametsudhīḥ
19.96 gṛhiṇāṃ vāruṇāṃ snānamāgneyaṃ brahmacāriṇām māhendrādicatuṣkaṃ tu yannaimittikametayoḥ
19.97 urddhūlanavidhirhyevaṃ brāhmaṇasya śivāgame kṣatraviṭchūdrajātīnāṃ paṭṭapuṇḍraṃ lalāṭake
19.98 tripuṇḍraṃ yaccaturṇāṃ ca varṇānāmapi yogyakam ṣaḍaṅgulasuvistīrṇaṃ brāhmaṇānāṃ tripuṇḍrakam
19.99 nṛpāṇāṃ caturaṅgulyaṃ vaiśyānāṃ tu triyaṅgulam śūdrāṇāmapi sarveṣāṃ bhavedvyaṅgulavistṛtam
19.100 savarṇādyanulomānāṃ vaiśyavattu tripuṇḍrakam dvātriṃśatsaṃdhideśeṣu ṣoḍaśasvathavā punaḥ
19.101 kuryādaṣṭasu cāṅgeṣu sitena bhasitena ca sāmbunā prathamaṃ mūrdhni lalāṭe tu tataḥ param
19.102 tataśca hṛdaye nyasya dordvaye’taḥ paraṃ bhavet aṃsayośca tataḥ kuryātkarṇayośca tato bhavet
19.103 galamadhye tataḥ kuryādathaivaṃ pārśvayordvayoḥ vāmetarakrameṇaiva kṛkaṭyāṃ tu tataḥ param
19.104 trikayośca tataḥ kuryātpaścātkūrparayorapi maṇibandhadvaye cātha tataścāpi kaṭidvayoḥ
19.105 nābhau kukṣau tathā pṛṣṭha ūrvorapi tataḥ param jānudvayostataḥ kuryājjaṅghayoḥ pādayorapi
19.106 dvātriṃśatsaṃdhayaḥ proktāḥ ṣoḍaśeṣvatha cocyate ke lalāṭe ca hṛdaye dordvayoḥ kaṇṭhamadhyame
19.107 kṛkaṭyāṃ karṇayoścaiva pārśvayornābhideśake kūrparadvitaye caiva maṇibandhadvaye tathā
19.108 ṣoḍaśasthānamuddiṣṭaṃ sthānāṣṭakamataḥ śṛṇu mūrdhni deśe lalāṭe ca hṛddeśe dordvayostathā
19.109 karṇayorubhayoścaiva galamadhye tataḥ param evaṃ trividha uddiṣṭastripuṇḍrasthānanirṇayaḥ
19.110 eteṣvekatamaṃ kuryādgṛhasthaḥ pāpaśodhanam brahmacārī tvidaṃ kuryādbhasmorddhūlanamuttamam
19.111 gṛhasthasyāpi tatproktaṃ prāyaścittavidhau param snānadvayamidaṃ proktaṃ jalabhasmopalakṣitam
19.112 māhendrādicatuṣkaṃ yatkrameṇa snānamucyate ātape vṛṣṭisaṃyukte prāṅmukhaścordhvabāhukaḥ
19.113 īśānaṃ tu japenmantraṃ gacchecca padasaptakam snānaṃ māhendramityuktaṃ vāyavyamadhunocyate
19.114 vāyunā divi vistīrṇaṃ rajo yadgokṛtaṃ mahat anusṛtya tu tadgacchejjapanpuruṣamuttamam
19.115 yāvacchatapadaṃ tu syātsnānaṃ vāyavyamuttamam sadyādiparipūtena vāriṇābhyukṣaṇaṃ tu yat
19.116 mūrdhni tanmāntramuddiṣṭaṃ mānasaṃ tvadhunocyate praṇavasya japenaiva mānasena prakīrtitam
19.117 aṣṭottaraśatenaiva prāṇāyāmayutena ca mānasaṃ snānamevaṃ syātsnānānyuktāni ṣaṇmayā
19.118 gṛdhravāyasasaṃspṛṣṭe śvakharoṣṭrakapotakaiḥ grāmasūkarasaṃspṛṣṭe grāmakukkuṭakaistathā
19.119 vīrahāvratisaṃspṛṣṭe nirmālyasya tu bhojane rajasvalāntyajapretasūtikāpatitairapi
19.120 anyaiśca liṅgibhiḥ spṛṣṭe vāruṇaṃ snānamācaret viṇmūtraretaḥsaṃsarge durbhuktau vamane tathā
19.121 nābherūrdhvaṃ karau hitvā yadaṅgaṃ tu malādibhiḥ duṣyettatra caretsnānaṃ śeṣaṃ prakṣālya śuddhyati
19.122 suptvā bhuktvā jalaṃ pītvā kṛtvā cāvaśyakaṃ vratī śayyādāvavasāne ca bhasmasnānaṃ samācaret
Kapitel 20
viṃśaḥ paṭalaḥ · arcanāvidhiḥ
20.1 atha nityārcanaṃ vakṣye sarvasiddhipradaṃ nṛṇām sarvapāpaharaṃ caiva sarvayajñottamottamam
20.2 ātmārthaṃ ca parārthaṃ ca yajanaṃ dvividhaṃ smṛtam dīkṣito guruṇā tena dattaṃ liṅgaṃ calātmakam
20.3 gṛhītvā tatra vānyatra kṣaṇike sthaṇḍile’thavā jale vā pratimāyāṃ vā maṇḍale citrake’pi vā
20.4 paṭe vā hṛdaye vātha bhavedātmārthamarcanam śivaliṅge svayaṃbhūte liṅge bāṇārcite’pi vā
20.5 gāṇape daivike vātha cārṣe vā mānuṣe’pi vā mukhaliṅgeṣu sarveṣu vyakteṣvapi janārdana
20.6 prāsādādiṣu sarvatra sthāpiteṣu bahuṣvapi rājñā vā rājakalpairvā janairjānapadaistu vā
20.7 anubhūya kṛtāṃ vṛttiṃ kriyate yadyadarcanam tatparārthamiti proktamanyeṣāṃ phaladānataḥ
20.8 śivāśritasya tatproktaṃ brāhmaṇasya śivāgame kṣatriyāditrayāṇāṃ ca bāhyānāṃ na parārthakam
20.9 savarṇādyanulomānāṃ proktamātmārthamucyate dvayoḥ parārthayajanaṃ śṛṇu vakṣye janārdana
20.10 bhavedaṣṭaprakāraṃ tatprakārastvadhunocyate uttamatritayenātha madhyamatritayena ca
20.11 adhamadvitayenāpi pūjaiṣā hyaṣṭadhā smṛtā ahni yāmacatuṣke tu pratiyāmaṃ viśeṣataḥ
20.12 niśi yāmacatuṣke ca pratiyāmakṛtārcanā yathoktavidhinā pūjā sā bhaveduttamottamā
20.13 divā yāmacatuṣkeṣu pūjanaṃ ca viśeṣataḥ rātrau ca tritaye kuryādyārcā sottamamadhyamā
20.14 ahni saṃdhicatuṣkeṣu rātrisaṃdhidvaye’pi ca ṣaṭsaṃdhiṣu kṛtā pūjā sā bhaveduttamādhamā
20.15 prātarmadhyāhnasāyeṣu rātrau yāme dvitīyake caturthe ca kṛtā pūjā sā bhavenmadhyamottamā
20.16 ardhayāmārcanāhīnā sā bhavenmadhyamadhyamā prātarmadhyāhnasāyeṣu yā pūjā madhyamādhamā
20.17 prātaḥkāle ca sāye ca yā pūjā sādhamottamā ekadhā tu kṛtā pūjā sā syādadhamamadhyamā
20.18 adhamādhamapūjā ca naiva liṅgeṣu dṛśyate tasmādaṣṭaprakāro’yamiti tantre viniścitaḥ
20.19 śuddhā miśrā ca saṃkīrṇā trividhā sātra kathyate śuddhā haviḥpradānāntā miśrā nityotsavāntakā
20.20 saṃkīrṇā śuddhanṛttāntā tāsu pūjāsu sarvadā prātarmadhyāhnasāyeṣu yā pūjā kriyate janaiḥ
20.21 tāṃ miśrāṃ tu prakurvīta saṃkīrṇāṃ vā viśeṣataḥ saṃpattāvapi sarvāsu copasaṃdhyāsu sarvadā
20.22 miśrasaṃkīrṇayoḥ prāptirneṣyate’tra janārdana tāsu śuddhaiva pūjā syāditi śāstrasya niścayaḥ
20.23 sūryodayātsamārabhya yāvadyāmaṃ tu yā kṛtā pūrvasaṃdhyeti sā proktā mahāsaṃdhyā ca sā bhavet
20.24 tadūrdhve cārdhayāmena yā pūjā tu samarpitā sopasaṃdhyeti vijñeyā madhyāhne yāmataḥ kṛtā
20.25 madhyāhnasaṃdhyā sāpi syānmahāsaṃdhyeti nāmataḥ tadūrdhve cārdhayāmena yā pūjā tu samarpitā
20.26 sāpi syādupasaṃdhyaiva cāhni yāmacatuṣṭaye mahāsaṃdhyādvayaṃ proktamupasaṃdhyādvayaṃ tataḥ
20.27 rātrau cāstaṃ samārabhya yāvadyāmāntamarpitā pūjā sāpi mahāsaṃdhyā hyardhayāmaṃ tato bhavet
20.28 tataścāpyardhayāmena tṛtīyāṃ parikalpayet pañcanāḍikayā paścāccaturthī parikalpayet
20.29 nāḍikāpañcakaṃ proktamudayātpūrvameva hi rātrau mahatī saṃdhyā yā bhavedekā tato hare
20.30 trisaṃdhyāścopasaṃdhyāḥ syurevaṃ pūjākramo bhavet vibhave sati pūjāsu krama eṣa udāhṛtaḥ
20.31 evamaṣṭavidheṣveṣu yajaneṣvekamāśrayet yatra liṅge yathā pūjā kriyate vidhinā purā
20.32 tasmiñjāte tu vaikalye prāyaścittaṃ vidhīyate iti vijñāya yatnena vidhinaiva samarcayet
20.33 prātarutthāya nirvṛttanityasnānādiko’rcakaḥ pradakṣiṇamupāvṛtya praviśyātha śivālayam
20.34 dhautapādaḥ samācāntaḥ prāsādābhyantare’thavā dvārapārśve sthitaḥ puṣpaṃ brahmaṇe’tra vinikṣipet
20.35 tato’nantāsanāyeti namaskārāntamuccaran āsane sukhamāsīna udagāsyaḥ prasannadhīḥ
20.36 smṛtvā prākāramastreṇa śivadhāmnastato’pi tat tanutrāṇena saṃchādya rakṣārthaṃ yajñakarmaṇi
20.37 ātmaśuddhiṃ tataḥ kuryād dvividhā sā prakīrtitā ātmanaśca śarīrasyāpyātmasaṃjñātra kathyate
20.38 tayostu śuddhirityātmaśuddhirevaṃ prakīrtitā pavitrapāṇiḥ saṃsādhya sāmānyārghyaṃ tu pūjakaḥ
20.39 puṣpākṣatasamopetaṃ sāmānyārghyamiti smṛtam abhyukṣya tena toyena svaśiro’straṃ samuccaran
20.40 vidhyuktaṃ ca tataḥ kuryāttripuṇḍraṃ sitabhasmanā prāṇāyāmatrayaṃ paścādrecakādikrameṇa tu
20.41 kṛtvāntaḥsuṣiraṃ dhyāyedāpādatalamastakam suṣumnāmadhyagāṃ tasya bahirantaśca saṃsthitām
20.42 smaredvyomātmikāṃ śaktiṃ punaḥ suṣiramadhyame vidyujjvalantaṃ huṃkāraṃ saṃcintyāyamya cānilam
20.43 tadūrdhvasthe ca huṃkāre cittamāveśya mantravit recakānte tatastena phaḍantena vibhedayet
20.44 granthīnhṛtkaṇṭhayostālu bhrūmadhyabrahmarandhrajān tataḥ pratinivṛttastu caitanyaṃ pūrakeṇa tu
20.45 hṛdi saṃhṛtya tatrasthaṃ sāntabījamayaṃ hṛdā smṛtvā saṃpuṭitaṃ jīvaṃ tanuṃ puryaṣṭakānvitam
20.46 huṃkārasya śikhāntasthaṃ sūkṣmamātmānamavyayam kṛtvā kumbhakamūrdhve taṃ recakena pravartayet
20.47 randhraistaistu purā proktairhuṃkārodghātamantrataḥ tataḥ śive śikhāgre tu śuddhasphaṭikasaṃnibhe
20.48 dvādaśāṅgulamātrasthe tārarūpe niveśayet dhyātvā dehaṃ svakaṃ paścāddahedvai tanuromataḥ
20.49 agnimaṇḍalamadhyasthajvālāmālānusantataiḥ pādāṅguṣṭhaṃ samārabhya mastakāntaṃ ca mantravit
20.50 dagdhaniḥśeṣapāpatvādvimalīkṛtamujjvalam sitabhasmamayaṃ dhyātvā bhūtaśuddhiṃ samārabhet
20.51 pañcabhūtasamārabdhaṃ śarīraṃ sarvadehinām tasmātteṣu kṛtā śuddhirbhūtaśuddhiriti smṛtā
20.52 bhūtāṃśānāṃ śarīre’sminmiśrabhāvātsthitāvapi vyavacchedasthitiṃ teṣāṃ śuddhyarthaṃ parikalpayet
20.53 śuddhirmantrātmikā yasmāttasmānmantreṇa śodhayet pṛthvyādibhistato bījaiḥ pañcabhiśca janārdana
20.54 hṛdayaṃ ca śiraścaiva śikhā kavacameva ca astraṃ ca kramaśastvetānsaṃyojya susamāhitaḥ
20.55 huṃphaḍantaṃ tatasteṣu pṛthaksarveṣu yojayet śodhayetpañcabhūtāni smṛtvā tanmaṇḍalādikam
20.56 caturaśraṃ haridrābhaṃ kaṭhinaṃ vajralāṅchitam nivṛttyākhyakalārūpaṃ parameṣṭhyadhidaivatam
20.57 ājānu saṃsthitaṃ tacca mantrodghātaiśca pañcabhiḥ viśodhya pārthivāṃśaṃ tamāpyaśuddhirataḥ param
20.58 cāpākāraṃ sitaṃ saumyaṃ padmalāṅchanalāṅchitam pratiṣṭhāśaktirūpaṃ taṃ viṣṇvīśaṃ toyamaṇḍalam
20.59 ānābhi saṃsthitaṃ tacca caturudghātataḥ śuciḥ āgneyamaṇḍalaṃ raktaṃ tryaśraṃ svastikalāṅchitam
20.60 krūraṃ vidyākalārūpaṃ raudramākaṇṭhasaṃsthitam udghātaiḥ śodhanaṃ tasya tribhireva prakīrtitam
20.61 vāyavyaṃ tu ṣaḍaśraṃ syātkṛṣṇaṃ ṣaḍbindulāṅchitam calaṃ śāntikalārūpamaiśvaraṃ ca lalāṭake
20.62 udghātadvitayenātha tasya śuddhirudāhṛtā ākāśamaṇḍalaṃ vṛttaṃ pāṇḍaraṃ śūlalāṅchitam
20.63 nirmalaṃ śāntyatītākhyaṃ sadāśivādhidaivatam lalāṭād dvādaśāṅgulyāmekodghātastataḥ śuciḥ
20.64 viśuddhabhūtajāte’smin dehe dhātūṃśca śodhayet tvaco’sṛṅmāṃsayoścaiva medaso’sthnastataḥ param
20.65 majjāyāḥ śuklakasyāpi śuddhiṃ bhūrādisaptabhiḥ mantraiḥ kuryācchirovaktrakaṇṭhahṛdguhyajānuṣū
20.66 pādayoḥ saṃsthitānmatvā krameṇaiva janārdana evaṃ śuddhaṃ śarīraṃ tat sravatā paramāmṛtāt
20.67 tārarūpācchivādasmādamṛtenātha pūrayet brahmarandhrapraviṣṭena candrabījaṃ samuccaran
20.68 tataśca saṃsmareddehaṃ vimalaṃ bhāsvaraṃ tathā akalaṅko yathā pūrṇaścandro nabhasi nirmale
20.69 īdṛśīmanayoḥ śuddhiṃ kṛtvā dehātmanorapi śivībhūte śarīre’smiṅśivībhūtasya dehinaḥ
20.70 āsanaṃ hṛdi niṣpādya sāṣṭapatraṃ sakarṇikam padmaṃ tatrasthamātmānamanāmayamanākulam
20.71 bījarūpaṃ samānīya prasphuradraśmimaṇḍalam vyomasthāddvādaśāntācca śivarūpaṃ niveśayet
20.72 amṛtenābhiṣicyainaṃ tārarūpaṃ tataḥ śivam vauṣaḍantena mūlena karābhyāṃ vyomasaṃsthitam
20.73 ānīyāmṛtarūpaṃ tamātmatattvopari nyaset karanyāsaṃ tataḥ kuryāttadvidhiścocyate mayā
20.74 talake hastapṛṣṭhe ca gandhacandanalepite parasparāvagharṣeṇa sudhūpena pradhūpite
20.75 śodhayitvāstramantreṇa mūlenaiva ca deśikaḥ hastayoḥ karaśākhāsu parvasvaṅguṣṭhayorapi
20.76 vinyasetpañcamaṃ paścātpuruṣādicatuṣṭayam tarjanyādyāsu vinyasya kaniṣṭhāntāsu ca kramāt
20.77 tataḥ kaniṣṭhikādyāsu pañcasvaṅguliṣu kramāt hṛdādipañcakaṃ nyasya talayornetrameva ca
20.78 sthitinyāsastvayaṃ prokto viparītā tu saṃhṛtiḥ dakṣiṇetarayoḥ paścātsūryasomau ca hastayoḥ
20.79 tattanmantreṇa vinyasya madhyamābhyāṃ parasparam kavacenāvakuṇṭhyātha karakacchapikāṃ tataḥ
20.80 mudrāṃ karābhyāmābadhya karanyāsaṃ samāpya ca aṅganyāsaṃ tataḥ kuryānmantrairetairjanārdana
20.81 mūrdhni vaktre ca hṛddeśe guhyadeśe’tha pādayoḥ īśānādikrameṇaiva vinyasetpiṇḍapañcakam
20.82 aṅguṣṭhāgreṇa mūrdhnīśaṃ vinyasedbaddhamuṣṭinā mukhe tatpuruṣaṃ caiva tarjanyaṅguṣṭhayogataḥ
20.83 madhyamāṅguṣṭhayogena hṛdyaghoraṃ tato nyaset aṅguṣṭhānāmikāyogād guhye vāmaṃ ca vinyaset
20.84 kaniṣṭhāṅguṣṭhayogena sadyojātaṃ tu pādayoḥ piṇḍamantrairayaṃ proktaḥ kalāmantraistathocyate
20.85 kalāḥ pañca catasraśca tato’ṣṭau ca trayodaśa tataścāṣṭau samādiṣṭāḥ kalāśceśāditaḥ kramāt
20.86 śaktayaśca tathaiva syuḥ sthānāni ca tathaiva hi śaśinī cāṅgadā niṣṭhā marīcī jvālinī tathā
20.87 mūrdhni madhye tataḥ pūrve dakṣiṇottarayorapi paścime ca krameṇaiva kalābhiḥ saha vinyaset
20.88 īśānasya kalāḥ pañca vinyasyaivamataḥ param śāntirvidyā pratiṣṭhā ca nivṛttiśca krameṇa vai
20.89 pūrve ca dakṣiṇe vaktre cottare paścime’pi ca evaṃ tatpuruṣasyāpi kalābhiḥ saha vinyaset
20.90 tatpuruṣakalānyāse viśeṣo’tra vidhīyate śāntyatītakalāyuktaṃ praṇavaṃ cordhvavaktrake
20.91 vinyasecchivaliṅge tu na śarīre tadiṣyate tamo mohā kṣudhā nidrā mṛtyurmāyābhayā jarā
20.92 etā ghorakalāśaktirhṛdi kaṇṭheṃ’sayorapi nābhau kukṣau ca pṛṣṭhe ca vakṣasyaṣṭakalāyutāḥ
20.93 vinyasyātha ca vāmasya trayodaśakalā api śaktibhirvinyasettāśca krameṇa kathayāmi te
20.94 rajo rakṣā ratiḥ pālī kāmā saṃyaminī kriyā buddhiḥ kāryā tathā dhātrī bhrāmiṇī mohinī tathā
20.95 etāḥ krameṇa guhye’tha meḍhre corvostathaiva ca jānvośca jaṅghayoścāpi sphicoḥ kaṭyāṃ tathaiva ca
20.96 pārśvayośca kalābhistu vinyasyātha kalāṣṭakam sadyojātasya mantrasya śaktibhiḥ saha vinyaset
20.97 siddhirṛddhirdyutirlakṣmīrmedhā kāntiḥ svadhā dhṛtiḥ śaktayastu samuddiṣṭāḥ sthānāni kramataḥ śṛṇu
20.98 pādau pāṇī ca nāsā ca śiro bāhū tathaiva ca aṣṭatriṃśatkalā hyevaṃ vinyasetsvasvaśaktibhiḥ
20.99 nijayā mudrayā paścādaṅgānyaṅgeṣu vinyaset hṛdayaṃ hṛdi vinyasya śiraḥ śirasi vinyaset
20.100 śikhāyāṃ tu śikhāṃ nyasya kavacaṃ ca tathorasi netraṃ netradvayoścāpi vinyasedakṣarāṇi ca
20.101 akāraṃ mūrdhni vinyasya cākāraṃ tu lalāṭake bhruvorikāramīkāraṃ dakṣiṇetarayoḥ kramāt
20.102 tathaivokāramūkāraṃ netrayoratha vinyaset ṛkāraṃ tasya dīrghaṃ ca nāsikāpuṭayornyaset
20.103 lṛkāradvitayaṃ tadvad dantapaṅkyośca vinyaset uttaroṣṭhe tathaikāramaikāramadharoṣṭhake
20.104 okāraṃ cāpyathaukāraṃ karṇayoḥ syāttataḥ param aṃkārāḥkārakau cāpi gaṇḍayoratha vinyaset
20.105 kavargaṃ dakṣiṇe haste cavargaṃ ca tathottare ṭavargamudaraṃ nyasya tapavargau ca pārśvayoḥ
20.106 yavargaṃ dakṣiṇe pāde śavargaṃ vāmapādake ḷavarṇaṃ hṛdaye nyasya mūlamantraṃ ca vinyaset
20.107 iti mantrākṣaranyāsaiḥ kṛtvā vidyāmayīṃ tanum paramīkaraṇaṃ kṛtvā mahāmudrāprayogataḥ
20.108 prarocya tejasā dehamātmaśuddhiṃ samāpayet tataḥ sthānaviśuddhyarthaṃ nārācāstraprayogataḥ
20.109 digbandhaṃ pūrvamāpādya tatastālatrayeṇa ca paritastālamastreṇa kavacenāvakuṇṭhanam
20.110 kuryādyāgagṛhasyaivaṃ sthānaśuddhirudāhṛtā antaryāgaṃ tataḥ kuryāddhṛdaye ca vidhānataḥ
20.111 nābhau homavidhānena lalāṭe dhyānayogataḥ dravyaśuddhiṃ tataḥ kuryādatha tacchuddhiriṣyate
20.112 prakṣāliteṣu pātreṣu sarveṣvastraprayogataḥ pādyasyācamanīyasya tathārghyasya ca mantravit
20.113 pātrāṇi vastrapūtena pūrayedgandhavāriṇā mantrasaṃhitayā tattaddravyāṇi nikṣipet
20.114 praṇavenābhimantryaitanmudrayeddhenumudrayā avakuṇṭhanameteṣāṃ kavacenātha kalpayet
20.115 gandhapuṣpādikaṃ yattad dravyaṃ saṃprokṣya cāstrataḥ abhyukṣya kavacenātha mantrasaṃhitayālabhet
20.116 dravyaśuddhirvidhātavyā svaśirasyarghyasecanam kṛtvāstreṇātha mūlena puṣpamāropya mūrdhani
20.117 lalāṭe tilakaṃ kṛtvā candanena sugandhinā mantraśuddhiṃ tataḥ kuryāttacchuddhiriha kathyate
20.118 maunī bhūtvā śivaṃ dhyātvā mūlamantrādikānaṇūn oṃkāradīpitānsarvān nādāntān samyaguccaret
20.119 mantraśuddhiṃ vidhāyaivaṃ dvāradevānyajettataḥ sāmānyārghyaṃ gṛhītvātha soṣṇīṣaḥ sottarīyakaḥ
20.120 liṅgāgre tu vṛṣasthāne tasya pūjāṃ samārabhet vṛṣagāyatrimantreṇa sajalenābhiṣicya ca
20.121 arghyaṃ dattvātha śirasi gandhapuṣpādibhiryajet prāsādaṃ saṃviśettasya dakṣiṇe vāmapārśvake
20.122 nandigaṅge mahākālayamune ca kramādyajet dvārordhve vighnarājaṃ ca bhāratīṃ tasya dakṣiṇe
20.123 kavāṭayośca vimalaṃ subāhuṃ dakṣiṇānyayoḥ pūrvaṃ tāraṃ samuccārya tato hṛdbījamuccaran
20.124 tato nāma caturthyantaṃ namaskāreṇa yojayet mantreṇānena sarveṣāṃ kṛtvā yajanamuttamam
20.125 nārācāstraprayogeṇa prāsādāntaḥ praviśya ca puṣpaṃ prakṣipya cāstreṇa pārṣṇighātatrayaṃ tataḥ
20.126 kṛtvā dakṣiṇapādena tenaivāntaḥ praveśanam vāmaśākhāśrayī bhūtvā dehalīmaspṛśaṃstadā
20.127 dehalyāṃ vighnanāśārthaṃ puṣpamastreṇa nikṣipet mahāghaṇṭāṃ tato’bhyarcya hetinā tena tāḍayet
20.128 kṛtvā yavanikāṃ paścāddevābhyāśapraveśane īkṣaṇena tato divyān puṣpakṣepeṇa nābhasān
20.129 bhūmiṣṭhān pārṣṇighātena vighnānutsārayettataḥ tato liṅgāntikaṃ gatvā dattvārghyaṃ liṅgamastake
20.130 sāmānyārghyeṇa tāṃ pūjāṃ pūrvasaṃdhyārcitāṃ tataḥ gāyatryābhyarcya nirmālyaṃ pañcabrahma japedbudhaḥ
20.131 kaniṣṭhānāmikābhyāṃ tu vyapohya śirasi nyaset tarjanīmadhyamābhyāṃ tu gṛhītaṃ kusumaṃ tu yat
20.132 apanīya tu nirmālyaṃ piṇḍikeśānadeśake caṇḍeśāyeti nikṣipya bāhye caṇḍāya dāpayet
20.133 anyadābharaṇaṃ prātarmuktvā dravyeṇa śodhya ca prakṣālyāstreṇa nikṣipya liṅgaśuddhiṃ samācaret
20.134 āvartitajaladroṇyāṃ candanādisuvāsitam mantrasaṃhitayā vātha pavitrairabhimantritam
20.135 suvarṇādyairyathālābhaṃ kṛtena kalaśena tu svaśiraḥpariṇāhena śivārdhapūrakeṇa vā
20.136 niśchidreṇātiśuddhena śodhitenāstramantrataḥ gṛhītvātha jalaṃ tena liṅgaśuddhiṃ samācaret
20.137 kuśośīrādimūlena kṛtena sudṛḍhena tu kūrcena bahuśo liṅgaṃ śodhayitvā sapīṭhakam
20.138 astreṇa kṣālayetsamyagbahuśo’śūnya mastakam yathā tathābhiṣicyātha sthalaśuddhiṃ ca kārayet
20.139 ātmānaṃ ca sthalaṃ dravyaṃ mantraṃ liṅgaṃ ca pañcakam viśodhyaivaṃ tato mantrī yajelliṅge sadāśivam
20.140 pūjārthamāsanaṃ tasya kalpayitvārcayecchivam uttarābhimukhaḥ pārśve samāsīnaḥ sthito’thavā
20.141 kalpayedāsanaṃ pīṭhe bhavedādhāra āsanam ādheyastu śivastatra mūrtimānupari sthitaḥ
20.142 āsanaṃ śabdavatproktamarthavatsyātsadāśivaḥ āsanaṃ binduvattatra nādavacchiva iṣyate
20.143 evaṃ tadavinābhāvaḥ śivaśaktyoḥ pratīyate śaktireva bhaveddivyamāsanaṃ tadvadāmi te
20.144 liṅgamūle yajetpūrvaṃ śaktimādhārarūpiṇīm tadūrdhve’nantamabhyarcya siṃhaṃ tasyordhvato yajet
20.145 dharmaṃ jñānaṃ ca vairāgyamaiśvaryaṃ ca catuṣṭayam āgneyādiṣu koṇeṣu siṃharūpāṇi kalpayet
20.146 śuklaṃ raktaṃ tathā pītaṃ kṛṣṇaṃ tadrūpamucyate viparītamadharmādi mahādikṣu catuṣṭayam
20.147 rājāvartanibhaṃ proktamindrādiṣu yathākramam jñānāgre’dhaśchadaṃ yaṣṭvā yajedūrdhvacchadaṃ tataḥ
20.148 aiśvaryāgre ca tāvetāvadhaścordhve ca kalpayet madhye tamo rajaścaiva sattvaṃ caiva kramānnyaset
20.149 evaṃ siṃhāsanaṃ yaṣṭvā tato yogāsanaṃ yajet avyakto niyatiḥ kālaḥ kalā ceti catuṣṭayam
20.150 pūrvādiṣu yajenmantrī tadvarṇaṃ prathamaṃ sitam kṛṣṇaṃ raktaṃ tathā dhūmraṃ tato vimalamarcayet
20.151 ātmatattvaṃ tadūrdhve tu vidyātattvaṃ tadūrdhvataḥ śivatattvaṃ tadūrdhve’tha yaṣṭvā padmāsanaṃ yajet
20.152 tanmadhye karṇikāṃ yaṣṭvā daleṣvaṣṭasu ca kramāt vāmādiśaktīraṣṭau cāpīndrādiṣu samarcayet
20.153 madhye manonmanīṃ devīṃ tatacopadaleṣu ca sūryamaṇḍalamabhyarcya tadūrdhve maṇḍalādhipam
20.154 brahmāṇaṃ pūjayitvātha kerāgreṣu ca kramāt somamaṇḍalamabhyarcya tadūrdhve maṇḍalādhipam
20.155 viṣṇumabhyarcayeddikṣu catasṛṣveva mantravit madhye’gnimaṇḍalaṃ paścātkarṇikāyāṃ tadūrdhvataḥ
20.156 maṇḍalādhipatiṃ rudraṃ sarvordhve ca śivāsanam svanāmapadamantraistānarghyagandhādibhistathā
20.157 pūjayedāsanībhūtadevānsarvānyathākramam dharādiśuddhavidyāntatattvajātamayaṃ tataḥ
20.158 śivāsanaṃ prakalpyaivaṃ tato mūrtiṃ vicintayet puṣpairañjalimāpūrya sthiradhīḥ saṃyatendriyaḥ
20.159 baddhapadmāsanāṃ divyāṃ śuddhasphaṭikasaṃnibhām pañcavaktraśiroyuktāṃ suprasannāṃ smitānanām
20.160 sūryakoṭipratīkāśāṃ pratyagroddāmayauvanām daśahastāṃ piśaṅgordhvajaṭācūḍavirājitām
20.161 prativaktraṃ lasattāraśaktitritayalocanām jñānacandrakalācūḍāṃ sarvakāraṇakāraṇām
20.162 dakṣiṇairabhayaṃ śūlaṃ paraśuṃ khaḍgameva ca vajraṃ tathetarairhastaiḥ pāśaṃ nāgāṅkuśau tathā
20.163 vahniṃ ghaṇṭāṃ krameṇaiva vahantīṃ pārameśvarīm sarvalakṣaṇasaṃyuktāṃ sarvābharaṇabhūṣitām
20.164 vidyāmbaradharāṃ ramyāṃ divyasraggandhalepanām mūrtiṃ saṃcintya pūrvokte tasminneva śivāsane
20.165 tenaiva puṣpāñjalinā mantreṇānena pūjakaḥ āvāhayettato mūrtimantraṃ śṛṇu janārdana
20.166 tāraṃ pūrvaṃ samuccārya hṛdbījaṃ ca tatastridhā śivamūrtipadaṃ paścāccaturthyantaṃ tato hare
20.167 namaskāreṇa saṃyuktaṃ mūrtimantramudāhṛtam evaṃ mūrtiṃ samāvāhya tataḥ sphaṭikasaṃnibhe
20.168 nyasedīśānamūrdhvāsye karṇikārasamadyutau puruṣe puruṣaṃ caiva bhinnāñjanasamaprabhe
20.169 aghore bahurūpaṃ ca japākusumasaṃnibhe vāme vāmaṃ tato mantrī kundacandrasamadyutau
20.170 paścime vinyasenmantrī sadyojātaṃ samudrayā aṣṭatriṃśatkalānyāsamapi pūrvavadācaret
20.171 vidyāmayīṃ tataḥ kuryāttanuṃ tāṃ pārameśvarīm tadarthaṃ mantramuddiṣṭamidamevaṃ janārdana
20.172 dvādaśāntaṃ samuccārya tato hṛdbījasaṃpuṭam hauṃkāramapi tasyānte vidyādehapadaṃ sudhīḥ
20.173 caturthyantaṃ samāyojya namaskārapadaṃ paṭhet anena mantravaryeṇa datte’rghye śivamastake
20.174 bhavetsarvasurārādhyā tanurvidyāmayī tadā tato’pyañjalimāpūrya puṣpairvikasitaiḥ śubhaiḥ
20.175 tato hṛtpadmasuṣire bindusthānasthitaṃ śivam paramātmābhidhānaṃ taṃ parātparataraṃ prabhum
20.176 dvādaśāntena saṃyojya vācyavācakabhāvataḥ cinmātraṃ sarvabhūtasthaṃ sarvakāraṇakāraṇam
20.177 dhyātvā prāṇapathānīya tato liṅgasya mūrdhani mūlamantraṃ samuccārya sadyojātapuraḥsaram
20.178 tenaiva puṣpāñjalināvāhanyā mudrayā sudhīḥ āvāhya sthāpanādīni tataḥ karmāṇi kārayet
20.179 sarvadā saṃsthitasyāpi śivasyāvāhanakriyā liṅgamūrtau tu yā nityamāvirbhāvāya sā bhavet
20.180 āvirbhūtaṃ tu vāmena sthāpanyā sthāpayettataḥ bahurūpeṇa mantreṇa saṃnidhīkṛtya mudrayā
20.181 saṃnidhānaṃ tataścāpi puruṣeṇa nirodhayet niṣṭhurāṃ darśayitvātha puṣpamīśānamuccaran
20.182 dattvā svāgatamuddiśya tataḥ pādyaṃ tu pādayoḥ mukheṣvācamanaṃ dadyādarghyaṃ śirasi vinyaset
20.183 sadyena bahurūpeṇa pañcamena yathākramam tataśca ghaṇṭāṃ saṃtāḍya hṛtvā yavanikāmapi
20.184 tatastu devadeveśaṃ sarvātmahṛdayena tu mantrasaṃhitayā caiva pavitraiścābhiṣecayet
20.185 pañcagavyavidhānena pañcagavyābhiṣecanam sarvātmahṛdayenaiva kṛtvā paścājjanārdana
20.186 śuddhodenābhiṣicyātha śivagāyatrimuccaran śāligodhūmanīvārayavamāṣādipiṣṭakaiḥ
20.187 liṅgamālipya bahuśaḥ sahavedikayā kramāt rūkṣayitvābhiṣicyeśaṃ śuddhodena punaḥ punaḥ
20.188 lakṣmyāmalakayostadvatkṣodenālipya mantravit abhiṣicyātha toyena tataścāpi haridrayā
20.189 ālipya gandhatoyena pavitrairabhiṣecayet mukheṣvācamanaṃ dadyāttattanmantramudāharan
20.190 sthalaśuddhiṃ tataḥ kuryātkṛtvā yavanikāṃ budhaḥ mahāghaṇṭāprahāreṇa dattvārghyaṃ liṅgamūrdhani
20.191 praṇavena tato mantrī kārpāsamayavāsasā unmṛjyāpanayedvāri lagnaṃ talliṅgapīṭhayoḥ
20.192 dukūlapaṭṭadevāṅgakārpāsādiṣu saṃbhavam vastraṃ pradhūpitaṃ dadyāddhemāmbaramathopari
20.193 candanāgarukarpūraiḥ ślakṣṇapiṣṭaiḥ sakuṅkumaiḥ liṅgaṃ paryāptamālipya kevalaṃ candanena vā
20.194 praṇavena sakṛddattvā śiraḥsvarghyaṃ sapuṣpakam mūlamantreṇa deveśaṃ pūjayelliṅgamūrdhani
20.195 tatraiva pañcamenātha puruṣākhyeṇa pūrvataḥ dakṣiṇe bahurūpeṇa vāmadevena cottare
20.196 sadyojātena mantreṇa paścime’pyatha pūjayet āgneyyāṃ hṛdayaṃ paścādaiśānyāṃ tu śiro yajet
20.197 nairṛtyāṃ tu śikhāṃ yaṣṭvā vāyavyāṃ kavacaṃ yajet dakṣiṇe’straṃ tu saṃpūjya netramīśānagocare
20.198 pūjāyāmarghyadānaṃ syātprathamaṃ tadanantaram gandhaṃ puṣpaṃ ca dhūpaṃ ca dīpaṃ dadyādyathākramam
20.199 sopavītaṃ tato dadyādbhūṣaṇaṃ sarvameva hi sugandhapuṣpamālābhiralaṃkāraṃ prayojayet
20.200 āmantraṇahaviḥ paścāddadyādabhimukhe mukhe ādāya ca mahāghaṇṭāṃ tāḍayitvā śivāgrataḥ
20.201 haviḥpradānakāle’pi dattvā cācamanīyakam hṛdayenātha saṃprokṣya havirastraṃ samuccaran
20.202 nārācāstraprayogeṇa caturdikṣu kṛtena vā prarocya cāmṛtīkṛtya mudrayā dhenusaṃjñayā
20.203 puṣpahasto havirdadyānmūlamantraṃ samuccaran tadanantarato nītvā niśvāsānāṃ tu pañcakam
20.204 dattvā cācamanaṃ tatra hṛdayena tato’rcayet caṇḍeśāya visṛjyātha tāmbūlaṃ tu hṛdā dadet
20.205 tataśca ghaṇṭānādena hṛtvā yavanikāmapi dhūpadīpau tadā dadyāttayorvidhirathocyate
20.206 nirdhūmajvaladaṅgāraṃ dhūpapātrodare hṛtam dahyamānena dhūpena dadyārddhūpaṃ sa ca tridhā
20.207 dhūpaḥ kṛṣṇāgarūdbhūtaḥ karpūreṇa praśasyate śītārirvātra dhūpāya saghṛto vātha gugguluḥ
20.208 dīpastu goghṛtāktena bhavetkarpūravartinā dhūpadīpapradāne tu ghaṇṭāṃ vāmena vādayet
20.209 dhūpamastreṇa saṃprokṣya tanmantreṇa pradāpayet dīpaṃ cāpi tathā dadyāddīpapātreṇa dīpayet
20.210 vyajanaṃ darpaṇaṃ caiva cchatracāmarameva ca hṛnmantreṇa kramāddatvā stotraiḥ stutisamanvitaiḥ
20.211 gītanṛttaiśca sātodyairjayaśabdādimaṅgalaiḥ toṣayeddevadeveśaṃ liṅgasthaṃ bhuvaneśvaram
20.212 tato haviḥpradānaṃ syātpañcavaktreṣu caiva hi īśānake tu śuddhānnaṃ gaulaṃ tatpuruṣe tathā
20.213 kṛsaraṃ dakṣiṇe vaktre mudgānnaṃ ca tathottare paścime pāyasaṃ caiva svasvanāmnā samāhitaḥ
20.214 dāpayetsvasvadigbhāga īśānasyāgrake bhavet alābhe pañcahaviṣāmagre śuddhānnamucyate
20.215 tato balipradānaṃ syād vṛṣendrasya ca nandinaḥ mahākālasya ca dvāri tato bāhye baliṃ kramāt
20.216 parivāravidhau proktā ye devāstu mayā hare teṣāṃ śubhrottarīyeṇa putrakeṇaiva dāpayet
20.217 tāmbūlaṃ ca tato dadyānmukhavāsasamanvitam sāmānyārghyaṃ gṛhītvātha kuryādāvaraṇārcanam
20.218 ananteśaṃ ca sūkṣmaṃ ca śivottamaṃ caikanetrakam ekarudraṃ trimūrtiṃ ca śrīkaṇṭhaṃ ca śikhaṇḍinam
20.219 agrādārabhya saṃpūjya tathomāṃ caṇḍameva ca nandinaṃ ca mahākālaṃ vṛṣaṃ vighneśameva ca
20.220 mahāsenaṃ ca bhṛṅgīśaṃ vāmādārabhya pūjayet athendrāgnī yamaṃ caiva nirṛtiṃ varuṇaṃ tathā
20.221 vāyuṃ somaṃ tatheśānamanantaṃ kamalāsanam pūjayitvātha vajraṃ ca śaktiṃ daṇḍaṃ tathaiva ca
20.222 khaḍgaṃ caiva tathā pāśaṃ sṛṇiṃ paścādgadāmapi triśūlaṃ padmacakre ca svadigbhāge tu pūjayet
20.223 padmamindreśayormadhye brahmabāhye samarcayet rakṣovaruṇayormadhye cakraṃ keśavabāhyataḥ
20.224 evaṃ pīṭhe kramāddevāṃścaturāvaraṇasthitān bāhye bāhye krameṇaiva pūjayitvā tataḥ sudhīḥ
20.225 pūrvoktena svanāmnā tu sarveṣāmarcanaṃ bhavet mahāghaṇṭāninādena hṛtvā yavanikāmapi
20.226 sāmānyārghyakaro bhūtvā praviśya ca mahānasam āgneyyāṃ diśi kuṇḍe tu vedāśre hastasaṃmite
20.227 trimekhalāsamāyukte dakṣiṇe yonisaṃyute pralipedgomayenātha caturbhirviṣṭarairyute
20.228 upaviśyottarāsyastu samiddhaṃ pāvakaṃ tataḥ namaskṛtyārghyamāyojya pariṣicya tataḥ kramāt
20.229 dikpatīnarcayedarghyagandhādyairanupūrvaśaḥ tataḥ śivāsanaṃ cāgnau padmamekaṃ prakalpayet
20.230 padmāsanāyetyuccārya namaskārasamanvitam tatra liṅge yathā devaḥ sadāśiva itīritaḥ
20.231 tathā dhyātvātra taṃ devaṃ pañcabrahmāṅgasaṃyutam āvāhanādikaṃ sarvaṃ kṛtvā homaṃ samārabhet
20.232 saṃskāraṃ sarpiṣaḥ kṛtvā prokṣayitvā samiccarūn vyāhṛtiṃ sarpiṣā hutvā saṃpūjya ca punaḥ śivam
20.233 samidājyacarūṇāṃ tu pratyekaṃ pañcaviṃśakam daśakaṃ vāhutīnāṃ tu mūlena juhuyātkramāt
20.234 pañcabrahmaśivāṅgaistu pratyekaṃ pañcasaṃkhyayā sarpiṣā juhuyātpaścādanantādi yathākramam
20.235 ekaikāmāhutiṃ dadyādathavāstrasamanvitām tilena carubhiḥ kuryādājyena caruṇāpi vā
20.236 tato homaṃ samāpyaivaṃ saṃpūjya pariṣicya ca agnidhāmnastato mantrī praviśyābhyantaraṃ tataḥ
20.237 nityotsavaṃ tataḥ kuryādyathāśāstraviniścitam nityotsavasamāptau tu japaṃ kuryātsvaśaktitaḥ
20.238 trividheṣu japeṣvekaṃ mānasādiṣu pūjakaḥ japaṃ kṛtvā samutthāya kṛtvā ca triḥ pradakṣiṇam
20.239 savyāpasavyamārgeṇa dadyācca culukodakam culukodavidhiṃ vakṣye tacchṛṇu tvaṃ janārdana
20.240 arghyodakaṃ samāpādya dakṣiṇe hastasaṃpuṭe gandhapuṣpākṣatairdevaṃ hṛdi taṃ saṃniveśya ca
20.241 paṭhenmantramimaṃ mantrī tacchṛṇu tvaṃ samāhitaḥ guhyātiguhya goptā tvaṃ gṛhāṇāsmatkṛtaṃ japam
20.242 siddhirbhavatu me yena tvatprasādānmayi sthirā yatkiṃcitkarma he deva sadā sukṛtaduṣkṛtam
20.243 tanme śivapadasthasya bhuṅkṣva kṣapaya śaṃkara śivo dātā śivo bhoktā śivaḥ sarvamidaṃ jagat
20.244 śivo yajati sarvatra yaḥ śivaḥ so’hameva tu evaṃ mantraṃ samuccārya svanāmamūlamantrataḥ
20.245 liṅgamūle samāyojya kṣamasveti visarjayet prātaḥ saṃdhyāṃ samāpyaivamupasaṃdhyāṃ samārabhet
20.246 dvāradevārcanaṃ kṛtvā praviśyāntargṛhaṃ tataḥ tatra śuddhiṣu sarvāsu liṅgaśuddhiṃ samācaret
20.247 āsanāvāhanaṃ mantrairbrahmāṅgaiḥ śivamarcayet atha madhyāhnasaṃdhyāyāṃ viśeṣo’yaṃ ca kathyate
20.248 gavyābhiṣekakāle tu pañcāmṛtavidhirbhavet madhyāhnādūrdhvasaṃdhyāyāṃ dvitīyārcanavadbhavet
20.249 rātrau prathamasaṃdhyāyāṃ dvitīyāyāṃ ca kathyate viśeṣo’yaṃ suraśreṣṭha kuryādārātrikaṃ tayoḥ
20.250 tasyāmeva tu pūjāyāṃ viśeṣo’yamudīritaḥ śaktisthānāttu tāṃ devīṃ sarvālaṃkārasaṃyutām
20.251 gītanṛttādibhiryuktaiḥ śaṅkhadundubhinisvanaiḥ ālayāntargṛhe liṅgavāmapārśve nidhāya ca
20.252 pūjayitvāṣṭapuṣpeṇa devaṃ devīṃ ca pūjakaḥ śivābhyāṃ tu havirdattvā pūjāmevaṃ samāpayet
20.253 athavā pāduke ramye svarṇādibhirvinirmite sthalikāyāṃ tu vinyasya tayordevaṃ samarcayet
20.254 śirasā vāhayitvā te śaṅkhadundubhinisvanaiḥ piṅchacāmarasaṃyukte śaktisthānaṃ samānayet
20.255 śayane nitarāṃ ramye śivayoḥ parikalpite śivayā śivamabhyarcya pāduke vāmamantravit
20.256 śayanābhyāśake nyasya cakravartyupacārataḥ śivayośca havirdattvā tatrāpūpādikaṃ tathā
20.257 gītanṛttādibhiścaiva śaṅkhadundubhinisvanaiḥ evaṃ rātrau dvitīyāyāṃ pūjāṃ samyaksamāpayet
20.258 tṛtīyāmupasaṃdhyāṃ ca pūrvavatparikalpayet caturthāyāṃ tu pūjāyāṃ śaṅkhadundubhinisvanaiḥ
20.259 kuryātprabodhakaṃ śaṃbhorataḥ pūjāṃ samārabhet tatkāle sthalikāyāṃ tu pūrvavatpāduke tathā
20.260 vinyasyātodyasaṃyuktamānīyāntaḥ praviśya ca saṃpūjyodvāsayeddevaṃ liṅge pūjārthamavyayam
20.261 tatkāle cātmaśuddhyādīnpūjakaḥ saṃprayojayet pañcasvapyupasaṃdhyāsu yadi vā snapanādikam
20.262 hitvā dattvāṣṭapuṣpaṃ tu havirdattvā samāpayet mūlena mūrtimantreṇa ṣaḍaṅgairapi ca kramāt
20.263 arghyānantarataḥ puṣpaṃ dattvā syādaṣṭapuṣpikā kālātikramaṇe doṣo naiva hrāse tu vidyate
20.264 tasmātsarvaprayatnena kāle kāle samarcayet śuddhyarthaṃ nāḍikā proktā nādikaikābhiṣecane
20.265 arcane ca tathā proktā tathālaṃkārakarmaṇi haviḥpradāne cārdhā syādbalidāne tathaiva ca
20.266 tathaivāvaraṇārcāyāṃ śeṣaṃ nityotsavaṃ bhavet evaṃ miśre’tha saṃkīrṇe havirādicatuṣṭayam
20.267 kṛtvā nāḍikayānyāni nṛttāntamupakalpayet evaṃ kālavidhiḥ prokto mahāsaṃdhyātrayasya ca
20.268 pañcaśuddhividhau pūrvamarcālaṃkārakarmaṇi haviḥpradāne sarvatra tathā cāvaraṇārcane
20.269 tāmbūlādipradāne ca kuryādyavanikāṃ budhaḥ snāne yavanikoddhāre havirdānāntime tathā
20.270 ārātrike balau tadvannityotsavavidhāvapi kuryādātodyavādyaṃ tu kevalaṃ śaṅkhanisvanam
20.271 havirānayane caiva tāmbūlānayane tathā mālyādyānayane caiva bhakṣyapānīyayostathā
20.272 kārayedyajane nityamācāryaḥ śāstrapāragaḥ parārthā syādiyaṃ pūjā cātmārthaṃ tu janārdana
20.273 ekakāle dvikāle vā trikāle vā vidhīyate na dvārapūjā tatroktā na caṇḍeśanivedanam
20.274 nāmantraṇahavistatra na nityotsavameva hi mahāghaṇṭā ca noddiṣṭā na tiraskariṇīkriyā
20.275 śuddhanṛttavidhirnokto sūryaṃ vighnaṃ guruṃ tathā saṃpūjya yajanaṃ kuryādātmārthaṃ mantravittamaḥ
Kapitel 21
ekaviṃśaḥ paṭalaḥ · agnikāryavidhiḥ
21.1 agnikāryamatho vakṣye bhogamokṣaikasādhanam haviṣāṃ havanaṃ tvagnāvagnikāryamiti smṛtam
21.2 pūjāṃ gṛhṇāti liṅgastho vahnistho haviṣā hutam eka eva śivastasmādubhayatra samaḥ śivaḥ
21.3 iti saṃcintya yatnena liṅge’gnau ca śivaṃ yajet iṣṭakābhiḥ supakvābhirapakvābhirasaṃbhave
21.4 kuṇḍaṃ kṛtvātha tatkuṇḍe homaṃ kuryādvicakṣaṇaḥ trimekhalaṃ bhavetkuṇḍamekamekhalameva vā
21.5 vistārasamakhātaṃ ca tasya lakṣaṇamucyate śatārdhaśatahome tu muṣṭiratnimitaṃ bhavet
21.6 sahasrāyutahomasya hastaṃ hastadvayaṃ kramāt lakṣe ca daśalakṣe ca caturhastaṃ ca ṣaṭkaram
21.7 koṭihome’ṣṭahastaṃ syāttasmādūrdhvaṃ na kārayet sahasrakoṭiṃ vā tatra homayedaṣṭahastake
21.8 pañcāṅgulaṃ tu muṣṭiḥ syādratnistu tithisaṃkhyayā muṣṭimātrasya kuṇḍasya prathamārdhāṅgulā matā
21.9 ekāṅgulā tadūrdhvasthā tṛtīyā syād dviyaṅgulā ratnimātrasya kuṇḍasya prathamāṅgulasaṃmitā
21.10 mekhalā dvyaṅgulordhvā syāttadūrdhvā tu triyaṅgulā hastamātrasya kuṇḍasya prathamā dvyaṅgulā matā
21.11 dvitīyā tryaṅgulā jñeyā tṛtīyā caturaṅgulā dvikarasya tu kuṇḍasya tricatuṣṣaḍbhiraṅgulaiḥ
21.12 mekhalātritayaṃ kāryaṃ pūrvavatkuṇḍasaṃvidaiḥ caturhastasya kuṇḍasya prathamā caturaṅgulā
21.13 rasāṅgulā dvitīyā syādūrdhvā vasvaṅgulā bhavet ṣaṭkarasyāsya kuṇḍasya bhavedādyā ṣaḍaṅgulā
21.14 aṣṭāṅgulā dvitīyā ca tṛtīyā syāddaśāṅgulā aṣṭahastasya kuṇḍasya mekhalāṣṭāṅgulā matā
21.15 dvitīyā daśāṅgulā jñeyā tṛtīyā dvādaśāṅgulā muṣṭimātrasya kuṇḍasya yonirarkāṅgulāyatā
21.16 vasvaṅgulaviśālā ca tathoṣṭhe’ṅgulavistṛtā śeṣāṇāmaṅgulād vṛddhirvistārāyāmayorapi
21.17 mekhalālakṣaṇaṃ proktaṃ kuṇḍalakṣaṇamucyate caturaśraṃ dhanurvṛttaṃ padmaṃ dikṣu prakalpayet
21.18 yoniṃ trikoṇaṃ ṣaṭkoṇaṃ vasvaśraṃ ca vidikṣu ca caturaśre tu kuṇḍāni sarvāṇyapi bhavanti hi
21.19 pūrvasūtraṃ purā kṛtvā dvitīyaṃ cottarāyatam caturaśraṃ samaṃ kṛtvā pramāṇena viniścitam
21.20 kṣetre daśāṃśake tasmiṃścaturaśreṃ’śamuttare visṛjya dakṣiṇe cāpi bhāgamekaṃ parityajet
21.21 tayormadhye pramāṇe tu sūtreṇa sumite tataḥ uttare’ṅkitasūtre tu nyasyāvaṣṭabhya yatnataḥ
21.22 dakṣiṇe bhrāmayedaṅkāccāpākāraṃ yathā bhavet jyārekhāmuttare kuryād dhanuṣkuṇḍamidaṃ bhavet
21.23 nandāṃśe caturaśre tu hyekāṃśārdhaṃ bahirnayet madhyārdhena pramāṇena vartitaṃ vartulaṃ bhavet
21.24 vartulaṃ tu samākhyātaṃ caturaśre’ṣṭabhājite bhāgaṃ nyasya caturdikṣu pratyekaṃ bāhyataḥ sudhīḥ
21.25 tasmānmadhyaṃ gṛhītvātha sūtreṇa sumitaṃ tataḥ tayormadhye caturdikṣu lāṅchayitvā vicakṣaṇaḥ
21.26 tatrāvaṣṭabhya sūtraṃ tu diśāsu catasṛṣvapi bhrāmayetkuṇḍaparyantaṃ padmakuṇḍaṃ tu tadbhavet
21.27 caturdalamidaṃ padmamathāṣṭadalamucyate caturaśre kṛte tasmiṃścaturviṃśatibhājite
21.28 ekāṃśaṃ paritastyaktvā janayeccaturaśrakam madhyātkoṇaṃ gṛhītvā tu paścāddikṣu ca lāṅchayet
21.29 dikṣvekādaśakaiḥ sūtraiścaturbhiścaturaśrakam aparaṃ janayettatra bhavedaṣṭadalāmbujam
21.30 padmamevaṃ dvidhā proktaṃ yonikuṇḍamathocyate caturaśre same tatra catuṣkoṣṭhasamanvite
21.31 paścāttatkoṣṭhayormadhye sūtreṇa sumitaṃ tataḥ madhyātkoṇaṃ gṛhītvātha bhrāmayedubhayorapi
21.32 kṣetrārdhāvadhikaṃ yāvattatastatkṣetrabāhyake pañcāṃśaṃ prāci vinyasya tasmātpārśvadvayorapi
21.33 sūtreṇa saṃgatiṃ kuryādyonikuṇḍamidaṃ bhavet aśvatthapatravatkāryaṃ tasyāgraṃ cottaraṃ bhavet
21.34 trikoṇamatha vakṣyāmi caturaśre same kṛte tasya kṣetrasya pañcāṃśaṃ dakṣiṇottarayornyaset
21.35 pārśvayostu tato madhyānmānasūtraṃ vigṛhya ca nirṛtau vāyudeśe ca kuryānmatsyadvayaṃ tataḥ
21.36 matsyadvayaviniṣkrāntātsūtrādvai dakṣiṇottarāt dakṣiṇottarayoścāpi pañcabhāgavivardhanāt
21.37 ālikhya paścimāṃ rekhāṃ tanmānenaiva dakṣiṇe uttare cāpi vinyasya sūtraṃ prāgdiśi saṃgatam
21.38 vilikhettena mānena trikoṇaṃ vyajyate sphuṭam kuṇḍaṃ trikoṇamuddiṣṭaṃ ṣaḍaśramadhunocyate
21.39 vasubhāgakṛte kṣetre dakṣiṇottarayorapi ekaikaṃ bhāgamādāya bāhye kuṇḍāvadhestataḥ
21.40 tasmānmadhyaṃ gṛhītvā tu matsyaṃ koṣṭhacatuṣṭaye kṛtvā kṣetreṣu tatteṣu kuryātṣaṭsūtrasaṃgatim
21.41 evaṃ kṛte ṣaḍaśraṃ tu kuṇḍaṃ vyaktamidaṃ bhavet ṣaḍaśraṃ kuṇḍamuddiṣṭamaṣṭāśramadhunocyate
21.42 caturaśre kṛte tasmiṃścaturviṃśatibhāgike ekāṃśaṃ parito nyasya janayeccaturaśrakam
21.43 tasya karṇārdhamānena pratikoṇaṃ sthitena ca koṇānāṃ pārśvayoḥ kuryādaṣṭau cāṅkāni teṣu ca
21.44 aṅkādaṅkagataiḥ sūtraiḥ koṇacchedaṃ tu kārayet evaṃ kṛte’ṣṭakoṇaṃ tatkuṇḍaṃ bhavati hi sphuṭam
21.45 yādṛśaṃ tu bhavetkuṇḍaṃ tādṛśī mekhalā bhavet mekhalopari yoniḥ syāddakṣiṇe paścime’pi vā
21.46 mekhalānāmadhaḥ kuṇḍaparyante tadgalo bhavet sarveṣāmapi tatkāryaṃ parito’ṅguṣṭhamānataḥ
21.47 sudhayā ca prayuñjīta yadi pakveṣṭakāmayam apakveṣṭakayā kuryādyadi mṛttikayā bhavet
21.48 samā dṛḍhatarāḥ kāryā mekhalāstāḥ pramāṇataḥ mekhalānāṃ samutsedhaṃ yatpramāṇaṃ prakīrtitam
21.49 vistāraṃ ca tatastāsāṃ tanmānenaiva kalpayet nityāgnikāryakuṇḍaṃ tu caturaśraṃ prakalpayet
21.50 anyatra kuṇḍaklṛptistu tattatkalpoktamānataḥ yadi vā sthaṇḍile homaṃ kuryādvai saikate śucau
21.51 saikataṃ sthaṇḍilaṃ kāryaṃ hastamātreṇa nānyathā utsedhamaṅgulaṃ tasya samantāccaturaśrakam
21.52 gomayālepanaṃ kṛtvā kuṇḍe vā sthaṇḍile bhavet śivena prokṣaṇaṃ cātha homakarmābhidhāsyate
21.53 homārambheṣu kuṇḍasya vahneḥ sruksruvayorapi ājyasya caiva kurvīta tatsaṃskāraśca kathyate
21.54 asaṃskṛteṣu teṣvagnau hutaṃ bhavati niṣphalam tasmātkuṇḍādisaṃskāraṃ kuryānmantreṇa deśikaḥ
21.55 nirīkṣyāstreṇa tatkuṇḍaṃ saṃprokṣya nayanena ca saṃtāḍya ca punastena hetinābhyukṣayettataḥ
21.56 khananaṃ kavacenaiva tenaivotkīrya deśikaḥ pūrayitvā samīkṛtya hṛnmantreṇātha secayet
21.57 tenaiva kuṭṭayetpaścād vauṣaḍantena mantravit saṃmārjanopalepau ca hetinā tatra kārayet
21.58 kuṇḍārcanaṃ tataḥ kuryātkavacena tu mantravit nivṛttiṃ pūrvadigbhāge pratiṣṭhāṃ dakṣiṇe punaḥ
21.59 vidyāṃ ca paścime caiva śāntimuttaragocare madhye ca śāntyatītāṃ tu kalāṃ vinyasya pūjayet
21.60 tasya kuṇḍasya madhye tu rekhāṃ pūrvāyatāṃ hṛdā kṛtvā rekhātrayaṃ paścāddakṣiṇottarayorapi
21.61 tadvatkṛtvā punarmadhye rekhāṃ tenodagāyatām astreṇa vā samālikhya prokṣayettāṃ śivāmbhasā
21.62 yaccottarāgrāstisrastā rekhāṃ pūrvāyatāmapi vilikhetkuṇḍasaṃskāramevaṃ kṛtvātha mantravit
21.63 tatraiva saṃskṛte kuṇḍe vāgīśīmagnimātaram vāgīśvaraṃ ca pitaramāvāhya sthāpya cārcayet
21.64 hṛnmantreṇaiva gandhādyaistayo rūpamidaṃ śṛṇu vāgīśī sā bhavedgaurī vāgīśaḥ syānmaheśvaraḥ
21.65 trinetraṃ caturbhujaṃ devaṃ padmarāgasamadyutim varadābhayadaṃ caiva śūlapāśadharaṃ karaiḥ
21.66 vāgīśīṃ puṇḍarīkābhāṃ caturhastāṃ ghanastanīm vyākhyānapustakābhyāṃ tu kamaṇḍalvakṣadhāriṇīm
21.67 evaṃ dhyāyīta tau devau saṃskāro’tha nigadyate havirbhujastu sūryāśmabhavaścāraṇijastathā
21.68 vipragehotthitaścāpi śreṣṭho madhyaśca kanyasaḥ mṛtpātre tāmrapātre vā kāṃsye vānīya cānalam
21.69 kuṇḍasya deśe vinyasya nirīkṣyainaṃ hṛdā budhaḥ prokṣya netreṇa saṃtāḍya hetinātha havirbhujam
21.70 varmaṇābhyukṣya tatrāgnau kravyādāṃśaṃ parityajet astreṇa cātha tatraiva mūrtimantraṃ samuccaran
21.71 vahnidvayaikīkaraṇaṃ kṛtvātha brahmapañcakaiḥ abhimantryāvakuṇṭhyātha kavacena havirbhujam
21.72 mudrayā cāmṛtīkṛtya gostanākārayā tataḥ pātreṇa a hṛdoddhṛtya jānubhyāmavanau sthitaḥ
21.73 bhrāmayitvā tridhā kuṇḍamālalāṭātsamuddhṛtam vāgīśīgarbhanāḍyāṃ tu vahnibījamanusmaran
21.74 kuṇḍamadhye kṣipedagnimātmanaḥ saṃmukhaṃ yathā īśabījamiti smṛtvā dattvā cāmbulavaṃ hṛdā
21.75 garbharakṣārthamagnestu darbhairācchādayettanum ādīpya kavacenāgniṃ sadyojātena pūjitam
21.76 garbhādhānaṃ bhavetpaścādvāmadevena pūjitam bhavetpuṃsavanaṃ paścātsīmante śirasārcanam
21.77 ghoreṇa śirasā vāpi pūjayedvaktraklṛptaye vaktrodghāṭanakarmātha śikhayā niṣkṛtistathā
21.78 jātakarma nareṇātha kavacenāpi pūjanam tataḥ kuṇḍasya paritaḥ secanaṃ hetinācaret
21.79 kuśāstaraṇakarmāpi tatastenaiva mantravit idhmahomaṃ tataḥ kuryādastramantreṇa deśikaḥ
21.80 viṣṭarānparidhīṃścaiva prāgādiṣvatha vinyaset triṃśaddarbhadalairgāḍhaṃ gṛhītā bāhumātrikāḥ
21.81 veṇikā veṣṭikā vāpi viṣṭarāḥ parikīrtitāḥ tanmānā ṛjavaścārdrāḥ satpālāśalatodbhavāḥ
21.82 aṅguṣṭhapariṇāhena yuktāḥ paridhayaḥ smṛtāḥ pūrvādiṣvatha tenaiva viṣṭareṣu yathākramam
21.83 brahmāṇaṃ śaṃkaraṃ viṣṇumanantaṃ cāpi pūjayet svanāmapadamantraistu rakṣārthaṃ hutabhukśiśoḥ
21.84 evaṃ susaṃskṛte vahnau tataḥ pitrorvisarjanam hṛdayena prayuñjīta tataḥ sruksruvayorapi
21.85 lakṣaṇopetayoridhma prakṣālya ca punaḥ punaḥ nirīkṣya hetinā prokṣya netrāṇunā pidhāya ca
21.86 tanutrāṇena cābhyukṣya gṛhītvā hṛdayena ca pratāpyāgnau kuśaiḥ paścāttridhā lekhanamācaret
21.87 kuśamūlena tanmūlaṃ madhyaṃ madhyena yojayet agramagreṇa saṃyojya tato mūlādiṣu kramāt
21.88 ātmavidyāśivākhyaṃ tu nyasettattvatrayaṃ budhaḥ sruci śaktiṃ sruve śaṃbhuṃ vinyasecca krameṇa vai
21.89 kavacenāvakuṇṭhyātha gandhādyaiḥ pūjayeddhṛdā dakṣiṇe svasya bhāge tu kuśopari tataśca tau
21.90 namo’stu śaktiśaṃbhubhyāmityudīrya niveśayet tataḥ kāpilamānīya tāmrapātre sthitaṃ ghṛtam
21.91 nirīkṣyāstreṇa saṃprokṣya netreṇābhyukṣya ca kramāt saṃtāḍyāstreṇa mantrajño gṛhītvā hṛdayena tu
21.92 āgneyyāṃ diśi saṃsthāpya caiśānyāṃ cāpyadhiśrayam kṛtvāgnāvatha sarpistadyonyāmāropayeddhṛdā
21.93 kūrcaṃ tu dvikuśāgreṇa tataḥ prādeśasaṃmitam aṅguṣṭhānāmikābhyāṃ tu gṛhītvobhayapāṇinā
21.94 svāhāntamuccaranmantrī trirutplavanamācaret tataḥ saṃplavanaṃ caiva svāhāntena hṛdā tathā
21.95 agnerabhimukhaṃ pūrvaṃ dvitīyaṃ cātmasaṃmukham tataḥ pavitrīkaraṇaṃ kuśāgrasya niveśanāt
21.96 nīrājanaṃ kuśāgreṇa dīpitenātha vahninā avadyotaṃ tathā tasya sarpiṣaḥ parikalpayet
21.97 śukle kṛṣṇe ca madhye ca hṛdaye parikalpayet agneḥ somasya cāpyaṃśaṃ tayoścāpi tridhā smaret
21.98 tatra sruveṇa hotavyamāhutīnāṃ catuṣṭayam agnaye tvatha somāya prajānāṃ pataye namaḥ
21.99 indrāyeti ca svāhāntaṃ tatastadabhimantraṇam pavitrairaṇubhiḥ kṛtvā’mṛtīkṛtya hṛdā budhaḥ
21.100 kavacenāvakuṇṭhyātha sarpiṣyevaṃ susaṃskṛte sruveṇa ghṛtapūrṇena vahnervaktrābhighāraṇam
21.101 vaktrasaṃdhānakarmātha vaktraikīkaraṇaṃ tataḥ svāhāntena hṛdā hutvā pañcamenāgnimarcayet
21.102 hetinā ca tataścāgnau nāmakarma kṛtaṃ bhavet evaṃ susaṃskṛte pañca saṃskārairjātavedasi
21.103 śivāgnistvamityāmantrya tatrāgnimabhicintayet ekahṛdayaṃ dvivaktraṃ ca dvināsaṃ ca ṣaḍakṣakam
21.104 trimekhalaṃ tripādaṃ ca saptajihvābhirāvṛtam catuḥśṛṅgaṃ sukhāsīnaṃ jaṭāmakuṭamaṇḍitam
21.105 dakṣiṇe ca caturhastaṃ vāme caiva trihastakam sruksruvau śaktimagniṃ ca dakṣiṇe cāparaiḥ karaiḥ
21.106 tomaraṃ vyajanaṃ caiva ghṛtapātraṃ tathaiva ca vahantamabhicintyaivamagnibījena pūjayet
21.107 sadyojātādibhirmantraiḥ pañcabhiḥ ṣaḍbhireva ca hṛdayādyaiḥ pṛthak pañca pañca caivāhutīḥ kramāt
21.108 hutvā mūlena mantreṇa vauṣaḍantena mantravit pūrṇāhutiḥ srucā kāryā yathāvidhipuraḥsaram
21.109 tato’gniṃ pariṣicyātha vyāhṛtyā homayedbudhaḥ sadyojātādibhirmantrairājyenaikena kevalam
21.110 evaṃ niṣpādite vahnau kalpoktaṃ homamācaret homārambhe’gnirūpasya hṛdi devaṃ sadāśivam
21.111 yathā liṅge tathā dhyātvā kṛtvā cāvāhanādikam pūjayitvātha gandhādyairhomakarma samārabhet
21.112 sarpiṣātha samitpūrvātkalpoktaṃ juhuyāttataḥ hiraṇyā kanakā raktā kṛṣṇā caiva tu suprabhā
21.113 atiraktā bahurūpā saptajihvā havirbhujaḥ hiraṇyā vāruṇe jihvā kanakā madhyame sthitā
21.114 raktā vai cottarā jihvā kṛṣṇā yāmyadiśi sthitā suprabhā pūrvajihvā syādatiraktānale sthitā
21.115 bahurūpeśadigbhāge jihvāsthānamudīritam jihveti yātra nirdiṣṭā jvālā sā syāddhavirbhujaḥ
21.116 idhmahomo hiraṇyāyāṃ kanakāyāṃ ghṛtaṃ bhavet rattāyāṃ tu yavādīni kṛṣṇāyāṃ lājapūrvakam
21.117 suprabhāyāṃ tilādīni homayecca yathākramam siddhārthamatiraktāyāmādyāyāṃ patrameva ca
21.118 dadhimadhvādikaṃ tatra caruṃ sarvāsu buddhimān homayetphalabhakṣyādivastujātaṃ ca madhyame
21.119 ājyādyaṃ yad dravadravyaṃ sruvapūrṇapramāṇataḥ annamakṣapramāṇaṃ syāllājā muṣṭimitaṃ bhavet
21.120 tilasarṣapapūrvāṇāṃ śuktimātraṃ vidhīyate akhaṇḍaṃ patrajātīnāṃ phalānāṃ ca yathocitam
21.121 dadhnaśca śuktimātraṃ syātkandamūlādi khaṇḍaśaḥ karpūrādīni gandhāni māṣamātraṃ tu homayet
21.122 indhanāni ca śuṣkāṇi jantuvarjyāni sādhayet kuśāgrān komalānārdrāṅśucideśasamudbhavān
21.123 samitkaniṣṭhikāmātrā dvādaśāṅguladairghyakā rudrasaṃkhyā samacchinnā nirvraṇā tvagyutā tathā
21.124 ārdrā ca sarasacchinnā punaḥ śuṣkā praśasyate evaṃ saṃpādya saṃbhārānhomakarma samārabhet
21.125 homārthaṃ sruksruvau grāhyau tayorlakṣaṇamucyate palāśakhadirāśvatthaplakṣodumbaracandanaiḥ
21.126 vaikaṅkataśamī bilvairmadhūkapanasāmrakaiḥ śreṣṭhamadhyādhamāḥ syuste sruksruvā homakarmaṇi
21.127 ṣaṭtriṃśāṅgulasaṃmitā hṛḍhatarā sruk teṣu netrāṅgulaṃ kumbhaṃ sākṣamarudidvadhāṅgulakṛto daṇḍastato gaṇḍikā | vedāśrā tvatha vedikā dviguṇitā kaṇṭho’mbarāṃśastato vaktraṃ syātsvarasaṃmitaṃ tadadhare tāratribhāgaikataḥ
21.128 tāraṃ dairghyasamaṃ mukhe yugamitaṃ kaṇṭhe tato vedikā tāreṇa dviguṇāśramānatabilākhātā tadardhārdhataḥ | tatrāgnyātha ca gaṇḍikā yugamitāsyārdhārdhahīne’pare daṇḍaḥ syādrasabhāganāhasahitaḥ kumbhaṃ ca diṅnāhataḥ
21.129 yuktaṃ tadghanamāśramāṅgulamitaṃ vedyāstu pṛṣṭhaṃ tataḥ samyakpaṅkajapṛṣṭhavadvasudalaṃ kṛtvā bilasyābhitaḥ | vedāśraṃ yavamātrakonnatavṛtiṃ vetrākṛtiṃ kārayed ājyasyātha bilāttu yāvadadharaṃ mārgaṃ kaniṣṭhāmitam
21.130 vasvaṅgulaistriguṇitaiḥ sruvadairghyamuktamṛtvaṅgulaṃ bhavati tasya tu mūlanāham āsyasya nāhamapi mūlavadeva kuryātkaṇṭhasya nāhamuditaṃ samamardhameva
21.131 nāsāpuṭapratimapuṣkaramāsyanāhaṃ karṣājyapūramanalāṅguladairghyamuktam mūlātkrameṇa kṛśatāmapi tadgalāntaṃ kurvīta sarvahavaneṣu manojñarūpam
21.132 uktaṃ sruksruvayorevaṃ samāsāllakṣaṇaṃ mayā lakṣaṇaṃ yadaraṇyādau tadidānīṃ vivicyate
21.133 śamyaśvatthatarūdbhavā dviguṇitairarkāṅgulairāyatā vistāreṇa tadardhamānasahitā tasyārdhamānocchrayā | kartavyā hyaraṇiḥ ṣaḍaṅgulatatiṃ vṛttālinīṃ kārayed utpattyai jvalanasya madhyatilakībhūtāṃ tu tanmadhyame
21.134 madhye’rkāṅgulasaṃmito bhavati tannāhastadardhāṅgulaṃ kṛtvā kīlamayomayaṃ dṛḍhataraṃ tanmūrdhni saṃyojayet | tasyārdhāmaraṇīṃ tu madhyasuṣirāmarkāṅgulairāyatāṃ kuryāduktatarūdbhavāṃ dṛḍhatarāṃ nāhena vasvaṅgulām
21.135 evaṃ trīṇyapi niṣpādya prakṣālya ca punaḥ punaḥ pañcagavyena saṃprokṣya praṇavaṃ samudāharan
21.136 gāyatryā tāṃ samabhyarcya manthānaṃ praṇavena ca hṛnmantreṇa tato vidvānpūjayeduttarāraṇim
21.137 gomayālepite deśe prokṣite’tha śivāmbhasā kuśairāstaraṇaṃ kṛtvā tatra tāmaraṇiṃ nyaset
21.138 prākpaścimagataṃ tasyāṃ manthānaṃ vinyaseddhṛdā tasyordhve yoktramādhāya praṇavena samāhitaḥ
21.139 uttarābhimukho bhūtvā govālakṛtarajjunā trivṛtā valkalotthena śuddhatantubhavena vā
21.140 mathnīyād dṛḍhamākramya sarvātmānaṃ samuccaran jyotirjyotipadenātha saṃjātaṃ jātavedasam
21.141 tāmrapātre śarāve vā saṃgṛhyāgniṃ gṛhe kṣipet araṇīlakṣaṇaṃ proktam
21.142 atha vahneḥ samāsataḥ śubhāśubhaphalaṃ vakṣye nimittairbahubhirguṇaiḥ
21.143 hutabhuji jaladaśaṅkhabheridhvanimanukurvati sarvalokapuṣṭiḥ bhavati satatamūrdhvage’prayatnāduditaśikhe parimaṇḍite tathaiva
21.144 satatamuditabhūripuṇyagandhe jvalitaśikhe ca havīṃṣi lelihāne jagati bhavati hi sadaiva vṛṣṭirhutabhuji bhūsurabhūbhṛtāṃ ca tuṣṭiḥ
21.145 drutakanakanibhe’tha padmarāge muṣitajapāsadṛśe hutāśane tu bhavati hi yajatāṃ sadā samṛddhirbahudhanadhānyakalatraputrabhṛtyaiḥ
21.146 kamalakumudakundacandrahāraiḥ sadṛśaruciḥ śukapicchasaṃnibho vā sakaladuritanāśamāśu kṛtvā janayati vahniraśeṣavāṅchitārtham
21.147 chatracāmarasarojadarpaṇasvastikairatha rathena vai punaḥ ākṛtiṃ dadhati pāvake samāṃ siddhirāśu yajatāṃ pravartate
21.148 pravālalākṣārasacakrato vai gorocanākuṅkumaśakracāpaiḥ mārjārapārāvatanetrakaṇṭhaistulyadyutiḥ siddhida eva vahniḥ
21.149 śrutipathakaṭukadhvaniprakīrṇaḥ prakaṭitavarmavipāṭakadhvanirvā parito durdharaviṣphuliṅgayukto daritakaro yajatāṃ samīrabandhuḥ
21.150 dhūmadurdinitayāgamandire yatnato’pi mahatā kṛtodayaḥ pāpagandhasahito’pi pāvakaḥ kāryanāśakara eva dehinām
21.151 bhṛṅgāñjanāmbudharahetisamānavarṇaḥ sarvaistu kṛṣṇakusumaiḥ samudīptavahniḥ vetālasarpasaramākhararūpabhūtairāhutyaniṣṭamasakṛdyajatāṃ vidhatte
21.152 śuddhaḥ siddhikaraḥ pradakṣiṇaśikhaścordhvaṃ gato pāvakaḥ sahyo bhadramakhaṇḍaśailasadṛśaḥ śrīvardhamānākṛtiḥ | vāmāvartaśikho lihanvasumatīṃ viśliṣṭakīlo muhu- rmartyānākulayankaroti yajatāmiṣṭārthavighnaṃ sadā
Kapitel 22
dvāviṃśaḥ paṭalaḥ · arcanāṅgavidhiḥ
22.1 atha vakṣye’rcanāṅgānāṃ dravyāṇāmiha nirṇayam snānodakamukhānāṃ tu tacchṛṇu tvaṃ samāsataḥ
22.2 pañcabhārairjalaiḥ snānamuttamottamamucyate adhamādhamaṃ bhāreṇa bhārārdhahrāsato bhavet
22.3 navaprakāramuddiṣṭaṃ snānāmbhastu janārdana yathoktapañcagavyena tathā pañcāmṛtena ca
22.4 kuśāmbhasā sugandhena krameṇaivābhiṣecanam prātarmadhyāhnasāyeṣu śreṣṭhamityabhidhīyate
22.5 prātarmadhyāhnayostābhyāṃ madhyamaṃ samudāhṛtam prātastu pañcagavyena snānaṃ kanyasamucyate
22.6 gomūtraṃ gomayaṃ kṣīraṃ dadhi sarpiryathākramam ṣaṭcatustridvirekaistu bhāgairyojyaṃ krameṇa vai
22.7 kapilāyāstu gomūtraṃ raktāyā gomayaṃ bhavet kṛṣṇāyāḥ kṣīramuddiṣṭaṃ sitāyā dadhi caiva hi
22.8 dhūmrāyāstu ghṛtaṃ grāhyaṃ pañcagavyopapādane sarvaṃ vā kapilāyāstu nānāvarṇayujo’thavā
22.9 tasya yogaṃ pravakṣyāmi gomayenopalepite śivāgre bhūtale mantrī prokṣayitvā śivāmbhasā
22.10 sthaṇḍilaṃ kārayecchāliṃ pratyekaṃ prasthamācaret tadardhaistaṇḍulairbhūṣya tadardhaiśca tilairapi
22.11 sthāpayetsnapanenaiva sthaṇḍile vrīhinirmite madhyame sarpirādhāya gomūtraṃ gomayaṃ punaḥ
22.12 kṣīraṃ dadhi krameṇaiva prāgādiṣu ca vinyaset īśānādibhirabhyarcya mantrairmadhyādiṣu kramāt
22.13 tattanmukhāṇubhirmadhye yojayettānkramātsudhīḥ praṇavena tadekasthaṃ brahmabhistvabhimantrayet
22.14 mudrayedatha pātrasthaṃ mudrayā cāmṛtākhyayā evaṃ bhāgaiḥ samāyuktamāḍhakaṃ tatprakīrtitam
22.15 pañcāmṛtamatho vakṣye sarvasaṃpatkaraṃ nṛṇām kṣīraṃ dadhi ghṛtaṃ kṣaudraṃ sitā caiveti pañcakam
22.16 pañcāmṛtamiti khyātaṃ pratiprasthaṃ pṛthaṅnyaset pādahīnaṃ tu madhyaṃ syādardhahīnaṃ tu kanyasam
22.17 madhyādi pūrvavannyasya pūrvavatpūjayettataḥ khaṇḍābhāve tu saṃgrāhyaṃ bhavedikṣurasaṃ tathā
22.18 khaṇḍaṃ cāpyabhiṣekāya jalenālolitaṃ bhavet abhiṣekaḥ pṛthak proktastoyasnānāntarāntare
22.19 uśīracandanopetaṃ kuśāgraiśca samanvitam kuśāmbha iti nirdiṣṭaṃ praṇavenābhimantritam
22.20 tilatailena śuddhena vāsitena sugandhinā vāreṣvindubudhārkīṇāṃ śreṣṭhamabhyañjanaṃ smṛtam
22.21 adhamaṃ koṇavāreṣu madhyamaṃ budhakoṇayoḥ yavamāṣaśālipiṣṭaṃ śreṣṭhamadhyetaraṃ bhavet
22.22 sugandhāmalakaṃ lakṣmīrharidrā ca tathaiva ca tribhiretairvaraṃ snānaṃ haridrāmalakadvayāt
22.23 madhyamaṃ snānamuddiṣṭaṃ kanyasaṃ syāddharidrayā candanośīrahrīberaistruṭinā pādyamuttamam
22.24 hrībereṇa vinā madhyamadhamaṃ sośīracandanam uśīracandanopetaṃ lohakarpūrasaṃyutam
22.25 jātītakkolasaṃyuktaṃ śreṣṭhamācamanīyakam karpūralohau hivā tu madhyamaṃ samudāhṛtam
22.26 karpūralohatakkolān hitvā kanyasamucyate arghyaṃ tu yavasiddhārthaśalitaṇḍulasaṃyutam
22.27 kṣīrakṛṣṇatilopetaṃ kuśadūrvāgrasaṃyutam uttamaṃ tviti nirdiṣṭaṃ dvābhyāṃ hīnaṃ tu madhyamam
22.28 adhamaṃ tribhiruddiṣṭamarghyaṃ cāpi tridhā smṛtam sarvadravyasamāyuktaṃ niṣkaṃ niṣkārdhameva vā
22.29 tadardhaṃ vā prayuñjīta śreṣṭhamadhyādhamakramāt candanāgarukarpūrakuṣṭhakuṅkumamuttamam
22.30 vilepanārthamuddiṣṭaṃ kāśmīrāgaruvarjitam madhyamaṃ kevalenaiva candanena tu kanyasam
22.31 kuṅkumāgarukarpūrānyathālābhaṃ prayojayet paladvayaṃ sapādaṃ tu śrīkhaṇḍaṃ cottamottamam
22.32 tataḥ pādakrameṇaiva hrāsedāpādataḥ kramāt kanyasātkanyasaṃ proktaṃ madhye saptavidhaṃ bhavet
22.33 śvetai raktaistathā pītaiḥ kṛṣṇairśca kusumaiḥ śubhaiḥ aparyuṣitaniśchidraiḥ kṛmikeśādivarjitaiḥ
22.34 sarvairetaiḥ kṛtaṃ yacca patraiścaiva tathāvidhaiḥ śreṣṭhamabhyarcanaṃ proktaṃ kṛṣṇaiḥ puṣpairvinā kṛtam
22.35 madhyamaṃ yajanaṃ proktaṃ sitaraktaistu kanyasam puṣpāṇi tāni vakṣyāmi śvetādīni yathākramam
22.36 sitapadmaṃ sitārkaṃ ca mandāraṃ karavīrakam nandyāvartaṃ ca punnāgaṃ mallikā jātireva ca
22.37 mādhavī kuravaṃ caiva droṇaṃ dhuttūrameva ca bakapuṣpaṃ ca bhadrā ca girikarṇī tathaiva ca
22.38 śrīpuṣpaṃ vakulaṃ caiva lodhrapuṣpaṃ tathaiva ca sindhuvāraṃ śamīpuṣpaṃ sitānyuktāni tāni tu
22.39 raktapadmaṃ palāśaṃ ca hayamāraṃ ca pāṭalī raktārkaṃ bṛhatī caiva piṇḍītakamataḥ param
22.40 paṭṭikā cotpalaṃ raktaṃ munipuṣpaṃ tathaiva ca kadambaṃ ceti raktāni pītāni ca tataḥ śṛṇu
22.41 campakaṃ karṇikāraṃ ca tathāragvadhameva ca hemadhuttūrakaṃ caiva kuraṇḍaṃ gokṣuraṃ tathā
22.42 asanaṃ śikhinī caiva pītapuṣpaṃ prakīrtitam nīlotpalaṃ viṣṇukrāntiratasīpuṣpameva ca
22.43 kuraṇḍaṃ kṛṣṇavarṇaṃ ca kṛṣṇapuṣpaṃ prakīrtitam patrāṇyarcanayogyāni samāsācchṛṇu sāmpratam
22.44 bilvaṃ śamī mayūraṃ ca tulasīpatrameva ca haritāṅkolakaṃ caiva dhuttūraṃ karavīrakam
22.45 nandyāvartaṃ ca mallī ca droṇaṃ cāpi tapasvinī sahādevī ca dūrvā ca kuśā bhadrā tathaiva ca
22.46 gokṣuraṃ śaṅkhinī caiva sindhuvāraṃ tathaiva ca vakulāragvadhadrūṇāṃ pallavaṃ cāpyudumbaram
22.47 viṣṇukrāntyekapatraṃ ca dhātakī dāntameva ca yavāṅkurārkapatraṃ ca patramevaṃ hi kīrtitam
22.48 puṣpaiḥ patrairyathālābhaiḥ pūjayetparameśvaram kanakāni kadambāni jātīpuṣpaṃ tathaiva ca
22.49 rātrau dadyācchive śeṣaṃ dadyāddeve divāniśam nandyāvartaṃ bhavetprātarmadhyāhne droṇameva ca
22.50 jātiḥ sāye viśeṣeṇa dātavyā syācchivāya vai nirgandhānyugragandhāni puṣpāṇyanyāni varjayet
22.51 aṅkolanimbavānīrayavadhātryādisaṃbhavaiḥ piśācakṣīravṛkṣotthairvākucīnīlikodbhavaiḥ
22.52 eraṇḍārjunasaṃbhūtaiḥ pallavairnārcayecchivam japākiṃśukabandhūkaiḥ śleṣmātakakarañjakaiḥ
22.53 bhallātapāribhadrotthaiḥ kusumaiśca tathā bhavet puṣpamevaṃ samākhyātaṃ tato dhūpavidhiṃ śṛṇu
22.54 kṛṣṇāgaru sakarpūraṃ śreṣṭhaṃ dhūpārthamucyate candanāgaruniryāsairīṣatkarpūrasaṃyutaiḥ
22.55 madhyamastu bhaverddhūpaḥ kanyaso guggulodbhavaḥ evaṃ dhūpaḥ samākhyātastato dīpavidhiṃ śṛṇu
22.56 goghṛtenottamaṃ dīpaṃ madhyamaṃ cājamāhiṣaiḥ tilatailādibhiḥ snehaiḥ kanyasaṃ dīpamucyate
22.57 aṣṭottaraśataṃ dīpamuttamottamamucyate kramād dvādaśahīne tu dvādaśaṃ kanyasādhamam
22.58 evaṃ navavidhaṃ proktaṃ dīpaṃ tu śivamandire sadā jvalatprayoktavyaṃ yāvadaṣṭottaraṃ śatam
22.59 ekamārabhya dīpaṃ tu yathāvibhavavistaram candanāgarukarpūracūrṇayuktaṃ tu yadbhavet
22.60 kārpāsatūlaṃ tenaiva vartiṃ kṛtvā yugāṅgulām pātrasthayā tayā dadyāddīpaṃ vai goghṛtāktayā
22.61 karpūravartiḥ śreṣṭhā syānmadhyamāgaruvartikā yā tu candanacūrṇena kṛtā sā kanyasā bhavet
22.62 evaṃ dīpaṃ samākhyātaṃ vastrayogyamataḥ śṛṇu devāṅgamuttamaṃ proktaṃ madhyamaṃ kṣaumamucyate
22.63 kārpāsatantujaṃ vastramadhamaṃ parikīrtitam ekavarṇakṛtā mālā śreṣṭheti parikīrtitā
22.64 bahuvarṇaistathā puṣpairmadhyamā parikīrtitā patrapuṣpaiḥ kṛtā mālā kanyaseti prakīrtitā
22.65 lakṣaṇaṃ bhūṣaṇādīnāmatha vakṣye janārdana mūrdhni puṣpaṃ tu kurvīta padmākāraṃ tu śobhanam
22.66 karṇikāṣṭadalopetaṃ dalairvā ṣoḍaśairyutam caturaṅgulamānena svayaṃbhūte ca gāṇape
22.67 daivike cārṣake liṅge mānuṣe cāpi daivavat ekahastādiliṅgānāṃ navānāmapi tadbhavet
22.68 ekāṅgulavivṛddhyā tu karṇapuṣpaistathaiva hi athavā mūrdhni kurvīta jaṭāmakuṭamuttamam
22.69 gaṅgācandrasamāyuktaṃ śironāhena saṃyutam ūrdhvamūrdhni yugāṅgulyaṃ sarvaratnavicitritam
22.70 hāraṃ yajñopavītaṃ ca sottarīyaṃ prakalpayet hāraṃ liṅgocchrayasamaṃ nānāratnavicitritam
22.71 triguṇaṃ tūpavītaṃ syānmauktikaṃ tadvaraṃ bhavet sauvarṇaṃ vāpi kurvīta vedyantaṃ pravilambitam
22.72 uttarīyaṃ tathā proktamardhāṅgulasuvistṛtam ardhāṅgulavivṛddhyā tu pūrvavattatprakalpayet
22.73 caturaṅgulavistāraṃ liṅganāhasamanvitam hastaliṅge’pi paṭṭaṃ syād dvihaste tryaṅgulaṃ bhavet
22.74 evamekaikavṛddhyā tu navahastāntamiṣyate athavānyaprakāreṇa paṭṭalakṣaṇamucyate
22.75 tridvyekāṅgulavistāranāhe ca caturaṃśake tryaṃśakairdvyaṃśakairvāpi kuryājjāmbūnadena tat
22.76 mālādvayaṃ guṇāṅgulyaṃ liṅgocchrāyārdhamāyatam padmabandhaṃ vidhātavyaṃ vistāre’ṅgulavṛddhidam
22.77 pratihastaṃ yathāpūrvaṃ nānāratnavicitritam kaṭisūtraṃ tathā kuryālliṅgamūlagataṃ yathā
22.78 ardhāṅgulaṃ syālliṅgasthaṃ vedyāmagnyaṅgulaṃ bhavet pādāṅgulāṅgulād vṛddhiḥ pūrvavaccāṅgayordvayoḥ
22.79 liṅganāhena tannāhaṃ kalpayeddeśikottamaḥ liṅgatārasamāyāmamaṃśukasya prakīrtitam
22.80 pādādhikaṃ tu madhyaṃ syācchreṣṭhamardhādhikaṃ bhavet pārśvayośca ṣaḍaṅgulyaṃ vistāraṃ ca prakīrtitam
22.81 madhye guṇāṅgulaṃ cāpi vistāraṃ padmamaṇḍitam sarvaratnavicitraṃ ca pārśvayostasya madhyame
22.82 ardhāṅgulena pādena vṛddhiḥ pūrvavadiṣyate evaṃ hemāṃśukaṃ proktaṃ lambāṃśukamathocyate
22.83 vedyardhamānamucchrāyaṃ vistāraṃ caturaṅgulam vistāraśarabhāgaikaṃ madhyabhāgasya vistṛtam
22.84 vistāre’ṅgulavṛddhiṃ ca yathāpūrvaṃ prakalpayet prabhāśobhaṃ ca sauvarṇaṃ yantrārūḍhaṃ tu kārayet
22.85 prabhāyāṃ padmapuṣpaṃ syādutpalaṃ vā hiraṇyajam pārśvayormūrdhni cāsya syādvivaraṃ ca ṣaḍaṅgulam
22.86 madhyordhve tasya kurvīta sauvarṇaṃ cāmrapallavam adhobhāge tu kurvīta muktālambamanoharam
22.87 śubhaṃ pañcaguṇaṃ kuryāttriguṇaṃ vā caturguṇam śirasparśi bhavedyadvattathā liṅgasya kārayet
22.88 sauvarṇaṃ tāṃ prabhāṃ kuryādathavā toraṇātmikām liṅgavadgolakāṃ kuryācchuddhajāmbūnadena tu
22.89 liṅgasya paritastasyā vivaraṃ dviyavaṃ bhavet liṅgordhve vivaraṃ cāpi kuryādaṅgulamānataḥ
22.90 pūrve ca dakṣiṇe tasyāḥ paścime cottare tathā ūrdhve ca bandhayedratnaṃ puruṣādimukheṣu vai
22.91 pūrve māṇikyamevoktaṃ mahānīlaṃ tu dakṣiṇe muktāphalamadhaścāpi sadyojāte tu bandhayet
22.92 pravālamuttare viṣṇo sphaṭikaṃ cordhvadeśataḥ piṇḍikāyāṃ ca kurvīta golakāṃ rajatena vai
22.93 agrabhāge’thavā kuryādyathāpīṭhavyavasthitam evamābharaṇaṃ proktaṃ haviratra nigadyate
22.94 godhūmo gandhaśālī ca yavaḥ kalasa eva ca vrīhayastu sitāścānye kramācchreṣṭhā udāhṛtāḥ
22.95 vrīhīṇāṃ pañcaviṃśadbhiḥ śatadvayasamāyutaiḥ pūritaṃ śuktirityuktaṃ mānaṃ tenaiva kalpayet
22.96 taddvayaṃ talamityuktaṃ prakuñcaḥ syāttaladvayam prasṛtistaddvayaṃ proktaṃ kuḍavaṃ prasṛtidvayam
22.97 añjalistaddvayaṃ proktaṃ prasthaḥ syādañjalidvayam caru prasthadvayaṃ proktamāḍhakaṃ taddvayaṃ bhavet
22.98 taddvayaṃ śivamityuktaṃ droṇaṃ vidyācchivadvayam droṇadvayaṃ bhavetkhārī bhāraṃ khārītrayaṃ bhavet
22.99 uttamottamamityuktaṃ haviraṣṭottaraiḥ śataiḥ prasthairādvādaśāntaṃ syād dvādaśairdvādaśaiḥ kramāt
22.100 hrāse tu kalpite tatra navadhā dṛśyate haviḥ abhāve’nyaprakāreṇa havirevaṃ prakalpayet
22.101 āḍhakaṃ tu samārabhya yāvatsyāttannavāḍhakam āḍhakāḍhakavṛddhyā tu navadhā parikalpayet
22.102 na bhavedāḍhakāddhīnaṃ havirliṅgasya keśava caru prasthadvayaṃ tacca homakarmaṇi kalpayet
22.103 adhamaṃ tadbhaveddhome dviguṇaṃ madhyamaṃ bhavet triguṇaṃ cottamaṃ proktaṃ navapātre prakalpitam
22.104 prasthaṃ kuḍavasaṃyuktaṃ piśācādyeṣu dāpayet śuddhānnaṃ pāyasaṃ gaulaṃ mudgānnaṃ kṛsaraṃ tathā
22.105 havīṃṣi pañcavarṇāni teṣāṃ lakṣaṇamucyate śuddhānnaṃ tu haviḥ śuddhaistaṇḍulaireva kalpitam
22.106 taṇḍulena same kṣīre pācitaṃ pāyasaṃ bhavet taṇḍulārdhena payasā tadardhena gulena ca
22.107 pācitaṃ gaulamākhyātaṃ mudgānnamadhunocyate taṇḍulena samairvārdhairmudgairmudgānnamucyate
22.108 śuddhānne pūrvavatsiddhe tilasarṣapayoḥ kṣipet dagdhaṃ yatsūkṣmacūrṇaṃ tu taṇḍulātṣoḍaśāṃśayoḥ
22.109 tayoḥ pādamitaṃ tatra marīcaṃ jīrakeṇa yuk tadardhaṃ rajanīcūrṇaṃ pākānte tu vinikṣipet
22.110 kṛsarānnamiti proktamucyante vyañjanāni ca taṇḍulātṣoḍaśāṃśaṃ tu maudgaṃ śreṣṭhamudāhṛtam
22.111 tasmātpādārdhahīnaṃ tu madhyamantyaṃ ca kalpayet kṛṣṇamudgakulatthaṃ ca masūraṃ tuvarī tathā
22.112 satuṣaṃ vituṣaṃ cāpi pūrvavatparikalpayet kadalīṃ bṛhatīṃ cāpi kūṣmāṇḍorvārukaṃ tathā
22.113 alābūṃ karkarīṃ caiva panasaṃ nālikerakam tintriṇīṃ cāmrakaṃ caiva kāravallīdvayaṃ tathā
22.114 kṣudrāṃ vyāghrīṃ ca niṣpāvaṃ yathālābhaṃ samāharet kandāni bhakṣyaparṇāni vyañjanāni prakalpayet
22.115 uttamaṃ tu pratiprasthaṃ vyañjanaṃ syātpalatrayam dvipalaṃ madhyamaṃ proktaṃ palaṃ kanyasamucyate
22.116 catvāriṃśatpalānāṃ tu kuḍavaṃ lavaṇaṃ kṣipet kuḍavaṃ marīcakaṃ cāpi śreṣṭhakaṃ tu palaṃ smṛtam
22.117 tadardhaṃ madhyamaṃ proktaṃ tadardhamadhamaṃ bhavet tadardhaṃ jīrakaṃ proktamājyamānamataḥ śṛṇu
22.118 dvātriṃśadaṃśakaṃ sarpistaṇḍulasyottamaṃ bhavet tadardhaṃ madhyamaṃ proktaṃ tadardhamadhamaṃ bhavet
22.119 āḍhakasya palaṃ śreṣṭhaṃ tadardhaṃ madhyamaṃ bhavet gulaṃ tadardhamadhamaṃ yathālābhaṃ sitā bhavet
22.120 ardhāṃśaṃ taṇḍulācchreṣṭhaṃ dadhi madhyaṃ tadardhataḥ tadardhamadhamaṃ proktaṃ naivedyaṃ parikalpitam
22.121 kadalīpanasāmrāṇāṃ yathālābhaṃ phalāni ca vyañjanāni pavitrāṇi jantuvarjyāni kalpayet
22.122 uktānyetāni sarvāṇi śuṣkāṇyārdrāṇi cāharet upadaṃśāni ramyāṇi śivāya paramātmane
22.123 bhaktyātha mūlaśākādyaṃ svādu bhakṣyaṃ ca śobhanam dadyātsusaṃskṛtaṃ samyaṅ naivedyena samanvitam
22.124 sarvadoṣavinirmuktāṃstaṇḍulāṅśuddhapātragān bhāṇḍeṣu prakṣipetteṣu pratimānāṃ pṛthakpṛthak
22.125 āḍhakaṃ tu śivaṃ vāpi droṇaṃ vā prokṣya pātrakam pañcadhā vā caturdhā vā tridhā vā kṣālanaṃ bhavet
22.126 astreṇa kṣālanaṃ kuryātsadyena prakṣipejjalam taṇḍulena samaṃ paścādvāmadevena coddharet
22.127 ghoreṇa cullīmāropya hetinā cendhanaṃ kṣipet ghoreṇāgniṃ ca saṃdīpya pācayitvā nareṇa tu
22.128 avatārya mṛjetsarvānastreṇaivārdrapāṇinā mṛdbhāṇḍāni navānyeva haviṣāṃ pūjitāni hi
22.129 lohapātramapi śreṣṭhamayaḥpittalavarjitam mṛdbhāṇḍamadhamaṃ proktamasakṛtpātratāṃ gatam
22.130 māsi māsi tyajedbhāṇḍaṃ mārttikaṃ sarvameva hi nirmālyasaṃkarādau tu sadya eva parityajet
22.131 evaṃ haviḥ samāpādya tato devāntikaṃ nayet paricārastu tatkāle baddhoṣṇīṣaḥ sadā bhavet
22.132 tasyānayanakāle tu paṭādyācchāditaṃ tu tat abhyukṣya purataḥ kṛtvā śaṅkhadhvanisamāyutam
22.133 hemādinirmite pātre proktadravyaistu śodhite prokṣite tu śivāstreṇa nikṣipetpraṇavaṃ smaran
22.134 sarvopadaṃśasaṃyuktaṃ yathoktaṃ tannivedayet havirbhāṇḍeṣvadhobhāge caturbhāgaikabhāgakam
22.135 nyasya balipradānāya tatra kiṃcitsamāharet śeṣaṃ tu paricārāṇāṃ bhojanāya prakalpayet
22.136 tato devāya tāmbūlaṃ dadyāttallakṣaṇaṃ śṛṇu pratiprasthaṃ tu gṛhṇīyātkramukasya phaladvayam
22.137 ekaṃ vāpi tadardhaṃ vā parṇānāṃ ca catuṣṭayam tritayaṃ madhyamaṃ proktaṃ dvitayaṃ tvadhamaṃ bhavet
22.138 lavaṅgatruṭijātīnāṃ cūrṇaṃ takkolajaṃ tathā karpūreṇa samāyuktaṃ pañca saugandhikaṃ smṛtam
22.139 mukhavāsaṃ tu tacchreṣṭhaṃ karpūreṇaiva madhyamam lavaṅgenādhamaṃ proktamevaṃ saugandhikaṃ tridhā
22.140 mātuluṅgaphalaṃ pakvaṃ nālikeraphalaṃ tathā saṃskṛtya samyak tāmbūlasahitaṃ tannivedayet
22.141 cūrṇaṃ prāṇyaṅgajaṃ vāpi tāmbūle na tu dūṣyate yathā prāṇyaṅgajaṃ muktāśaṅkhādi śuci dṛśyate
22.142 annācchataguṇaṃ śreṣṭhaṃ piṣṭaṃ tu ghṛtapācitam gulakhaṇḍena saṃmiśraṃ tasmāttacca nivedayet
22.143 phalāni ca supakvāni bhakṣyāṇi vividhāni ca haviḥpradānādūrdhvaṃ tu purā nityotsavasya tu
22.144 haviṣā saha vā nityaṃ pṛthakpātre nivedayet yathālābhaṃ tataścāpi tāmbūlaṃ dāpayecchive
Kapitel 23
trayoviṃśaḥ paṭalaḥ · ārātrikavidhiḥ
23.1 ārātrikaṃ tato vakṣye sarvadoṣapraśāntaye navadīpayutaṃ śreṣṭhaṃ pañcadīpaistu madhyamam
23.2 kanyasaṃ tvekadīpena yutaṃ pātraṃ kramāccaret dīpādhārāṇi lohāni kārayetpiṣṭajāni vā
23.3 dīpādhāreṣu sarveṣu goghṛtāktāṃ tu vinyaset vartimanyeṣu pātreṣu nimbapatraṃ ca sarṣapam
23.4 kārpāsabījaṃ lavaṇaṃ catuṣpalaṃ ca vinyaset gaurīdhāmnastu tatsarvaṃ yāgamaṇṭapato’pi vā
23.5 puṣpamaṇṭapato vāpi samāhṛtya samānayet maṇṭapābhyantare vātha tatsarvaṃ parikalpayet
23.6 rudrāyatanayoṣidbhirathavā paricārakaiḥ tāni sarvāṇi pātrāṇi vāhayitvā śiropari
23.7 samānīya śivasyāgre kṛtvā tadvartidīpanam tripādyāṃ tu śivasyāgre vinyasetpātrapañcakam
23.8 śivasyācamanaṃ dattvā saṃpūjya śivamantrataḥ tato dīpārcanaṃ kuryādgandhapuṣpādibhiḥ kramāt
23.9 navagrahā navānāṃ tu pañcānāṃ bhūtapañcakam ekasya vahnirevokto dīpānāmadhidevatāḥ
23.10 navadīpeṣu sūryaṃ tu madhye dikṣu samantataḥ guruśukrajñacandrāṃstu bhaumamarkasutaṃ tathā
23.11 rāhuṃ ketuṃ ca saṃpūjya vidikṣu kramaśastathā pañcasvagniṃ yajenmadhye prāgādiṣu yathākramam
23.12 ākāśaṃ ca tathā vāyumapaṃ pṛthvīṃ ca pūjayet vahnimevaikadīpe tu prokṣayeccāstramantrataḥ
23.13 nārācāstraprayogeṇa dikṣu cāstraṃ prayojayet badhvā tu surabhiṃ paścāddīpasyopari darśayet
23.14 uddhṛtyopari devasya triḥ paribhrāmayeddhṛdā anyāni dravyapātrāṇi bhrāmayecca pṛthak pṛthak
23.15 athavā teṣu pātreṣu kiṃcitkiṃcidvigṛhya ca tattaddravyaṃ samastaṃ tu gṛhītvā dakṣamuṣṭinā
23.16 astreṇa bhrāmayitvā tu nikṣipeddīpapātrake tato bhasma susaṃgṛhya karpūrādisugandhitam
23.17 gṛhītvā mudrayā mṛgyā bhrāmya liṅgopari tridhā prakṣipeddīpapātre tu tato liṅgasya mūrdhani
23.18 astreṇa vinyaseddikṣu dakṣiṇetarayostataḥ pārśvayorhṛdaye caiva vinyasedbhasma mantravit
23.19 athavā dravyavarjaṃ tu dīpameva prayojayet tatkāle tu prayuñjīta stotramaṅgalavādanam
23.20 jayaśabdaṃ saśaṅkhaṃ ca vedadhvanisamāyutam visarjayettataḥ sarvaṃ dīpādidravyasaṃcayam
23.21 visarjanaṃ mahāpīṭhe liṅge vātha prakalpayet evamārātrikaṃ dattvā dadyādācamanīyakam
23.22 tāmbūlaṃ dāpayenmantrī mukhavāsasamanvitam
Kapitel 24
caturviṃśaḥ paṭalaḥ · nīrājanavidhiḥ
24.1 nīrājanavidhiṃ vakṣye kāmyaṃ naimittikaṃ ca tat ātmajakṣetravittādi kāmyamatra prakīrtitam
24.2 utpātaparacakrādi nimittaṃ syājjanārdana pūrvavatkalpite pātre dīpādhāre suśobhane
24.3 hemarūpyādisaṃsiddhe kuṣṭhacandanajena vai kṣodena śaligodhūmayavamāṣodbhavena vā
24.4 piṣṭena kuryātsuvyaktaṃ dīpasya paritaḥ kramāt triśūlavajraśaṅkhābjaśrīvatsasvastikān kramāt
24.5 chatracāmara saṃyuktānaṣṭadikṣu krameṇa vai gomayaṃ śvetasiddhārthaṃ yavaṃ kṛṣṇatilaṃ tathā
24.6 dadhi gorocanāṃ bilvavaṭapippalasaṃbhavān pravālānvikiretpātre sugandhikusumāni ca
24.7 goghṛtāktāṃ tato vartiṃ dīpādhāreṣu yojayet karpūrāgarucūrṇena yuktā vartiḥ praśasyate
24.8 navadīpamidaṃ proktaṃ nīrājanavidhiṃ prati iti saṃpāditaṃ pātraṃ śivāgre sthaṇḍilopari
24.9 padmamaṣṭadalaṃ kṛtvā tatra pātraṃ nidhāya ca puṇyāhaṃ vācayitvā tu dīpānāropya tatra vai
24.10 pūrvavatpūjayitvātha śaṅkhadundubhinisvanaiḥ snānakāle prayuñjīta śivasyopari pūrvavat
24.11 bhasmādikaṃ tathānyacca tatra tatparito yajet visarjanaṃ ca tasyāpi pūrvavatparikalpayet
24.12 aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pañcadaśyāṃ ca pakṣayoḥ ārdrāyāmarkavāre ca yojayetkāmyasiddhaye
24.13 adbhutādiṣu sarveṣu dṛṣṭamātreṣu yojayet
Kapitel 25
pañcaviṃśaḥ paṭalaḥ · nityotsavavidhiḥ
25.1 atha nityotsavaṃ vakṣye sarvāriṣṭanivāraṇam lokapuṣṭipradaṃ samyaṅ nityārcāṅgaṃ tathaiva ca
25.2 tasmānnityotsavaṃ śāstre traisaṃdhyamiti kīrtitam navaprakārametatsyāt tatprakāramataḥ śṛṇu
25.3 vināyakaṃ tato devaṃ devīṃ pāśupateśvaram balipātrasthitaṃ cāstraṃ golakāṃ liṅgameva vā
25.4 pāduke vṛṣarājaṃ ca caṇḍeśaṃ ca yathākramam śirasā vāhayitvā tu kriyate yatra nityaśaḥ
25.5 navabhiḥ prathamaṃ cāhuruttamottamasaṃjñitam caṇḍaṃ hitvāṣṭabhirdevairbhaveduttamamadhyamam
25.6 caṇḍaṃ pāśupateśaṃ ca hitvā syāduttamādhamam caṇḍapāśupatābhyāṃ tu hitvā vighneśameva hi
25.7 tadbhavenmadhyamaśreṣṭhaṃ tribhistairgolakāṃ vinā madhyamadhyamidaṃ jñeyaṃ taiścaturbhiśca pāduke
25.8 hitvā yatkriyate tattu madhyamādhamamiṣyate pūrvoktaistairvṛṣaṃ hitvā kṛtaṃ syātkanyasottamam
25.9 pūrvoktaistairumāṃ hitvā bhavetkanyasamadhyamam umāmaheśvarābhyāṃ vā kuryādadhamamadhyamam
25.10 ekāsanasthayorbhedaḥ śivayoratra neṣyate pūrvoktaistairmaheśaṃ ca hitvā kevalamastrataḥ
25.11 adhamādhamamevaṃ tu proktaṃ navavidhotsavam agnikārye kṛte kuryānnityotsavamatandritaḥ
25.12 hitvā vā nityahomaṃ tu nityotsavamathācaret mahotsavaṃ tu kurvīta vinā vā nityamutsavam
25.13 ato’rcanakramo hyeṣāṃ sarveṣāmabhidhāsyate pūjakaḥ kṛtahomastu praviśyābhyantaraṃ tataḥ
25.14 gandhapuṣpādibhiḥ samyag devānvighneśvarādikān krameṇa pūjayenmantrī sarvāṃśca svasvamantrataḥ
25.15 sthalikākarṇikāmadhye yajetpāśupatāstrakam trinetraṃ caturbhujaṃ caiva ślakṣṇapiṅgordhvakeśakam
25.16 varadābhayahastaṃ ca vāmasavyākṣaśūladhṛt evaṃ pāśupataṃ dhyātvā baliliṅge samarcayet
25.17 pūrvāhne puṣpaliṅgaṃ syānmadhyāhne cānnaliṅgakam sāyāhne’kṣataliṅgaṃ syādāḍhakārdhaprakalpitam
25.18 puṣpaliṅgaṃ tu vā proktaṃ rātrāvapi tadutsave golakāyāṃ bhavedevaṃ pādukādvitaye yajet
25.19 dharmayajñau tu saṃpūjya mahāghaṇṭāṃ tu tāḍayet putrakaistu tato devāṅśucibhiḥ susitāmbaraiḥ
25.20 soṣṇīṣaiḥ sottarīyaiśca sapavitrakaraistadā kṛtatripuṇḍrakaiścaiva mālādibhiralaṃkṛtaiḥ
25.21 vāhayecca tato devānkrameṇānena deśikaḥ pūrvaṃ vināyakaṃ cāgre devaṃ tadanu vāhayet
25.22 devīṃ tadvāmabhāge tu tataḥ pāśupateśvaram tato’straṃ balipātrasthaṃ vitānena samanvitam
25.23 gṛhītvā vāhayeddhaste dakṣiṇe hastasaṃmitam vaiṇavaṃ vetrajaṃ vāpi daṇḍaṃ khaṇḍādivarjitam
25.24 golakāmānayetpaścātpāduke ca tato nayet vṛṣaṃ tadanu tasyānu caṇḍeśaṃ ca samānayet
25.25 śaṅkhadundubhinirghoṣairdhūpadīpasamākulam chatracāmarasaṃyuktaṃ piṅchadhvajasamāyutam
25.26 gītanṛttasamāyuktaṃ maṅgiṇītālasaṃyutam ādyaṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā viniṣkramya bahistataḥ
25.27 niḥśabdaṃ gopure kṛtvā tato bāhye pradakṣiṇam gatvā bāhyamahāpīṭhaṃ kṛtvā tatra pradakṣiṇam
25.28 kārayettrayamekaṃ vā yātudhānādigītaye tataḥ praviśya niḥśabdaṃ dvāri kṛtvā punaḥ kramāt
25.29 antaḥ pradakṣiṇaṃ kuryāttālairetaiḥ samanvitam indrasya samatālaṃ syādagnau baddhāvaṇaṃ bhavet
25.30 yamasya bhṛṅgiṇītālaṃ nairṛtyāṃ mallitālakam vāruṇyāṃ navatālaṃ tu vāyośca balitālakam
25.31 some tu koṭiśikharamaiśānyāṃ ṭaṅkarī tathā etānaṣṭau tadā tālāndikṣu sarvāsu vādayet
25.32 tataḥ praveśayeddevānvṛṣatālasamanvitam vāhanānāṃ tu sarveṣāṃ pādaṃ prakṣālayettadā
25.33 praviṣṭeṣu ca deveṣu pūrvavatpūjayetsudhīḥ astraṃ ca balipātrasthamabhyarcyādāya mantrataḥ
25.34 liṅgasya dakṣiṇe pārśve yojayettena mantrataḥ āsāre mahati prāpte prāpte vā caṇḍamārute
25.35 paracakrabhayādau ca kevalāstreṇa cotsavam kārayeddeśiko dhīmānantargarbhagṛhe’pi vā
25.36 pādukābhyāṃ vinābhūte tasminnityotsave sudhīḥ antaḥ praviṣṭe deve tu pūrvābhimukhasaṃsthite
25.37 gomayālepite deśe tasyāgre pāduke nyaset tatra devaṃ samabhyarcya pūrvoktaṃ mantravittamaḥ
25.38 devaṃ pādyādibhiryaṣṭvā praviśyāntargṛhaṃ tataḥ upaveśyāsane devaṃ devāgre pāduke nyaset
Kapitel 26
ṣaḍviṃśaḥ paṭalaḥ · mudrālakṣaṇavidhiḥ
26.1 mudrāyā lakṣaṇaṃ vakṣye tayā sarvārthasiddhaye yayā sidhyati mantrāṇāṃ phalaṃ sarvamabhīpsitam
26.2 mudraṃ dadāti devānāṃ drāvayatyasurānapi modadrāvaṇadharmitvaṃ mudrāśabdena kathyate
26.3 śodhanī kālakarṇī ca mukulī śaśakarṇikā niṣṭhurā padmamudrā ca namaskārā manoramā
26.4 śāntā ca liṅgamudrā ca dhvajā cāvāhanī tathā sthāpanī rodhinī caiva saṃnidhīkaraṇī tathā
26.5 gāyatrī ca tathā netrā cāstrā caiva tathāparā sudhā pañcamukhī caiva saṃhārākhyā tathaiva ca
26.6 vajrākhyā śaktimudrā ca daṇḍā khaḍgā tathaiva ca pāśamudrāṅkuśākhyā ca gadā śūlā tathaiva ca
26.7 padmākhyā cakramudrā ca dravyākhyā karakacchapī nārācāstrā mṛgī caiva mahāmudrā tathāparā
26.8 śaṅkhamudrā tālamudrā vārāhī trāsinī tathā śivayāge samuddiṣṭāścatvāriṃśadimāḥ kramāt
26.9 maṇibandhau tu saṃlagnau pāṇī kṛtvā janārdana hṛddeśe tvatha vinyasya tāḍayecca parasparam
26.10 śodhanī tu bhavedeṣā mudrā śodhanakarmaṇi karābhyāṃ muṣṭimābadhya yojayenmaṇibandhakau
26.11 muṣṭī kṛtvā tatottāne tato nāṅguli yojayet aṅguṣṭhāgrau ca saṃlagnau kṛtvā syātkālakarṇikā
26.12 kālakarṇī prayoktavyā dravyalakṣaṇakarmaṇi karābhyāmañjaliṃ kṛtvā madhye tu suṣiraṃ nayet
26.13 sarojamukulākārā mukulī dravyasaṃcaye tarjanyau kuñcite kṛtvā tvaṅguṣṭhābhyāṃ samākramet
26.14 śeṣā ṛjvīrghanāḥ kṛtvā maṇibandhe niyojayet śaśakarṇīti vijñeyā sarveṣāmṛddhikāriṇī
26.15 maṇibandhe ca saṃviṣṭau karau kṛtvā tatastayoḥ aṅguṣṭhau garbhagau kṛtvā muṣṭibandhe kṛte sati
26.16 niṣṭhureyaṃ bhavenmudrā sarveṣāṃ tu nirodhane pūrvoktamukulī yā tu sā hṛddeśe niveśitā
26.17 vyākocakamalākārā viśliṣṭaprasṛtāṅguliḥ padmamudrā bhavedeṣā proktā hyāsanakalpane
26.18 hastābhyāmañjaliṃ kṛtvā hṛddeśe tu samāśritām aṅguṣṭhena tu savyena vāmāṅguṣṭhaṃ tu pīḍayet
26.19 namaskārā bhavedeṣā sarveṣāṃ vandanocitā aṅgulīvalanaṃ kṛtvā hastayorubhayorapi
26.20 kaniṣṭhike tu saṃyukte kṛtottāne tathā bahiḥ vāme kṛtvā tale lagnaṃ kṛtvā cānāmikādvayam
26.21 madhyame prasṛte yukte kṛtvā taddeśinīdvayam aṅguṣṭhamūlaparvasthaṃ kṛtvāṅguṣṭhadvayaṃ tathā
26.22 anāmikāpṛṣṭhalagnaṃ kṛtvā kuryānmanoramām pūjakena prayoktavyā śivasāyujyakarmaṇi
26.23 kuryādaṅguṣṭhalagnāgrāṃ tarjanīṃ hastayordvayoḥ eṣā śānteti vikhyātā mantrasthāpanakarmaṇi
26.24 śithilaṃ dakṣiṇāṃ muṣṭiṃ badhvā tasyodare kṣipet vāmāṅguṣṭhaṃ tato’ṅguṣṭhaṃ dakṣiṇaṃ cocchritaṃ nayet
26.25 vāmahastāṅgulībhiśca savyamuṣṭiṃ ca veṣṭayet liṅgamudrā bhavedeṣā liṅgasthāpanakarmaṇi
26.26 vāmahastatale hastatalamanyaṃ prayojayet vāmahastāṅgulībhistu tatpṛṣṭhamabhiveṣṭayet
26.27 aṅguṣṭhaṃ vāmahastasya dakṣiṇenātha pīḍayet dakṣiṇasyāṅgulīranyāḥ śliṣṭāstiryagavasthitāḥ
26.28 cālayed dhvajasaṃjñaiṣā mudrā vāyoḥ priyāvahā hastābhyāmañjaliṃ kṛtvā saṃmukhaṃ tu tayoḥ punaḥ
26.29 kaniṣṭhāmūlage tattadaṅguṣṭhāgre ca kārayet āvāhanī bhavedeṣā mudrāvāhanakarmaṇi
26.30 sthāpanī saiva nirdiṣṭā prayuktādhomukhaṃ yathā śodhinī niṣṭhureva syātsarveṣāṃ tu nirodhinī
26.31 śodhinī saiva saṃśliṣṭocchritāṅguṣṭhā yadā bhavet saiva syātsaṃnidhānī ca saṃnidhīkaraṇocitā
26.32 karayoḥ suṣiropetā muṣṭibandhe kṛte sati gāyatrīyaṃ bhavenmudrā gāyatryāṃ tāṃ prayojayet
26.33 yā śānteti purā proktā saiva netrā tvadhomukhī darśane tu prayoktavyā sarveṣāṃ tu janārdana
26.34 karayoḥ śithilāṃ muṣṭiṃ kṛtvāṅgulyaḥ prasāritāḥ sahasā tu bhavedeṣā mudrāstrā cāstrakarmaṇi
26.35 dvayostu valitāḥ kṛtvāṅgulīḥ sarvāḥ parasparam kaniṣṭhānāmike ūrdhvaṃ deśinī madhyame tathā
26.36 aṅguṣṭhau madhyagau kṛtvā mudreyaṃ dhenusaṃjñitā amṛtikaraṇe yogyā dravyāṇāṃ yajñakarmaṇi
26.37 valitāḥ pṛṣṭhataḥ sarvāścāṅgulyastu parasparam aṅguṣṭhābhyāṃ kaniṣṭhāgrātsaṃkrāme madhyame tathā
26.38 tarjanībhyāṃ samākramyānāmike cocchrite ubhe eṣā pañcamukhī khyātā vaktraklṛptau prayojitā
26.39 viśliṣṭāṅgulike haste kramādaṅguṣṭhamūlagāḥ kaniṣṭhānāmikāmadhyātarjanyaḥ saṃhṛtirbhavet
26.40 visarjane tu sarveṣāṃ yoktavyā mantravittamaiḥ kaniṣṭhāṃ karayostattadaṅguṣṭhābhyāṃ samākramet
26.41 śeṣāścaiva sthirāḥ śliṣṭāḥ kṛtvā tanmaṇibandhakau vāmetarāvadhordhvasthau tiryaksthau ca prakalpayet
26.42 vajramudrā bhavedeṣā vajraklṛptau prayojitā saivoktāṅguliviśleṣācchaktimudrā prakīrtitā
26.43 śaktimudrā bhavedeṣā vahneḥ prītikarī sadā udgate dakṣiṇe muṣṭau tarjanyantarite kṛte
26.44 daṇḍākhyā sā yamasyaiṣā sadā prītikarī smṛtā pāṇī parasparaṃ śliṣṭau kṛtvā sarvāṅgulīyutau
26.45 dakṣiṇasyonnataśliṣṭau tarjanīmadhyame ubhe khaḍgamudrā bhavedeṣā chedane nirṛtipriyā
26.46 hastayostarjanīyugmamaṅguṣṭhābhyāṃ tu veṣṭayet śeṣāḥ prasārayetsarvā viśliṣṭāḥ pāśasaṃjñitā
26.47 bandhane tu prayoktavyā varuṇaprītidā sadā muṣṭibandhe kṛte haste dakṣiṇe tu samuddhṛte
26.48 visṛjyordhvasthite kṛtvā tarjanī madhyame ubhe śliṣṭābhyāṃ kuñcayettābhyāṃ tarjanīmaṅkuśā bhavet
26.49 eṣā hyākarṣaṇe proktā vāyuprītikarā sadā uchrite dakṣiṇe haste muṣṭibandhe kṛte sati
26.50 tiryakcalanasaṃyogānmuṣṭermudrā gadā bhavet somaprītikarī mudrā sarvāpyāyanakarmaṇi
26.51 hastābhyāmañjaliṃ kṛtvā kuñcite’tha kaniṣṭhake vāmāṅguṣṭhaṃ samākramya dakṣiṇenetarāḥ samāḥ
26.52 tarjanyanāmikāmadhyāḥ saṃyuktāstu parasparam viśliṣṭāḥ śūlamudreyaṃ sarvaduṣṭabhayaṃkarī
26.53 badhvā tau padmavatpāṇī cakrā syādbhramaṇāttayoḥ senāstambhe prayoktavyā viṣṇuprītikarī sadā
26.54 padmamudreti yā proktā padmākhyā saiva kīrtitā sṛṣṭikarmaṇi nirdiṣṭā brahmaprītikarī sadā
26.55 anāmikāmūlaparve kṛtvā cāṅguṣṭhasaṃgatim darvyamudrā bhavedeṣā hīnadravyasya pūraṇī
26.56 vāmapāṇitalordhve tu dakṣahastaṃ tu yojayet tiryaksthaṃ saṃpuṭaṃ kṛtvā sarvāṅgulyaḥ susaṃgatāḥ
26.57 karaśuddhau vidhātavyā karakacchapikā sadā kṛtvā dakṣiṇahastena muṣṭiṃ dṛḍhataraṃ tathā
26.58 aṅguṣṭhāgreṇa tarjanyāḥ samyagagraṃ nipīḍya ca prokṣipettarjanīṃ bhede yathā śabdodayo bhavet
26.59 nārācāstrasamākhyeyaṃ mudrā digbandhakarmaṇi dakṣiṇāṅguṣṭhaśirasi madhyamānāmike ubhe
26.60 saṃyojya darśayenmudrā mṛgī govṛddhikāriṇī adhomukhābhyāṃ pāṇibhyāmāpādānmastakāntakam
26.61 kramātsaṃsparśanādeṣā mahāmudrā prakīrtitā apasavyaṃ puṭaṃ kṛtvā dakṣiṇasya karasya tu
26.62 deśinyantaṃ kaniṣṭhāyāṃ yojayennimnamaṅgulīḥ śaṅkhamudrā bhavedeṣā tvabhiṣekavidhau parā
26.63 dakṣiṇāṅgulibhirvāmahastasya talatāḍanāt aṅguṣṭhavarjitābhiḥ syāt tālamudrā tu śuddhidā
26.64 madhyānāmikayoragre dakṣiṇasya karasya tu aṅguṣṭhodaramāyojyaṃ tarjanīṃ ca kaniṣṭhikām
26.65 unnamecca varāhākhyā mudreyaṃ śuddhikarmaṇi tarjanīmadhyamābhyāṃ tu śliṣṭābhyāṃ dakṣiṇasya tu
26.66 vāmahastatale kuryāttāḍanaṃ sakṛdeva hi trāsinī syādiyaṃ mudrā trāsane pariyojitā
Kapitel 27
saptaviṃśaḥ paṭalaḥ · mahotsavavidhiḥ
27.1 athotsavavidhiṃ vakṣye sarvalokahitāvaham savaḥ kalyāṇamityuktaṃ sarvajantusukhāvaham
27.2 udbhūtastu savo yasmāttasmādutsava ucyate navaprakārastasyāyaṃ kramādbhedo vidhīyate
27.3 śaivo gauṇo’tha bhautaśca prathamatritayaṃ bhavet bhauvanaśca caturthaśca śāktaḥ pañcama eva ca
27.4 raudraḥ ṣaṣṭhastathā sauraḥ saptamaḥ parikīrtitaḥ aṣṭamo mānavaḥ prokto navamaḥ pakṣa eva hi
27.5 ekāhastu bhavecchaivastriyaho gauṇa ucyate pañcāho bhauta uddiṣṭaḥ saptāho bhauvanaḥ smṛtaḥ
27.6 navāhaḥ śākta ityukto raudra ekādaśāhakaḥ dvādaśāhastu sauraḥ syānmānavaḥ syāccaturdaśa
27.7 pakṣaḥ pañcadaśāhastu nāmānyetani yogataḥ tīrthārthamutsavārambhastasmāttīrtharkṣamucyate
27.8 caitre tvāṣṭrabhamuddiṣṭaṃ vaiśākhe śūrpamucyate jyeṣṭhe mūlamathāṣāḍhe vaiśvadevamiti smṛtam
27.9 śrāvaṇe tu śraviṣṭhā syātproṣṭhapade tvajaikapād aśvinī cāśvayuṅmāse kārtike māsi kṛttikā
27.10 mārgaśīrṣe tathā māse raudranakṣatramucyate bārhaspatyaṃ bhavetpuṣye māghe paitramiti smṛtam
27.11 phālgune māsi cāryamṇo nakṣatraṃ tīrthabhaṃ bhavet māsarkṣāṇyevamuktāni tīthārthaṃ tu janārdana
27.12 pūrṇamāsīyutānyeva nakṣatrāṇi bhavanti hi viyukteṣvapi bheṣveṣu nadyādau tīrthamucyate
27.13 yukte vātha viyukte vā māsarkṣeṇa tu parvaṇi samudratīrthamuddiṣṭaṃ sarvapāpapraṇāśanam
27.14 caitrādisarvamāseṣu raudrarkṣaṃ tīrthabhaṃ bhavet ṣaṣṭhī māghe tathā jyeṣṭhe cāṣṭamī kṛṣṇapakṣake
27.15 tīrthārthe tu tithī prokte sarvakāmaphalaprade ubhayoḥ pakṣayoścāpi parvaṃ tadvaccaturdaśīm
27.16 sarvamāseṣu tīrthārthaṃ kalpayetkalpavittamaḥ yajamānasya janmarkṣaṃ grāmādīnāṃ tathaiva ca
27.17 liṅgasthāpananakṣatraṃ tathā caivāyanadvayam viṣuvadvayaṃ janmarkṣaṃ bhūpatīnāṃ viśeṣataḥ
27.18 nakṣatratīrthaṃ saṃkalpya tithyādiṣu na kārayet nakṣatraṃ mukhyamevaṃ syāttithyādi gauṇameva ca
27.19 tamānnakṣatrasaṃkalpe tithyāditīrthakaṃ na hi yadi mohācca kurvīta tatkartuḥ sarvadoṣakṛt
27.20 tīrtharkṣadvayasaṃprāptau caikamāse parasparam dhvajārohāditīrthāntamekamāse praśasyate
27.21 yāgārambhādi madhyaṃ syādanyatīrthācca kevalam utsaveṣu navasveṣu śaivādyaistu bhavettribhiḥ
27.22 adhamatritayaṃ paścādbhauvanādyaistribhistathā madhyamatritayaṃ proktamatha saurādibhistribhiḥ
27.23 uttamatritayaṃ teṣu prathamatritayasya tu na dhvajārohaṇaṃ proktamanyayoreva kalpyate
27.24 prathamatritayasyāpi pañcāhatriyahotsavam madhyamatritayasyāpi saptāhaṃ vā navāhakam
27.25 aṅkurānarpayitvādau bherīṃ saṃtāḍya cārabhet ekāhamārabheddhīmānbherītāḍanapūrvakam
27.26 bhauvanātpakṣaparyantaṃ ye syuratra mahotsavāḥ dhvajārohaṇapūrvāśca bherītāḍanapūrvakāḥ
27.27 aṅkurārpaṇapūrvāśca trividhāste bhavanti hi traividhyaṃ teṣu yatproktaṃ tadidānīṃ vivicyate
27.28 ṣaṇṇāmapyutsavānāṃ tu proktānāṃ tīrthabhaṃ tu yat vigaṇayya tataḥ pūrve triguṇe’hani niścite
27.29 dhvajamāropya tadrātrau kṛtvā bheryāditāḍanam tataḥ prāptadine rātrāvutsavārambha ucyate
27.30 dhvajārohaṇapūrvo’yaṃ prokto’tha vidhirucyate bherītāḍanapūrvasya pūrvavanniścite sati
27.31 dviguṇīkṛtya divasaṃ tadrātrau tāḍanaṃ purā bheryāḥ kṛtvā dhvajārohaṃ kārayettadanantaram
27.32 tataḥ prāptadine rātryāmutsavārambha ucyate bherītāḍanapūrvaśca prokta evaṃ janārdana
27.33 aṅkurārpaṇapūrve tu proktāhasyādime niśi aṅkurānarpayitvātha dhvajamāropya tāḍya ca
27.34 bherīṃ sadevatāhvānamārabhedutsavaṃ tataḥ aṅkurārpaṇapūrvaśca prokta eva vidhirmayā
27.35 dhvajasyotthāpanaṃ bheryāstāḍanaṃ cāṅkurārpaṇam sarveṣāmutsavānāṃ syādvyatyāso’tra vivakṣitaḥ
27.36 ekāhasyādime rātrau triyahasya caturthake pañcāhasyotsavasyāpi niśi ṣaṣṭhe janārdana
27.37 bhauvanasyāṣṭame rātrau śāktasya daśame niśi raudrasya dvādaśāhe tu saurasyāpi trayodaśe
27.38 caturdaśasya tatpūrve niśi pañcadaśe bhavet pakṣasya ṣoḍaśāhe tu niśyārambha udāhṛtaḥ
27.39 rātrāvevotsavārambho divāvabhṛtha ucyate pakṣe triṃśadbaliḥ prokto mānave cāṣṭaviṃśatiḥ
27.40 saure baliścaturviṃśo raudre dvāviṃśa eva hi śākte’ṣṭādaśa uddiṣṭā bhauvane syuścaturdaśa
27.41 bhaute daśabaliṃ viddhi gauṇe ṣaḍbalirucyate śaive balidvayaṃ caiva niśi cāhni prakalpayet
27.42 evaṃ traividhyamatroktam dhvajādividhirucyate uttamaṃ daśahastaṃ syānmadhyamaṃ navahastakam
27.43 adhamaṃ cāṣṭahastaṃ syādvastraṃ proktaṃ dhvajāya vai catuḥpañcaṣaḍaṃśaikavistāraṃ syātsudairghyakāt
27.44 śreṣṭhamadhyakaniṣṭhaṃ tadvistārārdhaṃ śiro bhavet pārśvayostu śiromānātkalpayeta bhujadvayam
27.45 vistāreṇa samaṃ pādaṃ tripādaṃ cārdhameva vā jayadaṃ śāntidaṃ caiva puṣṭidaṃ ca kramādbhavet
27.46 pādayordvitayaṃ kuryāttritayaṃ vā yathecchayā kārpāsasūtraniṣpannaṃ suślakṣṇaṃ sudṛḍhaṃ sitam
27.47 nātisthūlaṃ nātisūkṣmaṃ keśavaivarṇyavarjitam evaṃ niṣpādya vastraṃ tanmadhye ca vilikhed vṛṣam
27.48 kalāṅgulasamutsedhamuttamottamamucyate aṅgulatritayahrāsādyāvanmanvaṅgule kṛte
27.49 adhamādhamamuktaṃ syādutsedhaṃ navadhā vṛṣe kakudmantamatiśvetaṃ vidhinā kārayettataḥ
27.50 āsyaṃ śṛṅge khurāḥ karṇau sāsnā ca vṛṣaṇāvapi oṣṭhau ca sarve raktā syuḥ śvetakṛṣṇe ca locane
27.51 vālaḥ pītanibhaḥ prokto raktapītanibhaṃ gudam kṣudraghaṇṭāmayīṃ mālāṃ pītāmasya prakalpayet
27.52 chatracāmarasaṃyuktaṃ padmaviṣṭaramāsthitam śāntyai śayānaṃ puṣṭyarthaṃ sthitaṃ dīpadvayānvitam
27.53 pūrṇakumbhasamāyuktaṃ mālādibhiralaṃkṛtam kṛtākṣimīlanaṃ cāpi vidhinā vṛṣabheśvaram
27.54 tamānīya śivasyāgre dakṣiṇe cottare’pi vā maṇṭape’laṃkṛte ramye vidhinā sthaṇḍile kṛte
27.55 tanmadhye vinyasetkumbhaṃ vṛṣadaivatamuttamam ṣoḍaśaprasthasaṃpūrṇaṃ pakvabimbaphalaprabham
27.56 śodhitaṃ kṣālitaṃ caiva sitasūtravicitritam gandhodapūritaṃ samyak sahiraṇyaṃ savastrakam
27.57 sakūrcaṃ sāpidhānaṃ ca tadardhaparimāṇakān tādṛśānkalaśānaṣṭa dalāgreṣvabhito nyaset
27.58 tadagre sthaṇḍilaṃ kṛtvā dhvajaṃ tatraiva vinyaset tadagre saikataṃ kṛtvā sthaṇḍilaṃ muṣṭimātrakam
27.59 tatra vahniṃ samādhāya śāstradṛṣṭena karmaṇā puṇyāhaṃ vācayitvādau vṛṣakumbhe vṛṣaṃ yajet
27.60 parito lokapālāṃśca yathāsthānaṃ samarcayet mudgānnaṃ tu vṛṣendrāya dattvā kumbhasthitāya tu
27.61 vṛṣamūlena mantreṇa sarvaṃ tasya prakalpayet vṛṣagāyatrimantreṇa dhvajaṃ cātha samarcayet
27.62 homayettu tato mantrī vidhinā tatra pāvake samidājyacarūm̐llājānmudgamāṣakulatthakān
27.63 tilāṃśca sarṣapānmantrī pratyekaṃ juhuyācchatam tadardhaṃ vā tadardhaṃ vā vṛṣamūlena deśikaḥ
27.64 samidājyacarūnvāpi homayettānathāpi vā sarpiṣā ca tato mantrī vṛṣagāyatrimantrataḥ
27.65 homaṃ kṛtvātha mūlena dadyātpūrṇāhutiṃ sudhīḥ tato vṛṣendramagrasthamacalaṃ calameva ca
27.66 saṃsnāpyābhyarcya gandhādyairhavistasyāpi dāpayet tataḥ pratisaraṃ bere śūle vāpi prayojayet
27.67 viśeṣādarcanaṃ cātha tayorliṅge ca kārayet dhvajādhivāsanaṃ kṛtvā rātrau tasyotsavaṃ tataḥ
27.68 prabhāte vimale dhīman vidhirevaṃ pradṛśyate mālābharaṇavastrādyairalaṃkṛtya dhvajaṃ tataḥ
27.69 arcayitvātha gandhādyairutsavārthamatandritaḥ rathe vā śibikāyāṃ vā samāropyānayetsudhīḥ
27.70 athavānayanaṃ proktaṃ kevalaṃ paricārakaiḥ śūlamagre nayettatra sarvālaṃkārasaṃyutam
27.71 balidānayutaṃ vātha tasyānu dhvajamānayet dhvajasyānūtsaveśaṃ ca sarvālaṃkārasaṃyutam
27.72 ānayedvātha caṇḍeśaṃ grāmādiṣu yathākramam gītanṛttasamāyuktaṃ sarvātodyasamanvitam
27.73 saṃpraviśyālayaṃ paścāddhvajamāropayettataḥ ārohaṇavidhiścāpi vakṣyate kramaśo’dhunā
27.74 sālastamālaḥ kramuko madhūkaḥ sacampakaścaiva saveṇukaśca aśokapunnāgaśirīṣabilvā daśāpyamī syurdhvajadaṇḍayogyāḥ
27.75 vakrāśca duṣṭāḥ kṛmikoṭarādyairduḥsthānajātā svayameva śuṣkāḥ vajrādibhagnāḥ pravidāritāśca vṛkṣāstu sarve parivarjanīyāḥ
27.76 prāsādasamadairghyaṃ vā śikharāvadhikaṃ tu vā nāsikāvadhikaṃ cāpi gopurāvadhikaṃ tu vā prastarāntaṃ galāntaṃ vā dhvajadaṇḍaṃ prakalpayet
27.77 digrudrasūryairdhvajadaṇḍamānaṃ hastaiḥ kramātkanyasapūrvamuktam dvāviṃśadaṅgulyamamuṣya nāhaṃ mūle’dhame madhyavariṣṭhayośca
27.78 dvidvyaṅgulād vṛddhirathāgranāhaṃ tattattriyaṃśena mitaṃ vidadhyāt tatropadaṇḍaṃ dṛḍhaveṇujātaṃ skandhatrayaṃ saṃpratiyojayecca
27.79 dhvajadaṇḍocchraye tasmiṃścatuḥpañcaṣaḍaṃśakaiḥ ekāṃśenopadaṇḍaṃ tu kalpayetkalpavittamaḥ
27.80 saptaṣaṭpañcamātraṃ syādupadaṇḍasya nāhakam tattribhāgaikabhāgena nāhamagre prakalpayet
27.81 aśvatthacūtaprabhavaṃ tu tasya skandhatrayaṃ cāpi madhūkajaṃ vā daṇḍopadaṇḍapratibandhanāya nyagrodhajaṃ vā panasodbhavaṃ vā
27.82 skandhatrayasya cāyāmaṃ viṃśadaṅgulamuttamam aṅgulāṅgulahāniḥ syānmadhyame cādhame’pi ca
27.83 vistāraṃ tu bhavettasya cāyāme vahnibhāgakam netrabhāgena tasyāpi ghanaṃ netrāṅgulaṃ bhavet
27.84 sarojamukulākāraṃ skandhatrayamudīritam suṣiraṃ daṇḍamānaṃ syāddaṇḍordhve tatsthitiḥ samā
27.85 daṇḍapārśve’pyadhaḥskandhe’pyupadaṇḍasthitirbhavet śeṣayostatpraveśārthaṃ suṣiraṃ tatpramāṇataḥ
27.86 upadaṇḍāgradeśe tu hitvā vasvaṅgulaṃ dṛḍham āyase valaye baddhe yantrarajjuṃ praveśayet
27.87 dhvajadaṇḍāgradeśe syādathādho valayasthitiḥ valayaṃ sudṛḍhaṃ kāryamupadaṇḍāgranāhataḥ
27.88 kārpāsatantujo rajjurbhaved dṛḍhataraḥ samaḥ taddaṇḍadviguṇāyāmatrivṛdgranthivivarjitaḥ
27.89 kaniṣṭhānāmikāṅguṣṭhanāhātso’pi tridhā smṛtaḥ pradakṣiṇakrameṇaiva veṣṭitaṃ darbhamālayā
27.90 mālāpallavasaṃyuktaṃ yantrarajjusamanvitam dhvajadaṇḍaṃ tu saṃpādya sarvalakṣaṇasaṃyutam
27.91 prāsādāgre tato dhīmānprākārābhyantare’pi vā pīṭhāgre gopurāgre vā vṛṣāgre vṛṣapṛṣṭhake
27.92 pīṭhagopurayormadhye vṛṣagopurayostu vā maryādimadhyame vāpi mahāmaryādimadhyame
27.93 catustālamitaṃ khātvā tasminkūrmaṃ vṛṣaṃ tu vā hemodbhūtaṃ hṛdā nyasya daṇḍaṃ tasyopari kramāt
27.94 sthāpayedbalavadbhistu devābhimukhasaṃsthitam tanmūle vedikāṃ kuryāccatustālapramāṇataḥ
27.95 sā bhavedadhamā paścād ṣaḍṣaḍaṅgulavṛddhitaḥ madhyamāmuttamāṃ caiva kuryātpakveṣṭakāmayīm
27.96 apakvābhiralābhe syādiṣṭakābhistu vedikā vistārārdhasamucchrāyāṃ tattribhāgābjamaṇḍitām
27.97 śailajāṃ vā sthirāṃ kṛtvā tasyāṃ vā daṇḍasaṃsthitiḥ gomayenopalipyātha puṇyāhaṃ tatra kārayet
27.98 tadagre sthaṇḍilaṃ kṛtvā śālibhirvimalaistataḥ paristīrya kuśaiḥ paścād dhvajaṃ tatraiva vinyaset
27.99 dhvajapīṭhasamīpasthe sthaṇḍile vinyased budhaḥ pūrvādhivāsitaṃ kumbhaṃ vṛṣarājādhidaivatam
27.100 karṇikāyāṃ tu vinyasya paritaḥ kalaśānnyaset ubhayatrāpi saṃpūjya pūrvavaddeśikottamaḥ
27.101 kūrcāmbhasā ghaṭasthena vṛṣamūlamanusmaran vṛṣendre prāṇabhūtaṃ taṃ vṛṣamantraṃ prayojayet
27.102 tasyāṅgāni yathāsthānaṃ mantrarūpāṇi kalpayet tato dhvajaṃ samuddhṛtya bandhayedyantrarajjunā
27.103 kṣudraghaṇṭāsamāyuktaṃ vṛṣagāyatrimuccaran sumuhūrte sulagne tu sarvātodyasamanvitam
27.104 āropayed dhvajaṃ samyaggītanṛttasamanvitam tataḥ pradakṣiṇenaiva rajjunā veṣṭayetsudhīḥ
27.105 āropitaṃ ca saṃpūjya sarvātmahṛdayena tu namaskṛtvā mahādevaṃ vṛṣendraṃ kalaśe tataḥ
27.106 kūrcāmbhasā tu saṃprokṣya dhvajadaṇḍasya mūlake digīśakalaśādbhistu mantrānsthāneṣu yojayet
27.107 athavā dhvajamūle tu caṇḍāṣṭavasudevatān kalaśānpūrvavatsthāpya saṃpūjyātha ca mantravit
27.108 daṇḍamūle ca parito vinyasedanupūrvaśaḥ caṇḍeśaṃ daṇḍamūle tu daṇḍamadhye dhruvaṃ tathā
27.109 skandheṣu sūryasomāgnīnupadaṇḍe’nilaṃ tathā dhvaje ca vṛṣabhendraṃ tamarcayitvā krameṇa tu
27.110 mudgānnaṃ pāyasānnaṃ vā vṛṣendrāya nivedayet yanniveditamannaṃ tad vandhyastrīṇāṃ pradāpayet
27.111 athavā dhvajadaṇḍena badhvā saṃsthāpya pūjayet evamāropayitvāhni rātrau bherīṃ tu tāḍayet
27.112 prāsādāgre tato dhīmānmaṇṭape’laṃkṛte’thavā dhvajamūle tu saṃlipte gomayena yathāvidhi
27.113 sthaṇḍiladvitayaṃ kṛtvā śālibhirvimalaistataḥ liṅgasyābhimukhaṃ tatra dhvajasyābhimukhaṃ tu vā
27.114 astrarājaṃ samādhāya bherīṃ tasyāgrato nyaset veṣṭayennavavastreṇa bherīṃ sthaṇḍilasaṃsthitām
27.115 puṇyāhaṃ vācayitvātha prokṣayettena vāriṇā tataḥ śūlāstrapūjā syātsāpīdānīṃ nigadyate
27.116 śūlasya madhyame patre pūjayettu maheśvaram brahmāṇaṃ dakṣiṇe patre vāme viṣṇuṃ samarcayet
27.117 pālikāyāṃ bhavānīṃ ca kumbhe vighneśameva ca daṇḍāgre ṣaṇmukhaṃ tatra daṇḍamadhye raviṃ tathā
27.118 daṇḍamūle śaśāṅkaṃ ca tadadhaścaṇḍameva hi lokapālānyathāsthānaṃ śūlapīṭhe samarcayet
27.119 evaṃ gandhādibhiḥ śūlaṃ samabhyarcya vidhānataḥ naivedyaṃ cāpi tāmbūlaṃ dattvā devasya madhyame
27.120 bheryāśca svārcanaṃ paścāttadvidhiśca nigadyate nandinaṃ madhyame pūjya dakṣiṇetarapārśvayoḥ
27.121 sūryācandramasau pūjya bheryāṃ tatra yathāvidhi koṇe caṇḍaṃ samabhyarcya dikpālānparito yajet
27.122 naivedyaṃ dāpayettatra nandine tu viśeṣataḥ tāmbūlaṃ ca tato dadyād devāhvānaṃ tato bhavet
27.123 śivādisarvadevāṃśca sāṣṭādaśagaṇānapi nakṣatrādīnnadīścāpi samudrānparvatānapi
27.124 dvīpām̐llokānsapātālān samāhūya viśeṣataḥ utsavāvabhṛthau paścācchrāvayetsakalaṃ janam
27.125 vādyakaṃ ca samāhūya prokṣayitvā tvanantaram tasya haste tu salilaṃ kusumaṃ cāpi dāpayet
27.126 so’pi puṣpaṃ vinikṣipya bherīmuddhṛtya vādayet vādayitvātra diktālāngānanṛttasamanvitam
27.127 vṛṣatālaṃ tataścānte sarveṣāmapi vādayet nṛttaṃ caivāṣṭadigbhāge saṃsthitābhirbhavediha
27.128 śivāyatanayoṣidbhiḥ sarvātodyasamanvitam caturvidhaṃ bhave dadyādātodyamiti kīrtitam
27.129 tataṃ ca vitataṃ caiva ghanaṃ suṣirameva ca tataṃ vīṇādikaṃ proktaṃ vitataṃ murajādikam
27.130 ghanaṃ ca kāṃsyatālādyaṃ vaṃśādi suṣiraṃ smṛtam etaiścaturbhiḥ saṃyuktairgītaiḥ śabdaistu tacchṛtaḥ
27.131 sa hi pañcamahāśabdaḥ śivapriyakaraḥ sadā trisaṃdhyaṃ kārayettena cotsaveṣu śivālaye
27.132 bherīmevaṃ tu saṃtāḍya grāmādiṣvatha deśikaḥ balipradānaṃ kurvīta triśūlena samanvitam
27.133 bereṇa sahitaṃ vāpi baddhapratisareṇa hi annaliṅgayutaṃ vāpi sarvālaṃkārasaṃyutam
27.134 brahmādīśānaparyantadikpālebhyo baliṃ dadet tāṃścāpi svasvadigbhāge sthitvā tu stutipūrvakam
27.135 āhūya tīrthadivasaṃ śrāvayitvā janārdana svasvanāmapadopetairmantrairdadyādbaliṃ tataḥ
27.136 atha caikaṃ baliṃ dattvā dikpālāhvānavarjitam devālaye prayuñjīta proktā hyevaṃ balikriyā
27.137 utsavārambhakālasya sāyāhne tu viśeṣataḥ vighneśaṃ sarvavighnānāṃ śāntyarthamabhipūjya ca
27.138 mālābharaṇavastrādyairbhūṣayitvā vināyakam rathe vā śibikāyāṃ vā samāropya ca bhaktitaḥ
27.139 grāmādāvutsavaṃ kuryātsarvālaṃkārasaṃyutam tadagre śūlamastreśamutsaveśaṃ ca pṛṣṭhataḥ
27.140 ānayedvā sacaṇḍeśaṃ kevalaṃ vā vināyakam vināyakānu mudgādibījadravyāṇi cānayet
27.141 aṅkurārthaṃ mṛdaṃ gṛhya caṇḍeśaṃ tadanu kramāt mṛtsaṃgrahaṇakaṃ vakṣye tacchṛṇu tvaṃ janārdana
27.142 samudrasaritāṃ tīre taṭākasya ca tīrake puṣkariṇyāstaṭe vāpi vane vodyānake’pi vā
27.143 śuddhasthānamanuprāpya śuddhiṃ kṛtvātha bhūtalam saṃprokṣyāstreṇa mantreṇa bhūmiṃ yaṣṭvā svanāmataḥ
27.144 khātvā ca punarastreṇa khanitreṇokṣitena ca kuśena ca paristīrya prāṅmukho vāpyudaṅmukhaḥ
27.145 mṛttikāṃ vālukāṃ vāpi pāṇibhyāṃ puruṣeṇa tu sthālyāṃ kuśoparīśena mantreṇāhṛtya nikṣipet
27.146 punaḥ prokṣya hṛdā mantrī puṣpaṃ tasyāṃ tu vinyaset śaṅkhadundubhinirghoṣairgītavādyasamākulaiḥ
27.147 evaṃ mṛdgrahaṇaṃ kṛtvā tathā cotsavamācaret athavā mṛttikāmenāmutsavānte samāharet
27.148 praviśya bhavanaṃ paścād bhakṣyādyaistu vināyakam saṃpūjya cāṅkurārthaṃ tu bījāvāpanamācaret
27.149 tīrthārthamaṅkuraṃ kuryāttatsthānaṃ yāgamaṇṭape śivāgre maṇṭape vā syāddakṣiṇe vātha cottare
27.150 tadvidhiproktamārgeṇa kuryātsarvamatandritaḥ tato’dhivāsanaṃ kuryācchivayajñāya maṇṭape
27.151 aiśānyāmagnideśe vā pārśvayorubhayostu vā uttamaṃ daśahastaṃ syānmadhyamaṃ saptahastakam
27.152 adhamaṃ pañcahastaṃ tu caturaśraṃ manoramam caturdvārasamāyuktaṃ catustoraṇabhūṣitam
27.153 ṣoḍaśastambhasaṃyuktaṃ dvādaśastambhakaṃ tu vā paṅkitrayasamāyuktaṃ paṅkimānasamucchrayam
27.154 tanmadhye vedikāṃ kuryānnavabhāgaikabhāgataḥ vistārārdhasamutsedhāṃ darpaṇodarasaṃnibhām
27.155 paritaścāṣṭakuṇḍāni caturaśrāṇi dikṣu vai vidikṣu vṛttarūpāṇi padmakuṇḍaṃ pradhānakam
27.156 īśānaśakrayormadhye tasya deśa udāhṛtaḥ uttamatritayasyaivaṃ hyutsavasya viśeṣataḥ
27.157 madhyamatritayasyāpi pañcāgnividhirucyate dikṣu catvāri kuṇḍāni padmamīśe pradhānakam
27.158 adhamatritayasyātha kuṇḍamekaṃ vidhīyate yatheṣṭadeśe kartavyamāśāsu catasṛṣvapi
27.159 utsavānāṃ tu sarveṣāmeko vā homa ucyate gomayenopalipyātha maṇḍapaṃ vedikuṇḍayuk
27.160 vitānāśādhvajairyuktaṃ darbhamālābhiveṣṭitam muktādāmasamāyuktaṃ phalapallavaśobhitam
27.161 maṅgalāṅkurasaṃyuktaṃ maṅgalāṣṭakaśobhitam dvārakumbhasamāyuktaṃ dvāraśobhāsamanvitam
27.162 stambhaveṣṭanasaṃyuktaṃ kṛtvā tanmaṇḍapaṃ sudhīḥ puṇyāhaṃ vācayitvādau kṛtvā vai vāstuhomakam
27.163 vedikāyāṃ tataḥ kuryātsthaṇḍilaṃ śālibhiḥ samam aṣṭadroṇairbhavecchreṣṭhaṃ tadardhairmadhyamaṃ bhavet
27.164 tadardhairadhamaṃ cāpi tanmadhye padmamālikhet karṇikāṣṭadalopetaṃ taṇḍulaiḥ samalaṃkṛtam
27.165 tilairlājaiḥ kuśaiścāpi śobhitaṃ sumanoharam karṇikāyāṃ tu saṃpūjya gandhādyaistu manonmanīm
27.166 vāmādiśaktīḥ śakrādidaleṣvaṣṭasu pūjayet antastambhacatuṣke tu dharmādīnparito yajet
27.167 vedikāyāṃ bhuvaṃ pūjya paritaścāṣṭamaṅgalam pūrvādidikṣu saṃpūjya svanāmnā deśikottamaḥ
27.168 dvārakumbheṣu pūrvādi vasūnaṣṭau tu pūjayet kuṇḍeṣu paritaścātha prāgādiṣu yathākramam
27.169 bhavādikāṃstu saṃpūjya pradhāne tu śivaṃ yajet pañcahomavidhāne tu pañcabrahmāṇyanukramāt
27.170 puruṣaṃ pūrvakuṇḍe tu dakṣiṇe’ghorameva ca sadyaṃ paścimakuṇḍe tu vāmadevaṃ tathottare
27.171 īśānaṃ ca pradhāne ca pūjayettu vidhānataḥ ekahomavidhāne tu śivamekatra pūjayet
27.172 bhadrākhyaṃ vijayaṃ caiva vijṛṃbhaṃ lohitaṃ tathā pūrvādi toraṇeṣvetānarcayettu yathākramam
27.173 vaikartanādikānbāhye yajetstambheṣu pūrvataḥ vitāne candramabhyarcya lokapālāndhvajeṣvatha
27.174 vāsukiṃ darbhamālāyāṃ saṃpūjya ca vidhānataḥ evamabhyarcya devāṃstu kalaśasthāpanaṃ tataḥ
27.175 sauvarṇānrājatānvāpi tāmrajānmṛṇmayāṃstu vā nirdoṣānsarvato ramyān kalaśāṃstu samāharet
27.176 ṣoḍaśaprasthasaṃpūrṇaṃ śivākhyaṃ kalaśaṃ smṛtam tadardhaparimāṇaḥ syācchaktikumbho janārdana
27.177 śeṣāśca tatsamā jñeyāste ca vidyeśvarātmakāḥ kṣālitāṅśodhitāṃścaiva prokṣitānkuśavāriṇā
27.178 sūtreṇa veṣṭitānsamyak punarabhyukṣitānhṛdā gandhodaparipūrṇāṃśca sahiraṇyānsavastrakān
27.179 sakūrcānsāpidhānāṃśca gandhacandanacarcitān sarvānekatra saṃsādhya sarvātmānaṃ samuccaran
27.180 śivakumbhaṃ nyasenmadhye śaktikumbhaṃ ca dakṣiṇe daleṣvaṣṭasu pūrvādi vidyeśakalaśānnyaset
27.181 evaṃ vinyasya kumbhāṃstu tato devānsamarcayet paścimābhimukhaṃ sthāpya vedīmadhye viśeṣataḥ
27.182 dhyātvā sadāśivaṃ devaṃ śivakumbhe samarcayet ādiśaktiṃ ca tatkumbhe vidyeśānparito yajet
27.183 gandhādibhiḥ samabhyarcya naivedyāntaṃ viśeṣataḥ lokapālānyathāsthāne sāstrānsarvānsamarcayet
27.184 tato’gniṃ vidhivatsthāpya deśikaḥ śāntamānasaḥ sarvakuṇḍeṣu homārthaṃ mūrtipānādiśettataḥ
27.185 soṣṇīṣaḥ sottarīyaśca navavāso vasaṅchuciḥ deśikastādṛśāḥ sarve sādhakā vātra putrakāḥ
27.186 aṣṭau vā caturo vātha hotāraste bhavanti hi pradhāne svayameva syādekahomavidhāvapi
27.187 adhyetṛbhiścaturbhiśca prāgādikramayogataḥ ṛgādisāmaparyantaṃ kuryādadhyayanaṃ tataḥ
27.188 homayecca tato dhīmānmūrtipaiḥ sādhakaiḥ saha agnikāryavidhiproktaṃ kṛtvā karmākhilaṃ budhaḥ
27.189 samidājyacarūm̐llājānsarṣapāṃśca yavāṃstilān mudgaśalisamāyuktānveṇumāṣāṃśca homayet
27.190 aśvatthodumbaraplakṣavaṭāḥ pūrvāditaḥ kramāt śamībilvakhadirārkā vidikṣu parikalpitāḥ
27.191 samidarthe palāśastu pradhānasya prakīrtitaḥ taistaiḥ paridhayaḥ proktāścatvāro viṣṭarāḥ samāḥ
27.192 sarvatraudumbarī vātra samid grāhyā vicakṣaṇaiḥ pañcabrahmaṣaḍaṅgaistu samidādīnkrameṇa tu
27.193 īśānadiśiro’ntaṃ syātsaptadravyahutaṃ kramāt sadyādi hetiparyantairhomayenmantravittamaḥ
27.194 pratidravyāvasāne tu vyāhṛtyā juhuyāttataḥ sahasraṃ vā tadardhaṃ vā tadardhārdhamathāpi vā
27.195 aṣṭottaraśataṃ vāpi tadardhaṃ vāpi homayet uttamatritaye sarvaiḥ saptabhirmadhyamatraye
27.196 adhamatritaye ṣaḍbhirdravyairhomo’tra kathyate uttame brahmamūlāṅgairhomaṃ kuryādvicakṣaṇaḥ
27.197 madhyame mūlapūrvaistu homamagre prakalpayet kanyase brahmabhistadvatsamidādikrameṇa tu
27.198 tataḥ pūrṇāhutiṃ dadyācchivamantreṇa deśikaḥ tato vahniṃ samabhyarcya pariṣicya samāpayet
27.199 tataḥ śūlaṃ samānīya śāṃkare vātha mārute sthaṇḍile sthāpya taṃ devaṃ pūjya gandhādibhistadā
27.200 bandhayetkautukaṃ mantrī vidhistasya ca kathyate śūlāpre sthaṇḍilaṃ kṛtvā śālibhirvimalaistathā
27.201 tanmadhye padmamālikhya sthālīṃ tatraiva vinyaset pūrayitvā tataḥ sthālīṃ taṇḍulairāḍhakaistataḥ
27.202 tatra padmaṃ samālikhya haimaṃ vā rājataṃ tu vā kārpāsatantujaṃ vāpi sūtraṃ tatraiva vinyaset
27.203 bhasma cāpi tatastatra vinyaseddeśikottamaḥ puṇyāhaṃ vācayitvātha śūlaṃ saṃpūjya pūrvavat
27.204 kautukaṃ ca hṛdābhyarcya sarvātmānamudāharan astramadhyamapatrasya mūle tadbandhayetsudhīḥ
27.205 asti cetpratimā tatra taddhaste dakṣiṇe bhavet bhasma cāpyastramantreṇa bandhite kautuke nyaset
27.206 utsavapratimāyāṃ ca tadvadevaṃ prabandhayet viśeṣeṣvapi bereṣu yadā yenotsavaṃ bhavet
27.207 tasmiṃstasmiṃstadā bere pūrvameva prabandhayet devīnāṃ gaurigāyatryā bhavetkautukabandhanam
27.208 lavaṇopari tāsāṃ vinyasedvātha kautukam anyeṣāṃ svasvanāmnaiva proktaḥ pratisare vidhiḥ
27.209 bandhanānte ca sarveṣāṃ vidhinā balirucyate tato balipradānaṃ syāttadvidhiścātra kathyate
27.210 astrarājādiśastrāṇi seśvarāṇi yajetkramāt tattaddiśottamāṅgasthānyathavā kevalāni ca
27.211 lohāni vā savṛkṣāṇi tāni kṛtvā yathāvidhi balyarcayāpi vā sārdhaṃ kuryāttāṃ ca balikriyām
27.212 tataścāpyannaliṅgaṃ tu kārayettu vicakṣaṇaḥ annena śālisiddhena dadhyājyābhyāṃ plutena ca
27.213 uktalakṣaṇasaṃyuktaṃ sthalikāmadhyasaṃsthitam dvādaśāṅgulavistīrṇamuttamaṃ tadbhavediha
27.214 aṅgulāṅgulahānyā tu madhyamaṃ cādhamaṃ bhavet vistāreṇa samotsedhaṃ mūlādagre kramātkṛśam
27.215 tatra pāśupataṃ devaṃ sarvadoṣanikṛntanam trinetraṃ caturbhujākāraṃ śikhākoṭisamujjvalam
27.216 varadābhayahastaṃ ca vāmasavyākṣaśūladhṛt evaṃ dhyātvā samabhyarcya gandhapuṣpādibhiḥ kramāt
27.217 arcitāṃstu tato devānsarvāṃstānparicārakaiḥ soṣṇīṣaiḥ sottarīyaiśca sapavitrakaraistathā
27.218 dhṛtatripuṇḍrakaiścāpi vāhayitvā krameṇa tu soṣṇīṣaḥ sottarīyaśca balidānāya sādhakaḥ
27.219 astrasya purato gacchedarghyahastaḥ samāhitaḥ vajrādyaiḥ sāstradevaistu paritaśca kramāttataḥ
27.220 teṣāṃ pṛṣṭhe’nnaliṅgaṃ ca proktalakṣaṇalakṣitam vitānadhvajasaṃyuktaṃ piṅchacāmarasaṃyutam
27.221 dhūpadīpasamāyuktaṃ sarvātodyasamanvitam ānayedbalidānārthaṃ balyannamapi vakṣyate
27.222 śuddhataṇḍulasaṃsiddhaṃ śivaṃ vāpi tadardhakam hemarūpyādipātrasthamuktadravyasamanvitam
27.223 pidhāya tadvidhānena vastreṇa susitena ca sādhakastu samāhṛtya gandhapuṣpādisaṃyutam
27.224 pārśve samānataṃ tasya so’pi maunavratasthitaḥ tato baliṃ purā dadyānnityavanmantravittamaḥ
27.225 tattaddiśādhipānāṃ ca mahāpīṭhe baliṃ kṣipet gandhapuṣpādibhiḥ samyak kukkuṭāṇḍapramāṇataḥ
27.226 athavā taddineśānāṃ samāptau vā balikriyām grāmādiṣu tato dadyād brahmādīśāntameva ca
27.227 balipīṭhe’thavā śuddhe bhūpṛṣṭhe vā balikriyām balidānavidhau tatra ye devā vīthipārśvagāḥ
27.228 teṣāmagre baliṃ dadyāt svanāmapadamantrataḥ athavā vīthimadhye tu tānuddiśya pradāpayet
27.229 catuṣpathe piśācebhyastripathe rakṣasāṃ bhavet sabhāsthāne sarasvatyai jyeṣṭhāyāstu jalāśaye
27.230 nyagrodhe kṣetrapālasya vighneśasyāpi pippale caityavṛkṣe guhasyāpi kūpe kumbhodarasya ca
27.231 gosthāne caṇḍarudrasya bhīmarudrasya gopure evaṃ balividhiḥ prokto dineśānapyatha śṛṇu
27.232 ekāhasya śivo devo brahmaviṣṇumaheśvarāḥ triyahasyātha pañcāhe mūrtayaḥ pañca caiva hi
27.233 utsavānāṃ tathānyeṣāṃ vakṣye devāndineśvarān sarveṣu prathamāhastu vighneśasya prakīrtitaḥ
27.234 antimastu śivasya syāttatpūrvo rakṣaso bhavet utsavasya tu nirdiṣṭo bhauvanasya janārdana
27.235 dvitīyāhastu vairiñcastṛtīyo bhauta ucyate gāndharvastu caturthaśca pañcamaḥ śākra ucyate
27.236 bhauvane devatāḥ proktāḥ śākte cātha mahotsave ṣaṣṭhasya saptamasyāpi munayo viṣṇureva ca
27.237 pūrvoktaiḥ saha nirdiṣṭā dinānāmadhipāḥ kramāt raudrasyāpyādhike cāhni cāṣṭame navame’pi vā
27.238 vasavo marutaścaiva kramāddevāḥ prakīrtitāḥ saure cāpyadhike cāhni candro deva udāhṛtaḥ
27.239 mānavasyotsavasyātha yau dināvadhikau tu tau ekādaśadvādaśayo rudrā ravaya eva ca
27.240 tataḥ pañcadaśāhasya yo dinastvadhiko bhavet trayodaśāhastasyāpi pitaro devatāḥ smṛtāḥ
27.241 evaṃ dinādhipā devāḥ krameṇa parikīrtitāḥ ekāhasya tu śaivasya śuddhamannaṃ tataḥ param
27.242 hāridraṃ kṛsarānnaṃ ca gauṇe yavabhavaṃ tathā mudgamāṣakulatthānnaṃ veṇuniṣpāvajaṃ tathā
27.243 bhautotsavasya nirdiṣṭaṃ krameṇa dinapañcake apūpayavagodhūmatilakhaṇḍājyameva ca
27.244 āḍhakī ca kramād dravyaṃ bhauvanāheṣu saptasu priyaṅguvarakau cāpi śāktasyāpyadhikau matau
27.245 raudrasya gulanīvārāvadhikau tu tataḥ param saktuḥ saure’dhikaḥ proktastataḥ panasalājakau
27.246 mānave’pyadhike dravye pakṣe syācca payo’dhikam śuddhataṇḍulasaṃsiddhe sarpiṣānne pariplute
27.247 yadyaddravyaṃ dineṣūktaṃ tattannikṣipya dāpayet sāyaṃ prātarbaliṃ dadyādathavāpi madhuplutam
27.248 evaṃ dravyaṃ samākhyātamutsavakrama ucyate grāmādau yatra devānāṃ dīyate balikarma tat
27.249 tatraivotsavayānaṃ syātsarvālaṃkārasaṃyutam vīthīnāṃ śodhanaṃ pūrvaṃ mārjanaṃ cāpi kārayet
27.250 śuddhatoyena sarvāpi vīthīḥ sarvatra secayet gṛhaśreṇyāṃ ca sarvatra badhnīyādvividhān dhvajān
27.251 sabhāsthāne’pi vidhinā badhnīyādvā vṛṣadhvajān pūrṇakumbhaṃ pratidvāraṃ maṅgalāṅkurasaṃyutam
27.252 dīpayuktaṃ samāyojya darbhamālāvalambanaiḥ rathe vā śibikāyāṃ vā pratimāṃ baddhakautukām
27.253 sarvābharaṇasaṃyuktāṃ citrahṛdyāṃśukairyutām mālāpuṣpaprabhāyuktāṃ sarvālaṃkārasaṃyutām
27.254 chatracāmarasaṃyuktaṃ piṅchadhvajasamanvitam dhūpadīpasamāyuktaṃ sarvātodyasamanvitam
27.255 gītanṛttasamāyuktaṃ grāmādāvānayecchanaiḥ caṇḍeśaṃ ca tathābhūtaṃ tasyāścānu samānayet
27.256 ḍolādīni ca yantrāṇi vṛṣāśvagajayantrakān gāyakānnartakāṃścaiva tathā vandijanānapi
27.257 mālābharaṇahṛdyāṅgaśivāyatanayoṣitaḥ śaivāṃścaturvidhāṃścāpi deśikādīṃstathaiva ca
27.258 brāhmaṇāṃśca svakarmasthānkṣatriyādīṃstathaiva ca bhaktānanyānbahūṃścāpi sevārthaṃ tatra kalpayet
27.259 utsavānte praviśyāntaḥ saṃsthāpyāsthānamaṇṭape vitānadhvajasaṃyukte stambhaveṣṭanasaṃyute
27.260 pādyamācamanaṃ cārghyaṃ hṛcchiraścūlikāṇubhiḥ dattvā devasya devyāśca tataḥ snapanamācaret
27.261 śaṅkhadundubhinirghoṣairjayaśabdādimaṅgalaiḥ tataḥ siṃhāsanādau tu devamāropya bhaktitaḥ
27.262 pādyādīnpūrvavaddattvā gandhādyairarcayeddhṛdā vastrābharaṇamālyādīṃstena mantreṇa dāpayet
27.263 prabhūtaṃ ca havirdattvā mukhavāsasamanvitam tāmbūlaṃ ca tato dattvā śaṅkhadhvanisamanvitam
27.264 pracchādanapaṭaṃ cātha devāgre prerayettadā gītanṛttādibhiḥ paścādvinodaṃ samyagācaret
27.265 deśikaḥ savyabhāge tu svāsīno vāmake nṛpaḥ tayoḥ pṛṣṭhapradeśe tu śiṣyā bhṛtyāśca saṃsthitāḥ
27.266 mṛdaṅgādyā mahāśabdā devasya purataḥ sthitāḥ padmapatravadākāraṃ śuddhakāṃsyamayena tu
27.267 tālamadhye’vaṭaṃ kuryātsuṣire rajjuyojanam granthipucchayutā rajjuścaivaṃ tāladvayaṃ kuru
27.268 tālahastayuto vāmabhāge gāndharvasaṃsthiteḥ maddalaṃ ca mṛdaṅgaṃ vā savye pārśva iti smṛtam
27.269 nṛttaṃ geyasamāyuktaṃ bimbāgre bharatoktavat uccairyaṣṭipradīpaistu rātryutsavamathācaret
27.270 ārātrikaṃ ca kurvīta rātrāvāsthānamaṇṭape sarveṣveṣu dineṣvevaṃ kṛtvā balyutsavakriyām
27.271 tīrtharkṣādahni pūrve tu mṛgayātrā bhavettataḥ tatpūrve’hni ca deveśaṃ nṛttarūpaṃ maheśvaram
27.272 kṛṣṇagandhaṃ samālipya kārayecca mahotsavam vyatyāsenāthavā caite kalpayetkalpavittamaḥ
27.273 tīrthārthaṃ kautukaṃ śūle pratimāyāṃ yathāvidhi bandhayetpūrvamutsṛjya tīrtharkṣasyādime niśi
27.274 pratyūṣe ca tato dhīmānkuryāttīrthasya saṃgraham yāgadhāmni śivāgre vā jalatīre’thavā sudhīḥ
27.275 sthaṇḍiladvitayaṃ kṛtvā śālibhirvimalaistayoḥ padmamaṣṭadalaṃ kṛtvā taṇḍulairupaśobhitam
27.276 paristīrya kuśaistatra śūlamekatra vinyaset tadagre kalaśānsodānsarvalakṣaṇalakṣitān
27.277 madhyātprabhṛti vinyasya nava teṣu samarcayet navaśaktīstu saṃpūjya gandhapuṣpādibhiḥ kramāt
27.278 triśūlaṃ cātha saṃpūjya pūrvavaddeśikottamaḥ tatastaiḥ kalaśaiḥ śūlamabhiṣicya yathākramam
27.279 avagāhya jale paścācchūlamabhyarcya deśikaḥ sarvāstrairvā samopetaḥ saṃnimajya yathāvidhi
27.280 praviśya yāgagehaṃ taṃ śūlaṃ saṃsthāpya pūjayet tīrthārthaṃ kautuke baddhe tatra vā kalaśāṃstu tān
27.281 śūle’bhiṣicya kṛtvā tu dhāma cātha pradakṣiṇam yāgadhāmni tataḥ śūlaṃ sthāpya samyaksamarcayet
27.282 evaṃ kautukatīrthaṃ tadvaikalpikamudāhṛtam prabhāte divase kṛtvā pūjāhomabalikriyām
27.283 utsavaṃ ca samāpyaivaṃ cūrṇotsavamathācaret suśuṣkāṃ rajanīṃ śuddhāṃ śuddhapātre vigṛhya ca
27.284 āsthānamaṇṭape tatra śivāgre vātha maṇṭape sthaṇḍiladvitayaṃ kṛtvā vidhinā tatra vinyaset
27.285 śūlaṃ tadagre vinyasyolūkhalaṃ musalena yuk āveṣṭyāhatavastreṇa śūlaṃ saṃpūjya pūrvavat
27.286 lūkhalaṃ musalaṃ caiva hetinā samyagarcayet lūkhale rajanīṃ tatra nikṣipeddhṛdayena tu
27.287 cūrṇayenmusalenaiva ghoramantraṃ samuccaran yajamānādibhiḥ paścāccūrṇayedrajanīṃ tadā
27.288 tataścūrṇīkṛtaṃ sarvaṃ pātre svarṇādinirmite nikṣipyāstreṇa mantreṇa tatastacca tridhā bhajet
27.289 śivaliṅgābhiṣekārthaṃ tathārcāśūlayorapi janānāmapi sarveṣāṃ bhāgamekaṃ prakalpayet
27.290 athavā rajanīcūrṇaṃ tailena ca samanvitam tīrthakāle prayoktavyaṃ pratimāśūlayorapi
27.291 janānāmapi sarveṣāṃ tasminkāle prayojayet āsthānamaṇṭape ramye śivāgre vātha maṇṭape
27.292 jalatīre’tha śuddhe ca nimnonnatavivarjite gomayālepite ramye śālibhiḥ sthaṇḍiladvayam
27.293 kṛtvā tatra triśūlaṃ tu sthāpyaikatra tadagrake sthaṇḍile kalaśān ramyānpūrvavatsaṃskṛtānapi
27.294 navasaṃkhyānsamādāya madhyādīśāntameva ca tatastriśūlamabhyarcya gandhapuṣpādibhiḥ kramāt
27.295 kalaśeṣvatha sarveṣu gaṅgādyāstīrthadevatāḥ pūjayenmadhyamārabhya tāsāṃ nāmābhidhīyate
27.296 gaṅgā ca yamunā caiva narmadā ca sarasvatī sindhurgodā ca kāverī śoṇā puṣkarameva ca
27.297 praṇavādicaturthyantasvanāmapadamantrakaiḥ devatāhvānamapyatra kuryādvā pūrvavatsudhīḥ
27.298 tataḥ snānocitaṃ dravyaṃ sarvaṃ śūlāya dāpayet dantakāṣṭhaṃ ca dattvāsya hṛnmantreṇa vicakṣaṇaḥ
27.299 sumuhūrte sulagne tu kalaśairmadhyamakramāt abhiṣicyāstrarājānaṃ tatastīrthe’vagāhya ca
27.300 astrarājaṃ samabhyarcya gandhapuṣpādibhiḥ kramāt sāstrāndigīśvarānvāpi paritastatra pūjayet
27.301 ācāryo majjanaṃ kuryāttriśūlena samāhitaḥ ye tatra saha majjanti janā bhaktisamanvitāḥ
27.302 brahmahatyādibhiḥ sarvairmucyante pāparāśibhiḥ samuttīrya jalātpaścāt kṛtvā dhāmapradakṣiṇam
27.303 tato yāgagṛhaṃ gatvā dadyātpūrṇāhutiṃ tadā pūrṇāhutividhiṃ vakṣye tataḥ śṛṇu janārdana
27.304 abhyukṣya srucamastreṇa sarpiṣāpūrya tadbilam praṇavena tataḥ puṣpaṃ sākṣataṃ sakuśaṃ sruci
27.305 vinyasya sruvamāropya tanmadhye cāpyadhomukham daṇḍamūlāgrayoḥ paścādgṛhītvā sruksruvau ca tau
27.306 savyetarābhyāṃ pāṇibhyāṃ vinyasyāsyaṃ tu śaṅkhavat ṛjukāyaḥ samutthāya sthitaḥ samapadānvitaḥ
27.307 nābhidaghnaṃ tayoḥ kṛtvā mūlaṃ tu karayostataḥ dakṣiṇetarayoḥ kuryādunnatyavanatiṃ tayoḥ
27.308 yathā dhārāgnimadhye tu patatītyekadhā sudhīḥ pūrṇāhutiṃ tu mūlena samyakpaścātsamāpayet
27.309 homānte tu purā dadyādanena vidhinā guruḥ śivayoḥ kumbhamuddhṛtya kalaśānitarānapi
27.310 skandhe saṃvāhayitvātha prāsāde tu pradakṣiṇam upāvṛttya praviśyātha śivamantramanusmaran
27.311 śaivena śivaliṅgaṃ tu kumbhenaivābhiṣecayet śaktikumbhena pīṭhaṃ tu tadgāyatrīmudāharan
27.312 vedisthaiḥ kalaśaiḥ paścāt kuryālliṅge’bhiṣecanam athavā tānanuddhṛtya yojayitvā śive ghaṭe
27.313 śivayoḥ kalaśāveva samuddhṛtyābhiṣecayet tataśca snapanaṃ kuryātsahasrādiṣu saṃbhavaiḥ
27.314 kalaśaistu vidhānena tato naivedyamuttamam dattvā devasya sarveṣāṃ sakalānāṃ ca deśikaḥ
27.315 snapanaṃ ca pṛthak kṛtvā naivedyaṃ ca pradāpayet utsaveṣveṣu sarveṣu kuryātsarvadineṣvapi
27.316 sāyaṃ prātarviśeṣeṇa śivaliṅge janārdana sakalānāṃ ca sarveṣāṃ yathāvittānusārataḥ
27.317 tasminniśi tṛtīye vā pañcame vātha saptame dhvajāvarohaṇaṃ kuryāccaṇḍayāgasamanvitam
27.318 caṇḍayāgamatho vakṣye sarvakāmārthasādhanam gaṇānāmapi sarveṣāṃ caṇḍānāṃ nāyakastu yaḥ
27.319 caṇḍeśastu bhavetso’yaṃ tasya pūjāprakalpanā caṇḍayāgaḥ smṛtaḥ so’tra samāsenābhidhāsyate
27.320 dhāmni caṇḍeśvarasyārcāmabhiṣicya samāhitaḥ gandhodakena tasyāgre kalaśānsthaṇḍile’tha vā
27.321 pūrvavatsthāpayitvā’tha teṣu madhye yajetsudhīḥ caṇḍeśamatha śeṣeṣu vasūnaṣṭa yajetkramāt
27.322 gandhādibhiḥ samabhyarcya taiścaṇḍamabhiṣecayet havirdattvātha tāmbūlaṃ dadyāccaṇḍe samāhitaḥ
27.323 dhvajāntikaṃ tato gatvā tanmūle sthaṇḍilaṃ tataḥ śālibhirvidhinā kṛtvā tatra saṃsthāpayennava
27.324 kalaśāṃsteṣu madhyasthe vṛṣendraṃ devamarcayet parito lokapālāṃśca dhvaje vāpi vṛṣaṃ yajet
27.325 tatastaiḥ kalaśaiḥ sarvairdaṇḍamūle’bhiṣecayet tato vṛṣabhadevasya mudgānnaṃ tu nivedayet
27.326 tataścaṇḍeśvaraṃ caiva dhvajasthaṃ vṛṣabheśvaram sūryasomāgnikāṃścaiva krameṇaiva janārdana
27.327 pūjayitvātha gandhādyaistattatsthānādvisarjayet dhvajāvarohaṇaṃ kuryādastramantraṃ samuccaran
27.328 tataścāpi triśūlena sarvātodyasamanvitam grāmādiṣu baliṃ dadyātsaṃdhidevānvisarjayet
27.329 prāsāde vā baliṃ dattvā vinā śūlaṃ visarjayet śivotsaveṣu mātṝṇāṃ balyutsavavidhiṃ sudhīḥ
27.330 varjayedanyadevānāṃ balyutsavavidhāvapi yaugapadyaṃ tu śaivena bhavettatra dine dine
27.331 śaivaṃ prādhānikaṃ kuryāddeśikaḥ śāstracintakaḥ devatāhvānakāle tu śrutvā tīrthadinaṃ janaḥ
27.332 yastīrthasevāṃ no kuryāttasyādhivyādhisaṃbhavaḥ kalyāṇaṃ devakalyāṇe na kurvīta tathā bhavet
27.333 tasmāttau parihartavyau nareṇa hitamicchatā evaṃ śivotsave samyaṅ nirvṛtte vidhinā tataḥ
27.334 dakṣiṇāṃ deśikasyāpi vibhavasyānurūpataḥ hotṝṇāṃ jāpināṃ caiva dadyādvastrādibhistadā
27.335 śivabhaktāṃśca saṃpūjya prīyatāṃ me sadāśivaḥ ityuktvā praṇamedbhūyo bhūyo devaṃ sadāśivam
27.336 iti yaḥ kārayenmartyaḥ śivotsavamanuttamam sarvayajñaphalaṃ prāpya śivena saha modate
Kapitel 28
aṣṭāviṃśaḥ paṭalaḥ · ḍolotsavavidhiḥ
28.1 ḍolotsavavidhiṃ vakṣye śṛṇu samyagjanārdana āyurārogyadhanadaṃ rājarāṣṭravivardhanam
28.2 grāmaśāntikaraṃ puṇyaṃ sarvapāpaharaṃ śubham maṅgalārthaṃ jayārthaṃ ca rājñāṃ prītikaraṃ śubham
28.3 nityamārogyaphaladaṃ putrapautravivardhanam dharmārthakāmamokṣārthaṃ kuryānmantrī yathāvidhi
28.4 dhanurmāse mahāviṣṇo ḍolānāṃ karma cottamam ārdrānakṣatramuddiśya tatpūrve vratamutsavam
28.5 puṣye vā kumbhamāse vā jhaṣe tvāṣṭre vṛṣe’thavā yāmye vātha śucau viṣṇo kurvīta śravaṇe’pi vā
28.6 kuryātprokteṣu māseṣu tattanmāsarkṣakāntakam pūrṇimāyāmathāntaṃ vā bhūtāṣṭamyantameva vā
28.7 rājñāṃ trijanmanakṣatre yajamānadine’pi vā proktā maṅgaladāḥ kālā ḍolārohaṇakarmaṇi
28.8 guṇasaṃkhye bhūtasaṃkhye ṛṣisaṃkhyadine’pi vā navāhe kevale raudre kartavyo madhusūdana
28.9 pañcadhā ca samākhyāto ḍolāroho janārdana ekatripañcadivase cotsave tu vinā dhvajam
28.10 saptāhe ca navāhe ca dhvajayuktaṃ tu kārayet aṅkurārpaṇapūrvaṃ ca bherītāḍanapūrvakam
28.11 dhvajārohaṇapūrvaṃ tu kuryācchāstroktavartmanā utsavārambhakālasya sāyāhne tu viśeṣataḥ
28.12 vighneśaṃ sarvavighnānāṃ śāntyarthaṃ cārcayed budhaḥ āvāhanārghyapādyādyaiḥ ṣoḍaśairupacārakaiḥ
28.13 vighneśaṃ pūjayenmantrī yathāśāstraṃ janārdana vighneśvarasya pūjānte mūlaliṅgasya saṃnidhau
28.14 saṃkalpaṃ caiva puṇyāhaṃ tato vijñāpya pūjanam sāmānyārghyaṃ tu saṃkalpya sakakīkṛtavigrahaḥ
28.15 aṣṭapuṣpārcanānte tu prārthayetparameśvaram bhagavan devadeveśa sarvedevavaraprada
28.16 ḍolotsavavidhau samyaganujñāṃ kuru śaṃkara prārthayetparameśānaṃ tato mṛtsaṃgrahāya vai
28.17 vighneśaṃ cāstrarājānaṃ caṇḍeśaṃ cārcayed guruḥ vastrābharaṇamālyādyairbhūṣayitvā vināyakam
28.18 dhūpaṃ dīpaṃ ca naivedyaṃ tāmbūlaṃ ca pradāpayet chatracāmarasaṃyuktaṃ dhvajapiṅchasamanvitam
28.19 nṛttagītasamāyuktaṃ gaṇikāsaṃghasaṃyutam śaṅkhakāhalasaṃnādabherīghoṣasamanvitam
28.20 udyāne vā nadītīre puṣkariṇyāstaṭe’pi vā bilvamūle ca mandāre tathā tulasimūlake
28.21 pippale rājavṛkṣe vā palāśe yajñavṛkṣake tattadvṛkṣasamīpe tu puṇyāhaprokṣaṇaṃ hare
28.22 hastamātrapravistāraṃ nimnonnatavivarjitam sthaṇḍilaṃ kalpayeddhīmānaṣṭapatraṃ kuśeśayam
28.23 tatopari paristīrya caturdiśi janārdana madhye brahmāṇamabhyarcyānantaṃ vai pūrvadiggatam
28.24 vijayaṃ cāgnideśe tu bhadraṃ yāmyapradeśake jayantaṃ nairṛte bhāge bhramaraṃ vāruṇe tathā
28.25 vāyavye prasthitaṃ caiva jṛmbhakaṃ somadeśake īśānaṃ śūlinaṃ caiva brahmādyādi prapūjayet
28.26 śuddhaudanabaliṃ dadyāttattannāmapuraḥsaram tāmbūlaṃ dāpayetpaścārddhūpadīpaṃ janārdana
28.27 baliṃ visarjayeddhīmāṃstattaddiśi samarcayet punaḥ prokṣya hṛdā mantrī kuśagomayavāriṇā
28.28 āvāhayettato bhūmiṃ gandhādyairarcayettataḥ diśāṃ patīṃstataścāṣṭau pūjayetpuruṣottama
28.29 pūjitena khanitreṇa haimapātre trirāharet śvabhre hṛdāharenmṛdbhiḥ pūrayettu vicakṣaṇaḥ
28.30 punaḥ prokṣya hṛdā mantrī puṣpakūrcaṃ tu nikṣipet pūrvavarddhūpadīpaṃ ca saṃchādya kṣaumavāsasā
28.31 mālāṃ tadupari nyasya śiṣyahaste pradāpayet gajasyopari yānasya dhārayecchiṣya eva ca
28.32 gītavādyaistathā dīpaiśchatracāmaratūryakaiḥ vāstupradakṣiṇaṃ kṛtvā niśāyāmaṅkurārpaṇam
28.33 devāgre sthaṇḍilaṃ kṛtvā cāṣṭapatraṃ sakarṇikam ukṣaṃ ca gopatiṃ caiva śṛṅgiṇaṃ nandinaṃ tathā
28.34 paśupatiṃ gandhavāhaṃ śaṅkukarṇaṃ mahodaram vṛṣendraṃ navakumbheṣu pūrvādiṣu dale nyaset
28.35 sadyo vṛṣādhivāsasya gavyena prokṣaṇaṃ kuru maṇṭapaṃ pūjayetpaścātpaṭasyārādhanaṃ hare
28.36 nayanonmīlanaṃ paścājjalādhivāsanaṃ tathā vidadhyātpañcaśayanaṃ beraśodhanakarma ca
28.37 vṛṣasya sthāpitasyaivaṃ śṛṅge pratisaraṃ kuru tato homaṃ ca naivedyaṃ devatāvāhanaṃ tathā
28.38 bherīṃ saṃpūjya vidhivattattāḍanaṃ samācaret dhvajamuddhṛtya deveśamastrarājasamanvitam
28.39 grāmapradakṣiṇaṃ kṛtvā saṃdhidevānsamāhvayet daṇḍamūlaṃ tato gatvā puṇyāhaprokṣaṇaṃ kuru
28.40 daṇḍamūle’bhiṣicyātha saparyāṃ ca narottama kūrcāmbhasā ghaṭasthena paṭasya prokṣaṇaṃ caret
28.41 deśikaḥ suprasannātmā nṛpaterdakṣiṇāṃ dadet tato dhvajaṃ samuddhṛtya ropayeddeśikottamaḥ
28.42 daṇḍe savyakrameṇaiva mūle rajjuṃ subandhayet diśīśakalaśānaṣṭau daṇḍamūle’bhiṣecayet
28.43 bhavādikāṣṭamūrtīnāṃ dalāgreṣu baliṃ kṣipet dhūpadīpaṃ dadetpaścāddeśiko mantrapuṣpakaiḥ
28.44 tato nīrājanaṃ kṛtvā devadeve śivālaye tato yāgagṛhaṃ gatvā maṇṭapaṃ samalaṃkuru
28.45 pūrvavatkalpayetkuṇḍaṃ yathāvidhi janārdana puṇyāhaṃ vācayitvā tu kṛtvā vai vāstupūjanam
28.46 utsavāṅkurārpaṇaṃ ca tathā tīrthāṅkurārpaṇam pūrvavacchālimānena nalinaṃ vedikāṃ likhet
28.47 tilataṇḍularekhāśca lājaiḥ puṣpaiḥ paristaret madhyame śivakumbhaṃ tu vardhanīṃ vāmapārśvake
28.48 sakūrcānpallavopetānsavastrānsāpidhānakān madhyame hemaniṣkaṃ tu vardhanyāṃ vā tadardhakam
28.49 aṣṭavidyeśvarānkumbhān prāgdalādiṣu pūjayet dvārādikalaśānsthāpya pūrvādiṣu yathākramam
28.50 pañca caikacatustrīṇi bhūtadṛk ca catustrayaḥ śāntinandimahākālā balārātiśca pūrvake
28.51 indrāgnyorantare bhānurāgneyyāmagnipūjanam vidyāṃ bhṛṅgigaṇeśau ca yamaṃ yāmye prapūjayet
28.52 vidikṣu nirṛtau viṣṇo vāstubrahma nyasetkramāt nivṛttiṃ vṛṣabhaṃ skandhaṃ vāruṇe ca haripriyām
28.53 pavanaṃ ca gaṇeśaṃ ca paścimottaradikṣu vai pratiṣṭhāṃ gauricaṇḍeśau dhanadaṃ saumyadeśake
28.54 aiśānyāmīśalokeśagurupaṅkiṃ nyasetkramāt prāgādīśānaparyantamastrarājaṃ kramānnyaset
28.55 naivedyaṃ dāpayetpaścādghaṭasthāya nivedayet pañcāgnirvātha kartavya ekāgniṃ vāpi kārayet
28.56 tato homaṃ prakurvīta yathāvidhipuraḥsaram utsaveśaṃ ca saṃpūjya hemaniṣkasakautukam
28.57 naivedyaṃ dāpayeddhīmānapūpādisamanvitam tāmbūlaṃ dāpayeddhīmāndhūpadīpapuraḥsaram
28.58 yāgavīkṣāṃ prakurvīta yathāvidhi janārdana grāmapradakṣiṇaṃ kṛtvāsthānamaṇḍapasaṃsthite
28.59 utsaveśvaramāropya tataḥ siṃhāsane kuru vinodadarśanaṃ caiva snāpayedutsaveśvaram
28.60 vastrābharaṇamālyādyairalaṃkṛtya janārdana citrānnāpūpanaivedyaṃ tāmbūlaṃ ca pradāpayet
28.61 dhūpadīpādibhiścaiva pādyādyairupacārakaiḥ sāyāhne syāddhomakarmāpyastradevaṃ vicintayet
28.62 vāhanādi yathādevaṃ tattaddevān supūjayet homānte yāgavīkṣāyāṃ ḍolāmaṇṭapasaṃnidhau
28.63 maṇṭapaṃ kārayeddhīmānāyatāśraṃ tu kalpayet dvitrihastaṃ samārabhya ṣaṭṣaṅgustavivardhanāt
28.64 syātpañcadaśahastāntamāyādiśodhanaṃ kuru ṣaḍvistāraṃ caturbhāga ekāṃśaṃ tu dharātalam
28.65 tatsamaṃ tu tripādaṃ vāpyadhastāt somapīṭhakam stambhoccasya vidhiḥ samyagadhiṣṭhānatriyaṃśakaḥ
28.66 adhiṣṭānatribhāge tu pañcabhāgena caiva hi ḍolāstambhasya cotsedhaṃ kalpayeccaiva keśava
28.67 stambhoccasyāṣṭame bhāga ekabhāgena vistṛtam vistārāddaśahīnaṃ tu stambhāgrasya viśālakam
28.68 ekāṃśamuttarotsedhaṃ prapālaṃkṛtaṃ mādhava tatstambhapañcabhāge tu tribhāgaṃ toraṇodayam
28.69 vyālahaṃsādisaṃyuktaṃ nāsikāyāṃ tu toraṇam svarṇaṃ vā rajataṃ vāpi tāmraṃ vāpyatha kalpayet
28.70 nānālaṃkārasaṃyuktaṃ ḍolānāṃ madhusūdana tanmaṇṭapamalaṃkṛtya vitānadhvajacāmaraiḥ
28.71 nānāpiṅchasamāyuktaṃ nānā chatrasamanvitam pāṭalaiḥ karṇikāraiśca campakaiḥ kesaraistathā
28.72 bhūpadīśivamālyaistu punnāgamallikai stathā māgadhīkaravīraiśca hemadhuttūrakaistathā
28.73 kuśeśayapratīhāsai rudrapuṣpakaṭīmuraiḥ pūgīphalādirambhāmranāraṅgalikucaistathā
28.74 tanmaṇṭapamalaṃkṛtya cāṣṭadroṇaiśca śālibhiḥ śālyardhataṇḍulānnyasya taṇḍulārdhatilānnyaset
28.75 tilārdhalājā evoktā darbhaiḥ puṣpaiḥ paristaret tatra vighneśapūjāṃ ca saṃkalpaṃ caiva buddhimān
28.76 puṇyāhaprokṣaṇaṃ kṛtvā ḍolāmastreṇa deśikaḥ tasyāmabhyarcayeccaivaṃ yathāvidhi janārdana
28.77 dharmaṃ jñānaṃ ca vairāgyamaiśvaryaṃ cārcayed guruḥ pinākaṃ viṣṭare’bhyarcya valaye kuṇḍalīṃ tathā
28.78 jñānaśaktiṃ kriyāśaktimicchāśaktiṃ tathaiva ca ḍolāyāṃ valaye caivābhyarcya kuṇḍalinīṃ tadā
28.79 śṛṅkhalāyāṃ vṛṣaṃ caiva binduṃ tadvalaye nyaset śuddhavidyāṃ manonmanyā phalakāyāṃ nyasetkramāt
28.80 utsaveśvaramāropya ḍolordhve tu dṛḍhaṃ tathā vāme śaktiṃ samāropya dhūpadīpādinārcayet
28.81 ārātrikaṃ tato dadyādvedavijñāpanaṃ kuru stotradhvanisamāyuktaṃ śaṅkhadhvanisamanvitam
28.82 gītavādyaiśca nṛttaiśca vijñāpya toṣayecchivam mahāhavirnivedyātha dhūpadīpādikaṃ dadet
28.83 grāmapradakṣiṇaṃ kṛtvā nītvā devaṃ śivālayam devaṃ saṃsnāpya saṃpūjya naivedyādīnnivedayet
28.84 mantrapuṣpaṃ tato dadyādudakena daded budhaḥ evaṃ pratidinaṃ kuryātsāyaṃ prātastu cotsavam
28.85 tīrthāhātpūrvadivase naṭeśasnapanaṃ kuru kautukaṃ kṛṣṇagandhaiśca tattatsthāne nyasetkramāt
28.86 naivedyaṃ dhūpadīpaṃ ca tato dhāmapradakṣiṇam pradakṣiṇāya sāge tu devadeve śivālaye
28.87 taddoṣaśamanārthāya karpūrālepanaṃ hare madhyahāre niveśaśca vedagītādibhiḥ saha
28.88 dhūpadīpaṃ ca naivedyaṃ devyā saha niveśanam pratyūṣe kautukaṃ tīrthamastrarājasya deśikaḥ
28.89 aruṇodayavelāyāṃ naṭeśabhramaṇaṃ hare devasya darśanaṃ vīthyāṃ devyāḥ krodhasamanvitam
28.90 rambhādaṇḍaiśca krodhena bhaktānāṃ praharastathā devyāśca krodhaśāntiḥ syāddevayośca pradakṣiṇam
28.91 ārātrikaṃ vidhānena praviśya bhavanaṃ kuru homānte caiva kartavyaṃ pūrvaṃ vā balimārabhet
28.92 somāskandeśvaraṃ devamastreṇa saha deśikaḥ tato bhaktajanaiḥ sārdhaṃ nadyādau snānamācaret
28.93 tīre samatalaṃ kṛtvā prapāyāmutsaveśvaram snapanaiḥ pañcagavyaiścāpyutsaveśvarapūjanam
28.94 snānānte caiva kartavyaṃ kautukaṃ mucya deśikaḥ vastrābharaṇamālyādyairalaṃkṛtya janārdana
28.95 dhūpadīpaṃ nivedyātha tato grāmapradakṣiṇam praviśya bhavanaṃ paścāttato yāgagṛhaṃ gataḥ
28.96 yāgādikumbhānutsṛjya pūrṇāhutimathācaret pādaprakṣālanaṃ kṛtvā paścādācāryamarcayet
28.97 hārakeyūrakaṭakairhemayajñopavītakaiḥ gandhapuṣpaiśca dhūpaiśca yajamāno’rcayed gurum
28.98 vedyūrdhve sthāpitānkumbhānparicārakamūrdhani dhāmapradakṣiṇaṃ kṛtvā śuddhavādyasamanvitam
28.99 ardhamaṇṭape saṃsthāpya tripādyupari tānghaṭān sāmānyārghyaṃ tu saṃkalpya puṇyāhaprokṣaṇaṃ kuru
28.100 mūlaliṅge’bhiṣicyātha snapanādyairviśeṣataḥ mahāhavirnivedyātha pādyādyairupacārakaiḥ
28.101 dhāmni caṇḍeśvare proktanaivedyādīni dāpayet dhvajadaṇḍāntikaṃ gatvā caṇḍeśāstrasamanvitam
28.102 dhvajāvarohaṇaṃ kṛtvā cāstramantraṃ samuccaran avatārya paṭasthaṃ ca yojayed vṛṣabhaṃ vṛṣe
28.103 caṇḍeśaṃ cāstrarājānaṃ grāmādiṣu baliṃ kṣipet baliṃ visarjayeddhīmām̐llokapālānvisarjayet
28.104 praviśya bhavanaṃ paścādbalipīṭhe baliṃ kṣipet pādaprakṣālanaṃ kṛtvā praviśedālayaṃ prati
28.105 iti yaḥ kārayenmartyo ḍolotsavamanuttamam sarvayajñaphalaṃ prāpya śivena saha modate
Kapitel 29
ekonatriṃśaḥ paṭalaḥ · snapanavidhiḥ
29.1 ataḥ paraṃ pravakṣyāmi śivasya snapanaṃ hare akālamṛtyuśamanaṃ sarvarogabhayāpaham
29.2 sarvapāpapraśamanaṃ śokamohavināśanam sarvābhīṣṭapradaṃ puṃsāṃ sarvāriṣṭanivāraṇam
29.3 āyuḥśrīkīrtijayadaṃ tuṣṭipuṣṭipradaṃ sadā avagrahaharaṃ loke sarvopadravanāśanam
29.4 viṣuvāyanakāleṣu tathā viṣṇupadīṣu ca ṣaḍaśītimukhādyeṣu sūryendugrahaṇe tathā
29.5 aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pañcadaśyāṃ ca pakṣayoḥ ārdrāyāmarkavāre ca tīrtharkṣeṣūtsaveṣu ca
29.6 pratiṣṭhānte pavitre ca kṛttikādīparohaṇe navanaivedyakāle tu ghṛtasnānottare tathā
29.7 ghṛtakambalake caiva vasantotsavakarmaṇi prāyaścitteṣu sarveṣu jīrṇoddhāravidhau tathā
29.8 divyāntarikṣabhaumānāmadbhutānāṃ ca darśane avagrahe ca jantūnāṃ jvaramāryādivartane
29.9 paracakrādbhayotpattau yajñārambhe dvijanmanām vidyārambhe vivāhe ca rājñāṃ caivābhiṣecane
29.10 yuddhārambhe purārambhe kṛṣivāṇijyayostathā śatābhiṣekakāle ca gavāṃ rogapradarśane
29.11 yauvarājyābhiṣeke ca puṣyasnāne ca bhūbhujām gajāśvarogasaṃbhūtāvidaṃ snapanamārabhet
29.12 kalaśasthāpanārthāya maṇṭapaṃ kārayetpurā trayodaśakaraiḥ śreṣṭhaṃ madhyaṃ saptakarairapi
29.13 adhamaṃ pañcahastaiśca catuṣṣaṣṭyaṅghrisaṃyutam prathamaṃ madhyamantyaṃ ca dvādaśastambhasaṃyutam
29.14 rudratālocchrayāḥ stambhāḥ prathamasya prakīrtitāḥ śeṣayornava tāloccā maṇṭapānāṃ talocchrayam
29.15 ṣoḍaśāṅgulamānaṃ syāddarpaṇodarasaṃnibham kalaśasthāpane yogyaḥ prāsādāgre tu no bhavet
29.16 maṇṭapo yadi tatrāsau maṇṭapānāṃ vidhirbhavet gomayālepite ramye savitāne sadigdhvaje
29.17 yajñavṛkṣaiścaturdikṣu dvārasthāpitatoraṇe maṅgalāṣṭakasaṃyukte darbhamālābhiveṣṭite
29.18 maṅgalāṅkurasaṃyukte prokṣayitvā śivāmbhasā trivṛtsūtreṇa tatraiva piṣṭāktena pramāṇataḥ
29.19 puṇyāhaṃ vācayitvādau sūtrapātaṃ prakalpayet navaprakāraṃ tatproktaṃ kalaśaiḥ snapanaṃ hare
29.20 aṣṭādhikasahasraistu kalaśairuttamottamam sāṣṭādhikasahasrārdhairuttame madhyamaṃ bhavet
29.21 ṣoḍaśadviśataiḥ proktamuttamasyādhamaṃ tu yat madhyamottamamuddiṣṭamaṣṭādhikaśatairapi
29.22 aṣṭottaracatvāriṃśanmadhyamadhyamamucyate caturviṃśatibhiścaiva madhyamasyādhamaṃ bhavet
29.23 ṣoḍaśairadhame śreṣṭhamaṣṭabhirhīnamadhyamam caturbhiradhamaṃ hīne kalaśaiḥ snapanaṃ bhavet
29.24 śivayoḥ kalaśāvetau sarvatrāpyadhikau matau navānāmapi caiteṣāṃ snapanānāṃ janārdana
29.25 traividhyamiha nirdiṣṭaṃ kalaśasthāpanaṃ kramāt uttamānāṃ trayāṇāṃ syādvyaheṣu sthāpanaṃ kramāt
29.26 padeṣu madhyamānāṃ ca trayāṇāṃ parikīrtitam trayāṇāmapi cānyānāṃ bhavetpadmadaleṣu ca
29.27 sarveṣāṃ sthāpanaṃ vakṣye śṛṇu tattvaṃ janārdana sauvarṇā rājatā vātha tāmrajā mṛṇmayāstu vā
29.28 vedāgninayanaprasthaiḥ saṃpūrṇāḥ syuryathākramam śreṣṭhamadhyakaniṣṭhāstu kalaśāḥ snapanocitāḥ
29.29 sarveṣāṃ kalaśānāṃ tu śivakumbhaścaturguṇaḥ śaktikumbhaśca kalaśadviguṇaḥ syātpramāṇataḥ
29.30 śivayoḥ kumbhakau yatra sauvarṇau rājatāḥ smṛtāḥ kalaśā yadi tau syātāṃ rājatau tāmrajāḥ pare
29.31 tāmrajau yadi tau tatra kalaśā mṛṇmayāstadā sarve vātha śivomābhyāṃ kumbhābhyāmekavastunā
29.32 mṛṇmayāstu viśeṣeṇa kalaṅkarahitāḥ śubhāḥ pakvabimbopamāḥ sarve kṣālayettānviśeṣataḥ
29.33 astrajaptena toyena sūtreṇāpyatha veṣṭayet nirdoṣeṇa sitenaiva samena kṣālitena ca
29.34 triguṇadviguṇaikena śivomārudrakumbhakān darbhopari tataḥ sarvānvinyasyādhomukhānsudhīḥ
29.35 prokṣayeddhṛdayenātha pūrayedgandhavāriṇā navamṛdbhāṇḍapūrṇena śītalena sugandhinā
29.36 nādeyenātha kaupena śucinā svacchavāriṇā uśīratruṭihīberacandanāgarukoṣṭhajaiḥ
29.37 jāti takkolajaiścāpi nirdoṣairjantuvarjitaiḥ cūrṇairālolitaṃ sarvaṃ gandhodamiti saṃjñitam
29.38 kalaśasthāpanārthaṃ tu sthaṇḍilaṃ śālibhirbhavet nirdoṣaiḥ susitaiścāpi dhānyaiḥ kṛṣṇavivarjitaiḥ
29.39 pratyekaṃ kalaśānāṃ tu dviprasthena kṛtaṃ param sthaṇḍilaṃ madhyamuddiṣṭaṃ sārdhaprasthena nirmitam
29.40 prasthenaivādhamaṃ proktaṃ śivākhyasya janārdana sthaṇḍilaṃ dviguṇaṃ cāpi triguṇaṃ ca caturguṇam
29.41 kanyasaṃ madhyamaṃ śreṣṭhaṃ tattadardhamumātmake tattatturyāṃśakaiścāpi taṇḍulaiḥ ṣodaśāṃśakaiḥ
29.42 tilaiścāpi samāyuktaṃ śubhralājasamanvitam darbhairvikīrṇaṃ sarvatra tithisaṃkhyaiḥ kuśairatha
29.43 kūrcaṃ syācchivakumbhasya pañcaviṃśāṅgulāyataiḥ daśabhirmadhyamaṃ tadvatsaptabhiścādhamaṃ bhavet
29.44 navabhiḥ saptabhiścaiva pañcabhiśca yathākramam gaurīkumbhasya kūrcaṃ syācchreṣṭhamadhyakanīyasam
29.45 saptabhiḥ pañcabhiścaiva tribhiścāpi krameṇa tu pūrvavatkūrcamuddiṣṭaṃ kalaśānāṃ janārdana
29.46 viṃśāṅgulaṃ syācchaktestu śeṣaṃ tithyaṅgulaṃ bhavet caturaṅgulapramāṇena pidhānaṃ syāccharāvakam
29.47 saptaṣaṭpañcahastaṃ syātkumbhaveṣṭanavastrakam pañcabhāgaikavistīrṇaṃ nīromaṃ susitaṃ bhavet
29.48 śreṣṭhamadhyakaniṣṭhaṃ ca krameṇa parikīrtitam śivakumbhasya ratnāmbupañcakaṃ śreṣṭhamucyate
29.49 catvāri trīṇi ratnāni madhyamādhamayorapi māṇikyaṃ muktā vairḍūryamindranīlaṃ pravālakam
29.50 pañcaratnamiti proktaṃ gaurīkumbhe tu kāñcanam adhamaṃ māṣamātraṃ syād dviguṇaṃ madhyamaṃ bhavet
29.51 triguṇaṃ śreṣṭhamityuktaṃ śeṣeṣu dravyameva hi sarvasādhāraṇaṃ caiva sādhanaṃ parikīrtitam
29.52 atho navaprakārāṇāṃ vakṣyāmi sthāpanaṃ kramāt pūrvoktamaṇṭape samyak sūtrapātaṃ tu kārayet
29.53 aṣṭabhirdviguṇaiḥ sūtraiḥ prāṅmukhairvyūhasaptakam udaṅmukhaistathā sūtrairvyūhasaptakameva hi
29.54 vyūhapramāṇaṃ prādeśaiḥ pañcabhiḥ samamucyate sūtrātsūtrāntaraṃ cāpi dviprādeśapramāṇataḥ
29.55 sūtradvayāntaraṃ sarvaṃ lepayedgomayāmbunā sūtrāṇi ca suluptāni vīthayo’tra bhavanti hi
29.56 prāṅmukhā vīthayaścāpi cāṣṭa codaṅmukhā api vīthīnāṃ saṃgamasthāne madhyastambhasthitirbhavet
29.57 vyūhānyekonapañcāśad vīthīmadhyagatāni vai evamāsphālite sūtre tato mantrī śivāmbunā
29.58 prokṣayitvā padavyūhān sthaṇḍilāṃsteṣu kārayet kalaśaṃ prati pūrvoktaiḥ śālibhistaṇḍulaistilaiḥ
29.59 madhyātpratipadavyūhaṃ sthaṇḍilaṃ tu yathākramam teṣu madhye tataḥ kuryātpadmamaṣṭadalānvitam
29.60 tadbāhyāvaraṇe dikṣu catasṛṣvapi saikatam homārthaṃ sthaṇḍilaṃ kuryādvidikṣu catasṛṣvapi
29.61 kuryādadhyayanaṃ viprairhomakāle viśeṣataḥ prokṣayitvā śivāstreṇa vilikhedakṣarāṇi tu
29.62 padmamadhye likhetkūṭaṃ makārākṣarasaṃyutam prathamāvaraṇe dikṣu yakārādicatuṣṭayam
29.63 śakārādihakārāntānvidikṣu catasṛṣvapi svaraṣoḍaśakaṃ paścād dvitīyāvaraṇe nyaset
29.64 tṛtīyāvaraṇe caiva kavargaṃ pūrvapañcake cavargaṃ dakṣiṇe cāpi ṭavargaṃ paścime bhavet
29.65 tavargamuttare nyasya pakāraṃ vahnigocare phakāraṃ nairṛte deśe bakāraṃ mārute tathā
29.66 bhakāraṃ vinyasedaiśe vyūhe mantrī gatatvaraḥ kalaśasthāpanaṃ kuryātteṣu paścādatandritaḥ
29.67 vastreṇa śodhayetpūrvaṃ gandhacūrṇayutaṃ jalam tenaiva pūrayitvādau śivakumbhaṃ ca vardhanīm
29.68 sakūrcau ratnahemāḍhyau gandhacandanacarcitau vastreṇāveṣṭitagrīvau sāpidhānau ca sākṣatau
29.69 mālāpallavasaṃyuktau śivayoḥ kumbhakāvubhau astreṇa prokṣayitvābjaṃ karṇikāyāṃ śivena tu
29.70 gaurīmantreṇa jāpyau tu sthāpayetsthāpakottamaḥ śivakumbhottare bhāge vardhanyāḥ sthānamucyate
29.71 uttarābhimukhāṃ tasyā nāsikāṃ parikalpayet pādyamācamanaṃ cārghyaṃ pañcagavyaṃ kuśodakam
29.72 kṣīraṃ dadhi ghṛtaṃ caiva dalāgreṣu ca vinyaset catvāriṃśatsu cānyeṣu vyūheṣu purataḥ kramāt
29.73 prativyūhaṃ śatārdhārdhānkalaśānsthāpayetsudhīḥ kṣaudramikṣurasaṃ caiva yavaṃ darbhodakaṃ tathā
29.74 tilaṃ kadalikāyāstu phalaṃ sarṣapameva ca nālikeraphalaṃ rātrirajo vai mātuluṅgakam
29.75 lāmajjaṃ dāḍimīṃ lājacūrṇaṃ panasameva ca bhasma cāmraphalaṃ caiva ṣoḍaśaitānkrameṇa hi
29.76 pūrvādi vinyasedviṣṇo svarāvaraṇamadhyame teṣāmetattathaiveha prathamāvaraṇasya ca
29.77 dravyāṇi kramaśo vakṣye tāni saṃkṣepataḥ śṛṇu kāśmīraṃ rocanā kuṣṭhaṃ karpūraṃ ca lavaṅgakam
29.78 elā jātīphalaṃ cānyatpatramaṣṭamamucyate prathamāvaraṇasyoktaṃ dvitīyasyādhunocyate
29.79 sahā dūrvā tathā lakṣmīrbhadrā viṣṇuvadhūyutā indravallī tathā kāśaṃ vārāhī śṛṅgameva ca
29.80 gokṣuraṃ ca śamīpatraṃ tathaivāñjalikārikā apāmārgadvayaṃ caiva girikarṇīdvayaṃ tathā
29.81 ṣoḍaśaitāni vastūni dvitīyeṣūdake nyaset dvitīyāvaraṇeṣvevaṃ svarāṇāṃ parikīrtitam
29.82 bāhyasyāpi tṛtīyasya madhyasthaṃ vakṣyate’dhunā padmaṃ nīlotpalaṃ caiva raktamutpalameva ca
29.83 etaistribhiḥ samāyuktaṃ kakāre puṣpavāri tat tulasībilvadhuttūrapatraiḥ patrodakaṃ khake
29.84 palāśāśvatthayoścāpi kapitthasya ca valkalaiḥ valkalodakamuddiṣṭaṃ gakārapadamadhyame
29.85 āmrāśvatthapalāśānāṃ pallavaiḥ pallavodakam ghakāre vinyasettadvaddhīberośīramustakaiḥ
29.86 mūlodakaṃ ṅakārasthaṃ taduktaṃ pūrvapañcakam nāraṅgalikucāmrāṇāṃ phalairyuktaṃ phalodakam
29.87 cakāre vinyasecchālinīvārābhyāṃ priyaṅgunā bījodakaṃ chakārasthaṃ vidāryutpalapadmakaiḥ
29.88 kandaiḥ kandodakaṃ tacca jakāre vinyasedbudhaḥ candanāgarukarpūrairyuktaṃ gandhodakaṃ tathā
29.89 jhakāre vinyaseddhīmāngandhodakamiti smṛtam ñakāre tilasiddhārthayavaiḥ siddhodakaṃ tathā
29.90 evaṃ yāmyagataṃ proktaṃ vyūhānāṃ pañcakaṃ padam māṇikyamuktāvairḍūryaiṣṭakāre ratnavāri tat
29.91 tāmrarūpyasuvarṇaistu yuktaṃ lohodakaṃ bhavet ṭhakāre vinyasetpaścāḍḍakāre kāntavāri ca
29.92 sūryakāntamayaskāntaṃ candrakāntamiti tribhiḥ mākṣikatrayasaṃyuktaṃ mākṣikāmbho ḍhakārake
29.93 abhrakāmbho ṇakāre tu yuktaṃ tattribhirabhrakaiḥ saurāṣṭrāñjanatārkṣyaistu takāre kṣāravāri tat
29.94 dhātūdakaṃ thakāre syāddhātusindūragairikaiḥ raktacandanasaṃyuktaṃ haritālasamanvitam
29.95 manaśśilāyutaṃ cāpi dakāre raktavāri tat saritpatisarittīrakṣetrasaṃbhavayā mṛdā
29.96 yuktaṃ mṛdambha ityuktaṃ dhakāre tatsamādiśet triphalāsaṃyutaṃ vāri kaṣāyodaṃ nakārake
29.97 pakāre vinyasetkṣīraṃ phakāre dadhi vinyaset bakāre vinyasetsarpirbhakāre tailamucyate
29.98 bāhyastheṣu padeṣvevamuktadravyaṃ tu madhyame tadanantaramaṣṭānāṃ kathyate’tra samāsataḥ
29.99 phenaṃ ca devadāruśca māṃsī tālīsapatrakam kuṣṭhaṃ vaktraṃ tathā rāsnā nāgakesarameva ca
29.100 prathamāvaraṇasyaitānpūrvādikramaśo nyaset campakaṃ jāti punnāgamallikākaravīrakam
29.101 śvetārkaṃ vakulaṃ caiva caturaṅgulasaṃyutam mādhavī kuravaṃ caiva ketakī pāṭalī tathā
29.102 nandyāvartaṃ ca bandhūkajapāhemākhyameva ca prāgādikramaśo dravyaṃ ṣoḍaśeṣvapi vinyaset
29.103 evaṃ dravyaṃ samākhyātaṃ śṛṇu devānataḥ param dravyanyāsāvasāne tu devatānyāsa ucyate
29.104 puṇyāhaṃ vācayitvā tu prokṣayecchivamantrataḥ paritaḥ śivakumbhasya sthaṇḍile tu vidhānataḥ
29.105 samidājyacarūm̐llājāṃstilāṃśca brahmapañcakaiḥ pratyekaṃ śatamardhaṃ vā tadardhaṃ vātha homayet
29.106 pūrṇāhutiṃ tu mūlena sarvatra juhuyāttataḥ hotāraścaiva catvāraḥ samakālaṃ samutthitāḥ
29.107 spṛśeyurdakṣahastena śivakumbhaṃ mukhāṇubhiḥ tataḥ śaivapadābhyāśe samāsīno gurūttamaḥ
29.108 dakṣiṇe mantravinyāsamudagvaktraḥ prayojayet śvetaṃ trilocanaṃ śambhuṃ jaṭāmakuṭasaṃyutam
29.109 candrāvayavalakṣmāṇaṃ sarvābharaṇabhūṣitam caturbhujaṃ prasannāsyaṃ varadābhayahastakam
29.110 kṛṣṇāparaśusaṃyuktaṃ dhyātvā cāvāhanādibhiḥ pūjayedgandhapuṣpādyairnaivedyāntaṃ svamantrataḥ
29.111 hemavarṇāṃ dvinetrāṃ ca pūrṇacandranibhānanām dvibhujāṃ sarvahṛdyāṅgīṃ sarvābharaṇabhūṣitām
29.112 vardhanyāṃ tu yajedgaurīṃ svanāmapadamantrataḥ kalakarṇīṃ tato mudrāṃ śivayoḥ kumbhayorapi
29.113 liṅgamudrāṃ śive cātha vardhanyāṃ ca manoramām ubhayoḥ surabhīmudrāṃ darśayeddeśikottamaḥ
29.114 pādyādiṣu tato’ṣṭau ca vidyeśāṃśca prapūjayet svanāmapadamantraistān svarasthāṃstu tato’rcayet
29.115 akāravyūhamadhye tu śambhuṃ gandhādibhiryajet devadevaṃ mahādīptaṃ variṣṭhaṃ parameṣṭhinam
29.116 satyarūpamanantaṃ ca parānandamanindakam prathamāvaraṇe tasya kalaśeṣvabhito yajet
29.117 dvitīye kāmadaṃ kālanāśanaṃ kapilāmbaram kapardinaṃ purārātiṃ khagaṃ khaḍgadharaṃ vibhum
29.118 vibudhaṃ vibudhādhīśaṃ jñānaṃ vijñānalocanam śrīkaṇṭhamanaghaṃ vaidyaṃ vedādyamiti ṣoḍaśa
29.119 tadbāhye ṣoḍaśasvetānpūrvādārabhya pūjayet rudraṃ cātha mahādevaṃ vāmadevaṃ haraṃ śivam
29.120 īśānaṃ giriśaṃ śarvaṃ sarvajñamamarādhipam kapardinaṃ karālākṣaṃ kālanāśanamavyayam
29.121 trinetraṃ ca yajeddhīmānākārādiṣu madhyame akārāvaraṇe proktā ye rudrāstāṃstathaiva ca
29.122 vyūheṣveteṣu sarveṣu tvakārādikramādyajet tṛtīyāvaraṇe paścātpūrvādikramato yajet
29.123 manojavaṃ yajenmadhye tato’ṣṭasu yathākramam anantamatiriktaṃ ca viraktaṃ vedalocanam
29.124 vedāntasārasandohaṃ vimalaṃ viśvabhāvanam viśveśaṃ caiva pūrvādikramādrudrānsamarcayet
29.125 dvitīyāvaraṇe paścāt ṣoḍaśasvabhitaḥ kramāt sthāṇuṃ sahasrabāhuṃ ca dhūrjaṭiṃ jvalanadyutim
29.126 vidyutpiṅgajaṭaṃ bhānuṃ parameśvaramuddhatam garbhaṃ bhīmaṃ himābhaṃ ca sarvagaṃ ca vibhīṣaṇam
29.127 kṛttivāsaṃ samārādhyaṃ pūrvagaṃ ca kramādyajet tataḥ khakāravyūhācca kramādrudrānsamarcayet
29.128 tattanmadhyagatānetāṃstacchṛṇu tvaṃ samāhitaḥ mahākāyaṃ gakāre tu śūlinaṃ tu ghakārake
29.129 ṅakāre pūjayedbhīmaṃ cakāre’yugrameva ca chakāre vyagranāmānaṃ jakāre ceśvaraṃ tathā
29.130 jhakāre puranāśaṃ ca purāṇaṃ tu ñakārake lokasākṣī ṭakāre syāḍhakāre tryambako bhavet
29.131 gaṅgādharaṃ ḍakāre tu ḍhakāre cendumardanam ṇakāre sarvagaḥ pūjyaḥ sarvadastu takārake
29.132 thakāre sadgamaścaiva dakāre śaṃkaro bhavet dhakāre śānta ityuktaḥ śarmadastu nakārake
29.133 śāśvataḥ syāt pakāre tu phakāre śucirucyate bakāre bhasitaprītaṃ bhakāre varadaṃ tathā
29.134 khakāre vṛṣavāhaṃ ca pūjyā rudrāḥ prakīrtitāḥ teṣāmanantarāṣṭāsu ṣoḍaśasvatha tadbahiḥ
29.135 pūrvoktakramato rudrān pūrvoktānpūrvavadyajet sarvatra vyūhamadhyasthakalaśānapi deśikaḥ
29.136 vastreṇa veṣṭayitvā tu tato yajanamārabhet evaṃ rudrānsamārādhya kalaśānāṃ sahasrake
29.137 vedaghoṣasamāyuktaṃ śaṅkhadundubhinisvanaiḥ śivakumbhaṃ samuddhṛtya vardhanyā saha deśikaḥ
29.138 abhiṣicya śivaṃ mantrī sarvātmānaṃ samuccaran vardhanīṃ piṇḍikāyāṃ tu tadgāyatryābhiṣecayet
29.139 śivayoḥ kumbhayoḥ paścādvidyeśādyānyajetkramāt tataḥ sahasramapi tat kramāduddhṛtya secayet
29.140 nyasyaivaṃ kalaśe mantrān rudrāṇāmapi keśava abhiṣekaṃ taireva kārayetkramaśaḥ puraḥ
29.141 saṃvatsarātmakaṃ mantramuccaranvābhiṣecayet catvāriṃśatsu vyūheṣu bāhyastheṣu yathākramam
29.142 sthāpitāḥ kalaśā ye syuḥ pañcaviṃśatisaṃkhyayā teṣāmuddharaṇaṃ caiva pūrvādikramayogataḥ
29.143 pañcaviṃśeṣu madhyasthaṃ kalaśaṃ pūrvamuddharet tataścāṣṭa samuddhṛtya tataḥ ṣoḍaśa coddharet
29.144 svarāvaraṇamuddhṛtya vargāvaraṇamuddharet uddhāre kalaśānāṃ tu pramādātpatanādike
29.145 tatrānyaṃ kalaśaṃ pūjya samuddhṛtyābhiṣecayet abhiṣekasamāptau tu kṛtvā śuddhodasecanam
29.146 śālipiṣṭena vā liṅgaṃ māṣacūrṇena vā punaḥ ālipyodvartanaṃ kṛtvā bahuśaśca sapīṭhakam
29.147 śuddhiṃ prakṣālanātkṛtvā gandhodairabhiṣecayet arcanoktaṃ samabhyarcya yathāvibhavavistaram
29.148 prabhūtaṃ ca havirdattvā bhāramānasamanvitam mukhavāsasamāyuktaṃ tāmbūlamatha dāpayet
29.149 tataḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā namaskṛtvā punaḥ punaḥ kṣamasveti samuccārya nirgacchettadanantaram
29.150 dāpayeddeśikādīnāṃ dakṣiṇāṃ śraddhayā saha ityevaṃ snapanaṃ proktamaṣṭādhikasahasrakaiḥ
29.151 aṣṭādhikasahasrārdhasnapanaṃ procyate’dhunā tadarthaṃ sūtrapātaṃ tu kuryānmaṇṭapamadhyame
29.152 ṣaṭsūtrairdviguṇaiścaiva prāgagrairvyūhapañcakam udagagraistathā kuryād vyūhapañcakameva ca
29.153 vīthīvyūhapramāṇaṃ tu pūrvavatparikalpayet evaṃ kṛte tu vyūhānāṃ bhavetpañcakapañcakam
29.154 teṣāṃ madhye śivavyūho vidyeśānāṃ tathāṣṭakam samantātṣoḍaśa vyūhāḥ svarāṇāṃ parikīrtitāḥ
29.155 sthaṇḍilaṃ teṣu kartavyaṃ pūrvavacca yathākramam pañcaviṃśeṣu vyūheṣu bāhye dikṣu vyavasthitam
29.156 catuṣṭayaṃ tu vyūhānāṃ homārthaṃ parikalpayet teṣu ca sthaṇḍilaṃ kuryātsikatābhirvicakṣaṇaḥ
29.157 śaivavyūhe kṛtābje tu prāsādaṃ mantramālikhet bāhyeṣvaṣṭasu mantrāṃstu vidyeśānāṃ samālikhet
29.158 tadbāhye ṣoḍaśavyūheṣvakārādīni vinyaset bindunādayutānyeva sarvāṇyapi samālikhet
29.159 pūjayecca tataḥ sarvaṃ praṇavādi namo’ntakam tataḥ sthāpanameteṣu vyūheṣu kramaśo bhavet
29.160 śivomārudrakumbhāṃstu sarvānapi ca keśava pūrvavatsaṃskṛtānsamyaggandhatoyena pūrayet
29.161 sarveṣāṃ madhyame kumbhaṃ śaivaṃ tatraiva vinyaset sakūrcaṃ sāpidhānaṃ ca pañcaratnasamāyutam
29.162 vastrayugmāvṛtaṃ caiva tasya kumbhasya cottare gaurībījaṃ tathābhūtaṃ vinyasenmantravittamaḥ
29.163 paritaśca tayoḥ paścātpūrvādikramayogataḥ pādyamācamanaṃ cārghyaṃ pañcagavyaṃ kuśodakam
29.164 kṣīraṃ dadhi ghṛtaṃ caiva śivavyūhe tu vinyaset tato vidyeśvarāṇāṃ tu vyūheṣvaṣṭasvapi kramāt
29.165 madhye madhu punarlājaṃ lājacūrṇaṃ tataḥ sudhīḥ niśācūrṇaṃ tathā bhasma tataścekṣurasaṃ bhavet
29.166 tilaṃ ca sarṣapaṃ caiva nyasya paścātsvareṣvapi ākāre candanāmbhaḥ syādikāre lavajaṃ tathā
29.167 īkāre kuṣṭhatoyaṃ svādūkāre rocanodakam ṛkāre navanītāmbha ṝkāre patratoyakam
29.168 lṝkāre triphalātoyamekāre tu phalodakam aikāre dhātutoyaṃ syādaukāre cābhratoyakam
29.169 aṃkāre puṣpatoyaṃ syād aḥkāre kuśatoyakam evaṃ pradhānakalaśe sarvatrāpi kramānnyaset
29.170 yavaṃ siddhārthakaṃ caiva tilaṃ kṛṣṇaṃ tathaiva ca nīvāraṃ beṇubījaṃ ca godhūmaṃ śyāmameva ca
29.171 priyaṅguṃkrameṇa pūrvādi vidyeśāvaraṇe nyaset ṣoḍaśeṣvatha tadbāhye mallikāṃ campakaṃ tathā
29.172 jātīvakulapunnāgamarkaṃ śvetaṃ ca dhātakīm kuravaṃ karṇikāraṃ ca caturaṅgulameva ca
29.173 dhuttūraṃ droṇapuṣpaṃ ca nandyāvartaṃ ca mādhavīm mālatīṃ yūthikāṃ cāpi sarvatra parito nyaset
29.174 tadbāhye ca svarākhye ca rocanaṃ kuṅkumaṃ tathā drākṣāṃ dārvīṃ tato dūrvāṃ jyotiṣmatīṃ ca sallakīm
29.175 vaktraṃ cāvaraṇe’ntasthe kalaśeṣvaṣṭasu nyaset ṣoḍaśeṣvapi tadbāhye bilvamārīcamācikāḥ
29.176 dūrvāṃ calaṃ ca gokarṇamindravallīṃ ca vaiṣṇavīm tulasīṃ vaṭaśuṅgaṃ ca jambvapāmārgakau tathā
29.177 girikarṇīdvayaṃ cātha kapitthodumbarāvapi evaṃ dravyaṃ samākhyātaṃ vyūhānāṃ kalaśeṣvapi
29.178 śivavyūhe’ṣṭakaṃ proktaṃ kalaśānāṃ tu tadbahiḥ vidyeśāvaraṇe vyūheṣvaṣṭāsvapi tato bahiḥ
29.179 svarāvaraṇavyūhe ca dvādaśasvabhito bhavet prativyūhaṃ tu sarvatra pañcaviṃśakamucyate
29.180 teṣu madhye sthitaṃ caikaṃ vastreṇopari veṣṭayet evaṃ saṃsthāpya kalaśānsahasrārdhāṃstathāṣṭakān
29.181 tato devaṃ ca devīṃ ca śivayoḥ kumbhayoryajet parito bhavādikānaṣṭau śivavyūhe tu deśikaḥ
29.182 parito madhyame paścād vidyeśānapi pūjayet vidyeśāvaraṇāntastha kalaśeṣvaṣṭasu kramāt
29.183 sarvatra pūjayenmantrī lokapālānyathākramam bāhyeṣu kalaśeṣvetānarcayetṣoḍaśānapi
29.184 pramatheśaṃ maheśaṃ ca kapilaṃ kapilāmbakam kālamūrtiṃ kalāmūrtiṃ khaṭvāṅgadharamuddhatam
29.185 bhṛkuṭībhīṣaṇaṃ bhīmaṃ mahābhairavarūpiṇam mahābhujaṃ mahādaṃṣṭramanavadyamaninditam
29.186 asahyaṃ ceti rudrāṃśca ṣoḍaśānkramaśo yajet svarāvaraṇamadhye tu kalaśeṣu yathākramam
29.187 ādityāndvādaśābhyarcya tadanantaramaṣṭake vasūnaṣṭa samabhyarcya tadbāhye ṣoḍaśeṣvapi
29.188 vidyujjihvaṃ viśālākṣaṃ vidrumaprabhamunmukham vettāraṃ vibudhādhyakṣaṃ vīraṃ vīreśvaraṃ param
29.189 kumbhodaraṃ nikumbhaṃ ca bhūtalaṃ bhūtibhūṣaṇam vyālayajñopavītaṃ ca ṭaṅkahastaṃ jaṭādharam
29.190 evaṃ devānsamabhyarcya tataḥ snapanamārabhet aṣṭādhikasahasrārdhairuktaṃ snapanamuttamam
29.191 ṣoḍaśadviśatairvakṣye kalaśaiḥ snapanaṃ param prāgagrairdviguṇaiḥ sūtraiścaturbhiśca tathāparaiḥ
29.192 udaṅmukhaistathābhūtairvyūhānāṃ navakaṃ bhavet sūtradvayāntarālaṃ tu vyūhamānaṃ ca pūrvavat
29.193 vyūheṣveteṣu navasu śaivaṃ madhyamamucyate prāgādyāstvaparavyūhā dikpālānāṃ bhavanti hi
29.194 sthaṇḍilaṃ teṣu kartavyaṃ pūrvavallakṣaṇānvitam madhye padmaṃ samālikhya vikāradalasaṃyutam
29.195 atha tatkarṇikāmadhye praṇavaṃ vinyasedbudhaḥ indrādīśānaparyantaṃ tattadbījaṃ samālikhet
29.196 gandhapuṣpādibhistatra pūjayedakṣarāṇi ca śivomārudrakumbhāṃstu pūrvavatsaṃskṛtāṅśubhān
29.197 sthāpayetkramaśo vidvānsarvalakṣaṇasaṃyutān śivayoḥ kumbhakau sthāpya dalāgreṣvabhitaḥ kramāt
29.198 pādyamācamanaṃ cārghyaṃ pañcagavyaṃ kuśodakam kṣīraṃ dadhi ghṛtaṃ caiva digdalāṣṭasu vinyaset
29.199 madhutailekṣusārāṇi khaṇḍaṃ panasameva ca kadalīphalamāmraṃ ca mātuluṅgaṃ yathākramam
29.200 daleṣvanyeṣu vinyasya tataścendrādiṣu kramāt yavasarṣapalājāṃśca lājacūrṇaṃ tatastilam
29.201 niśāgodhūmacūrṇau ca bhasma caiva kramānnyaset anyān gandhodakaiḥ pūrṇānkalaśānsthāpayettataḥ
29.202 teṣu śātakratavyādimahādikṣu yathākramam prathamāvaraṇastheṣu kalaśeṣvaṣṭasu kramāt
29.203 candanaṃ laghu kuṣṭhaṃ ca truṭikarpūrameva ca phalatrayaṃ ca vinyasya tadbāhye ṣoḍaśasvatha
29.204 dārvīṃ dūrvāṃ tathā drākṣāṃ nāgakesarameva ca hrīberaṃ guggulaṃ caiva mañjiṣṭhāṃ lodhrameva ca
29.205 añjanaṃ rocanāṃ caiva turuṣkaṃ kuṅkumaṃ tathā viḍaṅgaṃ gairikaṃ caiva rāsnāṃ caiva manaśśilām
29.206 vinyasya ca vidikṣveṣu cānyeṣu ca padeṣu ca prathamāvaraṇe lakṣmīṃ viṣṇukrāntiṃ sahāṃ tathā
29.207 bilvadūrvāśamīpatrāṇyapāmārgadvayaṃ tathā vinyasya paritaḥ paścātṣoḍaśeṣvapi vinyaset
29.208 śvetapadmaṃ ca kumudaṃ dhuttūraṃ caiva mallikām karavīraṃ pāṭalīpuṣpaṃ punnāgaṃ raktapaṅkajam
29.209 āragvadhaṃ ca śvetārkaṃ raktārkaṃ bṛhatīṃ tathā campakaṃ kuravaṃ caiva droṇapuṣpaṃ ca yūthikām
29.210 evameteṣu sarveṣu nyasya dravyāṇi mantravit vyūhānāṃ parito homaṃ caturdikṣu prakalpayet
29.211 śivakumbhe śivaṃ pūjya vardhanyāṃ śaktimeva ca parito dikṣu vidyeśānvidikṣu ca bhavādikān
29.212 bāhyastheṣu ca dikpalānmadhyasthakalaśeṣu ca saṃpūjya dikṣu pūrvādicatasṛṣvapi keśava
29.213 mātṛvṛtaṃ ca piṅgākṣaṃ bhūtapālaṃ balipriyam sarvavidyeśvaraṃ caiva dhātāraṃ duḥkhanāśanam
29.214 sukhadaṃ caiva vinyasya rudrānaṣṭasu pūjayet tadbāhye ṣoḍaśasvetān rudrāṃścaiva kramānnyaset
29.215 jaṭādharaṃ ratnadharaṃ nidhīśaṃ rūpiṇaṃ tathā dhanyaṃ saumyaṃ prakāśaṃ ca pramardanamataḥ param
29.216 suprasādaṃ sulakṣmāṇaṃ kāmarūpaṃ tathā param śvetaṃ ca jayabhadraṃ ca dīrghabāhuṃ balāntakam
29.217 āgneyādiṣu koṇeṣu rudrānetānsamarcayet vaḍavāmukhaṃ subhīmaṃ ca nairṛtaṃ māraṇaṃ tathā
29.218 hantāraṃ krūradṛṣṭiṃ ca bhayānakamataḥ param ūrdhvakeśaṃ ca sarveṣu prathamāvaraṇe kramāt
29.219 dvitīyāvaraṇe paścārddhūmraṃ lohitadaṃṣṭrakam yāmyaṃ mṛtyuharaṃ caiva kartāraṃ dharmanāyakam
29.220 yoktāraṃ jvalanaṃ bhānuṃ babhruṃ bhasmavibhūṣitam kṣayāntakaṃ kapālīśamajaṃ buddhaṃ ca vajriṇam
29.221 kramādvinyasya saṃpūjya tataḥ snapanamārabhet ṣoḍaśadviśatairevaṃ snapanaṃ parikīrtitam
29.222 evaṃ vyūhakramātproktamuttamasnapanatrayam padakrameṇa vakṣyāmi snapanaṃ madhyamatrayam
29.223 aṣṭottaraśatairvakṣye kalaśaiḥ snapanaṃ param prāgagraṃ manusūtraṃ syādudagagraṃ tathaiva ca
29.224 navaṣaṣṭiśataṃ samyak padamekatra susthitam padapramāṇaṃ sarvatra tālamātramiti smṛtam
29.225 tatra madhye navapadaṃ padmārthaṃ parilopayet bāhye tu ṣoḍaśapadaiḥ prathamāvaraṇaṃ bhavet
29.226 paritaśca tato vīthī padapaṅkyaikayā bhavet aṣṭa dvārāṇi vīthyagre koṇapārśveṣu kalpayet
29.227 tribhistribhiḥ padairevaṃ kṛte tatra bhavanti hi padaprāntāstu madhyādi navasakhyā janārdana
29.228 teṣu pūrvādisaṃstheṣu prānteṣvatha caturṣvapi tithisaṃkhyāpadeṣvantarvīthīpārśveṣu madhyamam
29.229 padamekaṃ parityajya sthaṇḍilaṃ teṣu kalpayet evaṃ kṛte mahādikṣu caturdaśapadaṃ bhavet
29.230 koṇeṣvapi nava proktāstataḥ sthāpanamārabhet prokṣayitvāstrajaptena vāriṇā deśikastataḥ
29.231 teṣu sarveṣu madhyeṣu sthaṇḍilaṃ pūrvavadbhavet tataḥ śivākhyakalaśaṃ pūrvavatkalpitaṃ sudhīḥ
29.232 karṇikāyāṃ tu vinyasya vardhanīṃ tasya cottare tataścāvaraṇe tvādye pūrvādikramayogataḥ
29.233 pādyamācamanaṃ cārghyaṃ pañcagavyaṃ kuśodakam kṣīraṃ dadhi ghṛtaṃ caiva dikṣu cānyeṣu vinyaset
29.234 madhu bhasmekṣusāraṃ ca lājacūrṇamataḥ param lājaṃ ca rajanīcūrṇaṃ tilaṃ sarṣapameva ca
29.235 vinyasyātha ca sarveṣu śeṣeṣvāvaraṇakramāt gandhodapūritān paścātkalaśāṃsteṣu vinyaset
29.236 dvitīyāvaraṇe tvetānvakṣyamāṇānyathākramam panasaṃ mātuluṅgaṃ ca dāḍimaṃ cāmrameva ca
29.237 nālikeramataścāpi nāraṅgadvayameva ca kadalīṃ cāsitāṃ caiva jambūphalamataḥ param
29.238 drākṣāṃ ca navanītaṃ ca hrīberaṃ mustakaṃ tataḥ vakraṃ rāsnāṃ nataṃ cāpi dāntakaṃ ca murāṃ tṛṇam
29.239 jyotiṣmatīṃ dvitīyeṣu viṃśeṣu kalaśeṣu ca śālinīvārakau caiva priyaṅguyavaveṇujam
29.240 rocanāṃ kuṅkumaṃ caiva gairikaṃ ca manaḥśilām tālamañjanakaṃ śyāmaṃ raktacandanameva ca
29.241 śrīveṣṭakaṃ gandharasaṃ sallakīṃ ca tataḥ kramāt turuṣkaṃ ca viḍaṅgaṃ ca tataścendrayavāhvayam
29.242 cavyaṃ siddhārthakaṃ caiva jīrakadvayameva ca mañjiṣṭhāṃ ca tathā māṃsīṃ tālīsaṃ cāpyaveṇuje
29.243 karpūraṃ phalinīṃ loghrāṃ mākṣikaṃ ca tataḥ param tṛtīyāvaraṇe nyasya tadbāhye tu janārdana
29.244 padmaṃ nīlotpalaṃ caiva raktamutpalameva ca campakaṃ jātipunnāgavakulaṃ caturaṅgulam
29.245 karavīraṃ tathā droṇaṃ nandyāvartaṃ ca mallikām dhuttūraṃ caiva bandhūkaṃ japākusumameva ca
29.246 karṇikāraṃ śamīṃ caiva sahāṃ viṣṇuvadhūṃ tathā dūrvāṃ ca bhṛṅgarājaṃ ca cakravallīṃ varāhikām
29.247 bhadrāṃ lakṣmīṃ ca pāṣāṇaṃ girikarṇīdvayaṃ tathā apāmārgadvayaṃ caiva gokṣuraṃ tulasīṃ tathā
29.248 nāgapuṣpaṃ ca takkolamuśīraṃ patrameva ca truṭiṃ cailāphalaṃ caiva tvagaruṃ candanaṃ tathā
29.249 evaṃ dravyāṇi vinyasya caturthāvaraṇe kramāt śivaṃ gaurīṃ tayoryaṣṭvā kumbhayostadanukramāt
29.250 prathamāvaraṇe dikṣu lokapālānsamarcayet anyeṣvaṣṭasu vidyeśānpadeṣu kramaśo yajet
29.251 vaikartanaṃ vivasvantaṃ bhavaṃ śarvamataḥ param mārtāṇḍaṃ bhāskaraṃ caiva raviṃ rudraṃ tathaiva ca
29.252 udbījamugranāmānaṃ lokabhāsakameva ca lokasākṣiṇamapyanyaṃ mahāntaṃ bhīmameva ca
29.253 trivikramaṃ tathādityaṃ sūryamaṃśumatā saha divākaraṃ tathaiśānaṃ dvitīyāvaraṇe kramāt
29.254 tṛtīyāvaraṇe bāhye pūjayedīśagocare varadaṃ vīrabhadraṃ ca vimalaṃ viśvagocaram
29.255 vedaniṣṭhaṃ parānandaṃ parameśaṃ mahādyutim mahoraskaṃ guruṃ ramyamabheyamanaghaṃ śucim
29.256 trilocanamanaupamyaṃ ṭaṅkapāṇiṃ mahāgatim śūlapāṇiṃ mahotsāhaṃ mahābhairavarūpiṇam
29.257 daṃṣṭrālaṃ ca durādharṣaṃ hārabhūtiṃ ca vajriṇam daṇḍinaṃ śipiviṣṭaṃ ca vyāghracarmadharaṃ haram
29.258 analāsyamalakṣyaṃ ca sarvalakṣaṇalakṣitam duḥsahaṃ ca trayīrūpaṃ devārimathanaṃ tathā
29.259 gaṇeśaṃ ca sureśaṃ ca vyālayajñopavītinam durgaṃ ca surasenādyaṃ pūjayetkramaśaḥ surān
29.260 ityabhyarcya tato devānkramām̐lliṅge’bhiṣecayet evamaṣṭaśataiḥ proktaṃ kalaśaiḥ snapanaṃ hare
29.261 athāṣṭacatvāriṃśadbhiḥ kalaśairvakṣyate’dhunā prāgagrairdaśabhiḥ sūtrairudagagraistathaiva ca
29.262 ekāśītipadaṃ kṛtvā madhye navapadaṃ punaḥ ekīkṛtya tu padmārthaṃ tadbāhye ṣoḍaśaiḥ padaiḥ
29.263 vīthīṃ kṛtvā tu vīthyagre dvārāṇyaṣṭau prakalpayet evaṃ kṛte padānyatra ṣaṭ ṣaṭ dikṣu bhavanti hi
29.264 koṇeṣvapi ca catvāri sthaṇḍilaṃ pūrvavadbhavet madhye padmaṃ samālikhya sāṣṭapatraṃ sakarṇikam
29.265 śivakumbhaṃ vardhanīṃ ca pūrvavadvinyasetsudhīḥ pādyamācamanaṃ cārghyaṃ pañcagavyaṃ kuśodakam
29.266 kṣīraṃ dadhi ghṛtaṃ caiva daleṣvaṣṭasu vinyaset madhulājaśakṛccūrṇaṃ lājacūrṇaṃ haridrakam
29.267 bhasma cekṣurasaṃ caiva kadalīphalameva ca tilaṃ vai sarṣapaṃ caiva panasaṃ nālikerakam
29.268 nāraṅgasya dvayaṃ caiva mātuluṅgaṃ ca dāḍimam ṣoḍaśaitāni vinyasya dvitīyāvaraṇe tathā
29.269 tṛtīyāvaraṇe paścādgandhodaparipūritān kalaśānabhito nyasya teṣu dravyāṇi nikṣipet
29.270 candanaṃ laghu kuṣṭhaṃ ca kaccolapuṣpapatrakam karpūraṃ kuṅkumaṃ caiva dikṣu cānyeṣvapi kramāt
29.271 campakaṃ tulasīṃ caiva punnāgaṃ bilvameva ca mallikāmapyapāmārgaṃ jātiṃ caiva śamīṃ tathā
29.272 vakulaṃ viṣṇukrāntiṃ ca mādhavīṃ ca tapasvinīm dhuttūraṃ girikarṇīṃ ca śaṅkhinīṃ padmameva ca
29.273 evaṃ dravyāṇi vinyasya devānabhyarcayettataḥ śivayoḥ kumbhayoścaiva pūjayettāvubhāvapi
29.274 vidyeśānprathame yaṣṭvā dvitīyāvaraṇe tataḥ lokapālānsvadiksaṃsthāṃstatpārśvasthānbhavādikān
29.275 tṛtīyāvaraṇe cāpi vajrādīn dikpadāśritān vasūṃśca marutaścāṣṭa kalaśeṣvapi pūjayet
29.276 evaṃ saṃpūjya vidhivatpaścātsnapanamācaret aṣṭādhikaiścatvāriṃśaiḥ snapanaṃ kalaśairyutam
29.277 caturviṃśaiśca kalaśaiḥ pravakṣyāmyadhunā param prāgagrairvasubhiḥ sūtrairudagagraistathaiva ca
29.278 padānyekonapañcāśatpiṇḍitāni bhavanti hi teṣāṃ madhye navapadaṃ padmārthaṃ parilopayet
29.279 padasya dvitayaṃ tasya dikṣu sthāpya vidikṣu ca sthāpya catvāri catvāri śeṣānṣoḍaśa lopayet
29.280 pūrvavatsthaṇḍilaṃ kṛtvā madhye’ṣṭadalamālikhet ambujaṃ karṇikāyuktaṃ tatra śaivaṃ tu vinyaset
29.281 pūrvoktalakṣaṇopetaṃ kumbhaṃ tasyātha cottare gaurīkumbhaṃ tu vinyasya paritaśca kramānnyaset
29.282 pādyamācamanaṃ cārghyaṃ pañcagavyaṃ kuśodakam kṣīraṃ dadhi ghṛtaṃ caiva prathamāvaraṇe nyaset
29.283 madhu cekṣurasaṃ caiva gośakṛccūrṇameva ca haridrācūrṇaṃ lājaṃ ca tilaṃ sarṣapameva ca
29.284 lājacūrṇaṃ tataścātha dikṣvaṣṭasvapi vinyaset kadalīṃ mātuluṅgaṃ ca dāḍimīṃ panasaṃ tathā
29.285 padmaṃ nīlotpalaṃ caiva tulasīṃ bilvapatrakam koṇapārśveṣu sarveṣu vahnyādiṣu ca vinyaset
29.286 evaṃ dravyāṇi vinyasya devānabhyarcayettataḥ maheśvaraṃ mahādevīṃ kumbhayostu tayoryajet
29.287 prathamāvaraṇe caiva vidyeśānparito yajet lokapālāndvitīye tu yathāsthānaṃ samarcayet
29.288 bhavādikāṃstu paritaḥ koṇapārśve tu pūjayet evaṃ padakramātproktaṃ snapanaṃ madhyamatrayam
29.289 dalakrameṇa vakṣyāmi snapanaṃ kanyasatrayam tatra ṣoḍaśabhiḥ śreṣṭhaṃ kalaśaiḥ snapanaṃ bhavet
29.290 pūrvoktamaṇṭape kuryātsthaṇḍilaṃ parimaṇḍalam madhye padmaṃ samālikhya vikāradalasaṃyutam
29.291 karṇikākesarairyuktaṃ tilataṇḍulasaṃyutam karṇikāyāṃ tato madhye likhetkūṭākṣaraṃ budhaḥ
29.292 svarāṇi ca dalāgreṣu pūrvādi parito nyaset śivayoḥ kalaśau tatra karṇikāyāṃ tu pūrvavat
29.293 saṃsthāpyātha dalāgreṣu pūrvādi paritaḥ kramāt pādyamācamanaṃ cārghyaṃ pañcagavyaṃ kuśodakam
29.294 kṣīraṃ dadhi ghṛtaṃ caiva vinyasettadanukramāt gandhodapūritānaṣṭa śeṣeṣu kalaśānnyaset
29.295 evaṃ saṃsthāpya devāṃśca yajetpaścātkrameṇa tu devaṃ devīṃ samārabhya tattatkumbhe ca pūjayet
29.296 lokapālānbhavādīṃśca yajetpūrvāditaḥ kramāt lokapālānsvadiksthāṃśca bhavādīnitarasthitān
29.297 evaṃ saṃpūjya vidhivattataḥ snapanamācaret aṣṭābhiḥ kalaśairvakṣye snapanaṃ tatra maṇṭape
29.298 catustālamitaṃ kṛtvā sthaṇḍilaṃ tu suvṛttakam karṇikāṣṭadalopetaṃ tatra padmaṃ samālikhet
29.299 kūṭākṣaraṃ likhenmadhye daleṣvaṣṭasu ca kramāt yakārādi vakārāntaṃ śakārāddhāntameva ca
29.300 digvidikṣvakṣarāṇyaṣṭa likhetpūrvāditaḥ sudhīḥ śivayoḥ kalaśau madhye pūrvavatsthāpya tadbahiḥ
29.301 dalāgreṣu kramātsthāpya pādyādīnāṃ tadaṣṭakam athavā gandhatoyena pūrṇāṃśca kalaśānnyaset
29.302 evaṃ vinyasya kalaśāndevaṃ ca pūrvavat saṃpūjya paritaḥ paścādaṣṭa vidyeśvarānnyaset
29.303 tataḥ krameṇa kurvīta snapanaṃ deśikottamaḥ evamaṣṭabhiruddiṣṭaṃ caturbhiratha kathyate
29.304 pūrvavatsthaṇḍilaṃ kṛtvā tatra padmaṃ caturdalam ālikhya karṇikāmadhye vyomākṣaramathālikhet
29.305 pṛthivyādīni varṇāni pūrvādikramaśo bhavet pūrvavacchivakumbhaṃ tu vardhanyā saha deśikaḥ
29.306 vinyasyātha ghṛtakṣīradadhikṣaudrāṇi ca kramāt pūrvādiṣu daleṣvetānvinyasedathavāmbunā
29.307 pūritānvā nyasenmantrī tato yajanamārabhet śivayoḥ kumbhayostau ca pūrvavatsamyagarcayet
29.308 dharmādīṃśca caturṣvanyeṣvarcayecca vidhānataḥ evamabhyarcya tānpaścāttaiḥ kuryātsnapanaṃ param
29.309 evaṃ navavidhaṃ proktaṃ snapanaṃ bhogamokṣadam eṣāmekatamaṃ kuryādvibhavasyānurūpataḥ
29.310 sakaleṣvapi sarveṣu snapanaṃ kārayedbudhaḥ uttamatrayavarjyaṃ tu yasya syātsnapanaṃ hare
29.311 kriyate tatra taddevaṃ madhyakumbhe samarcayet sakalaṃ śaktiyuktaṃ cedvardhanyā saha vinyaset
29.312 anyatsarvaṃ yathāpūrvaṃ vidhinā kārayetsudhīḥ nitye pravartamāne tu kāle prāptaṃ yadā bhavet
29.313 snapanaṃ caiva tatkāle tasminnārabhya tatsudhīḥ nityātikramaṇaṃ tatra yathā na bhavati dhruvam
29.314 tathā tatsnapanaṃ kāryamanyathā naiva kārayet nityāvasāne prāptaṃ ceddvārapūjādi pūrvavat
29.315 snapanaṃ kārayedvidvān yathāśāstraviniścitam iti yaḥ kārayenmartyaḥ snapanaṃ vidhipūrvakam
29.316 sarvayajñaphalaṃ prāpya śivena saha modate
Kapitel 30
triṃśaḥ paṭalaḥ · viśeṣārcanavidhiḥ
30.1 viśeṣādarcanaṃ vakṣye tacchṛṇu tvaṃ janārdana akālamṛtyuśamanaṃ sarvavyādhivināśanam
30.2 śokamohaharaṃ puṃsāmaśeṣādhivināśanam apasmāragrahādīnāṃ śamanaṃ sarvaśāntidam
30.3 viṣaśatrupraśamanaṃ sarvavighnanivāraṇam parasenāstambhanaṃ ca svasenārakṣaṇaṃ tathā
30.4 jayadaṃ puṣṭidaṃ loke durbhikṣabhayanāśanam avagrahaharaṃ caiva sarvasasyavivardhanam
30.5 sūryādigrahadoṣāṇāṃ śamanaṃ kālavañcanam sarvapāpaharaṃ puṃsāṃ dhanadhānyavivardhanam
30.6 aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pakṣayoḥ parvaṇorapi saṃkrāntau grahaṇe cāpi rājñāṃ janmadine’pi ca
30.7 rājajanmadine vāpi vipadi pratyare tathā karmānte ca tathārdrāyāmarkavāre ca kārayet
30.8 śivaliṅge’thavārcāyāṃ kartavyaṃ tadvidhānataḥ arcāyāṃ yajane tasmālliṅgārcāyāṃ phalaṃ tu yat
30.9 bhavecchataguṇaṃ tattu liṅgeṣvapi yathākramam mānuṣaṃ cārṣakaṃ divyaṃ gāṇapaṃ ca caturvidham
30.10 svayaṃbhūtaṃ tathānyacca liṅgaṃ pañcamamucyate teṣu cādyātphalaṃ cāpi bhaveddaśaguṇottaram
30.11 sarvayajñatapodānatīrthādiṣu ca yatphalam tatphalaṃ labhate martyaḥ sakṛlliṅgārcanena tu
30.12 mānuṣasya tu liṅgasya phalametadudāhṛtam tasmātsarvaprayatnena śivaliṅgaṃ samarcayet
30.13 liṅgārcanasamaṃ nāsti puṇyaṃ lokatraye hare yathā vyomnaḥ parasyāsya kvacidantaṃ na dṛśyate
30.14 tathā liṅgārcanodbhūtapuṇyasyāntaṃ na vidyate bhogamokṣapradaṃ puṃsāmidameva hi kathyate
30.15 śivasya paripūrṇasya liṅgārcanavidherbalāt devadevatvamāpannā brahmaviṣṇupurogamāḥ
30.16 muktānāṃ puruṣāṇāṃ tu na hi saṃkhyā pradṛśyate sa ślāghyastu bhavenmartyaḥ sa kulīnaḥ sa buddhimān
30.17 sa śūraḥ sa ca vikrānto yo liṅgaṃ sakṛdarcayet liṅge devo mahādevaḥ sākṣādeva pratiṣṭhitaḥ
30.18 anugrahāya lokānāṃ tasmālliṅgaṃ samarcayet liṅgaṃ yatra bhavedrāṣṭre pūjāhīnaṃ cirāya vai
30.19 tatra vyādhiśca dubhikṣamanāvṛṣṭiśca jāyate pravāsī pathi dṛṣṭvā tu puṣpahīnaṃ tu mastakam
30.20 śivaliṅgasya gaccheccetsarvapāpanidhirbhavet tasmātpūjāvihīnaṃ tu liṅgaṃ dṛṣṭvā pathi sthitam
30.21 snāpya puṣpaṃ ca patraṃ vā śivasyādhārya yo vrajet aśvamedhasahasrasya vājapeyaśatasya ca
30.22 sa puṇyaṃ labhate martyo nātra kāryā vicāraṇā dūraṃ gatvā tu yo liṅgamanāthaṃ pūjayetsakṛt
30.23 sarvayajñaphalaṃ tasya dadyālliṅge’rcite śivaḥ abhipretārthasiddhyarthaṃ viśeṣādarcanaṃ bhavet
30.24 pūrvāhne śāntikaṃ tatsyānmadhyāhne puṣṭidaṃ bhavet sayāhne tu jayārthaṃ syādardhayāme tu sarvadam
30.25 sādhakaḥ śāntacittastu kṛtanityaḥ śucistadā soṣṇīṣaḥ sottarīyaśca navavastreṇa veṣṭitaḥ
30.26 pañcaśuddhiṃ purā kṛtvā pūrvavatpūjayecchivam snānodakaṃ tu nādeyaṃ navakumbheṣu pūritam
30.27 ekarātroṣitaṃ śuddhaṃ vastrapūtaṃ suśītalam uśīreṇa samāyuktaṃ truṭicandanakoṣṭhajaiḥ
30.28 cūrṇaiḥ karpūrasaṃyuktairlolitaṃ puṣpagandhitam snānārthamāharettatra pañcagavyakameva ca
30.29 saṃvatsarātmanā pūrvamudakenābhiṣecayet pañcagavyābhiṣekaṃ tu pañcabrahma samuccaran
30.30 pañcāmṛtaṃ sagandhodaṃ ṣaḍaṅgairabhiṣecayet kadalīpanasāmrāṇāṃ phalasārasamanvitam
30.31 nālikeraphalodenāpyabhiṣekaṃ hṛdā bhavet tatastailena śuddhena karpūrāgarugandhinā
30.32 liṅgamālipya sarvatra sapīṭhaṃ tu śivāstrataḥ māṣeṇa yavacūrṇena samudvartanameva ca
30.33 śālipiṣṭena vā kuryādastramantraṃ samuccaran pañcabrahmoccaranpaścātkṣālayecchuddhavāriṇā
30.34 tato gandhodakenāpi vatsareṇābhiṣecayet snapanaṃ cātra kurvīta sahasrādiṣu saṃbhavaiḥ
30.35 nityoktamarcanaṃ kuryātpādyamācamanārghyakam candanāgarukāśmīraiḥ ślakṣṇapiṣṭaiḥ parārghakaiḥ
30.36 karpūrakṣodamiśraistu śivaliṅgaṃ sapīṭhakam kramātparyāptamālipya sarvātmānaṃ samuccaran
30.37 siddhārthakāṃstilānkṛṣṇānbilvapatrasamāyutān prāsādena tu mantreṇa nikṣipelliṅgamūrdhani
30.38 campakotpalajātyādisatpuṣpaiśca samarcayet taireva mālyairācchādya liṅgaṃ mūlāttataḥ śanaiḥ
30.39 mastakāntaṃ pavitraistu prādakṣiṇyakrameṇa tu veṣṭayitvā tu tanmūrdhni svarṇapuṣpaṃ tu vinyaset
30.40 dhūpaṃ kṛṣṇāgarubhavaṃ karpūreṇa ca dāpayet dīpamālāṃ tataḥ pūrṇāṃ karpūrāgaruvartinā
30.41 goghṛtena śivābhyāśe dāpayettau hṛdārpayet śuddhānnaṃ pāyasaṃ gaulaṃ mudgānnaṃ kṛsaraṃ tathā
30.42 sarvopadaṃśasaṃyuktaṃ gulakhaṇḍājyasaṃyutam nivedayettu devāya phalaiḥ svādubhiranvitam
30.43 īśānādiṣu vaktreṣu pañcasvapi yathā purā gulakhaṇḍayutāpūpaṃ dāpayettu tathā punaḥ
30.44 tāmbūlaṃ dāpayetpaścātpañcasaugandhikānvitam mātuluṅgaphalaiścāpi nālikeraphalairapi
30.45 dāpayetpañcavaktreṣu tattanmantreṇa mantravit nīrājanaṃ tataḥ kuryācchāstradṛṣṭena karmaṇā
30.46 nānāsugandhakusumaiḥ kṛtvā mālāḥ suśobhanāḥ nānāvarṇasamāyuktāstābhirūrdhve manoramam
30.47 liṅgasya maṇṭapaṃ kuryānmālālambanaśobhitam vīṇāveṇumṛdaṅgādyaiḥ śrāvyairvādyaviśeṣakaiḥ
30.48 gītanṛttastutistotrairjayaśabdādimaṅgalaiḥ praṇāmairdaṇḍavadbhūmau devadevaṃ samarcayet
30.49 tataścāgarudhūpena prāsādābhyantaraṃ sudhīḥ dhūpayitvātha saṃtāḍya ghaṇṭāmastreṇa mantravit
30.50 pracchādanapaṭaṃ kṛtvā kavāṭāvatha bandhayet pradakṣiṇatrayaṃ kṛtvā natvā caiva punaḥ punaḥ
30.51 prasīda devadeveti prārthayitvā samāpayet pūjā vaiśeṣikī caiṣā pavitrādyantayorapi
30.52 vasante cāpi naivedye nave cāpi viśeṣataḥ kṛttikādīpakāle ca ghṛtakambalake tathā
30.53 saṃprayojyā vidhijñaistu kevalotsavasaṃyutā dhvajabheryaṅkurairhīno balidānādivarjitaḥ
30.54 ekāhaśca divārātraṃ bereṇeṣṭena vā na vā kevalotsava ityukto bhaktyā bhaktaiḥ prakalpitaḥ
30.55 evaṃ yaḥ kurute martyaḥ sakṛdvā liṅgapūjanam trisaptakulasaṃyuktaḥ śivaloke mahīyate
30.56 modate cākṣayaṃ kālamiti śāstrasya niścayaḥ
Kapitel 31
ekatriṃśaḥ paṭalaḥ · kṣīrābhiṣekavidhiḥ
31.1 kṣīrābhiṣekaṃ vakṣyāmi vāṅchitārthapradaṃ śubham akālamṛtyumathanamāyurārogyavardhanam
31.2 śrīkaraṃ jayadaṃ caiva sarvasasyavivṛddhidam avagrahaharaṃ liṅge vidhinā tatsamācaret
31.3 sauvarṇānrājatānvāpi tāmrajānmṛṇmayāṃstu vā kalaśānpañca niṣpādya śivārdhaparipūritān
31.4 nirdoṣān pariśuddhāṃśca sitasūtravicitritān sarvātmanaiva mantreṇa saṃkṣālya prokṣya tānsudhīḥ
31.5 teṣu gavyaṃ payaḥ samyagāpūryaṃ praṇavena tu sitapuṣpāṇi kūrcaṃ ca kuśodaṃ tatra nikṣipet
31.6 pidhāya ca pidhānena śivamantreṇa deśikaḥ śivāgre gomayālipte sthaṇḍilaṃ vrīhibhistatam
31.7 vidhānātkalpayitvātha padmaṃ tatra prakalpayet caturdalasamāyuktaṃ karṇikāśobhitaṃ ca tat
31.8 tadrekhāṃ pūrayitvātha taṇḍulaistu tilaistataḥ pṛthivyādīni tattvāni pradīpena samarcayet
31.9 madhyādīni svanāmnaiva karṇikāyāṃ tato nyaset kalaśāṃstāramuccārya tadādyāṃścāpi deśikaḥ
31.10 pūrvādi vinyasettena caturaḥ kalaśānapi madhyasthaṃ śuddhavastreṇa veṣṭayitvā samāhitaḥ
31.11 teṣu hṛnmantramuccārya gandhapuṣpādinārcayet pradhānakalaśaṃ teṣu pañcamenābhimantrayet
31.12 puruṣeṇendradiksaṃsthamaghoreṇa tu yāmyagam vāmenottaradiksaṃsthaṃ paścimaṃ sadyamantrataḥ
31.13 evaṃ tānabhimantryātha dhenuṃ teṣu pradarśayet tatprācyāṃ diśi devāgre śāntihomaṃ samārabhet
31.14 kuṇḍe vā caturaśre tu sthaṇḍile saikate’pi vā samidājyacarūṇāṃ tu pratyekaṃ tu śatāhutīḥ
31.15 juhuyāttilasaṃmiśrataṇḍulaṃ ca tathā bhavet ājyāhutiśataṃ paścājjuhuyāddeśikottamaḥ
31.16 samidho hṛdayenātha cājyaṃ tu śikhayā hunet aghoreṇa caruṃ caiva tilamastreṇa homayet
31.17 sarvātmanā punaḥ sarpirevaṃ kṛtvā samāhitaḥ abhiṣekaṃ tu tatkāle taistairmantraiḥ samarpayet
31.18 pratyekaṃ dhūpamutkṣipya toyasnānāntarāntaram śaṅkhabheryādinirghoṣaiḥ stotrādhyayanamaṅgalaiḥ
31.19 nṛttagītasamāyuktamabhiṣekaṃ samācaret candanāgarukarpūrairliṅgamālipya sarvataḥ
31.20 naivedyaṃ tu tato dadyāttāmbūlaṃ ca nivedayet navāhamuttamaṃ proktaṃ saptāhaṃ madhyamaṃ bhavet
31.21 pañcāhamadhamaṃ caiva proktaṃ kṣīrābhiṣekataḥ deśikaṃ sādhakaṃ cāpi stotrādhyayanapāṭhakān
31.22 toṣayeddhemavastrādyairyathāvibhavavistaram athavānyaprakāreṇa vakṣye kṣīrābhiṣecanam
31.23 gāḥ śivāgre samānīya prokṣayitvā śivāmbhasā mārttike navapātre vā kāñcanādivinirmite
31.24 kṣālite prokṣite’streṇa dohayitvātha satvaram dhāroṣṇena tatastena vatsareṇābhiṣecayet
31.25 pūrvoktena prakāreṇa pañcabhiḥ kalaśaistu vā dadhyājyamapi saṃsthāpya pūrvavaddhomasaṃyutam
31.26 tadvadevābhiṣicyaivaṃ sarvayajñaphalaṃ labhet gobhyaḥ pavitraṃ loke’sminna kiṃcidapi vidyate
31.27 gavāmūdhasi gaṅgādyā vedayajñāḥ samantrakāḥ saṃsthitāḥ sarvadevāśca tāsāmaṅgāni saṃśritāḥ
31.28 tasmādgodehajaiḥ ṣaḍbhirmūtrādyai rocanāntakaiḥ śivapriyairviśeṣeṇa śivapūjāṃ samācaret
31.29 pañcagavyavidhānena pañcabhirvā pṛthakpṛthak pūrvāhne caiva madhyāhne liṅge kṛtvābhiṣecanam
31.30 gorocanāmathābhyarcya candanakṣodamiśritām śivaliṅge tu yo bhaktyā sakṛdvāpi samarcayet
31.31 so’nantaphalamāpnoti śaivaṃ dhāma gamiṣyati
31.32 jalaṃ payo dadhyapi sarpiranyalliṅge sakṛdvā vidhinā prayuktam enāṃsi puṃsaḥ kramaśaḥ śatārdhaiḥ śatottaraṃ saṃharatīti viddhi
31.33 yaḥ pañcagavyena sakṛtkaroti liṅge’bhiṣekaṃ śucirapramattaḥ sa saptajanmaprabhavaiśca pāpairvimucyate nātra hi saṃśayo’sti
31.34 tasmācca godehabhavaiśca ṣaḍbhirbhaktyā ca yatnena śivaṃ sakṛdvā samarcayedyo vidhivanmanuṣyastasyāpi ca syātsaphalaṃ tu janma
31.35 idaṃ sarveṣu kartavyaṃ sakṛdvā vidhivannaraiḥ aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ kṛṣṇe parvaṇi cādarāt
Kapitel 32
dvātriṃśaḥ paṭalaḥ · liṅgapūraṇavidhiḥ
32.1 liṅgapūravidhiṃ vakṣye sarvakāmārthasādhanam yatra rāṣṭre tu vidhinā kriyate liṅgapūraṇam
32.2 tatra mṛṣṭānnapānādīm̐llabhante satataṃ prajāḥ śālinīvāragodhūmayavādyannaṃ susaṃskṛtam
32.3 navamṛtpātrasaṃsiddhaṃ dadhyājyābhyāṃ pariplutam saṃpādya tena kurvīta tathā vai taṇḍulairnavaiḥ
32.4 tilaiḥ kṛṣṇaiśca siddhārthaiḥ kṣālitaiḥ śodhitaistataḥ gavyena navanītena sarvagandhamayena vā
32.5 kṣodena pañcagandhaiśca puṣpairnānāvidhairapi phalaiḥ svādutaraiścāpi patrairbilvādibhistataḥ
32.6 nityāvasāne cāpyahni sahasrādiṣu saṃbhavaiḥ kalaśairabhiṣicyeśaṃ kṛtvā pūjāṃ viśeṣataḥ
32.7 mūrtihomaṃ diśāhomaṃ śāntihomamathāpi vā kārayitvā havirdattvā paramānnaṃ ghṛtaplutam
32.8 prabhūtaṃ cātha tāmbūlaṃ mukhavāsasamanvitam dattvā devasya pārśve tu taddravyaiḥ pūraṇaṃ bhavet
32.9 tāni pātreṣu saṃgṛhya prokṣayitvā śivāmbhasā puṇyāhaṃ vācayitvātha cālabhyāstreṇa mantravit
32.10 sthalaśuddhiṃ tataḥ kṛtvābhyukṣya gandhodakena ca campakotpalajātyādinānā puṣpābhirāmayā
32.11 mālayā veṣṭayelliṅgamabhitaḥ sarvataḥ samam veṣṭayitvā tathā pīṭhaṃ paścāddattvārghyamuttamam
32.12 dattvā cācamanaṃ tatra tataḥ pūraṇamācaret pūrayedgarbhagehaṃ tu yathā liṅgaṃ na dṛśyate
32.13 savedikaṃ tataścāpi mālābhiḥ pariveṣṭayet saṃvatsarātmakaṃ mantraṃ tataḥ sarvātmasaṃjñakam
32.14 paṭhenmantraṃ tadā mantrī namaskṛtvā muhurmuhuḥ stotramaṅgalavādyaistu gītanṛttasamākulaiḥ
32.15 śaṅkhabheryādinirghoṣaistatkāle’dhyayanaṃ bhavet kavāṭayogaṃ kṛtvātha kṛtvā caiva pradakṣiṇam
32.16 patitvā daṇḍavadbhūmau nirgaccheddeśikottamaḥ aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pañcadaśyāṃ sitetare
32.17 ārdrāyāmarkavāre cāpyevaṃ kurvansakṛnnaraḥ sarvayajñatapodānatīrthavedeṣu yatphalam
32.18 tatphalaṃ sakalaṃ labdhvā śivena saha modate phalapūrapradāne tu phalaṃ daśaguṇottaram
32.19 bhaktyā vittānusāreṇa calaliṅge’thavācale tulyameva hi tatproktaṃ phalamāḍhyadaridrayoḥ
Kapitel 33
trayastriṃśaḥ paṭalaḥ · ghṛtasnānavidhiḥ
33.1 ghṛtasnānamatho vakṣye sarvaśāntikaraṃ param iṣorjayostu pūrṇāyāṃ sahassāhasyayostathā
33.2 ārdrāyāmarkavāre ca karturjanmadine’pi ca nūtanaṃ tu ghṛtaṃ gavyaṃ sarvadoṣavivarjitam
33.3 mārgaśīrṣakamāse tu hyārdrāyāṃ ca viśeṣataḥ sahasraprasthamardhaṃ vā śataprasthamathāpi vā
33.4 saṃgṛhya snāpayet kṛṣṇe caturdaśyāṃ tu deśikaḥ uttamaṃ madhyamaṃ cānyattrividhaṃ tatprakīrtitam
33.5 sauvarṇādiṣu saṃsthāpya kalaśeṣu vidhānataḥ snapanaṃ tu tataḥ kuryātsthāpanaṃ cādhunocyate
33.6 pūrvoktamaṇṭape samyaggomayenānulepite prāṅmukhairmanusūtraistu tathaivodaṅmukhairapi
33.7 padāni śālipiṣṭāktasūtreṇa parikalpayet tālamātrapramāṇāni piṇḍitāni ca teṣvapi
33.8 pañcaviṃśatpadaṃ madhye kuryādekapadaṃ tataḥ tadbāhye parito vīthīṃ mahādikṣu ca madhyame
33.9 dvārārthamapi tatraiva padenaikena kalpayet koṇapārśve’tha vīthyagre dvārāṇi parikalpayet
33.10 sthaṇḍilaṃ pūrvavatkṛtvā śālibhirvimalaistataḥ sarveṣāṃ madhyame randhrapade padmārthamatra tu
33.11 saṃlupya sthaṇḍilaṃ kṛtvā karṇikākaisarairyutam caturdalasamāyuktamabjamālikhya śobhanam
33.12 prokṣayitvā śivāstreṇa tataḥ sthāpanamārabhet śivayoḥ kalaśau dvau tu droṇadroṇārdhapūritau
33.13 tathānye kalaśāḥ sarve daśaprasthena pūritāḥ nirdoṣāḥ susamā grāhyāḥ kṣālayettāṅśivāmbhasā
33.14 sitasūtreṇa tānsarvānsamāveṣṭya samantataḥ prokṣayitvātha tānsarvāṅśivayoḥ kalaśau tataḥ
33.15 pañcagavyena yuktena yathāvidhi janārdana āpūrya ca tato ratnaṃ kāñcanaṃ cāpi nikṣipet
33.16 kūrcāvapi pidhāyaitau vastrayugmena veṣṭayet tataśca rudrakalaśāndaśaprasthājyapūritān
33.17 sarvānapi samānīya prokṣayitvā śivāmbhasā sthāpayetkarṇikāmadhye śivakumbhaṃ ca vardhanīm
33.18 tayorbāhye ca caturaḥ kalaśāṃstu daleṣu ca sthāpayecca tataḥ sarvānpūrvādyāvaraṇakramāt
33.19 puṇyāhaṃ vācayitvātha prokṣya ghorāstramantrataḥ śivākhye pūrvavadyaṣṭvā śivaṃ devīṃ tathottare
33.20 tayorbāhye yajedetān rudrānmantrī śateṣvapi śambhuṃ vibhuṃ gaṇādhyakṣaṃ triyakṣaṃ ca caturṣvapi
33.21 pūrvādidalasaṃstheṣu rudrānkumbheṣu pūjayet dvitīyāvaraṇe cātha prāgādiṣu samarcayet
33.22 devavandyaṃ ca saṃvāhaṃ vivāhaṃ ca nabholiham vicakṣaṇamanantaṃ ca pāvakaṃ dhīrameva ca
33.23 pātālādhipatiṃ cāpi vṛṣaṃ vṛṣabhameva ca ugranāsaṃ ca śubhraṃ ca lohitaṃ sarvatomukham
33.24 vidyādhipaṃ jñānabhujaṃ sarvajñaṃ vedapāragam mātṛvṛtaṃ piṅgalākṣaṃ bhūtapālaṃ balipriyam
33.25 sarvavidyādhipaṃ cāpi pūjayetkramaśastathā tṛtīye cāpi dhātāraṃ sarvaduḥkhaharaṃ tathā
33.26 śīghraṃ laghuṃ vāyuvegaṃ sūkṣmaṃ tīkṣṇaṃ kṣayāntakam pañcānanaṃ pañcaśikhaṃ kapardimeghavāhanau
33.27 balaṃ cātibalaṃ caiva pāśahastaṃ mahābalam śvetaṃ ca śvetarūpaṃ ca śvetavāsaṃ jalāntakam
33.28 vaḍavāmukhaṃ ca bhīmaṃ ca bhūtidaṃ bhūtibhūṣaṇam hantāraṃ krūradṛṣṭiṃ ca bhavamantakameva ca
33.29 ūrdhvakeśaṃ virūpākṣaṃ dhūmraṃ lohitameva ca pūrvavatpūjayedetān prāgādiṣu yathākramam
33.30 caturthāvaraṇe cāpi yamaṃ mṛtyuharaṃ tathā dhātāraṃ ca vidhātāraṃ kartāraṃ kālameva ca
33.31 dharmamīśaṃ tathā khyātaṃ saṃyoktāraṃ yamapriyam agniṃ rudraṃ hutāśaṃ ca piṅgalaṃ khādakaṃ gurum
33.32 jvalanaṃ dahanaṃ babhruṃ bhasmāntaṃ ca bhayāntakam kapālīśamajaṃ buddhaṃ vajradehaṃ purārdanam
33.33 jaṭāmakuṭayuktaṃ ca nānāratnadharaṃ tathā nidhīśaṃ rūpavantaṃ ca dhanyaṃ saumyaṃ pramardanam
33.34 suprasādaṃ prasādaṃ ca lakṣmīśaṃ bāndhavaṃ tathā kāmarūpaṃ sudaṃṣṭraṃ ca pūjayetkramaśaḥ punaḥ
33.35 evaṃ saṃpūjya gandhādyaiḥ svanāmapadamantrakaiḥ snāpayeddevadeveśaṃ kalaśaistairyathākramam
33.36 ājyaṃ sarvaṃ tadādāya bahiragnau vinikṣipet tadardhaiḥ snapanaṃ kuryātprasthaiḥ pañcaśatairapi
33.37 madhyamaṃ tu samuddiṣṭaṃ tasya ca sthāpanakramaḥ pūrvavaddevapūjā ca viśeṣo’yaṃ pradṛśyate
33.38 tatsaṃkhyāḥ kalaśāḥ sarve tadardhaparimāṇakāḥ śeṣaṃ sarvaṃ samaṃ viddhi kanyasaṃ yatprakīrtitam
33.39 śataprasthairghṛtaistasya sthāpanaṃ cādhunocyate prāgagraiḥ kauśikaiḥ sūtrairudagagraistathaiva ca
33.40 pañcaviṃśatpadaṃ kṛtvā paritaḥ ṣoḍaśaṃ vinā madhye navapadairekapadaṃ kṛtvā tataḥ sudhīḥ
33.41 sthaṇḍilaṃ pūrvavatkṛtvā yathāvidhipuraḥsaram śivayoḥ kumbhayoryugmaṃ pañcagavyena pūrṇayoḥ
33.42 ratnahemāḍhyayoścāpi kūrcayoḥ sāpidhānayoḥ vastraveṣṭitayoścāpi pūrvavadvinyasetsudhīḥ
33.43 tato bāhye dalāgreṣu prāgādiṣu caturṣvapi pūrvapramāṇānkalaśāṃścaturo vinyasetsudhīḥ
33.44 ṣoḍaśeṣvatha tadbāhye padeṣu ca tathāvidhān kalaśānṣoḍaśanyasya tataḥ pūjāṃ samārabhet
33.45 śivau pūrvavadabhyarcya kumbhayostu caturṣvatha dharmādīnpūrvato’bhyarcya tato vidyeśvarānapi
33.46 dikṣu saṃpūjayetpaścādvidikṣu ca bhavādikān evamabhyarcya devāṃstu tataḥ snapanamācaret
33.47 trayāṇāmapi caiteṣāṃ śāntihomaṃ tu kārayet evameva vidhiḥ prokto madhunaścāpi keśava
33.48 snāpayecca tato dhīmānghṛtasnānādanantaram kalaśairapi pūrvoktaiḥ sahasrādiṣu saṃbhavaiḥ
33.49 tato māṣādicūrṇena sugandhāmalakena ca udvartya bahuśo liṅgaṃ śuddhaṃ kṛtvā sapīṭhakam
33.50 sugandheneṣaduṣṇena vāriṇā cābhiṣicya ca tato haridrayā vāpi samālipyārdrayā śivam
33.51 gandhodenābhiṣiñcecca śītalena samāhitaḥ uśīrabilvapatrādyairvighṛṣya bahuśaḥ sudhīḥ
33.52 uṣṇāmbunā samantācca pīṭhaṃ ca kṣālayetsthalam evaṃ karmaṇi nirvṛtte nityavatpūjayecchivam
33.53 candanāgarukarpūrakuṅkumai rocanāyutaiḥ liṅgaṃ paryāptamālipya dhūpadīpe gurustataḥ
33.54 pāyasaṃ ca havirdattvā kṣamasveti samāpayet adhamaṃ vā ghṛtasnānaṃ yaḥ sakṛdvāpi kārayet
33.55 kalpakoṭisahasraṃ tu śivaloke mahīyate ghṛtakambalakaṃ cāpi yaḥ śivāya nivedayet
33.56 ghṛtasnānaphalaṃ tasya jāyate tadvidhiṃ śṛṇu sahassahasyamāse tu kṛṣṇapakṣe viśeṣataḥ
33.57 caturdaśyāmamāvāsyāṃ ghṛtakambalamācaret navanītaṃ viśuddhaṃ tu gavyaṃ saṃgṛhya deśikaḥ
33.58 samyaguttejayitvātha gandhayukte suśītale jvaladagnisamoṣṇaṃ tatprakṣipecca vicakṣaṇaḥ
33.59 tasmādanye tataścāpi pātre toye suśītale punaḥ prakṣipya tasmācca punastadvattathāpare
33.60 prakṣipya bahuśastatra nikṣipya ca ghṛtaṃ tathā kṛtvā kambalavattena liṅgamācchādya sarvataḥ
33.61 nityavatpūjayitveśaṃ paramānnaṃ havistadā dattvā ca mukhavāsena tāmbūlamatha dāpayet
33.62 evaṃ kṛtvā tato devaṃ natvā pūjāṃ samāpayet tataḥ saṃdhyantare prāpte visṛjya ghṛtakambalam
33.63 prakṣipedagnimadhye tu bahirgartapradīpite tataḥ snāpya ca deveśaṃ sahasrādiṣu saṃbhavaiḥ
33.63a kalaśaistu havirdattvā prabhūtamukhavāsayuk tāmbūlaṃ ca tato dattvā kṣamasveti samāpayet
Kapitel 34
catustriṃśaḥ paṭalaḥ · śītakumbhavidhiḥ
34.1 śītakumbhavidhiṃ vakṣye śṛṇu devārisūdana divyāntakṣibhaumānāmadbhutānāṃ viśānam
34.2 jvaramārīpraśamanamanāvṛṣṭiharaṃ param yājñikaṃ vṛkṣamādāya tripādīṃ kārayetsudhīḥ
34.3 liṅgasyopari tasyāḥ syāducchrayaṃ hastamātrakam dakṣiṇetarapṛṣṭheṣu pādāstasyāstrayaḥ smṛtāḥ
34.4 dvādaśāṅgulakaṃ nāhaṃ pādeṣu parikīrtitam trikoṇaphalakā tatra gāyatryaṅgulasaṃmitā
34.5 suṣiraṃ tālamātraṃ syādghanamakṣyaṅgulaṃ bhavet evaṃ saṃpādya tāṃ samyak kṣālayitvā śivāmbhasā
34.6 tripādīṃ garbhagehaṃ tu vinyasedastramuccaran liṅgordhve phalakārandhraṃ yathā madhyasthitaṃ tathā
34.7 tatpādaphalakāścāpi navavastreṇa veṣṭayet dvātriṃśatprasthasaṃpūrnau kumbhau bimbaphalaprabhau
34.8 veṣṭayitvātha sūtreṇa tayorekasya pṛṣṭhataḥ kṛtvā chidraṃ sumadhyasthaṃ tatra nālaṃ praropayet
34.9 tacca sauvarṇameva syād dhuttūrakusumopamam tasya dvyaṅgulakaṃ dairghyaṃ tasya vaktre ca vistaram
34.10 tatpramāṇaṃ ca tanmūle govālāgramitaṃ bhavet sanālaṃ tu tataḥ kumbhaṃ prakṣālyāstraṃ samuccaran
34.11 sarvātmajapapūrvaṃ tu tripādyūrdhve tu vinyaset kumbhamanyamathaiśānye sthaṇḍile śālinirmite
34.12 ālikhyāṣṭadalaṃ padmaṃ karṇikākesarānvitam taṇḍulaiḥ satilairlājairavakīrya samantataḥ
34.13 kuśaiśca saṃparistīrya vāmādyāstu dale yajet manonmanīṃ yajenmadhye tatra taṃ cāpi vinyaset
34.14 gandhatoyena taṃ mantrī pūrayedbrahmapañcakaiḥ elālavaṅgakarpūracandanāgarukuṅkumaiḥ
34.15 peṣitairlohitaṃ toyaṃ gandhapuṣpādhivāsitam punaśca vastrapūtaṃ tadgandhatoyamiti smṛtam
34.16 kumbhāmbhasi kṣipeddhaimaṃ padmamapyakṣarānvitam kūrcaṃ prakṣipya tatraiva pidhānena pidhāya ca
34.17 vastreṇa veṣṭya taṃ mantrī gandhapuṣpādinārcayet hṛnmantreṇa tato hastaṃ dakṣiṇaṃ tanmukhe sudhīḥ
34.18 nyasya mantraṃ japet samyak saṃvatsaramayaṃ samam tato’pi pañcabrahmāṇi ceśānādi paṭhetsakṛt
34.19 tatastatkumbhapūrvādicaturdikṣu ṛgādibhiḥ sārdhamadhyayanairdhīmān diśāhomaṃ tu kārayet
34.20 śāntihomaṃ tu vā kuryādaiśe’stranavasaṃyutam tatkāle snapanaṃ cāpi sahasrādiṣu saṃbhavaiḥ
34.21 vidhivatkalaśaiḥ kuryāddeśikaḥ śāstracintakaḥ pratikumbhe tato vāri samādāya suśītalam
34.22 kumbhe devopari nyaste pūrayedvatsareṇa tu sarvātmamantrapūrvaṃ tu pidhānena pidhāya ca
34.23 vastreṇa veṣṭayetpaścātpuṣpaṃ tasyordhvato nyaset puṇyāhapūrvakaṃ sarvakarma kuryādvicakṣaṇaḥ
34.24 karma kṛtvā tu pūrvāhne madhyāhne tajjalaṃ kṣipet evaṃ pratidinaṃ kuryādyāvatsaptadināntakam
34.25 havanaṃ snapanaṃ caiva jalasyāvartanaṃ tathā havirnivedayennityaṃ prabhūtaṃ sarvaśāntaye
34.26 samāptau snapanaṃ pūjāṃ viśeṣeṇa prakalpayet devasya pūjakādīnāṃ dakṣiṇāṃ dāpayettadā
34.27 māheśvarāṃstu viprendrānbhojayetsarvaśāntaye
Kapitel 35
pañcatriṃśaḥ paṭalaḥ · aṅkurārpaṇavidhiḥ
35.1 athāṅkuravidhiṃ vakṣye śṛṇu devārisūdana śivayajñeṣu sarveṣu karṣaṇādiṣu deśikaiḥ
35.2 maṅgalārthaṃ prayoktavyaṃ vidhinā maṅgalāṅkuram uttamaṃ madhyamaṃ cānyaditi traividhyasaṃyutam
35.3 pālikā ghaṭikāścaiva śarāvāstrividhāḥ smṛtāḥ sauvarṇā rājatā vāpi tāmrajā mṛṇmayāstu vā
35.4 bhaveyuraṅkurādhārāḥ sarvalakṣaṇalakṣitāḥ śivamuddiśya yatkarma yatra vai kriyate janaiḥ
35.5 tasmātpūrve prayuñjīta navame saptame’pi vā pañcame vā tryahe vāpi kuryāttadbījavāpanam
35.6 uktānāṃ divasānāṃ tu niśi pūrve prayojayet pratyekamaṣṭabhistvetaiḥ pālikādyairvaraṃ bhavet
35.7 pālikābhirathāṣṭābhiścaturbhirghaṭikāhvayaiḥ śarāvaiścāpi tatsaṃkhyairmadhyamaṃ parikīrtitam
35.8 catasraḥ pālikāścaiva catasro ghaṭikāstathā śarāvāśca tathaiva syuḥ kanyase cāṅkurārpaṇe
35.9 sarveṣāṃ sthāpanaṃ teṣāṃ bhavedyāgagṛhe’thavā devāgre pārśvayoścāpi gomayenānulepite
35.10 kuṭṭime sthaṇḍilaṃ kuryātsaptatālasuvistṛtam ṣaṭtālaṃ madhyamaṃ proktaṃ pañcatālaṃ tu kanyasam
35.11 śālibhirvimalaistvatra dvātriṃśatprasthasaṃmitaiḥ prasthairvātha caturviṃśaiḥ ṣoḍaśairvāpi tatra ca
35.12 padmamaṣṭadalaṃ kuryātkarṇikākesarānvitam karṇikāyāṃ yajetpūrvamādiśaktiṃ manonmanīm
35.13 prāgādiṣu daleṣvatha vāmādyaḥ parito yajet karṇikāyāṃ nyasetkumbhaṃ kāñcanādyaistu nirmitam
35.14 kṣālitaṃ śodhitaṃ caiva droṇapūrṇaṃ manoramam sitasūtravicitraṃ ca gandhodaparipūritam
35.15 sakūrcaṃ sāpidhānaṃ ca sahemaṃ vastraveṣṭitam tatastaddalamūleṣu nyasedaṣṭa śarāvakān
35.16 dalamadhye nyasettadvatkrameṇa ghaṭikāṣṭakam dalāgreṣu tataścāṣṭa pālikāḥ parito nyaset
35.17 śuddhamṛttikayā pūrṇā gośakṛccūrṇayuktayā evaṃ śreṣṭhaprakāraṃ syānmadhyamaṃ tvadhunocyate
35.18 pūrvavatpālikāḥ sthāpya dalamadhye tataḥ kramāt vinyasedghaṭikā dikṣu śarāvāṃśca vidikṣu vai
35.19 evaṃ madhye kramaḥ proktaḥ kanyasaṃ tvadhunocyate pālikā digdalāgreṣu caturṣvapi ca vinyaset
35.20 vidikṣu ghaṭikāstadvaddalamūle śarāvakān caturdikṣu nyasenmantrī paristīrya kuśāṃstataḥ
35.21 puṇyāhaṃ vācayitvātha prokṣayeddhṛdayena tu somarājaṃ tataḥ kumbhe gandhādyairarcayetkramāt
35.22 svanāmapadamantreṇa havirdadyāttato budhaḥ mudgamāṣakulatthaṃ ca tilasarṣapakau tathā
35.23 niṣpāvaśālyapāmārgaṃ śimbo vrīhistathaiva ca āḍhakī ca tathā śyāmā godhūmayavavaiṇavam
35.24 sarvairuttamametaistu daśabhirmadhyamaṃ bhavet pañcabhiḥ kanyasaṃ proktaṃ bījairmudgādibhiḥ kramāt
35.25 prakṣālya payasā bījān prokṣayeddhṛdayena tu śaṅkhadundubhinirghoṣairgītanṛttasamākulam
35.26 pañcabrahma samuccārya vāpayetpālikādiṣu somakumbhajalenaiva pālikādiṣu secayet
35.27 dalāgrastheṣu sarveṣu lokapālānsamarcayet maruto dalamadhye tu dalamūle vasūnapi
35.28 pūjayeduttame proktānmadhyame tu vasūnapi nyasya samarcayeccheṣānadhame cāpi taiḥ saha
35.29 marutaścāpi varjyāḥ syurdalamūlasthiteṣvapi caturṣvapi ca dharmādīnprāgādikramato yajet
35.30 evaṃ tadā samabhyarcya svastimaṅgalavācakaiḥ pidhāya ca pidhānaiśca suṣṭhu gupte nidhāpayet
35.31 alābhe coktadeśasya śucau rakṣāsamanvite deśe’ṅkurārpaṇaṃ kuryādgomayenānulepite
35.32 evamarcanamuddiṣṭaṃ yāvaduddhāraṇāntakam pratyahaṃ secanaṃ caiva kumbhe cāmbhaḥpraveśanam
35.33 madhyāhne kārayeddhīmānaṅkurāṇi ca lakṣayet avakrāṇi ca śubhrāṇi sarvasaṃpatkarāṇi ca
35.34 dhūmrāṇi cātha kubjāni śreyovighnakarāṇi ca evaṃ jñātvāśubhaṃ tatra śāntihomaṃ tu kārayet
Kapitel 36
ṣaṭtriṃśaḥ paṭalaḥ · pratimālakṣaṇavidhiḥ
36.1 pratimālakṣaṇaṃ vakṣye śṛṇu tvaṃ hi janārdana yatra yā sthāpyate dhāmni pratimā tatra garbhataḥ
36.2 dvārataḥ pādato vāpi mānāttāṃ parikalpayet tribhāge garbhavistāre dvibhāgenottamā bhavet
36.3 śarabhāgayute garbhe guṇabhāgena madhyamā netrabhāgayute garbhe vyomabhāgena cādhamā
36.4 nandabhāgayute garbhe vyomāṃśenādhamādhamā navabhiścottamaśreṣṭhā pratimeti nigadyate
36.5 tayormadhyapramāṇānāṃ saptamaṃ saṃprayojayet garbhamānamiti proktaṃ dvāramānamataḥ śṛṇu
36.6 śuddhadvāragataṃ mānaṃ kṛtvā tu vasubhāgikam ekabhāgaṃ parityajya śeṣairaṃśaistu saptabhiḥ
36.7 yā bhavet kalpitocchrāyā kanyasā pratimā bhavet dvārotsedhe’tha nandāṃśe vyomāṃśaṃ teṣvapohya ca
36.8 śeṣaistulyā tu madhyā syāduttamā tatsamā bhavet dvāramānamiti proktaṃ stambhamānamataḥ śṛṇu
36.9 stambhotsedhasamottuṅgapratimā cottamā bhavet navāṃśahīnā madhyā syādadhamāṣṭāṃśahīnakā
36.10 pādamānamiti proktaṃ hastamānamataḥ śṛṇu uttamā tithihastā syātpaṅkihastātha madhyamā
36.11 śarahastādhamā proktā svatantre syādayaṃ vidhiḥ śivaliṅgaṃ samuddiśya pratimā yatra kalpyate
36.12 pādādilakṣaṇaṃ tasyāstacchṛṇu tvaṃ janārdana liṅgasyottuṅgamāne tu vikārāṃśavibhājite
36.13 tairaṃśairagnibhirbāṇairmunibhirnandakaiḥ kramāt rudraiścāpi bhavedvṛddhyā pramāṇānāṃ tu pañcakam
36.14 berāṇāṃ tu samuddiṣṭametairaiva punaḥ kramāt liṅgamānātkṣayeṇāpi bhavetpañcapramāṇakam
36.15 vṛddhyā pañca pramāṇāni kṣayātpañca tathaiva ca liṅgottuṅgasamaṃ caivamevamekādaśocchrayam
36.16 pramāṇāni ca liṅgasya kathitāni vaśātpunaḥ vistāre kalpayeddhīmānnāhe cāpi prakalpayet
36.17 tasmālliṅgavaśānmānaṃ trayastriṃśadudāhṛtam berotsedhe guṇāṃśe tu vyomāṃśamitamāsanam
36.18 āsīnasya samuddiṣṭaṃ saṃsthitasya yugāṃśakam bhūtāṃśādvā sapadmaṃ tadāsanaṃ parikalpayet
36.19 evaṃ mānaṃ samuddiṣṭaṃ pratimāpīṭhayoridam labdhaṃ bereṣu yanmānaṃ tālagaṇyaṃ tu tadbhavet
36.20 aṅgulaṃ dehalabdhaṃ tu tattālaṃ dvādaśāṅgulam kalpitaṃ syātsuraśreṣṭha tairbereṣvaṅgakalpanā
36.21 aṅgulaikādipādāntaṃ mānonmānādibhirbhavet daśatālaṃ navatālamaṣṭatālamataḥ param
36.22 saptatālaṃ ca ṣaṭtālaṃ pañcatālamataḥ param catustālaṃ tritālaṃ ca tālamaṣṭavidhaṃ bhavet
36.23 ravyaṅgulamidaṃ tālamiti śāstrasya niścayaḥ traividhyaṃ daśatālasya navatālasya caiva hi
36.24 uttamaṃ madhyamāntaṃ ca teṣāṃ bhedo vidhīyate uttamaṃ daśatālaṃ tu caturviṃśacchatāṅgulam
36.25 caturaṅgulahīnaṃ taddaśatālaṃ tu madhyamam tasmāccādhamamityuktaṃ hīnaṃ yaccaturaṅgulaiḥ
36.26 navatālottamaṃ jñeyaṃ śataṃ sadvādaśāṅgulam hīnaṃ tasmācca madhyaṃ syādaṅgulānāṃ catuṣṭayāt
36.27 tataśca pūrvavaddhīnaṃ navatālādhamaṃ bhavet daśatālottamājjñeyā brahmaviṣṇumaheśvarāḥ
36.28 umā kātyāyanī lakṣmīścāmuṇḍā ca sarasvatī māheśī vaiṣṇavī brāhmī daśatālasya madhyamāt
36.29 skandamindraṃ tathādityaṃ vīrabhadraṃ tathaiva ca kṣetrapālaṃ śacīṃ devīmuṣāṃ bhūmiṃ tathaiva ca
36.30 vārāhīṃ ca tathendrāṇīṃ kaumārīṃ ca tathāśvinau daśatālādhame kuryād vahniṃ kinnarameva ca
36.31 nirṛtiṃ yādasāṃ nāthaṃ vāyuṃ vaiśravaṇaṃ tathā īśānaṃ ca ṛṣīnsarvāṅśāstāraṃ madanaṃ tathā
36.32 eteṣāmapi patnīśca tathaivāpsarasāṃ gaṇam mahāmoṭīṃ ca vidyeśāṃstārkṣyagandharvayakṣakān
36.33 siddhacāraṇanāgendrānvidyādharagaṇānapi rudrānekādaśādityāndvādaśāṣṭa vasūnapi
36.34 navatālottamenaiva kārayeddeśikottamaḥ rākṣasānasurāṃścaiva kinnarānapi kārayet
36.35 navatālena madhyena navatālādhamena ca śeṣāndevagaṇān devīraṣṭatālena mānavāḥ
36.36 piśācāḥ saptatālāḥ syuḥ ṣaṭtālāḥ kubjakāstathā pañcatālo gajāsyaḥ syāccatustālācca vāmanaḥ
36.37 bhūtāḥ sarve tritālāḥ syurvṛṣendrasya tathaiva hi evaṃ tālakramaḥ prokto berāṇāṃ parikalpane
36.38 tālajasyāṅgulasyāsya yavo’ṣṭāṃśa udāhṛtaḥ aṅgulaṃ mātramaṃśaśca śabdāḥ paryāyavācakāḥ
36.39 dvyaṅgulaṃ kolakaṃ jñeyaṃ tryaṅgulaṃ tu kalā bhavet bhāgaṃ syāccaturaṅgulyaṃ yāvakaṃ taddvayaṃ bhavet
36.40 bhāgaṃ yāvakasaṃyuktaṃ mukhametatprakīrtitam mukhaṃ tālamiti proktaṃ dvādaśāṅgulasaṃyutam
36.41 mānaṃ pramāṇamunmānaṃ lambamānopamānake evaṃ pañcapramāṇena vyaktaliṅgaṃ tu kārayet
36.42 mānaṃ syātpratimotsedhaṃ tadvistāraṃ tu yadbhavet tatpramāṇamiti jñeyamunmānaṃ tasya nāhakam
36.43 lambamānaṃ tu sūtreṇa mitaṃ yattadudīritam taddvyantarapramāṇaṃ yadupamānaṃ taducyate
36.44 mānaiḥ pañcabhiretaistu nyūnādhikavivarjitaiḥ nirmitā pratimā yā syātsā sarvābhīṣṭasiddhidā
36.45 labdhe tu pratimotsedhe caturviṃśacchatāṅgule keśāntātpādaparyantamaṅgamānamataḥ śṛṇu
36.46 uṣṇīṣamaṅgulaṃ jñeyaṃ keśāntaṃ syātkalāṅgulam trayodaśāṅgulaṃ sārdhaṃ mukhamānamiti smṛtam
36.47 teṣu vedāṅgulaṃ sārdhaṃ keśāntādakṣisūtrakam nāsāpuṭāntaṃ tatsūtrāttatpramāṇamiti smṛtam
36.48 puṭāntāddhanuparyantaṃ pūrvavatparikīrtitam tasyādho’rdhāṅgulenaiva galavṛddhiṃ prakalpayet
36.49 kaṇṭhamānamiti jñeyaṃ tacca hikkāntamucyate tasmācca hṛdayāntaṃ tu sārdhatrayodaśāṅgulam
36.50 tasmācca nābhiparyantaṃ mānaṃ tadvadudāhṛtam nābheśca meḍhraparyantaṃ trayodaśāṅgulamucyate
36.51 jānvantaṃ ca tato meḍhrātsaptaviṃśāṅgulaṃ bhavet kolakadvitayaṃ jānu jaṅghā gulphāntamūruvat
36.52 bhāgaṃ pādatalotsedhaṃ kāyamānamiti smṛtam dvādaśāṅgulatāreṇa mitaṃ kuryāttadānanam
36.53 uṣṇīṣātpūrvakeśāntaṃ nandāṅgulamiti smṛtam uṣṇīṣātpṛṣṭhakeśāntaṃ ravyaṅgulamiti smṛtam
36.54 uṣṇīṣātpārśvakeśāntaṃ pratyekaṃ tu daśāṅgulam karṇayorantaraṃ vaktre viṃśamātramiti smṛtam
36.55 nāsāgrātkarṇaparyantaṃ pratyekaṃ dvādaśāṅgulam karṇayorantaraṃ pṛṣṭhe sārdhaṃ syād dvādaśāṅgulam
36.56 kolakaṃ karṇatāraṃ syātkarṇadairghyaṃ ca kolakam karṇayorapare tāramaṅgulaṃ sārdhamucyate
36.57 dviyavaṃ karṇapālī syāttatsamaṃ karṇapaṭṭikā mātrārdhaṃ karṇapaṭṭaṃ syādaṅgulaṃ karṇanālakam
36.58 bhāgānnālāyataṃ caiva hyadhyardhāṅgulavistṛtam apāṅgātkarṇamūlāntaṃ saptamātramiti smṛtam
36.59 bhrūsūtrena samaṃ tīrya karṇordhvaṃ tu prakalpayet dvimātraṃ dviyavādhikyaṃ netrāyāmaṃ vidhīyate
36.60 ṣaḍyavaṃ netravistāramāyāmaṃ tu tridhā bhavet kṛṣṇamaṇḍalamekaṃ syānmadhye pārśvadvayaṃ sitam
36.61 kṛṣṇamaṇḍalamadhye tu dṛṣṭiryūkapramāṇataḥ karavīraṃ yavaṃ raktaṃ nayanaṃ syāttu mūlake
36.62 navatiḥ pakṣmaromāṇi netrayośca pṛthakpṛthak bhrūrekhā pakṣmarekhā ca kolakaṃ pādasaṃyutam
36.63 bhrūrekhā cordhvakeśāntā tatsamā tu prakīrtitā ūrdhvavarmaviśālaṃ yatpañcabhiśca yavairmitam
36.64 adhovarma yavaṃ vidyādbhrūdīrghaṃ syādrasāṅgulam tadvistāraṃ yavaṃ vidyāccāpākāraṃ prakalpayet
36.65 netrayorantaraṃ cāpi dvimātraṃ parikīrtitam mūlanāsārdhamātrā syādagrā sayavamātrakā
36.66 ardhamātrapramāṇena puṭayorantaraṃ bhavet tayoḥ pañcayavaṃ tuṅgaṃ suṣiraṃ triyavaṃ bhavet
36.67 tadbāhye parito vidyādyavārdhaṃ ghanameva hi puṭāntaraṃ ca triyavaṃ gojimānaṃ caturyavam
36.68 gojyāśca nāsikātuṅgaṃ kolakaṃ dviyavādhikam vaṃśasyeva tu vistāramaṅgulaṃ ceti kīrtitam
36.69 puṣkaraṃ yavamātraṃ syātpurastāt ṣaḍyavaṃ tataḥ tilapuṣpasamākāraṃ nāsāgrapuṭayordvayoḥ
36.70 puṭāntādadharoṣṭhāntaṃ kolakaṃ dviyavādhikam dviyavaṃ dantavistāramutsedhaṃ tatsamaṃ bhavet
36.71 daṃṣṭrāyāmaṃ yavādhikyaṃ sadṛśaṃ mukulākṛteḥ ūrdhve dviraṣṭadantāstu tāvadevāpyadhaḥ sthitāḥ
36.72 jihvāyāmaṃ tu ṣaṇmātraṃ vistāraṃ syāttadardhataḥ adharoṣṭhasya vistāramaṅgulaṃ syādyavādhikam
36.73 adharoṣṭhaṃ raktavarṇaṃ tārātsaptayavaṃ bhavet tadāyāmaṃ dvimātraṃ syādāsyatāraṃ dvikolakam
36.74 uttaroṣṭhasya tāraṃ ca triyavaṃ parikīrtitam hanuḥ syāddvyaṅgulāyāmamūrdhvanimnaṃ yavaṃ bhavet
36.75 saptayavoccamadharāttrimātraṃ hanuvardhanam triyavaṃ connataṃ viddhi kalārdhaṃ cibunirgatiḥ
36.76 pūrṇacandrākṛtiṃ vaktramuktalakṣaṇasaṃyutam kārayetsuprasannaṃ tu smeraramyamaninditam
36.77 kṛkaṭīpṛṣṭhagrīvaṃ ca bhāgāyāmamiti smṛtam bhāgāyāmamadhastasya śūrpākāraṃ prakalpayet
36.78 kakudaḥ kaṭisaṃdhyantaṃ triṃśadaṅgulamucyate tatsamaṃ kakṣayormadhyaṃ kaṭisaṃdhyaṃ ca pṛṣṭhataḥ
36.79 kalābhiḥ saptabhiḥ proktaṃ vasumātrārdhasaṃmitam grīvāgravistaraṃ proktaṃ bhāgadvitayasaṃyutam
36.80 tattārānmūlatāraṃ yattadbhavedaṅgulādhikam grīvā suvṛttā nirdiṣṭā rekhādvitayaveṣṭitā
36.81 hikkāsūtrādadho bāhū saptaviṃśāṅgulāyatau prakoṣṭhau ca pṛthak syātāmekaviṃśāṅgulāyatau
36.82 saptāṅgulau pāṇitalau madhyame’rdhāṃśahīnake tarjanyanāmike syātāṃ yavadvayavihīnake
36.83 aṅguṣṭhaṃ ca caturmātraṃ kaniṣṭhā ca tathā bhavet hikkāsūtrāttu kakṣāntaṃ navamātrārdhamucyate
36.84 hikkāsūtropari skandhau galapārśve dvikolakam kolakārdhaṃ tadardhaṃ ca madhyaparyantayorbhavet
36.85 bāhumūlasya vistāraṃ navamātraṃ tu sārdhakam bāhumadhyagataṃ tāramaṣṭamātraṃ yavādhikam
36.86 kūrparasya tu vistāraṃ munimātramiti smṛtam prakoṣṭhamūlagaṃ tāraṃ ṣaṇmātraṃ yavahīnakam
36.87 koṣṭhamadhyamavistāraṃ pañcāṅgulaṃ yavādhikam maṇibandhasya vistāraṃ trimātraṃ ṣaḍyavādhikam
36.88 talasya tiryaṅmānaṃ tu pāṇyorāyāmavadbhavet ekādaśayavaṃ tāramaṅguṣṭhasya prakīrtitam
36.89 tarjanyā vistaraṃ tatra yavāṣṭakamudāhṛtam yavādhikaṃ tataścāpi madhyamāṃ parikalpayet
36.90 tarjanīvadanāmā ca pañcabhistaiḥ kaniṣṭhikā saptārdhaṃ caturyavārdhaṃ ca pañcārdhaṃ caturardhakam
36.91 triyavārdhaṃ ca vistāramaṅguṣṭhādinakhasya tu svavistārādyavādhikyaṃ nakhānāṃ dīrghamucyate
36.92 aṅguṣṭhaṃ tu dviparvaṃ syāccheṣāḥ parvatrayānvitāḥ sarvāsāṃ mūlavistārādagramaṣṭāṃśahīnakam
36.93 rekhātrayayutaṃ kuryāttalaṃ pāṇyorjanārdana kakṣayorantaraṃ cātha trayoviṃśāṅgulaṃ bhavet
36.94 hikkāstanāntare tāramardhādhikatrayodaśam stanayorantaraṃ tadvat stanayormaṇḍale’pi ca
36.95 dvidvyaṅgulaṃ bhavettāraṃ tanmadhye cāpi cūcukam yavadvitayavistāraṃ yavotsedhayutaṃ bhavet
36.96 vakṣasaścāpi vistāraṃ sārdhamaṣṭādaśāṅgulam udarasya tu vistāraṃ tithyaṅgulaṃ tu sārdhakam
36.97 nābhiḥ pradakṣiṇāvartastadvistāraṃ tu ṣaḍyavam nimnaṃ yavadvayaṃ vidyāttāraṃ śroṇīgataṃ tu yat
36.98 taccāpyardhādhikaireva bhavetsaptadaśāṅgulaiḥ kaṭipradeśavistāraṃ navabhiśca daśāṅgulam
36.99 bhūtāṅgulaṃ yavādhikyaṃ meḍhrāyāmamihocyate muṣkaśca caturaṅgulyo vistārāyāmataḥ samaḥ
36.100 kolakaṃ tu yavādhikyaṃ tanmeḍhrasya tu vistaram ūrumūlasya vistāraṃ trayodaśāṅgulaṃ bhavet
36.101 adhastādūruvistāraṃ dvādaśāṅgulakaṃ bhavet janumadhyasya vistāraṃ navamātramudāhṛtam
36.102 jaṅghāmūlasya vistāraṃ jānuvatparikīrtitam jaṅghāmadhyamavistāraṃ saptāṅgulaṃ yavādhikam
36.103 nalakasya tu vistāraṃ vedāṅgulaṃ ca sārdhakam pañcāṅgulayavādhikyaṃ tāraṃ pādatalasya tu
36.104 pādāṅguṣṭhāyataṃ caiva dvikolakamiti smṛtam tasmādyavādhikā proktā deśinī madhyamātha ca
36.105 dvyardhamātrayutā proktā dairghyamevamudīritam trayodaśayavaṃ vidyādaṅguṣṭhasya tu vistaram
36.106 anantarā nandayavā madhyā vasuyavā smṛtā tasmādardhavihīnānyā tasmādanyārdhahīnakā
36.107 evamaṅgulivistāraṃ krameṇa parikīrtitam aṅguṣṭhādyaṅgulīnāṃ tu nakhavistāramucyate
36.108 sārdhapañcayavaṃ paścāt sārdhaṃ cāpi caturyavam caturyavaṃ tataḥ sārdhaṃ triyavaṃ dviyavaṃ kramāt
36.109 vistāreṇa samaṃ dairghyaṃ nakhānāṃ parikīrtitam vistāratriguṇaṃ nāhaṃ sarveṣu parikalpayet
36.110 daśatālottamenaivaṃ pratimāṃ parikalpayet madhyamadaśatālena kartavyā yāstu devatāḥ
36.111 tāsāṃ mānādi vakṣye’hamaṅgulaistattadudbhavaiḥ devamānavaśānmānaṃ devīnāṃ parikalpayet
36.112 karṇāntaṃ karṇanālāntaṃ hanvanataṃ vāpi kārayet bāhvantaṃ vāpi devīnāṃ devamānātprakalpayet
36.113 labdhotsedhena yanmānaṃ kuryādviṃśacchatāṅgulam uṣṇīṣātkeśaparyantaṃ vedāṅgulamiti smṛtam
36.114 tasmānnetrāntamuddiṣṭaṃ pañcāṃśaṃ pādahīnakam tato nāsāpuṭāntaṃ syādardhahīnaśarāṅgulam
36.115 nāsāpuṭācca hanvantaṃ śrutyaṃśaṃ pādahīnakam hanoḥ kaṇṭhācca bhāgaṃ syātkaṇṭhācca hṛdayāntataḥ
36.116 trayodaśāṅgulaṃ jñeyaṃ tasmānnābhyantakaṃ tathā tasmācca yoniparyantaṃ tathaiva parikalpayet
36.117 tasmācca jānuparyantaṃ ṣaḍviṃśāṅgulamucyate caturaṃśaṃ bhavejjānu jaṅghā coruvaducyate
36.118 bhāgaṃ pādatalotsedhaṃ tasyāyāmamathocyate vikārāṃśaṃ tadāyāmaṃ bhāgamaṅguṣṭhadairghyakam
36.119 tarjanī tatsamā jñeyā hīnārdhārdhāṅgulāḥ parāḥ ravinandayavairaṣṭasaptabhiḥ ṣaḍbhireva ca
36.120 aṅguṣṭhādikaniṣṭhāntamaṅgulīnāṃ tu vistṛtam tattattārārdhamānena nakhavistāramucyate
36.121 pādāgramadhyapārṣṇīnāṃ ṣaṭpañcacaturaṅgulam vistāraṃ gulphavistāraṃ bhūtāṅgulamiti smṛtam
36.122 nalakāvistāraṃ cāpi vedāṅgulamiti smṛtam jaṅghāmadhyamavistāraṃ ṣaṇmātramiti kīrtitam
36.123 jānu saptāṃśavistāraṃ mukhamūruviśālakam caturviṃśatimātraṃ tu kaṭivistāramucyate
36.124 śroṇīlalāṭaṃ teṣveva ṣaṇmātramiti kīrtitam aśvatthapatravadyonirvistāraṃ caturaṅgulam
36.125 śroṇīvistāramānaṃ tu viṃśadaṅgulamucyate nābhiḥ pradakṣiṇāvartā gambhīraṃ ṣaḍyavaṃ bhavet
36.126 vistāraṃ ca tathaiva syānnābhideśasya vistaram ekādaśāṅgulaṃ jñeyaṃ tadūrdhve codarasya tu
36.127 trayodaśāṅgulaṃ tāraṃ stanādhastātprakalpayet stanatāraṃ navāṅgulyaṃ cūcukaṃ tryaṅgulaṃ bhavet
36.128 vistārārdhaṃ stanotsedhaṃ tasya pañcāṅgulārdhakam tadunnataṃ yavaṃ vidyātkakṣayorantaraṃ tataḥ
36.129 bhavetsaptadaśāṅgulyaṃ bāhubhyāṃ ca tadūrdhvataḥ ekaviṃśāṅgulaṃ tāraṃ hikkāsūtraṃ tato bhavet
36.130 bāhudīrghaṃ ca ṣaḍviṃśamaṅgulaṃ kūrparaṃ tataḥ netrāṅgulaṃ bhavetpaścādaṣṭādhikadaśāṅgulam
36.131 prakoṣṭhaṃ tu talaṃ cāpi saptāṅgulamitīritam ṣaḍaṃśaṃ madhyamādairghyaṃ pañcāṃśā tarjanī bhavet
36.132 tathaivānāmikādairghyaṃ kaniṣṭhā caturaṅgulā tathaivāṅguṣṭhadairghyaṃ syādvistāraṃ tadgataṃ punaḥ
36.133 navasaptāṣṭasaptartuyavairaṅguṣṭhapūrvakam mūlādagre kṣayaṃ cāpi tattadaṣṭāṃśamucyate
36.134 munivedaśarairvedarandhrairapi yavaiḥ kramāt aṅguṣṭhādinakhānāṃ tu tāramagniyavaṃ tataḥ
36.135 kaniṣṭhāyāṃ tu kurvīta tattaddairghyaṃ yavādhikam kaniṣṭhānāmikāmadhyādeśinyaśca triparvakāḥ
36.136 aṅguṣṭhaṃ tu dviparvaṃ syāttale tāraṃ ṣaḍaṅgulam maṇivandhasya vistāraṃ vahnyaṅgulamudīritam
36.137 kūrparaṃ tu śarāṅgulyaṃ bāhumadhyaṃ ṣaḍaṅgulam saptāṅgulaṃ bhavedbāhumūlaṃ caiva krameṇa vai
36.138 saptāṅgulaṃ bhavetkaṇṭhe vistāraṃ tu tato mukhe rudrāṅgulaṃ tu vistāramevaṃ tāraṃ prakīrtitam
36.139 daśatālena madhyena strīmānamiti kīrtitam adhame daśatāle tu bhājite ṣoḍaśādhikaiḥ
36.140 aṅgulānāṃ śataistaistairaṅgakalpanamucyate uṣṇīṣakaṇṭhajānūnāṃ talasyāpi samucchrayam
36.141 caturaṅgulamuddiṣṭaṃ pratyekaṃ tu viśeṣataḥ sārdhaṃ ravyaṅgulaṃ vaktraṃ tadvadvakṣastathodaram
36.142 tadvanmeḍhraṃ samuddiṣṭaṃ pañcaviṃśāṅgulaṃ tataḥ ūrumānaṃ tathā jaṅghā śeṣaṃ pūrvavadācaret
36.143 kanyase daśatāle tu devānevaṃ prakalpayet navatālottamaṃ cāpi tālagaṇyamathocyate
36.144 mūrdhni keśāntamānaṃ tu caturaṅgulamucyate keśāntādakṣisūtrāntaṃ tasmāccaiva puṭāntakam
36.145 puṭāntāddhanuparyantaṃ pratyekaṃ caturaṅgulam ardhāṅgulaṃ gale vṛddhiḥ kaṇṭhaṃ sārdhaguṇāṅgulam
36.146 kaṇṭhāddhṛddeśaparyantaṃ tasmānnābhyantameva ca nābhermeḍhrāntakaṃ cāpi pratyekaṃ dvādaśāṅgulam
36.147 ūrū dvitālamānena jānū vedāṅgulau smṛtau jaṅghā dvitālamānena talau ca caturaṅgulau
36.148 navatālottamaṃ proktaṃ gaṇyamānavaśāddhare vedāṅgulavihīnaṃ syānnavatālasya madhyamam
36.149 navatālottamāttasmāddhrāsasthānamathocyate jaṅghāyāmaṅgulaṃ proktamūrāvaṅgulameva hi
36.150 meḍhradeśe’ṅgulaṃ caiva vaktre cāpyaṅgulaṃ bhavet evaṃ madhyamatālaṃ syād adhame navatālake
36.151 hikkānābhyantare hīnaṃ netrāṅgulamudīritam ūrāvekāṅgulaṃ tadvajjaṅghāyāmaṃ prakīrtitam
36.152 navatālādhamaṃ proktamaṣṭatālamathocyate dvimātraṃ tu śiro jñeyaṃ mukhamekādaśāṅgulam
36.153 kaṇṭhāyāmaṃ trimātraṃ syāt kaṇṭhāddhṛdayameva ca hṛddeśānnābhiparyantaṃ mukhāyāmavadiṣyate
36.154 nābhestu meḍhraparyantaṃ paṅkyaṅgulamudīritam ekaviṃśāṅgulaṃ caivamūrvoścāpi prakalpayet
36.155 jānu trimātramuddiṣṭaṃ jaṅghā coruvaducyate trimātraṃ syāttalotsedhamuktaṃ syādvasutālakam
36.156 munitālamatho vakṣye tālagaṇyāṅgulena tu uṣṇīṣamaṅgulaṃ jñeyaṃ vaktraṃ rudrāṅgulaṃ bhavet
36.157 kaṇṭhaṃ triyaṅgulaṃ jñeyaṃ kaṇṭhānnābhyantakaṃ tataḥ aṣṭādaśāṅgulaṃ sārdhaṃ nābhermeḍhramataḥ param
36.158 sārdhaṃ vasvaṅgulaṃ jñeyamūruścaikonaviṃśakaḥ jānū triyaṅgulau jñeyau jaṅghā coruvadiṣyate
36.159 tataḥ pādatalotsedhaṃ jānuvatparikalpayet saptatālamiti proktaṃ ṣaṭtālamadhunocyate
36.160 uṣṇīṣamaṅgulaṃ jñeyaṃ vaktraṃ rudrāṅgulaṃ bhavet kaṇṭhaṃ ca tryaṅgulaṃ tatra kaṇṭhānmeḍhrāntameva ca
36.161 ekonaviṃśadaṅgulyamūrumadhyāṅgulaṃ bhavet sārdhaṃ jānu trimātraṃ syājjaṅghā coruvadiṣyate
36.162 jānuvatsyāttalotsedhaṃ ṣaṭtālamiti kīrtitam pañcatālamatho vakṣye tālagaṇyena bhājite
36.163 uṣṇīṣamaṅgulaṃ jñeyaṃ mukhaṃ nandāṅgulaṃ bhavet grīvā tu dvyaṅgulocchreyā tasmānmeḍhrāntameva hi
36.164 ekaviṃśāṅgulaṃ jñeyamūruḥ syāddvādaśāṅgulaḥ dvyaṅgulaṃ tu bhavejjānu jaṅghā rudrāṅgulaṃ bhavet
36.165 dvyaṅgulaṃ tu talotsedhamuktaṃ syātpañcatālakam catustālamatho vakṣye tatra labdhāṅgulaiḥ kramāt
36.166 aṅgulaṃ syāttaduṣṇīṣaṃ vaktramarkāṅgulaṃ bhavet kaṇṭhaṃ dvyaṅgulamānaṃ syāt kaṇṭhātsaptāṅgulaṃ tataḥ
36.167 hṛdayāntaṃ samuddiṣṭaṃ hṛdayānnābhistathaiva ca tasmācca meḍhraparyantaṃ ṣaḍaṅgulamudīritam
36.168 ūruḥ pañcāṅgulotsedho jānu syādaṅguladvayam jaṅghā vedāṅgulā jñeyā talotsedhaṃ tu jānuvat
36.169 catustālamiti proktaṃ guṇatālamataḥ śṛṇu uṣṇīṣamaṅgulaṃ proktaṃ vaktramaṣṭāṅgulaṃ bhavet
36.170 kaṇṭhaṃ netrāṅgulaṃ jñeyaṃ kaṇṭhānmeḍhrāntameva ca manvaṅgulaṃ tu vijñeyamūrurvedāṅgulo bhavet
36.171 jānu ca dvyaṅgulaṃ jñeyaṃ jaṅghā ca tryaṅgulā smṛtā talaṃ jānuvaduddiṣṭamevamuktaṃ tritālakam
36.172 evaṃ mānaṃ samuddiṣṭaṃ samāsāttālaniścitam pramāṇādanyamānāni yathāyuktyā prakalpayet
36.173 sarveṣveteṣu tāleṣu taistālairuktakṣaṇaiḥ yāḥ kriyante surāṇāṃ tu pratimā devasattama
36.174 tāsāṃ sāmānyataḥ proktaṃ sarvāsāṃ lakṣaṇaṃ mayā viśeṣalakṣaṇaṃ vakṣye tacchṛṇu tvaṃ janārdana
36.175 pūrvaṃ liṅgodbhavaṃ rūpaṃ sukhāsīnaṃ dvitīyakam tṛtīyaṃ gaurisahitamunmattaṃ syāccaturthakam
36.176 pañcamaṃ tu bhavedrūpaṃ kaṅkāladharameva ca nṛttarūpaṃ tu ṣaṣṭhaṃ syāttrimūrti saptamaṃ bhavet
36.177 cakraprasādarūpaṃ syādaṣṭamaṃ navamaḥ tataḥ candraśekharamuddiṣṭaṃ devyardhaṃ daśamaṃ bhavet
36.178 evaṃ māheśvaraṃ proktaṃ rūpāṇāṃ daśakaṃ mayā atha raudraṃ pravakṣyāmi rūpaṃ nānāvidhaṃ bhavet
36.179 prathamaṃ dakṣiṇāmūrti dvitīyaṃ kāmanāśanam tṛtīyaṃ kālanāśaṃ syādvaivāhyaṃ syāttataḥ param skandomāsahitaṃ paścātpañcamaṃ parikīrtitam jalaṃdharavadhaṃ ṣaṣṭhaṃ haryardhaṃ saptamaṃ bhavet
36.180 aṣṭamaṃ tu vṛṣārūḍhaṃ navamaṃ tripurāntakam viṣasaṃharaṇaṃ paścāddaśamaṃ parikīrtitam
36.181 yadyadrūpaṃ bhavettattat sarvaṃ raudrāṃśameva hi trividhaṃ tatsamuddiṣṭaṃ sarvarūpaṃ janārdana
36.182 acalaṃ ca calaṃ cāpi tritayaṃ syāccalācalam acalaṃ mṛṇmayaṃ proktaṃ śūlasthāpanapūrvakam
36.183 calaṃ lohamayaṃ proktaṃ sikthakarmapuraḥsaram śilādārumayaṃ sarvaṃ calācalamiti smṛtam
36.184 mṛṇmaye lohaje vāpi saṃskāro dārusikthayoḥ pūrvedyureva kartavyastadvidhānaṃ tathocyate
36.185 asanakhadiracandanāḥ samārāḥ suratarusaptadalau ca rājavṛkṣaḥ vakulapanasaveṇuvṛkṣā daśa kathitāḥ pratimāsu śūlayogyāḥ
36.186 jaṅghorudaṇḍau kaṭidaṇḍayuktau brahmākhyamanyaṃ pratimānurūpam vakṣobhavaṃ bāhubhavaṃ prakoṣṭhaṃ kṛtvoktavṛkṣairadhivāsayettān
36.187 yatra yatpratimārūpaṃ prāsāde sthāpyate hare tasyāgre sthaṇḍilaṃ kṛtvā śālibhirvimalaistataḥ
36.188 padmamaṣṭadalaṃ tatra karṇikākesarairyutam ālikhya tatra vinyasya śūlaṃ sikthamathāpi vā
36.189 kṣālitaṃ śoṣitaṃ caiva sarvātmahṛdayena tu puṇyāhaṃ vācayitvātha tasyāgre homamācaret
36.190 tadarthaṃ sthaṇḍilaṃ kṛtvā saikataṃ vidhivattataḥ agnimādhāya vidhivattatraiva juhuyātsudhīḥ
36.191 samidājyacarūṇāṃ tu pratyekaṃ tu daśāhutiḥ tattadgāyatrimantreṇa samiddhomaṃ samācaret
36.192 mūlenājyaṃ tato hutvā hṛdā vai homayeccarum dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā pratidravyaṃ spṛśedguruḥ
36.193 tattanmūlena mantreṇa pūrṇāṃ hutvā samāpayet evaṃ kṛtvādhivāsaṃ tu śūlamuddhṛtya deśikaḥ
36.194 sumuhūrte sulagne tu sthāpanaṃ śilpinā bhavet sthāpanātparamevāntaḥ praviśya bhavanodaram
36.195 garbhe kṛtvā navapadaṃ catvāriṃśatpadottaram teṣāṃ brahmapadaṃ madhye bhavedekaṃ tu bāhyake
36.196 daivikādipadānyaṣṭau tadbāhye cāpi mānuṣam padaṣoḍaśakaṃ bāhye paiśācaṃ paritaḥ sthitam
36.197 tatraiva mānuṣapade śūlasya sthāpanaṃ hṛdā ratnādīni ca vinyasya reṇūstatra ca lopayet
36.198 nālikerabhavaiḥ kośakulaiḥ kṛtvā dṛḍhaṃ yathā rajjuṃ tenaiva tacchūlamāpādatalamastakam
36.199 veṣṭayitvā mṛdā hyaṅgaṃ kuryātsaṃskṛtayā tataḥ tatsaṃskāraḥ puraivoktastataścārcāṃ śanaiḥ śanaiḥ
36.200 kalpayet kalpavaryaistu sarvakarmasu kovidaiḥ tasya mṛtpratimāyāścāpyābhāsaṃ pratidāpayet
36.201 lakṣaṇena samopetā sarvā karatalāṅguliḥ bere śilāmaye tatra varṇaśobhā vidhīyate
36.202 tatraikaṃ kalaśaṃ sthāpyaṃ śeṣaṃ mṛṇmayavadbhavet pratimā lohajā yā syāt sthāpyāmarapade hi sā
36.203 śailā yogyā tu sāmrājye sthāpyā divyapade’pi vā ratnalohaśilādyaistu vyaktaliṅgaprakalpane
36.204 strīpuṃvibhāgastatraiva neṣṭastatraiva saṃkaraḥ avyaktobhayayoriṣṭau liṅgayorvastusaṃkarau
36.205 lohe tu pratimārūpe kuryātsikthamayaṃ purā yaduktaḥ pratimābhedastadvidhānamathocyate
36.206 liṅgamadhyasthitaṃ devaṃ trinetraṃ tu caturbhujam raktavarṇaṃ prasannāsyaṃ sarvābharaṇabhūṣitam
36.207 taṭāmakuṭasaṃyuktaṃ dakṣiṇottarayoḥ kramāt candragaṅgāsamāyuktaṃ vyāladhuttūrasaṃyutam
36.208 vāmadakṣiṇayoścāpi liṅgamadhye prakalpayet adhonapādyathā dṛśyaṃ maulirūrdhvaṃ tathaiva ca
36.209 tattriyaṃśaṃ ca dṛśyaṃ syādagre mūle ca kārayet brahmāṇaṃ haṃsarūpaṃ tu viṣṇuṃ potrimukhaṃ tathā
36.210 brahmaviṣṇū ca kartavyau kṛtāñjalipuṭau sthitau dakṣiṇetarayoścāpi liṅgasya vimalaṃ tataḥ
36.211 sukhāsīnaṃ ca kartavyamāsanaṃ paṅkajāsanam kuñcitaṃ dakṣiṇaṃ pādaṃ vāmapādaṃ pralambitam
36.212 caturbhujaṃ trinetraṃ ca sarvābharaṇabhūṣitam śeṣaṃ pūrvavaduddiṣṭaṃ tasya pārśve’tha vāmake
36.213 karaṇḍamakuṭopetāṃ gaurīṃ kuryādidvabāhukām śyāmavarṇāṃ trinetrāṃ ca kiṃcitprasmitasaṃyutām
36.214 kuñcitālambitau tasyāḥ pādau dakṣiṇavāmakau vāmahastatalaṃ pīṭhe nyasya kundaṃ tu dakṣiṇe
36.215 kaṭakāmukhamābadhya karamekāsanasthitām āsīnaṃ prathamaṃ proktaṃ dvitīyamadhunocyate
36.216 pūrvavatkalpitasyāṅke vāme gaurīṃ prakalpayet devasya vāmahastaṃ tu devyāśca makuṭe sthitam
36.217 kṛtvā devasya cāpyaṅke devyāśca dakṣiṇaṃ karam devyāvṛttaṃ kārayeduktamāsīnaṃ ca dvitīyakam
36.218 saṃsthitaṃ ca dvidhā kāryamāsīnoktaprakārataḥ aṅkāropaṇamadhyasyedekāsanagataṃ bhavet
36.219 śeṣaṃ pūrvavaduddiṣṭam unmanastvadhunocyate rasaśvetaṃ prasannāsyaṃ kuñcitākīrṇamūrdhajam
36.220 pādukopari vinyastapādayugmasaroruham tayorvāmetaraṃ kuryātkṣipyamāṇasupādukam
36.221 susthitaṃ vāmapādena samabhaṅgasamanvitam dakṣiṇaṃ hariṇālīḍhamanyaḍḍamarukaṃ dadhat
36.222 bhikṣāpātraṃ ca piṅchaṃ ca vāmabhāge vahatkare nāgamekhalasaṃyuktaṃ gaṇanāthena caiva hi
36.223 gāyatā vahatā bhikṣāpātraṃ vāme tu dhāvinā evaṃ bhikṣāṭanaṃ proktaṃ kaṅkālamadhunocyate
36.224 śvetavarṇaṃ prasannāsyaṃ jaṭāmakuṭasaṃyutam nāgakaṅkaṇasaṃyuktaṃ nāgamekhalasaṃyutam
36.225 divyāmbaradharaṃ devaṃ pūrvavatpādukāṅghrikam dakṣiṇaṃ hariṇālīḍhaṃ vāme kaṅkālakaṃ tathā
36.226 karābhyāmitarābhyāṃ ca ḍhakkāvādanatatparam vahatā śirasā bhikṣāpātramanyena gāyatā
36.227 chatraṃ ca vahatānyena vṛṣamānayatāpi ca gaṇenānugataṃ devamanekena mahaujasā
36.228 strīgaṇairanuyātaṃ ca bahubhiḥ kāmamohitaiḥ kaṅkālarūpamuddiṣṭaṃ nṛttarūpamathocyate
36.229 śvetavarṇaṃ prasannāsyaṃ dvipacarmakṛtāmbaram kiṅkiṇīkṛtanāgendraṃ bakapicchadharaṃ tathā
36.230 viprakīrṇajaṭābhāramapasmāropari sthitam dakṣiṇena tu pādena kuñcitenetareṇa tu
36.231 bānvantamuddhṛtenāpi pāṇyantaṃ lambitena ca virājantaṃ caturhastamabhayaṃ dakṣiṇe dadhat
36.232 dundubhiṃ cānyabhāge tu vahnimekena cāparam prasāritakaraṃ tiryaggītanṛttaṃ janārdana
36.233 bhujaṅgatrāsamityuktaṃ vāme gaurīsamanvitam ekāsanasthayā vāpi saṃdhyānṛttamathocyate
36.234 dakṣiṇaṃ susthitaṃ pādaṃ vāmapādaṃ tu kuñcitam dakṣiṇe’bhayaṭaṅkau ca pāśanāgau ca vāmake
36.235 dadhaccaturbhirhastaiśca jaṭāmakuṭasaṃyutam idamanyannṛttarūpaṃ tṛtīyamadhunocyate
36.236 vāmaṃ tu kuñcitaṃ kiñcidapasmāropari sthitam anyapādaṃ śirodeśe cordhve daṇḍavaduddhṛtam
36.237 viṃśaddhastasamopetaṃ śūlādyāyudhasaṃyutam vīṇādivādyasaṃyuktaṃ daṇḍapādamiti smṛtam
36.238 nṛttarūpaṃ tridhā bhinnaṃ bhavedevaṃ janārdana mūrtirūpamidaṃ vakṣye raktavarṇaṃ trinetrakam
36.239 varadābhayahastaṃ ca kṛṣṇāparaśusaṃyutam jaṭāmakuṭasaṃyuktamekapādaṃ susaṃsthitam
36.240 dakṣiṇetarayoścāpi pārśvayorubhayorapi kaṭipradeśe cordhve tu brahmaviṣṇvardhakāyayuk
36.241 strīmānavattayormānaṃ brahmaviṣṇvostu kalpayet kṛtāñjalipuṭāvetau sarvalakṣaṇalakṣitau
36.242 athavā tau pṛthaksaṃsthau sarvāvayavasaṃyutau devasya pārśvayoḥ kuryādetadviṣṭaramāsthitau
36.243 mūrtirūpamidaṃ proktaṃ cakradānamathocyate gaurīsamanvitaṃ devaṃ kṛtvā tasyaiva dakṣiṇe
36.244 viṣṇurūpaṃ ca kṛtvātha kṛtāñjalipuṭaṃ sthitam tasya haste dadaccakraṃ rūpaṃ taccakradaṃ bhavet
36.245 cakraprasādamuddiṣṭaṃ candraśekharamucyate trinetraṃ caturbhujaṃ caiva jaṭāmakuṭasaṃyutam
36.246 candrāvayavalakṣmāṇaṃ gaurīyuktamṛju sthitam kṛṣṇāparaśusaṃyuktaṃ varadābhayahastakam
36.247 candraśekharamuddiṣṭaṃ devyardhamadhunocyate dakṣiṇetarayo rūpaṃ śivayoḥ parikalpayet
36.248 dakṣiṇe tu dvihastaṃ syādvāme caikakareṇa tu abhayaṃ paraśuṃ dakṣe vāme syātkaṭakāmukham
36.249 kiṃcidbhaṅgasamāyuktaṃ lalāṭe cārdhanetrayuk karaṇḍamakuṭopetaṃ devīdeveśayorbhavet
36.250 dakṣiṇe raktavarṇaṃ tu vāme śyāmanibhaṃ bhavet bhūṣaṇai rucirairyuktamubhayorapi pārśvayoḥ
36.251 urodeśe ca devyaṃśe ghanastanasusaṃyutam pṛṣṭhe vṛṣendrasaṃyuktaṃ vṛṣahīnamathāpi vā
36.252 evaṃ devyardhamuddiṣṭaṃ dakṣiṇāmūrtirucyate trinetraṃ caturbhujaṃ caiva kiñcitkuñcitamūrdhajam
36.253 vāmorūparivinyastadakṣiṇāṅghriṃ sitadyutim lambitaṃ vāmapādaṃ syāddakṣiṇetarayorapi
36.254 saṃdaṃśamakṣamālāṃ ca varadaṃ cānalaṃ tathā dadhatkarāgrairmunibhirnānāgotraiḥ susaṃyutam
36.255 dakṣiṇāmūrtirūpaṃ tu procyate’nyajjanārdana lambitaṃ dakṣiṇaṃ pādaṃ vāmapādaṃ prakuñcitam
36.256 tasya jānūparinyastavāmahastaprakoṣṭhakam śeṣaṃ pūrvavaduddiṣṭaṃ kāmāreridameva hi
36.257 rūpamagre sthitaṃ kāmaṃ dahannetrotthavahninā kāmārirūpamuddiṣṭaṃ kālanāśanamucyate
36.258 trinetraṃ caturbhujaṃ caiva jaṭāmakuṭasaṃyutam dakṣiṇe śūlaṭaṅkau ca sūcyāsyaṃ pāśameva ca
36.259 vāme vahatpuraḥ kālaṃ pātayacca padena tu devyā ca sahitaṃ raudraṃ sarvalakṣaṇalakṣyayā
36.260 kālanāśanarūpaṃ syād vaivāhyamadhunocyate trinetraṃ caturbhujaṃ raktaṃ jaṭāmakuṭamaṇḍitam
36.261 kṛṣṇāparaśusaṃyuktaṃ varadaṃ vāmapārśvake dakṣiṇenādyahastena dakṣiṇasthāmumāṃ vadhūm
36.262 śyāmavarṇāṃ dvinetrāṃ ca karaṇḍamakuṭānvitām kaṭakāmukhahastāṃ tu vāmato dakṣiṇe kare
36.263 gṛhītvā kramamāṇaṃ ca kṛtvā tasyaiva vāmataḥ śaṅkhacakradharaṃ rūpaṃ kuryādviṣṇoścaturbhujam
36.264 lājapātrakaraṃ vāpi bhṛṅgārakarameva vā brahmāṇamagrato devaṃ caturvaktraṃ caturbhujam
36.265 akṣamālāṃ sruvaṃ pārśve dakṣiṇe tu tathottare kamaṇḍaluṃ jalaṃ caiva vahantaṃ devavāmake
36.266 āsīnaṃ hemavarṇābhaṃ prasannaṃ kārayettataḥ lakṣmīmumānugāṃ kuryāttāṃ pṛṣṭhe śliṣya saṃsthitām
36.267 agre havirbhujaṃ cāpi jvālārūpaṃ prakalpayet ekāsanagatānsarvānevamevaṃ prakalpayet
36.268 evaṃ vaivāhyarūpaṃ syāt skandomāsahitaṃ śṛṇu umārudrātmake rūpe sukhāsīne prakalpayet
36.269 kṛṣṇāparaśuhastaṃ ca varadābhayadaṃ tathā kuñcitālambite pāde vāmadakṣiṇayoḥ kramāt
36.270 devyā rūpaṃ ca kartavyaṃ dakṣiṇe kaṭakāmukham vāmaṃ pīṭhopari nyastaṃ hastayoḥ parikalpayet
36.271 pādayorlambitaṃ vāmaṃ dakṣiṇaṃ syātprakuñcitam tayormadhye guhaṃ kuryāddevotsedhāṣṭabhāgike
36.272 ekabhāgaṃ tadutsedhaṃ sārdhenaikena vā bhavet dvinetraṃ caturbhujaṃ raktaṃ bālarūpamaninditam
36.273 skandomāsahitaṃ proktaṃ jalaṃdharavadhaṃ śṛṇu vikīrṇamūrdhvajaṃ śāntaṃ dakṣiṇetarayoḥ kramāt
36.274 analamakṣasūtraṃ ca vahantamapareṇa tu dakṣiṇena tu tarjanyā darśayantaṃ jalaṃdharam
36.275 vāmajānuni vāmaṃ ca bāhuṃ nyasyotkuṭāsanam paryaṅkabandhasaṃyuktaṃ somaṃ somavibhūṣaṇam
36.276 agre jalaṃdharaṃ kruddhaṃ cakreṇa vinipātitam kuryāddaivamidaṃ rūpaṃ haryardhamadhunocyate
36.277 dakṣiṇetarayoścāpi rudranārāyaṇātmakam raktaṃ kṛṣṇaṃ tathā rūpamekaśaṅkhavahaṃ tathā
36.278 abhayaṃ varadaṃ caiva lalāṭe cordhvalocanam dakṣiṇe mūrdhniṃ candraṃ ca vāmorasi ca kaustubham
36.279 haryardhamiti nirdiṣṭaṃ vṛṣārūḍhamihocyate caturbhujaṃ trinetraṃ ca jaṭāmakuṭasaṃyutam
36.280 kṛṣṇāparaśusaṃyuktaṃ varadābhayapāṇinam somaṃ vṛṣāśritaṃ cāpi kuryādvai vṛṣavāhanam
36.281 athavā dvibhujaṃ kuryājjaṭāmakuṭasaṃyutam kūrparaṃ dakṣiṇaṃ caiva vṛṣamūrdhni niveśitam
36.282 anyaṃ kaṭyāśritaṃ hastaṃ pādayordakṣiṇāṅghrikam vāmāṅghrerupari nyastaṃ kiṃcidbhaṅgasamanvitam
36.283 vṛṣavāhaṃ dvidhā proktaṃ tripurāntakamucyate jaṭāmakuṭasaṃyuktaṃ kṛṣṇāparaśusaṃyutam
36.284 dhanurbāṇasamāyuktaṃ kiṃcidbhaṅgasamanvitam pārvatyā ca samopetaṃ dvibhujaṃ vā prakalpayet
36.285 vāmadakṣiṇayoścāpi śaraṃ cāpadharaṃ dadhat rathasya nābhyāṃ kurvīta saguhaṃ savināyakam
36.286 tripuraghnaṃ samuddiṣṭaṃ viṣasaṃharaṇaṃ śṛṇu pārvatyā sahitaṃ caiva sukhāsīnaṃ varāsane
36.287 kṛṣṇāparaśusaṃyuktamabhayaṃ ca dadhatkaraiḥ dakṣiṇe garalaṃ cānye sarvadevanamaskṛtam
36.288 kuryādrūpamidaṃ saumyaṃ viṣasaṃharaṇātmakam māheśvaraṃ tathā raudraṃ rūpāṇāṃ viṃśakaṃ kramāt
36.289 proktamevamayo vakṣye rūpaṃ vai vaiṣṇavādikam kirīṭamakutopetaṃ śyāmavarṇaṃ dvinetrakam
36.290 śaṅkhacakradharaṃ caiva śrīvatsāṅkitavakṣasam daṇḍābhayadharaṃ devaṃ pītāmbarasamanvitam
36.291 śrībhūmisahitaṃ caiva sukhāsīnaṃ sthitaṃ tu vā śayānaṃ vāpi tadrūpaṃ kalpayetkalpavittamaḥ
36.292 nṛsiṃharūpaṃ vā kuryācchaṅkhacakradharaṃ tathā kukkuṭāsanamāsīnamāttaparyaṅkabandhanam
36.293 jānudvayoparinyastakūrparadvayamujjvalam susitaṃ sagaṇaṃ caiva kārayetpīṭhalocanam
36.294 brāhmaṃ caturbhujaṃ rūpaṃ jaṭāmakuṭasaṃyutam caturvaktraṃ prasannāsyaṃ sarvābharaṇabhūṣitam
36.295 baddhaṇḍātakaṃ caiva prodbhinnanavayauvanam pīnonnatakucaṃ cāru viśālajaghanasthalam
36.296 śūlaṃ pāśaṃ patākaṃ ca kaṭakāmukhameva ca dakṣiṇetarayoścaiva hastayoḥ parikalpayet
36.297 āsīnaṃ saṃsthitaṃ cāpi paṅkajāsanamadhyame athavānyaprakāreṇa tadīyaṃ rūpamucyate
36.298 ekavaktraṃ prasannāsyaṃ karaṇḍamakuṭānvitam dvinetraṃ dvibhujaṃ caiva śyāmapītanibhaṃ tathā
36.299 tadīyaṃ dakṣiṇaṃ hastaṃ kaṭakāmukhamucyate vāmapāṇitalaṃ cāpi kārayedviṣṭarāśritam
36.300 kuñcitaṃ vāmapādaṃ tu dakṣiṇaṃ syādvilambitam atha vāmoruvinyastamasya vāmakaraṃ sthitam
36.301 pūrvavaddakṣiṇaṃ hastaṃ sarvābharaṇabhūṣitam evaṃ śaktidvirūpaṃ syād vaināyakamataḥ śṛṇu
36.302 trinetraṃ gajavaktraṃ ca karaṇḍamakuṭānvitam ṭaṅkapāśadharaṃ cāpi dantalaḍḍukadhāri ca
36.303 ekadantaṃ pralamboṣṭhaṃ nāgayajñopavītadhṛk raktāmbaraṃ raktanibhamāsīnaṃ saṃsthitaṃ tu vā
36.304 nṛttaṃ vāpi prakartavyaṃ skandarūpamataḥ śṛṇu ṣaṇmukhaṃ dvādaśakaraṃ dvādaśākṣaṃ tathaiva ca
36.305 mayūravāhanaṃ caiva dakṣiṇe tvabhayaṃ tathā śaraṃ khaḍgaṃ ca śaktiṃ ca vajraṃ daṇḍaṃ vahatkaraiḥ
36.306 itaraiḥ varacāpau ca carma pāśaṃ tathāṅkuśam triśūlaṃ ca vahaddhastairathavāpi caturbhujam
36.307 varadābhayahastaṃ ca vajraśaktidharaṃ tathā ekavaktraṃ prasannāsyaṃ raktavarṇaṃ trinetrakam
36.308 āsīnaṃ saṃsthitaṃ vāpi karaṇḍamakuṭānvitam dvibhujaṃ vāpi kartavyaṃ muṇḍaṃ daṇḍadharaṃ tathā
36.309 vāmahastaṃ tu tasyaiva vāmakaṭyāśritaṃ bhavet skandarūpaṃ tridhā proktaṃ saurarūpaṃ sanātanam
36.310 prabhāmaṇḍalasaṃyuktaṃ dvinetraṃ ca dvibāhukam raktarūpadharaṃ raktavāsasā ca samanvitam
36.311 padmoṣari sthitaṃ padmahastamārjavasaṃsthitam daurgaṃ rūpaṃ trinetraṃ ca karaṇḍamakuṭānvitam
36.312 aṣṭahastaṃ tathā śyāmaṃ pīnonnatapayodharam dakṣiṇe’bhayavajraṃ ca khaḍgacakraṃ vahatkaraiḥ
36.313 śārikāśaṅkhacarmāṇi dhanuścāpi tathetaraiḥ māhiṣe śirasi nyastacaraṇāruṇapaṅkajam
36.314 baddhacaṇḍātakaṃ caiva kiṃcidbhaṅgasamanvitam evaṃ daurgaṃ samuddiṣṭaṃ kṣetreśasya trilocanam
36.315 nagnamaṣṭabhujaṃ caiva kiṅkiṇīmālayā yutam unmukhaṃ pātakaṃ caiva dadhanmūrdhni bhayaṃkaram
36.316 daṃṣṭrākarālavadanamūrdhvakeśaṃ ghanadyuti dakṣiṇe śūlakhaḍgaṃ ca pāśaṃ ḍamarukaṃ vahat
36.317 vāme kapālamastraṃ tu ghaṇṭāṃ cāpaṃ ca kārmukam ṛjvāyataṃ sthitaṃ rūpaṃ nū pureṇa samanvitam
36.318 caturbhujaṃ vā kurvīta śūlaṃ ḍamarukaṃ vahat dakṣiṇe’nye kapālaṃ ca pāśaṃ cāpi surārcitam
36.319 caṇḍeśasyātha rūpaṃ tu caturhastaṃ trinetrakam vikīrṇamūrdhajaṃ śūlaṃ pāśaṃ cāpi vahatkaraiḥ
36.320 kṛtāñjalipuṭaṃ kuryādāsīnaṃ saṃsthitaṃ tu vā athavā dvibhujaṃ kuryāddvinetraṃ ca kṛtāñjalim
36.321 kūrpare kṛtaṭaṅkaṃ vā sthitamāsīnameva vā athavā dakṣiṇe haste gṛhītvā ṭaṅkamudyatam
36.322 vāmajānūparinyastavāmahastaṃ varāsane āsīnaṃ caṇḍarūpaṃ tu kuryādvāpi yathecchayā
36.323 caṇḍarūpamiti proktaṃ moṭyā rūpaṃ dvilocanam bimbāṃśukaṃ prasannāsyaṃ lambitāṅghridvayaṃ bhavet
36.324 dakṣiṇe kaṭakāhastaṃ vāmamapyāsanāśritam jyeṣṭhārūpaṃ tathā kāryaṃ dakṣiṇetarapārśvayoḥ
36.325 puṃstrīrūpakamanyatsyātpuṃrūpaṃ vṛṣavaktradhṛk kākadhvajasamopetamatha śāstuḥ suyauvanam
36.326 śyāmavarṇaṃ dvinetraṃ ca dvibāhuṃ kīrṇamūrdhajam dakṣiṇe daṇḍabhṛddhaste vāmahastaṃ pralambitam
36.327 āsīnaṃ saṃsthitaṃ vāpi kārayedatha dikpatīn indraṃ śyāmaṃ yamaṃ kṛṣṇaṃ varuṇaṃ sphaṭikaprabham
36.328 hemavarṇaṃ kuberaṃ ca raktaṃ dhūmraṃ ca kṛṣṇakam śvetaṃ ca kramaśo vahniṃ nirṛtiṃ vāyumīśakam
36.329 dvinetrā dvibhujāḥ sarve nijāyudhasamanvitāḥ indraḥ kirīṭasaṃyukto vahnirūrdhvajvalacchikhaḥ
36.330 jaṭāmakuṭasaṃyukta īśānaḥ syāttrilocanaḥ karaṇḍamakuṭopetā anye sarve prakīrtitāḥ
36.331 evaṃ dikpālarūpaṃ syād mātṛrūpamataḥ śṛṇu brāhmī brahmavaduddiṣṭā māheśī ca maheśavat
36.332 kaumārī guhavajjñeyā vaiṣṇavī viṣṇurūpiṇī vārāhī potrivaktrā syādindrāṇī cendravadbhavet
36.333 sarvāḥ prasannavadanāḥ pīnonnatapayodharāḥ cāmuṇḍā tu prakartavyā trinetrā ca caturbhujā
36.334 baddhacaṇḍātakā caiva bhrukuṭīkuṭilānanā stanadvayoparikrāntaphaṇīndraphaṇabhīṣaṇā
36.335 ghaṇṭānū purasaṃyuktā vikīrṇordhvaśiroruhā puṃmuṇḍaṃ phaṇirājaṃ ca lalāṭordhve tu bibhratī
36.336 triśūlaṃ padapārśve tu dakṣiṇe ca tathottare kapālapāśasaṃyuktaṃ dadhatī bhīmavikramā
36.337 aṣṭahastāpi vā sā syācchūlakhaḍgau ca dundubhim kṣurikāṃ dadhatī savyaiḥ karairanyaiḥ kapālayuk
36.338 ghaṇṭāṃ ca sarpapāśaṃ ca sarvalokabhayaṃkarī vīrabhadro gaṇeśaśca kīrṇakuñcitamūrdhajaḥ
36.339 caturbhujastrinetraśca kṛṣṇāparaśusaṃyutaḥ sukhāsīnastu kartavyo vīrāsanayutastu vā
36.340 mātarastu sukhāsīnāḥ sarvāstāḥ parikīrtitāḥ tāsāṃ tu kuñcitaṃ pādaṃ vāmaṃ savyaṃ tu lambitam
36.341 sagaṇānāṃ tu mātṝṇāṃ rūpamevamudāhṛtam trinetrāścaturbhujāḥ sarve rudrāḥ paraśunā mṛgam
36.342 sāravantaśca kartavyā jaṭāmakuṭasaṃyutāḥ ādityāśca prakartavyāḥ sarve mārtāṇḍarūpiṇaḥ
36.343 dvibhujā vasavaḥ sarve khaḍgacarmadharāstathā karaṇḍamakuṭopetā netradvayasamanvitāḥ
36.344 trinetrāścaturbhujāścaiva varadābhayapāṇayaḥ śūlākṣamālāhastāśca vidyeśāśca prakīrtitāḥ
36.345 bhavādidevatāścāṣṭau trinetrāśca caturbhujāḥ śūlapāśadharāḥ sarve varadābhayapāṇayaḥ
36.346 dvāre nandimahākālau dvibhujau ca catuṣkarau kartavyau daṇḍahastau ca pratyālīḍhena saṃsthitau
36.347 daṃṣṭrākarālavadanau bhrukuṭīkuṭilānanau tarjayantau dviṣaḥ kruddhau trinetrau lokabhītidau
36.348 śailādistu prakartavyastrinetraśca caturbhujaḥ jaṭāmakuṭasaṃyuktaḥ śūlābhayakarānvitaḥ
36.349 vāme daṇḍākṣamālābhyāmalaṃkṛtakarastathā daṃṣṭrākarālavadano harivaktro’thavā bhavet
36.350 śrīrūpaṃ tu prakartavyaṃ paṅkajāsanasaṃsthitam karaṇḍamakuṭopetaṃ padmodbhāsikaradvayam
36.351 pītavarṇaṃ viśālākṣaṃ pīnonnatapayodharam sārasvatamato rūpaṃ caturhastaṃ trilocanam
36.352 vyākhyānamakṣamālāṃ ca pustakaṃ ca kamaṇḍalum dakṣiṇetarayoścāpi dadhacchvetābjamadhyagam
36.353 susthitaṃ dvibhujaṃ cāpi dvinetraṃ tatprakalpayet yajñopavītasaṃyuktaṃ kumbhayoniṃ ca kārayet
36.354 jaṭāmakuṭasaṃyuktaṃ lambaśmaśrudvibāhukam saṃdaṃśakuṇḍikāhastaṃ bṛhatkukṣiṃ ca vāmanam
36.355 vīṇāhastaṃ ca kurvīta nāradaṃ munisattamam aṣṭādaśagaṇāṃścaiva dvibhujāṃśca dvinetrakān
36.356 sarveṣāṃ makuṭaṃ kuryād dvādaśāṅgulamāyatam bhṛṅgīśaṃ tu trihastaṃ ca tripādaṃ ca trilocanam
36.357 tvagasthiśeṣadehaṃ ca nṛtyantaṃ saṃprakalpayet anyāngaṇeśvarāṃścāpi vāmanāñjaṭilānbahūn
36.358 bhīṣaṇānsuprasannāṃśca hrasvagrīvānmahodarān mahākāyānmahānāsānmahākarṇāṃstathāparān
36.359 siṃhāsyāndvipavaktrāṃśca nānāvarṇākṛtīṃstathā kārayetpratimārūpaṃ sarvaṃ syādupavītadhṛt
36.360 śivākhye paraśuṃ kuryādaṅgavyaktiṃ tu sarvataḥ purobhāgagatāmeva parabhāge tu varjitām
36.361 ye sārūpyaṃ narāḥ prāptāste proktā rudrakiṃkarāḥ teṣāṃ tu rūpaṃ kartavyaṃ madīyaṃ cihnamāśritam
36.362 ye bhaktāstu narā loke viśiṣṭaguṇasaṃyutāḥ teṣāṃ rūpaṃ prakartavyaṃ nṛtyadvāyacca vā punaḥ
36.363 praṇamadvā yathākāmaṃ loke’sminsurapuṅgava vṛṣasya lakṣaṇaṃ cāpi samāsācchṛṇu sāṃpratam
36.364 dvāramānena vā kuryāddvārotsedhanavāṃśake ekāṃśenādhamādyantaṃ sarvaiścāpyuttamottamam
36.365 madhye sapta pramāṇāni kalpayetkalpavittamaḥ dvārātpādādhikaṃ mānamardhādhikamathāpi vā
36.366 pādonadviguṇaṃ vātha dviguṇaṃ vā prakalpayet lāṅgūlamūlāttanmānaṃ mastakāntaṃ prakalpayet
36.367 tiraścāṃ tiryaṅmānaṃ syādaśvādīnāṃ ca kalpayet khurādi mūrdhaparyantamucchrāyaṃ ca tathā bhavet
36.368 dvyaṅgulaṃ locanaṃ proktaṃ vistāraṃ tu tadardhakam tadardhādudayaṃ kāryaṃ mukhaṃ syātṣoḍaśāṅgulam
36.369 pādahīnā tu nāsā syācchṛṅgayoścaturaṅgulam mūlaṃ syācca tayormadhyamaṣṭāṅgulamudīritam
36.370 śṛṅgocchrayo dvinetraṃ syādakṣikarṇāntaraṃ tathā tryaṅgulaṃ tu khuraṃ tasya jaṅghāsya tu śarāstathā
36.371 kapālacakramānaṃ syādadhoruḥ ṣaṭkalā bhavet tasyātha purajāṅghorumabhi mānaṃ tathaiva ca
36.372 vālaṃ syādaṅghrimūlāntaṃ tadvistāraṃ yugāṅgulam ekāṅgulapravistāraṃ tasyāgre tu prakalpayet
36.373 tanmūlaṃ netravistāraṃ śeṣaṃ yuktyā prakalpayet lohe sthitaṃ śayānaṃ vā vṛṣendraṃ parikalpayet
36.374 śailaṃ ca mārtikaṃ rūpaṃ śayānaṃ parikalpayet gale ghaṇṭāsamāyuktaṃ sakuśaṃ vā prakalpayet
36.375 vṛṣasya lakṣaṇaṃ proktamāyādividhirucyate āyo vyayastathā yonirnakṣatraṃ vāramaṃśakaḥ
36.376 ṣaḍete kalpanīyāstu sarvavastuṣu deśikaiḥ āyo dravyāyatiḥ prokto vyayo dravyavyayo bhavet
36.377 yonirdhvajaśca dhūmaśca siṃhakukkurakāstathā vṛṣabhaḥ kharanāgau ca kākaścātha prakīrtitaḥ
36.378 aśvinyādi ca nakṣatraṃ vāraḥ sūryādirucyate aṃśako’yaṃ bhaveccoro bhuktiśaktidhanaṃ nṛpaḥ
36.379 klībo’bhayaṃ vipaccānte ṛddhirityabhidhīyate trividhaṃ yattu liṅgaṃ tu meyaṃ mānāṅgulena tu
36.380 śibikārathakhaṭvādi sarvaṃ tālena mīyate prāptādamaṇṭapādīni hastamānena caiva hi
36.381 gṛhītavastuno māne tvaṅgulyādivibhājite vardhite vasubhistasmin gṛhītamiṣṭamāyatam
36.382 navabhirvardhite tasmin hṛte digbhirvyayaṃ bhavet guṇena vardhite bhūyo vasubhirvihṛte sati
36.383 yoniḥ śiṣṭa iti prokto vasubhirvardhite punaḥ bhagaṇena hṛte tasmiṅśiṣṭamaśvādibhaṃ bhavet
36.384 navabhirguṇite cātha munibhirvihṛte sati śiṣṭaṃ vāramiti proktaṃ bhūyo vedaiśca vardhite
36.385 navabhirvihṛte śiṣṭamaṃśakaṃ taskarādikam āyādhikaṃ bhavedgrāhyamagrāhyaṃ syādvyayādhikam
36.386 yoniṣu dhvajasiṃhebhavṛṣāḥ proktāḥ śubhāvahāḥ nakṣatreṣvatha caitāṃstu vipatpratyaranaidhanān
36.387 tathā candrāṣṭamarkṣaṃ ca vaināśikamataḥ param nṛpagrāmādi nakṣatrādvarjayettānprayatnataḥ
36.388 vāreṣu guruśukrajñacandrāḥ śubhakarāḥ smṛtāḥ aṃśakeṣvatha bhuktiśca nṛpaśaktidhanaṃ tathā
36.389 abhayaṃ ca tathā ṛddhiḥ ṣaḍete śobhanāḥ smṛtāḥ ardhottaraṃ śubhaṃ grāhyamagrāhyamaśubhottaram
36.390 evaṃ parīkṣya liṅgādīnkalpayetkalpavittamaḥ
<poem> ityājitākhye mahātantre kriyāpāde pratimālakṣaṇavidhiḥ ṣaṭtriṃśaḥ paṭalaḥ </poem>
Kapitel 37
saptatriṃśaḥ paṭalaḥ
37.1 lakṣaṇaṃ maṇṭapānāṃ tu vakṣye tacchṛṇu sāṃpratam hastatritayamārabhya karairojoyutaiḥ kramāt
37.2 bhavanti maṇṭapāstvekatriṃśaddhastamitāstu te ekonatriṃśatsaṃkhyātāsteṣāṃ lakṣaṇamucyate
37.3 caturaśrāḥ samāḥ sarve maṇṭapāḥ parikīrtitāḥ stambhotsedhamatho vakṣye hastena pramitaṃ kramāt
37.4 sārdhadvihastamārabhya tritryaṅgulavivardhanāt navahastāntakaṃ yāvattāvatstambhāḥ pramāṇataḥ
37.5 trayaḥpañcāśadityuktā maṇṭapānāṃ viśeṣataḥ stambhotsedhe tu vasvaṃśe nandāṃśe vā daśāṃśake
37.6 vyomāṃśaṃ tasya viṣkambhaṃ maṇṭapeṣu prakalpayet bhittipādagataṃ tāraṃ tadardhaṃ vā tripādataḥ
37.8 stambhānāmākṛtiḥ proktā pūrvaṃ prāsādalakṣaṇe stambhāyāmamiti proktaṃ paṅkimānamatha śṛṇu sapādahastamārabhya ṣaṭṣaḍaṅgulavardhanāt śarahastāntamuktāni paṅkimānāni ṣoḍaśa
37.10 athavā stambhamānena kartavyaṃ paṅkivistṛtam paṅkipādasamāyogaṃ yathāyuktyā prakalpayet ekapaṅkyā catuṣpādaḥ śrīkarākhyaśca maṇṭapaḥ paṅkitrayādvikārāṅghriḥ śrībhadra iti kīrtitaḥ
37.11 āyāmaṃ tu bhaveddhīna svasvastambhacatuṣṭayāt śrīviśāla iti proktaḥ pañcapaṅkiyutastataḥ
37.12 ṣaṭtriṃśatpādasaṃyuktaḥ pūrvavallabdhapādakaḥ tadbahiścārkapādaistu saṃyuktastadbahiḥ punaḥ
37.13 viṃśatpādaparītaśca śrībhoga iti kīrtitaḥ saptapaṅkisamāyuktaścatuṣṣaṣṭyaṅghrisaṃyutaḥ
37.14 pūrvavaddhīnapādaśca śrīkūṭa iti kīrtitaḥ navapaṅkisamāyuktaḥ śatapādasamanvitaḥ
37.15 pūrvavatklṛptapādaśca tadbāhye’rkapadānvitaḥ catvāriṃśatpadairbāhye sāṣṭabhiśca visarjitaḥ
37.16 tadbāhye’tha ca ṣaṭtriṃśadgātrairyuktaḥ samantataḥ athavā madhyame tyaktvā vedapādāṃstu tadbahiḥ
37.17 ravipādayuto bāhye hīnaviṃśatpado’pi yaḥ sarvatomukha ityukto maṇṭapo’yaṃ janārdana
37.18 mukhāyāmamatho vakṣye maṇṭapānāṃ kramoditam vistāradviguṇāyāmo yāvadbhavati maṇṭapaḥ
37.19 paṅkyāvṛtistu tāvatsyādvṛddhirekaikadhā kramāt mukhāyāme padānāṃ tu lopaṃ yupatyā prakalpayet
37.20 stambhaviṣkambhamānasya triguṇaṃ bhittivistaram sārdhaṃ ca dviguṇaṃ vāpi sārdhatriguṇameva vā
37.21 bhittistambhasya niṣkrāntiścaturaśrasya tattateḥ caturbhāgaikabhāgaṃ syādvṛttatāre’rdhato bhavet
37.22 maṇṭapasyābhito vāraṃ paṅkyā vā saṃprakalpayet vārapādocchrayaṃ mūlapādārdhaṃ saṃprakalpayet
37.23 tripādato vā kurvīta stambhākāraṃ tu mūlavat maṇṭapasya caturdikṣu nirgamaṃ saṃprakalpayet
37.24 athavā triṣu deśeṣu dvayorvaikatra vā bhavet ekapaṅkiviniṣkrāntamāyāmena tripaṅkim
37.25 athavā tadbhavettatra vistārāyāmataḥ samam hastihastadvayopetaṃ sopānaṃ tatra kalpayet
37.26 pārśvayoragrato vāpi tejaḥsaṃkhyāsamāyutam sopānaṃ nirgamādbāhye kartavyaṃ vā salakṣaṇam
37.27 maṇṭapānāṃ tu sarveṣāmadhiṣṭhānamathocyate pādotsedhārdhamānaṃ tatpañcāṃśaṃ dvyaṃśakaṃ tu vā
37.28 tattattryaṃśaikabhāgaṃ vāpyadhiṣṭhānocchrayaṃ bhavet sopapīṭhaṃ tu vā kuryātkevalaṃ vopapīṭhakam
37.29 sapādabodhikāṃ kuryāttasyā lakṣaṇamucyate pādamūlasamaṃ tasyā vistāraṃ parikīrtitam
37.30 pañcadaṇḍaṃ caturdaṇḍaṃ tridaṇḍaṃ vāpi dairghyakam vistārārdhaṃ samāṃśaṃ vā bhavettasyāḥ samucchrayam
37.31 bodhikālakṣaṇaṃ proktamatha prastaramucyate pādārdhaṃ tattribhāgaṃ vā prastarasyocchrayaṃ bhavet
37.32 prastarasyāṃśaklṛptiṃ ca pūrvavatparikalpayet evaṃ prastaramānaṃ syādantarmānaṃ tataḥ śṛṇu
37.33 uttarotsedhamuddiṣṭaṃ daṇḍaṃ vā pādahīnakam daṇḍārdhaṃ vātha kartavyaṃ tatturyāṃśaṃ tu vājanam
37.34 vājanāddviguṇaṃ vātha triguṇaṃ vā caturguṇam tulāvistāramuddiṣṭaṃ tulyaṃ tadghanamucyate
37.35 pādahīnaṃ ghanaṃ proktamardhahīnamathāpi vā tasmādardhatripādaṃ vā jayantyāstāramucyate
37.36 tadardhamanumārgaṃ syāttadūrdhve ceṣṭakādibhiḥ chādayitvā tadūrdhve tu chatrākāraṃ ghanaṃ tataḥ
37.37 devāgre maṇṭapaṃ sarvaṃ sāntarālaṃ prakalpayet ekadvitricatuḥ paṅkimāneṣvapi ca kārayet
37.38 maṇṭapena samaṃ tāraṃ paṅkihīnamathāpi vā dvitridaṇḍādhikaṃ vāpi caturdaṇḍādhikaṃ tu vā
37.39 antarālasya mānaṃ syātpraveśaṃ vā dvidaṇḍakam devāgre maṇṭapaṃ sarvaṃ masūreṇāṅghribhistathā
37.40 prastareṇa ca tulyaṃ tu prāsādena prakalpayet anyatra maṇṭapānāṃ tu catasṛṣvapi ceṣyate
37.41 mukhaṃ dikṣu yathāyuktyā nirgameṇa samanvitam sarvaśobhāsamāyuktaṃ sarvalakṣaṇalakṣitam
<poem> kārayenmaṇṭapaṃ sarvaṃ śilādārviṣṭakāmayam </poem>
Kapitel 38
aṣṭatriṃśaḥ paṭalaḥ · prākāralakṣaṇavidhiḥ
38.1 prākāralakṣaṇaṃ vakṣye tacchṛṇu tvaṃ samāhitaḥ prāsādasya tu vistāraṃ mānaṃ daṇḍaṃ prakalpayet
38.2 traividhyaṃ tasya daṇḍasya vakṣyate kramaśo’dhunā upānānmānataḥ śreṣṭhaṃ kairavānmadhyamaṃ smṛtam
38.3 pādāntādadhamaṃ caiva teṣu ceṣṭaṃ pragṛhya ca tanmānenaiva sālāṃstu kalpayetkalpavittamaḥ
38.4 antarmaṇḍalakaṃ pūrvamantarhāraṃ dvitīyakam madhyahāraṃ tṛtīyaṃ tu turyaṃ maryādibhittikam
38.5 mahāmaryādibhittiṃ ca pañcamaṃ parikalpayet antarmaṇḍalakaṃ yattadbhaveddaṇḍārdhasaṃmitam
38.6 antarhāraṃ tu daṇḍena dvidaṇḍena tṛtīyakam caturdaṇḍapramāṇena kuryānmaryādi bhittikam
38.7 mahāmaryādibhittiṃ ca saptadaṇḍapramāṇataḥ kalpayedathavā hastairdeśikaḥ sālapañcakam
38.8 hastasaptamitaṃ kuryādantarmaṇḍalasaṃjñitam vasuhastamitaṃ bāhye’pyantarhāraṃ tu kalpayet
38.9 daśatrimadhyahāraṃ tu tato maryādibhittikam vikārahastaiḥ kurvīta viṃśaddhastairataḥ param
38.10 mahāmaryādibhittiṃ tu proktaṃ prākārapañcakam | ādyaṃ sālāṅkaṇāntaṃ tatigatamathavā vahnibāṇābdhinandai rudrairhastaiḥ kramoccaiḥ parimitamadhamādyādyamānaṃ vidheyam | pratyekaṃ hastavṛddhyā navakamiha bhaveduttamādyuktamānaṃ catvāriṃśatpramāṇaṃ bhavati taditareṣveṣu pañcādhikaṃ ca
38.11 antarmaṇḍalagaṃ mānamupānātparikalpayet tadbahiścāpi sarvatra mānasūtrādbahirbahiḥ
38.12 kalpayeduktamānāni catuḥ pañca yathākramam evamādhikyasālaṃ tu nyūnaṃ vakṣye yathākramam
38.13 tannyūnamagnisālaṃ tu tasmānnyūnaṃ dvisālakam ekasālānvitaṃ harmyamābhāsaṃ tu vidhīyate
38.14 prāsādasya tu rakṣārthaṃ śobhārthaṃ ca prakalpayet antarmaṇḍalamānaṃ vā tripādaṃ vā tadardhakam
38.15 prākārāṇāṃ tu sarveṣāmuttare vā viśālatā agninetrāmbaraistatra hastairvā syādviśālatā
38.16 mukhāyāmaṃ tataḥ proktaṃ pādādhikasamanvitam ardhādhikaṃ vā kurvīta tripādenādhikaṃ tu vā
38.17 dviguṇaṃ triguṇaṃ vāpi caturguṇamathāpi vā mukhāyāmamiti proktaṃ prākārāṇāṃ janārdana
38.18 mānasūtrādbahirbhittirantarvāpi prakalpayet bhittimadhyagataṃ vātha mānasūtraṃ prakalpayet
38.19 bhittivistāramantye tu gāyatryaṅgulamucyate dvitryaṅgulavivṛddhyātha bāhyasālānyathākramam
38.20 kārayeccaturaścāpi teṣāmutsedhamucyate prāsādasamatuṅgaṃ syātpādādhikamathāpi vā
38.21 ardhādhikaṃvā kurvīta kṣudradhāmasu sālakam anyeṣvapi ca pādāntaṃ prastarāntamathāpi vā
38.22 grīvāntaṃ vāpi kurvīta śikharocchrāyakaṃ tu vā ṣaṭsaptāṣṭakarottuṅgamathavā sālamucyate
38.23 kūṭapaṅjaraśālābhiryuktaṃ toraṇasaṃyutam sarvāṅgāṅghrisamāyuktaṃ sarvaśobhāsamanvitam
38.24 ūrdhve vṛṣendrasaṃyuktaṃ nānācitrasamāyutam kārayetkevalaṃ vātha mālikākārameva vā
38.25 bhittyantaṃ mālikāyāstu paṅkikātrayamuttamam dvitayaṃ madhyamaṃ proktamekaṃ kanyasamucyate
38.26 paṅkipādamasūrāṇāṃ kalpanaṃ pūrvavadbhavet dvitalaikatalaṃ vāpi mālikāntaṃ prakalpayet
38.27 jalamārgavihīnaṃ vā śālākāraṃ prakalpayet ekasālavidhau hitvā prathamaṃ pañcamaṃ tathā
38.28 anyeṣu triṣu kurvīta sālasthānopapattitaḥ vedikādyaṃ tu sālānāṃ kalpayettu yathecchayā
38.29 sālakalpanamuddiṣṭaṃ prāsādānāṃ samantataḥ antarmaṇḍalake dvāramekaṃ mukhagataṃ bhavet
38.30 sāleṣvanyeṣu sarveṣu caturdvāraṃ vidhīyate ubhayorvātha kurvīta dvāraṃ tu mukhapṛṣṭhayoḥ
38.31 gopuraṃ syātpratidvāraṃ kevalaṃ dvārameva vā gopuraṃ teṣu kartavyamuktalakṣaṇasaṃyutam
38.32 mahāmaryādibhittau tu mahāgopuramiṣyate tasya vistāramānaṃ syāttithihastena cottamam
38.33 trayodaśakarairmadhyamadhamaṃ rudrahastakaiḥ maryādibhittivistāramadhamaṃ navahastakam
38.34 madhyamaṃ rudrahastaṃ tu śreṣṭhaṃ tatra trayodaśaiḥ gopuraṃ madhyahāre ca rudrahastena cottamam
38.35 madhyamaṃ navahastaṃ syādadhamaṃ saptahastakam antarhāre’pi tacchreṣṭhaṃ navahastaistu vistṛtam
38.36 madhyamaṃ saptahastaiḥ syādadhamaṃ pañcahastakaiḥ antarmaṇḍalake vāpi dvāragopuravistaram
38.37 munihastakṛtaṃ śreṣṭhaṃ pañcahastaṃ tu madhyamam adhamaṃ guṇahastaṃ syātteṣāmutsedhamucyate
38.38 prāsādasya samaṃ vāpi śikharāntamathāpi vā athavā tasya vistārādadhyardhaṃ tuṅgamucyate
38.39 pādonadviguṇaṃ vāpi dviguṇaṃ vā viśeṣataḥ teṣu pañcamamādyaṃ ca gopurākāramucyate
38.40 śeṣeṣu harmyavadvāpi kuryācchobhāsamanvitam dvārotsedhamatho vakṣye gopurāṇāṃ viśeṣataḥ
38.41 upānāduttarāntaṃ tu tadardhaṃ tasya vistaram athavā navatālaṃ syātkanyasaṃ dvāramucyate
38.42 madhyamaṃ daśatālaṃ syādrudratālamathottamam utsedhātpādahīnaṃ tu dvāravistāramucyate
38.43 evaṃ prākāramuddiṣṭaṃ prākārāśritamucyate āgneyyāṃ pacanasthānaṃ catuḥśālāsamanvitam
38.44 śakrapāvakayormadhye vyañjanālayamucyate yāmyapāvakayormadhye snānāmbhaḥsthānamucyate
38.45 yāmyanairṛtayormadhye puṣpaśālā prakīrtitā rakṣovaruṇayormadhye puṣpaśālāthavā bhavet
38.46 nairṛte dhanadhānyānāṃ sthānaṃ tu parikalpayet rakṣovaruṇayormadhye dharmaśravaṇamaṇṭapam
38.47 marudvaruṇayormadhye vidyāsthānaṃ prakīrtitam vāyavye śastraśālā syādvastraśālāsamanvitam
38.48 vāyucandramasormadhye śayanasthānamiṣyate somaśaṃkarayormadhye chatrādīnāṃ niveśanam
38.49 aiśānyāṃ diśi kurvīta yāgamaṇṭapamuttamam kūpasthānaṃ ca tatrāntaraṅkaṇe parikīrtitam
38.50 īśānaśakrayormadhye dhānyasthānaṃ vidhīyate uktānyetāni sarvāṇi sthānāni ca surottama
38.51 antarmaṇḍalakaṃ hitvā mahāmaryādibhittikam madhyastheṣu prayuñjīta triṣu bhittisamāśritam
38.52 sarveṣāṃ vyaktaliṅgānāṃ sthānaṃ sālasamāśritam kārayetparito dhīmān mūlaprāsādasaṃmukham
38.53 bhittiṃ hitvāṅgaṇe vāpi kārayeddeśikottamaḥ
Kapitel 39
ekonacatvāriṃśaḥ paṭalaḥ · parivārālayavidhiḥ
39.1 parivārālayaṃ vakṣye tacchṛṇu tvaṃ samāhitaḥ prāsādānāṃ tu tatproktaṃ prākāreṣu samantataḥ
39.2 antarmaṇḍalake pūrvaṃ parivārāṣṭakaṃ bhavet antarhārāgrataḥ kuryāddviraṣṭaparivārakam
39.3 madhyahāre prayuñjīta dvātriṃśatparivārakam teṣāṃ bhittyāśritaṃ vātha madhyame vā prakalpayet
39.4 parivārālayaṃ sarvaṃ tanmānamadhunocyate mūlaprāsādagarbhe tu śarabhāgavibhājite
39.5 vyomabhāgādhikaṃ dhāma netrabhāgādhikaṃ tu vā kuryādvai parivārāṇāṃ hīnaṃ tadvadathāpi vā
39.6 tatsamaṃ ca pramāṇānāṃ pañcakaṃ parikīrtitam mūladhāmamukhaṃ teṣāṃ dvāraṃ ca parikalpayet
39.7 lakṣaṇaṃ pratimādīnāṃ pūrvavatparikīrtitam agre vṛṣālayaṃ kuryānmaṇṭapaprāntasaṃsthitam
39.8 āgneyyāṃ brahmaṇaḥ kuryādyāmye mātṛgaṇasya tu vināyakasya nairṛtyāṃ prāgdvāraṃ tatprakalpayet
39.9 vāruṇyāṃ skandadhāmasyājjyeṣṭhāyā vāyugocare kauśikyāścottare tatra viṣṇorvāpi prakalpayet
39.10 mūladhāmavadasyāpi dvāraṃ ca parikalpayet aiśānyāṃ tu raveḥ kuryātpaścimadvārameva hi
39.11 caṇḍeśālayamavyaktaṃ maṇḍale tu prakalpayet aiśānyāṃ dakṣiṇadvāraṃ mukhamaṇṭapasaṃyutam
39.12 vṛṣālayaṃ caturdvāraṃ maṇṭapākāramucyate brahmaṇaścaturaśraṃ tu mātṝṇāṃ gopurākṛtiḥ
39.13 vistāradviguṇaṃ tasya cāyāmaṃ parikalpayet hastipṛṣṭhaṃ gaṇeśasya niveśaḥ syādguhasya tu
39.14 jyeṣṭhāyā nāgaraṃ cāpi durgāyāśca tathā bhavet viṣṇordrāviḍamityuktamarkasyāpi vidhānavat
39.15 parivārālayaṃ sarvaṃ kuryādekatalānvitam evamālayamuddiṣṭamadhunā pīṭhamucyate
39.16 antarmaṇḍalamadhye tu bhittyāśritamathāpi vā balipīṭhaṃ prakartavyaṃ kauśikāṅgulasaṃmitam
39.17 adhamaṃ dviguṇaṃ madhyaṃ triguṇaṃ cottamaṃ bhavet vedāśramathavā vṛttaṃ sarvapīṭhaṃ prakalpayet
39.18 vistārasamatuṅgaṃ syāttripādaṃ cārdhameva vā trimekhalaṃ tu kurvīta dvimekhalamathāpi vā
39.19 ekamekhalayā yuktamūrdhve padmasamanvitam padmapīṭhaṃ tu kurvīta padmākāraṃ sakarṇikam
39.20 mātṝṇāṃ navapīṭhaṃ syājjyeṣṭhāyāḥ pīṭhakatrayam anyeṣāmevamekaṃ syāccaṇḍeśasya tathaiva hi
39.21 beraṃ saṃtyajya pīṭhaṃ syādekaṃ caṇḍeśvaraṃ vinā aṣṭakaṃ parivārāṇāmuddiṣṭamatha ṣoḍaśam
39.22 paścimadvāraharmye tu vṛṣasthāne guho bhavet guhasthāne vṛṣaścāpi śeṣaṃ pūrvavadeva hi
39.23 dvitīyaṃ parivārāṇāṃ ṣoḍaśaṃ kathyate’dhunā prāgādiṣu yathāsthānaṃ lokapālānprakalpayet
39.24 arkacandramasoḥ sthānaṃ śakradakṣiṇavāmayoḥ nāradāgastyayoścāpi kīnāśasya tathā bhavet
39.25 śriyaṃ sarasvatīṃ cāpi varuṇasya tathaiva hi vyāsavāgīśayoḥ sthānaṃ kuberasya tathā bhavet
39.26 evaṃ ṣoḍaśakaṃ proktaṃ parivāradvitīyakam dvātriṃśatparivāraṃ tu tṛtīyamadhunocyate
39.27 dharo dhruvaśca somaścāpyāpaścaivānilo’nalaḥ pratyūṣaśca prabhāsaśca vasavo’ṣṭau digāśritāḥ
39.28 gaganaḥ sparśano vāyuranilo mārutastathā prāṇaḥ prāṇeśajīveśau maruto’ṣṭau prakīrtitāḥ
39.29 vasūnāmantarāleṣu prāgādiṣu ca saṃsthitāḥ ananto vāsukiścaiva takṣaḥ kārkoṭakastathā
39.30 gulikaḥ śaṅkhapālaśca mahāpadmaśca padmakaḥ ete cāṣṭau mahānāgā marutāṃ dakṣiṇe sthitāḥ
39.31 eteṣāmūrdhvakāyaṃ tu kalpayetpuruṣākṛtim kṛkaṭyāṃ tu śiraḥpārśve phaṇena parimaṇḍitam
39.32 sarpākāramadhaḥkāyaṃ sarveṣāṃ parikalpayet vikṛto vivṛtāsyaśca pavano gaṇapāvanaḥ
39.33 pramatho mathakāriśca mārutaśca mahendrakaḥ ete tu pramathāścāṣṭau marutāṃ vāmapārśvagāḥ
39.34 antarhāragataṃ kuryādaiśānyāṃ kṣetrapālakam berābhāve tu pīṭhasthaṃ sthāpayetsthāpakottamaḥ
39.35 uktasthāne yadi dvāraṃ sarvaṃ tasya prayojayet parivāratraye’pyasminyadiṣṭaṃ tatprakalpayet
39.36 dvayaṃ vāpi trayaṃ vātha yathāsthānopapattikam parivārabaliṃ tatra cāgrādārabhya dāpayet
39.37 pradakṣiṇakrameṇaiva gandhapuṣpādibhiryutam svanāmamantrasaṃyuktaṃ baliṃ dadyādviśeṣataḥ
39.38 nirmālyalaṅghane doṣo somasūtre na vidyate savyāpasavyamārgaṃ cedrājarāṣṭraṃ vinaśyati
39.39 tasmātsarvaprayatnena savyamārge baliṃ kṣipet sālamaṇṭapayuktaṃ cedantasthaṃ parivārakam
39.40 bāhye pīṭhaṃ tu saṃsthāpya taddevānāṃ baliṃ kṣipet maṇṭapāvṛtadevānāṃ pūrvavadbalimācaret
39.41 mahāpīṭhadvayaṃ kuryādbāhyābhyantarayorapi gopurasyāgrasaṃsthasya cābhyantarasya cāvadhau
39.42 guṇahastādi tatsthānamathavā tithihastakam mahāpīṭhasya nirdiṣṭaṃ tallakṣaṇamathocyate
39.43 tālatrayaṃ samārabhya ṣaṭṣaḍaṅgulavṛddhitaḥ munitālāntakaṃ yāvanmānāni parikalpayet
39.44 teṣu caikena mānena gṛhītvā tena kārayet vistārasamamutsedhaṃ pīṭhasya parikalpayet
39.45 vikārabhāge tattuṅge vyomāṃśaṃ pādukaṃ bhavet vedāṃśaṃ jagatīṃ kuryātkairavaṃ vahnibhāgataḥ
39.46 vyomāṃśaṃ paṭṭikā tatra galaṃ vahnyaṃśakaṃ bhavet tadūrdhve paṭṭikāṃ kuryādbhāgenaikena buddhimān
39.47 netrāṃśaṃ syānmahāpaṭṭī śivāṃśaṃ cordhvapaṭṭikā tadūrdhve kamalaṃ kuryāttattārārdhasamunnatam
39.48 tattryaṃśakaikabhāgena tadūrdhve karṇikā bhavet dvyaṃśena taddalaṃ proktamevaṃ pīṭhaṃ prakalpayet
39.49 pīṭhakoṇeṣu kurvīta vṛṣendrāṃścaturaḥ samān athavānyaprakāreṇa triḥsaptāṃśe vibhājite
39.50 vyomāṃśopānapadme ca kaṇṭhaṃ padmaṃ ca paṭṭikā pañcabhāgenopapīṭhaṃ śeṣaṃ pūrvavadācaret
39.51 mahābhūtādiyuktaṃ tu kuryātkoṇacatuṣṭaye pīṭhavyāsāṣṭabhāgaikamupapīṭhocchrayaṃ bhavet
39.52 sopapīṭhaṃ tu vā kuryātpīṭhaṃ sopānasaṃyutam bāhyābhyantarataḥ pīṭhavistṛtaṃ saṃprakalpayet
39.53 pīṭhalakṣaṇamuddiṣṭaṃ tayordevānataḥ śṛṇu ādye gaṇeśvaraṃ viddhi dvitīye’ṣṭagaṇāḥ smṛtāḥ
39.54 tayostebhyo baliṃ dadyānnitye naimittike’pi ca evaṃ śailena kartavyaṃ sudhāpakveṣṭakāmayam
Kapitel 40
catvāriṃśaḥ paṭalaḥ · pratimāsthāpanavidhiḥ
40.1 pratimāsthāpanaṃ vakṣye tacchṛṇu tvaṃ samāhitaḥ kevalaṃ somakaṃ caiva sāmbikāguhameva ca
40.2 sabrahmakeśavaṃ caiva somaśrīviṣṇupadmajam saviṣṇvardhaṃ sagauryardhamiti saptaprakārajam
40.3 kevalaṃ prathamaṃ teṣāṃ vadāmi surapuṅgava kevalaṃ kevalasyaiva śivasya sthāpanaṃ bhavet
40.4 sarveṣāṃ sthāpanārthāya maṇṭapaṃ cādhunocyate prāsādāgre’thavā tasya dakṣiṇetarayostu vā
40.5 śāṃkare vāpi kurvīta sarvalakṣaṇasaṃyutam pañcaviṃśatihastaistu daśapañcakaraistu vā
40.6 daśahaste’thavā bere ṣoḍaśaiḥ parikalpayet pañcahaste tu hastaistu tithisaṃkhyaiḥ kramādbhavet
40.7 ṣaṭtriṃśatstambhasaṃyukte prokte’sminmaṇṭapatraye varjayeddeśiko dhīmānmadhye stambhacatuṣṭayam
40.8 vedyarthamathavānyeṣāṃ berāṇāṃ maṇṭapaṃ budhaḥ uttamaṃ ravihastaṃ tu madhyamaṃ saptahastakam
40.9 adhamaṃ pañcahastaṃ tu ṣoḍaśastambhasaṃyutam kuryātsarve ca te proktā ravitālasamuchrayāḥ
40.10 tālamātratalotsedhadvitālotsedhavedikā tatra kuṇḍāni pūrvādi lakṣaṇenaiva kārayet
40.11 vedāśraṃ yonikhaṇḍendutryaśrāṇi ca suvṛttakam ṣaḍaśraṃ padmakuṇḍaṃ ca vasvaśraṃ ca prakalpayet
40.12 īśānaśakrayormadhye pradhānaṃ ca suvṛttakam gomayenopalipyātha maṇṭapaṃ kuṇḍavediyuk
40.13 brāhmaṇānbhojayitvātra gomayenānulepayet puṇyāhaṃ vācayitvātha vāstuhomaṃ ca kārayet
40.14 sthāpanasyātra yatpūrvaṃ karma taccābhidhīyate netronmīlanavarjaṃ tu nirvṛtte śilpikarmaṇi
40.15 vedāśrakuṭṭime tatra gomayenānulepite sitapuṣpākṣatopete sthaṇḍile śālinirmite
40.16 pīṭhaṃ tatra samādāya prokṣayitvāsināmbhasā vinyasyābhyarcya cānantamāsane tatra madhyame
40.17 ratnāni vinyaseddhīmānmadhyādīśāntadeśake māṇikyaṃ vinyasenmadhye śakre marakataṃ nyaset
40.18 vairḍūryaṃ vahnideśe tu nīlaṃ yāmye’tha nairṛte mauktikaṃ sphaṭikaṃ vāḥpadiśi vāyau ca puṣyakam
40.19 vajraṃ tu somadigbhāge pravālaṃ śāṃkare tathā vinyasya navabījaistu tatastatropari nyaset
40.20 pratimāṃ sthāpya niṣkampāṃ saṃśleṣaṃ kārayeddṛḍham śilpinā karmadakṣeṇa netronmīlanameva ca
40.21 vidhinā kārayetpaścāttadvidhānamathocyate anyatra sthaṇḍilaṃ kṛtvā tatra deśe tu vinyaset
40.22 tataśca hemasūcyā tu śilpinā dṛṣṭimaṇḍalam vartayitvā tataḥ kṛṣṇajyotiścātha ca vartayet
40.23 visṛjya śilpinaṃ paścādyajamānena satkṛtam puṇyāhaṃ vācayitvātha beraśuddhipuraḥsaram
40.24 pañcamṛtpañcagavyaistu tasya śuddhirudāhṛtā śuddhiṃ kṛtvā madhuprasthaṃ ghṛtaprasthaṃ tathaiva ca
40.25 payasaśca tataḥ prasthaṃ lohapātre vinikṣipet sauvarṇakamalaṃ teṣu madhvādiṣu vinikṣipet
40.26 sthaṇḍilaṃ śālibhiḥ kṛtvā sāṣṭapatraṃ sakarṇikam padmaṃ tatra samālikhya tatra devaṃ niveśayet
40.27 tasyāgre sthaṇḍile tatra madhvādīnapi vinyaset beramabhyarcya gandhādyaiḥ praṇavaṃ samudāharan
40.28 madhvādīṃścātha saṃprokṣya hṛdayena kuśāmbhasā dakṣiṇādūrdhvagāntaṃ tu nayanānāṃ krameṇa vai
40.29 madhu dugdhaṃ ghṛtaṃ cāpi mudritaṃ dhenumudrayā hṛdayena pradarśyātha dūrvayā haimayā tataḥ
40.30 sūryenduvahnibījaistu krameṇa parikalpayet tāni netreṣu sarveṣu suvarṇanakhasaṃyutaiḥ
40.31 tarjanyanāmikāmadhyānakhaiḥ spṛṣṭvā tu vinyaset tato yavanikāṃ tatra vyapohyātodyavādyakaiḥ
40.32 brāhmaṇāṃśca savatsāṃ gāṃ gāyatryā saṃpradarśayet tato’bhiṣicya deveśaṃ gandhatoyena deśikaḥ
40.33 sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ nītvā grāmapradakṣiṇam jalatīre same sthāpya jalaistairabhiṣicya ca
40.34 pañcaviṃśaiḥ kuśaiḥ kṛtvā kūrcagranthiṃ tu mūrdhani nyasyātha paritaḥ pādālambitaistu kuśaiḥ saha
40.35 beraṃ mūrdhādipādāntaṃ navavastreṇa veṣṭayet puṇyāhaṃ vācayitvātha nadyādau tajjale tataḥ
40.36 nābhidaghne’tha gāyatryā phalakāyāṃ samāhitaḥ śāyayeddeśiko dhīmānprākśiraścordhvavaktrakam
40.37 tato digastrāṇyabhyarcya sādhipāni yathākramam ṣaṣṭikā nāḍikānāṃ tu tadardhaṃ vā tadardhakam
40.38 nītvā praharakaṃ vāpi tata utthāpya deśikaḥ pratimāṃ tāṃ rathe vātha śibikāyāmathāpi vā
40.39 sādhakaiḥ putrakairvāpi samāropyānayettataḥ pratiṣṭhāmaṇṭapādbāhye kalpite snānamaṇṭape
40.40 vedikātulyavistāre someśānadigāsthite nālāvaṭasamāyukte vedikopari vinyaset
40.41 tatra vastraṃ sakūrcaṃ tu vyapanīya yathāpuram yathoktaśuddhipūrvaṃ tu pratimāmabhiṣecayet
40.42 jalādhivāsanaṃ yatra kriyate tu vivarjitam śataśaḥ praṇavenātra kambukenābhiṣecayet
40.43 tato maṇṭapasaṃskāraṃ kuryātpuṇyāhapūrvakam vitānaṃ bandhayedūrdhve digdhvajānaṣṭadikṣu ca
40.44 parito darbhamālāṃ ca mālāpallavasaṃyutām muktādāmāni koṇeṣu mālāṃ sarvatra lambayet
40.45 vinyasedvediparyante sāṅkuraṃ cāṣṭamaṅgalam toraṇaṃ cāpi pūrvādi vinyasetkṣīravṛkṣajam
40.46 vedyāṃ bhūmiṃ samabhyarcya vitāne candramarcayet vāsukiṃ darbhamālāyāṃ vajrādi digdhvajeṣu ca
40.47 antastambhacatuṣke tu dharmādīnparito yajet āgneyādiṣu koṇeṣu bāhyeṣu ca ravīṃstathā
40.48 stambheṣvatha samabhyarcya bhadraṃ ca vijayaṃ kramāt vijṛmbhaṃ lohitaṃ caiva toraṇeṣu caturṣvapi
40.49 tatra vedyāṃ prakartavyaṃ sthaṇḍilaṃ tu manoharam yavagodhūmaśālyādyairaṣṭadroṇairvaraṃ bhavet
40.50 tadardhairmadhyamaṃ proktaṃ tadardhairadhamaṃ bhavet susitaistaṇḍulaiḥ kṛṣṇaistilaiścāpi vikīrya ca
40.51 padmamaṣṭadalaṃ kṛtvā śayanaṃ tatra kalpayet dārujaṃ carmajaṃ caiva romajaṃ pakṣajaṃ tathā
40.52 uparyāstaraṇopetaṃ śayanaṃ pañcadhā bhavet dārujaṃ phalakaṃ jñeyaṃ kṣīravṛkṣasamudbhavam
40.53 carmajaṃ śayanaṃ carma vaiyāghraṃ caiṇameva vā romajaṃ śayanaṃ romakambalaṃ pakṣipakṣajam
40.54 caturthaṃ śālmalītūlasaṃbhavaṃ vā prakalpayet uparyāstaraṇaṃ cāpi kevalaṃ sūkṣmavāsasā
40.55 carmakambalatūlānāmabhāve vastramucyate dārujādibhirapyetairuparyupari kalpayet
40.56 kalpite śayane tasminkuśānpūrvottarāgrakān paristīrya tilānkṛṣṇām̐llājāṅśubhrāṃśca deśikaḥ
40.57 vikirecca tato madhye śayane’tha manonmanīm saṃpūjya śāyayettatra pratimāṃ praṇavena tu
40.58 prākśiraścordhvavaktrāṃ tāṃ pūrvavadbaddhakūrcakām pracchādayetsuraktena vāsasā baddhakautukām
40.59 sugandhaṃ sākṣataṃ tatra puṣpadūrvāsamāyutam praṇavenaiva mantreṇa pratimopari vinyaset
40.60 tato devādhivāsārthaṃ kumbhānbimbaphalaprabhān droṇārdhatoyasaṃpūrṇānsupakvāndoṣavarjitān
40.61 aṣṭau saṃgṛhya vaidyeśāṅśaivamekaṃ tathāvidham droṇapūrṇaṃ tu saṃśodhya prakṣālya hṛdayena tu
40.62 āveṣṭya tantunā samyak samena susitena ca nādeyenātha kaupena vāriṇā śītalena ca
40.63 candanośīrajaiścūrṇairlavaṅgatruṭisaṃbhavaiḥ puṣpaiḥ sagandhibhiścaiva vāsitena prapūrayet
40.64 vastrapūtena gāyatrīṃ śaivīṃ samyagudāharan teṣu śaive kṣipetpañcaratnamanyeṣu kāñcanam
40.65 sarveṣu kūrcaṃ vinyasya pidhānaistu pidhāya ca vastrayugmena śaivākhyamāveṣṭyānyān pṛthak pṛthak
40.66 saṃveṣṭyaikena vastreṇa tataḥ śaivaṃ tu vinyaset pratimāyāḥ śirobhāge dakṣiṇe tānapi kramāt
40.67 pūrvādiṣu ca vinyasya ghaṭānvidyeśvarātmakān caturdikṣu paristīrya triṃśaddarbhaiḥ krameṇa vai
40.68 puṇyāhaṃ vācayitvā tu prokṣayitvāstramuccaran pādyādyaiḥ pūjayeddevāṅchivādīndeśikottamaḥ
40.69 suprasannamanā bhūtvā tadvidhānamihocyate kṛtavidyātanurmantrī prāṅmukho vāpyudaṅmukhaḥ
40.70 pādyādīnsamyagāpādya prokṣayitvā śivāmbhasā brahmabhiḥ pañcabhiḥ sarvānabhimantrya yathākramam
40.71 mudrāṃ ca darśayitvātha surabhiṃ teṣu vastuṣu prāṇavṛttinirodhena dhyātvā devaṃ yathāvidhi
40.72 puṣpairañjalimāpūrya tasya mūlaṃ samuccaran praṇavādi namo’ntaṃ tu sākṣānmantratanuṃ śivam
40.73 āvāhya kumbhatoye tu pradhāne madhyasaṃsthite āvāhanyā tataścāpi sthāpanyā sthāpanaṃ bhavet
40.74 saṃnidhiḥ saṃnidhānyā syānnirodhinyā nirodhanam tato namaskṛtiṃ badhvā darśayecca tadagrataḥ
40.75 ṣaḍaṅgāni hṛdādīni pāvakādicaturṣvapi koṇeṣu tatra vinyasya taddikṣvastraṃ ca deśikaḥ
40.76 mṛgyaiva mudrayā nyasya netramīśānagocare śāntāṃ manoramāṃ caiva mukulīṃ śaśakarṇikām
40.77 padmāṃ ca kālakarṇyākhyāṃ ṣaḍaṅgānāṃ pradarśayet tataḥ pādyādibhirdevamarcayenmūlamantrataḥ
40.78 aṅgairaṅgāni cābhyarcya tattatsthāneṣu mantravit vidyeśāṃśca kramāddhyātvā kuryādāvāhanādikam
40.79 teṣāṃ vajrādimudrāśca darśayenmantravittamaḥ pādyamācamanaṃ cārghyaṃ gandhaṃ puṣpaṃ ca dhūpakam
40.80 dīpaṃ ca kramaśo dadyāt sarveṣāṃ svasvamūlataḥ tato homaḥ prakartavyastadvidhānamathocyate
40.81 teṣu kuṇḍeṣu sarveṣu kṛtvā saṃskāramuttamam adhidevānyajetpaścātprāgādiṣu yathākramam
40.82 adhidevāstviti proktā vidyeśāśca samantataḥ pradhāne śiva eva syādarcanaṃ syātsvanāmabhiḥ
40.83 agnyādhānādikaṃ sarvamagnikāryoktamācaret tataścāgnimukhaṃ hutvā homayeddravyasaṃcayam
40.84 samidājyacarūm̐llājāṃstilān sarṣapakānyavān plakṣodumbarakāśvatthavaṭavahnisamudbhavāḥ
40.85 apāmārgārkajāścaiva khādirāśca samidbhavet pālāśī syātpradhānasya tattatparidhisaṃyutā
40.86 yathoktālābhe sarvatra palāśodumbarāvubhau samiddhomaṃ tu mūlena sarvatra parikalpayet
40.87 ājyādīnyatha śeṣāṇi cāṅgairhṛdayapūrvakaiḥ astrāntairjuhuyānmantrī krameṇaiva hutāśane
40.88 ācāryo mūrtipaiḥ sārdhaṃ samakāle tu homayet dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā deśikaḥ pratimāṃ tathā
40.89 mūrdhādipādaparyantaṃ mūlamantreṇa saṃspṛśet tataḥ prāgādihotāraḥ spṛśeyuḥ kramaśastadā
40.90 tathaiva ṣaḍbhiraṅgaiśca tattadaṅgeṣu saṃspṛśet sarvadravyāvasāneṣu sarvakuṇḍeṣu caiva hi
40.91 mūrtīnāṃ kuṇḍasaṃsthānāṃ pratyekaṃ tu śatāhutim ājyena hutvā sarvatra pariṣicya yathāvidhi
40.92 vidyeśamūrtibhedena sthitaṃ pāvakamarcayet homakāle prayuñjīta ṛgyajuḥsāmātharvaṇaiḥ
40.93 vedairadhyayanaṃ dikṣu prāgādiṣu yathākramam aiśānyāṃ diśi tatraiva sādhako’straṃ japettadā
40.94 tataḥ kumbhagatānāṃ tu havirdattvā yathākramam adhivāsanakarmaivaṃ samāpya guruṇā saha
40.95 hotāraḥ sarva evātra rātriśeṣaṃ tu jāgarāt nītvā prātaḥ samutthāya kṛtanityakriyāstu te
40.96 deśikena samāviśya sumuhūrte sulagnake ddevānabhyarcya kumbhasthānprajvālyāgniṃ samantataḥ
40.97 vyāhṛtyantaṃ tu sarvatra mūrtimantrairdaśāhutim hutvā sarvātmanā paścātsrucā pūrṇāṃ pradāpayet
40.98 pariṣicya tato mūrtimudvāsyānalasaṃśrayām paridhīnviṣṭarāṃścāpi gṛhītvābhyukṣya ca kramāt
40.99 vahnau vinikṣipeddhīmāṃstata utthāya deśikaḥ navavastrottarīyaṃ ca navoṣṇīṣāmbaraṃ dadhat
40.100 pañcāṅgabhūṣaṇopetaḥ sapavitrakaro guruḥ devamutthāpayedvedyāḥ praṇavaṃ samudāharan
40.101 vastrakūrcādikaṃ sarvamapanīya ca hotṛbhiḥ tasminnadhyetṛbhiścaiva kāle svastyādivācakaiḥ
40.102 sātodyavādyairanyaiśca maṅgalaistu samanvitaiḥ maṇṭape snānavedyāṃ tu beraṃ pīṭhe tu vinyaset
40.103 upaviśyottarāsyaṃ tu bhadrapīṭhe nirākulaḥ kṛtavidyātanurmantrī śodhayetpratimāṃ tadā
40.104 haridrādyaistataḥ pañcagavyena hṛdayena ca abhiṣicya tataḥ śuddhiṃ bhasitena sitena ca
40.105 śuddhodakena saṃsnāpya brahmapañcakamuccaran abhiṣicya tato dattvā vaktreṇācamanīyakam
40.106 praṇavena śivasyārghyaṃ dattvā puṣpaṃ ca mantravit sthāpitaṃ tu tataḥ kumbhaṃ pradhānaṃ deśikaḥ svayam
40.107 uddhṛtyodvāhayitvātha śeṣānkumbhāṃśca hotṛbhiḥ krameṇa svasvadiksaṃsthaiḥ kṛtvārcāṃ ca pradakṣiṇam
40.108 agre tu sthaṇḍile tasyāḥ sthāpayitvā yathā purā kṛtavidyātanurdevānarcayitvā yathākramam
40.109 kumbhasthāṃstāṃstato devān dhyāyeddhṛdi samāhitaḥ prāṇavṛttinirodhena tamevātha ghaṭe jale
40.110 mantraṃ prāṇasthitiṃ matvā tasmānmūlaṃ samuccaran tatkumbhāmbhastu kūrcena gṛhītvā pratimāhṛdi
40.111 srāvayetkarmaṇā tena sa devaḥ syātpratiṣṭhitaḥ tata uddhṛtya tatkumbhaṃ vatsareṇābhiṣecayet
40.112 vidyeśānāṃ tu kumbhebhyaḥ pūrvavatparitaḥ kramāt tattanmantrāṃstu vinyasya tatra tairabhiṣecayet
40.113 tataḥ sapraṇavaṃ mūlaṃ hṛdaye vinyasettataḥ aṅgāni hṛdayādīni hṛdayādiṣu vinyaset
40.114 astraṃ haste tu vinyasya tāraṃ śirasi vinyaset gāyatrīṃ vaktradeśe tu mātṛkāśca tato nyaset
40.115 akāraṃ mūrdhni cākāraṃ lalāṭe netrayostataḥ ikāraṃ karṇayoścāpi īkāraṃ vinyasettataḥ
40.116 ukāraṃ gaṇḍayornyasya ūkāraṃ nāsikāpuṭe oṣṭhayośca tathā ṛ ṝ dantapaṅkidvayoḥ punaḥ
40.117 lṛ lṝ ca vinyasetkaṇṭhe ekāraṃ cāṃsayordvayoḥ aikāraṃ ca tato jatrudvayorokārameva ca
40.118 aukāraṃ stanamadhye tu aṃkāraṃ jaṭhare tathā aḥkāraṃ meḍhradeśe tu kacavargau ca pārśvayoḥ
40.119 ṭavargaṃ pṛṣṭhadeśe tu tavargaṃ kaṭideśake ūrvośca payavargau ca jaṅghayoḥ śahavargakau
40.120 vinyasenmudrayā mṛgyā sarvāṇyetāni deśikaḥ evaṃ mantratanuṃ kṛtvā tataścāpyabhiṣecayet
40.121 gāyatryā gandhatoyena pādyamācamanārghyakam gandhapuṣpaṃ tathā dhūpaṃ vastrābharaṇameva ca
40.122 mālāṃ naivedyakaṃ cāpi hṛnmantreṇa pradāpayet evaṃ beraṃ pratiṣṭhāpya calaṃ cedutsavaṃ tataḥ
40.123 tenaiva kuryāttadrātrau samārabhya tu bhauvanam calānāmacalānāṃ tu tathā caivobhayātmanām
40.124 samānā syātpratiṣṭheyaṃ viśeṣaḥ kathyate’dhunā jalādhivāsanaṃ noktaṃ mṛṇmaye tu kathaṃcana
40.125 śayane cādhivāsaśca śeṣaṃ sarvaṃ samaṃ bhavet śūlasthāpanakāle tu ratnanyāsavidhirbhavet
40.126 acalasyāpi śailasya viśeṣo’yaṃ nidarśitaḥ adhivāsya prabhāte tu mantranyāsavidheḥ purā
40.127 ratnanyāsastu kartavyastataḥ sthāpanamācaret citrābhāseṣu sarveṣu ratnanyāsastu no bhavet
40.128 jalādhivāsanaṃ tadvacchayanaṃ na tathā bhavet acaleṣveva kartavyo ratnanyāsaścaleṣvapi
40.129 kuryādvā sarvabereṣu nayanonmīlanaṃ bhavet mantranyāsavidhau mantrī mṛṇmaye bhitticitrake
40.130 kevalenaiva kūrcena mantranyāsaṃ tu kalpayet acale mṛṇmaye bere varṇayukte śilāmaye
40.131 mantrakarma jalopetaṃ tasyāgre parikalpite pīṭhe sarvaṃ prayuñjīta tālamātrasamanvite
40.132 prabhā vā pīṭhikā vāpi yatra bere pṛthakkṛtā kṛtvā śuddhiṃ tayoḥ kuryātpañcamṛtpañcagavyakaiḥ
Kapitel 41
ekacatvāriṃśaḥ paṭalaḥ · sāmbikasthāpanavidhiḥ sambikāguhasthāpanavidhiśca
41.1 sāmbikasyātha devasya sthāpanaṃ vakṣyate’dhunā ratnanyāsavidhiḥ kāryo gomayālepite śubhe
41.2 deśe tatkarmaśālāyāṃ kṛtvā vai sthaṇḍiladvayam śālibhirvimalaiḥ padmaṃ tayoḥ samyaksuśobhanam
41.3 devaṃ devīṃ tayoścāpi prāṅmukhaṃ saṃniveśya ca tattadagre tayoḥ pīṭhaṃ sthaṇḍile vinyasettataḥ
41.4 prokṣayitvāmbhasā pīṭhaṃ sarvātmānaṃ samuccaran māṇikyavajravairḍūryaharitālendranīlakān
41.5 sphaṭikaṃ mauktikaṃ caiva puṣyarāgaṃ pravālakam madhyādīśānaparyantaṃ śaktibījaiḥ kramānnyaset
41.6 devyāḥ pīṭhe ca ratnāni pañca vā vinyasetkramāt śaktibījaistu tatrāpi devyāḥ pīṭhe ca vinyaset
41.7 tayorāsanayoḥ paścāt saṃśleṣaṃ sudṛḍhaṃ tathā kārayecchilpinā karmadakṣeṇa śucinā tataḥ
41.8 tataśca devayormūrdhni kusumaṃ saṃniveśayet ratnanyāsaṃ samāpyaivaṃ netronmīlanamārabhet
41.9 tadarthaṃ sthaṇḍilaṃ kuryādanyatraiva yathā purā tatrāpi devaṃ devīṃ ca vinyasetsthaṇḍilopari
41.10 tato vai haimayā sūcyā pakṣmarekhāṃ tu śilpinā jyotirmaṇḍalamālikhya kṛṣṇamaṇḍalamālikhet
41.11 unmīlya ca visarjyainaṃ śilpinaṃ kṛtakṛtyakam anyatra devau saṃsthāpya pūrvavatsthaṇḍile kṛte
41.12 tayoragre madhuprasthaṃ ghṛtaprasthaṃ tathaiva ca dugdhaprasthaṃ ca saṃgṛhya lohapātrasthitaṃ śuci
41.13 teṣu haimaṃ vinikṣipya kamalaṃ praṇavena tu sarvātmanā tu saṃprokṣya nyasya ca sthaṇḍilopari
41.14 haimayā dūrvayā kṣaudraṃ tarpayeddakṣiṇākṣakam ūrdhve ca sarpiṣā tadvadvāme dugdhena caiva hi
41.15 sūryāgnisomabījaistu tarpaṇaṃ samyagācaret hiraṇyanakhasaṃprotāṃ deśinīṃ madhyamāṃ tathā
41.16 anāmikāṃ ca kṛtvātha deśinyā dakṣiṇe spṛśet sūryabījaṃ samuccārya tato lalāṭalocane
41.17 agnibījamanusmṛtya madhyānāmikayā spṛśet somabījamanusmṛtya tato devyāśca locane
41.18 somasūryātmane kuryānmadhunā payasā tataḥ agninetraṃ ghṛtenaiva pūrvavaddhaimadūrvayā
41.19 tatastiraskariṇyāstu nirāsaṃ tatra kārayet tato dhenuṃ tato viprāṃstataḥ kanyāśca darśayet
41.20 devadevyośca gāyatrīmuccarandeśikaḥ sudhīḥ pañcamṛtpañcagavyaistu tataḥ śuddhiṃ samācaret
41.21 pāśupatena cāstreṇa tayoḥ śuddhirudāhṛtā mālābharaṇavastrādyaiḥ kṛtvālaṃkāramuttamam
41.22 pradakṣiṇaṃ tataścāpi kuryādgrāmapurādiṣu jalādhivāsanaṃ kuryānnadyādiṣu tataḥ sudhīḥ
41.23 jalatīraṃ tato nītvā pratime tatra vinyaset abhiṣicya tatastoyaiḥ kṛtvā puṇyāhamuttamam
41.24 devaṃ devīṃ ca kūrcābhyāṃ vastrābhyāṃ cāpi veṣṭayet tataḥ śirasi cāpyarghyaṃ praṇavenaiva vinyaset
41.25 nābhidaghne jale paścātprākśiraścordhvavaktrakam śāyayetpratime tatra dikpālāstraṃ yathādiśam
41.26 arcayedevamuktaḥ syādadhivāso jalāśritaḥ kālo’sya ca purā prokto maṇṭapaṃ cāpi pūrvavat
41.27 kalpayedatha tatraiva koṇeṣvapi caturṣvapi yonyākārāṇi kuṇḍāni tatra caiva susaṃskṛte
41.28 snānamaṇṭapamadhyaṃ tu nītvā devau ca yatnataḥ snānavedyāṃ tu vinyasya śuddhiṃ kṛtvā yathāvidhi
41.29 abhiṣicya tato devau gandhatoyena mantravit sarvātmanā śivaṃ devīṃ gāyatryā cābhiṣecayet
41.30 haimaiḥ pratisaraṃ badhvā hṛdayena tayostataḥ kūrcadvayena vastrābhyāṃ devaṃ devīṃ ca veṣṭayet
41.31 tataḥ kṛtvā ca puṇyāhaṃ kalpite śayane śubhe śāyayetpratime samyak sarvātmānaṃ samuccaran
41.32 tato bhavānīṃ raktena vāsasā veṣṭayetsudhīḥ pūrvavatkalaśānāṃ tu sthāpanaṃ samyagācaret
41.33 śaktikumbhaṃ śirodeśe devyāścāpi prakalpayet vardhanī śaktikumbhaḥ syādvastrahemādisaṃyutā
41.34 devaṃ devīṃ ca gāyatryā gandhādyaiḥ pūjayettataḥ devaṃ devīṃ yathārūpaṃ dhyātvā deśikasattamaḥ
41.35 āvāhanādikaṃ karma kumbhayoḥ śivayoryajet pūrvavaccātha vidyeśānkalaśeṣu samarcayet
41.36 tato homaṃ prakurvīta kuṇḍeṣu vidhinā tataḥ puruṣaḥ pūrvakuṇḍe syāddakṣiṇe ghora ucyate
41.37 paścime cāpi sadyastu vāmadevastathottare īśānastu pradhāne syānmūrtayaḥ pañca eva hi
41.38 āgneyādiṣu koṇeṣu catasro mūrtayaḥ smṛtāḥ nivṛttiśca pratiṣṭhā ca vidyā śāntiśca tāḥ smṛtāḥ
41.39 digvidikṣu sthitāstāstā devadevyośca mūrtayaḥ teṣvagniṃ vidhinādhāya śivahomastu pūrvavat
41.40 pradhānakuṇḍe kartavyo devahomādanantaram devyā homo vidhātavyo tadvidhānamihocyate
41.41 devīṃ tatra samāvāhya pūjayitvā yathāvidhi pūrvoktairakhilairdravyairdevyaṅgairmūlapūrvakaiḥ
41.42 tenaiva kramayogena juhuyānmantravittamaḥ devahome tu devasya kuryāttanmūrtipaiḥ saha
41.43 devyāśca tadvaddhomaṃ tu mūrtipaiḥ saha mantravit dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā pratidravyaṃ spṛśedguruḥ
41.44 tasyānantaramevātra spṛśeyuḥ kramaśo’dhunā devahomasthitā devaṃ devīhomasthitāśca tām
41.45 mūrdhādipādaparyantaṃ tanmūlaiḥ sparśa iṣyate hṛdayādibhiraṅgaistu tattadaṅgāni saṃspṛśet
41.46 sarvadravyāvasāne tu mūrtīnāṃ tu daśāhutīḥ pratikuṇḍaṃ tato hutvā saṃpūjya pariṣicya ca
41.47 kumbhasthānāṃ tu devānāṃ dattvā caiva haviḥ kramāt rātriśeṣaṃ tato nītvā jāgareṇa samanvitaḥ
41.48 prabhāte deśiko dhīmānmūrtipaiḥ saha sādhakaiḥ kṛtanityakriyo bhūtvā hotṛbhiśca samanvitaḥ
41.49 praviśya maṇṭapaṃ tatra sakalīkṛtavigrahaḥ navāmbaradharo bhūtvā navavastrottarīyakaḥ
41.50 gandhacandanaliptāṅgaḥ pañcāṅgabhūṣaṇairyutaḥ devānpūrvavadabhyarcya sumuhūrte sulagnake
41.51 devadevyoḥ pradhāne tu tattanmūlaṃ samuccaran pūrṇāhutiṃ kramāddhutvā śeṣeṣvaṣṭasu ca kramāt
41.52 devakuṇḍeṣu devasya devyāścāpi tathā sudhīḥ hutvā pūrṇāhutiṃ paścāddevamutthāpayecchanaiḥ
41.53 sumuhūrte sulagne tu sarvadoṣavivarjite snānavedyāṃ tu saṃsthāpya prāṅmukhau praṇavena tau
41.54 vastrakūrcādikaṃ tyaktvā dattvā cārghyaṃ dvayorapi tattaddhṛdayamantreṇa tataḥ snāpya ca mantravit
41.55 gandhodakena mantreṇa devaṃ saṃvatsarātmanā devīṃ gāyatriyā caiva tayostu kalaśau tataḥ
41.56 uddhṛtya kṛtvā vaidyeśaiḥ prāsādaṃ tu pradakṣiṇam kalaśau devadevyośca puratastānyathā purā
41.57 saṃsthāpya devaṃ devīṃ ca gandhādyaiśca samarcayet svasvamūlena mantreṇa tataḥ kūrcāmbhasā tayoḥ
41.58 mantranyāsaśca kartavyo devadevyostu pūrvavat tābhyāṃ ca kalaśābhyāṃ tau dvayorgāyatrimuccaran
41.59 abhiṣicya tato devaṃ mantrānpūrvoktavannyaset devyāśca mūlamantraṃ ca vinyasyātha ca mūrdhani
41.60 tāraṃ vinyasya vaktre tu gāyatrīmātṛkāstataḥ yathā deve tathā nyasya sarvavarmatayā sudhīḥ
41.61 malābharaṇavastrādyairgāyatryā tau samarcayet prabhūtaṃ ca havirdattvā tataścotsavamācaret
41.62 evaṃ sāmbikamuddiṣṭaṃ sāmbikāguhamapyatha sthāpanaṃ śṛṇu deveśa tatrāpi ca viśeṣataḥ
41.63 kriyākāryamaśeṣaṃ yattadidānīṃ pravakṣyate ratnanyāsaṃ tu vā kuryānnetronmīlanakarma ca
41.64 jalādhivāsanaṃ cāpi skandagāyatrimuccaran adhivāsādikarmāṇi skandamūlena kārayet
41.65 homaṃ ca skandamūlāṅgaiḥ pradhāne samidādibhiḥ uktairdravyaistataḥ kuṇḍe juhuyātpūrvasaṃkhyayā
41.66 mantranyāsaśca kartavyo guhe pitroranantaram skandamūlena mantreṇa tato’ṅgāni ca vinyaset
41.67 pūjāṃ ca skandagāyatryā kṛtvā dattvā haviḥ kramāt tataḥ sahotsavaṃ kuryātsarvalokahitāvaham
41.68 evaṃ yaḥ kārayetkartā sarvānkāmānavāpya saḥ modate rudrasāmīpyaṃ labdhvānte rudrasadmani
Kapitel 42
dvicatvāriṃśaḥ paṭalaḥ · sabrahmakeśavaśambhusthāpanavidhiḥ
42.1 sabrahmakeśavaṃ śambhoḥ sthāpanaṃ śṛṇu sāṃpratam devasya pūrvavatkuryādratnanāsaṃ vidhānataḥ
42.2 brahmaṇaśca tathā viṣṇoḥ pañca ratnāni vinyaset pañcabhūtākṣarairdhīmānnetronmīlanakarmaṇi
42.3 kṛte tu śilpinā paścātsthitvā tu sthaṇḍilopare devasya pūrvavatkṛtvā brahmaviṣṇvoranantaram
42.4 tayośca vinyasennetre sūryasomau yathā purā tarpaṇaṃ madhudugdhābhyāṃ netrayoḥ parikalpayet
42.5 pūrvavadberaśuddhiṃ ca kuryāttatra hṛdā sudhīḥ jalādhivāsanaṃ cāpi trayāṇāṃ parikalpayet
42.6 kevaloktaprakāraṃ syānmaṇṭapaṃ kuṇḍavediyuk śayanatritayaṃ kuryāddārujādyaiḥ krameṇa tu
42.7 jalādhivāsitāndevānānayetsnānamaṇṭapam snānavedyāṃ samānīya hitvā kūrcāmbarasrajaḥ
42.8 gandhāmbunābhiṣicyātha kṛtvā puṇyāhameva ca teṣāṃ pratisaraṃ badhvā tattanmantramanusmaran
42.9 kūrcena saha saṃveṣṭya vastrairdevānanukramāt arghyaṃ dattvā tato mūrdhni teṣāṃ hṛdayamuccaran
42.10 ānīya vedyāmātodyairdevaghoṣaiḥ samāyutaḥ śāyayenmadhyame śambhuṃ prāviśaraścordhvavaktrakam
42.11 brahmāṇaṃ dakṣiṇe caiva vāme viṣṇuṃ tathaiva ca arcayitvā tathā mantraistanmantratrayamuccaran
42.12 kumbhāvapyadhipau tatra brahmanārāyaṇātmakau dakṣiṇottarayornyasya śivakumbhasya deśikaḥ
42.13 abhitaḥ kalaśānaṣṭau vaidyeśānvinyasettataḥ pūrvoktalakṣaṇopetānsarvāṃstānparikalpayet
42.14 brahmaviṣṇumaheśāṃstu kumbheṣu triṣu pūrvavat āvāhanādikaṃ kṛtvā gandhapuṣpādibhiḥ kramāt
42.15 saṃpūjya ca kramāttāṃśca homayettadanantaram kṛtvā kevalavaddhomaṃ devasya tadanantaram
42.16 tatsaṃkhyayāpi homaṃ ca kṛtvā pūrvoktavatkramāt pradhānakuṇḍe mūlena brahmaviṣṇvoryathākramam
42.17 aṅgairapi tathā ṣaḍbhiḥ kṛtvā sparśāhutiṃ tayoḥ samāpyetthaṃ ca kumbheṣu devānāṃ ca haviḥ kramāt
42.18 dattvā tu rātriśeṣaṃ tu nītvā prātaḥ samāhitaḥ kṛtanityo guruḥ sārdhaṃ sādhakairatha hotṛbhiḥ
42.19 navānbarottarīyaśca baddhapañcāṅgabhūṣaṇaḥ kṛtavidyātanurmantrī devānpūrvavadarcayet
42.20 pūrṇāhutiṃ trimūrtīnāṃ mūlamantrairyathākramam anyeṣvapi ca kuṇḍeṣu pūrṇā sarvātmanā bhavet
42.21 tato devānsamutthāpya snānavedyāṃ tu vinyaset tataḥ kūrcādikaṃ tyaktvā tattaddhṛdayamuccaran
42.22 śuddhiṃ kṛtvātha devānāmuktairdravyairviśeṣataḥ gandhodakena saṃsnāpya tattaddhṛdayamuccaran
42.23 mantranyāsaṃ tataḥ kuryātkumbhānānīya pūrvataḥ prathamaṃ tu śive kuryādbrahmaviṣṇvoranantaram
42.24 sarveṣāṃ hṛdi mūlaṃ tadaṅgānyaṅgeṣu vinyaset krameṇa kumbhaistāndevān snāpayedbrahmapañcakaiḥ
42.25 vaidyeśaiśca tataḥ kumbhairdevadeve’bhiṣecayet devasya pūrvavanmantrānnyasyātha brahmakṛṣṇayoḥ
42.26 mūlamaṅgāni gāyatrīṃ mātṛkāścāpi pūrvavat vinyasya gandhatoyena sarvānapyabhiṣecayet
42.27 vastrābharaṇamālādīṃstattanmūlena dāpayet prabhūtaṃ ca havirdattvā tāmbūlaṃ ca nivedayet
42.28 sabrahmakeśavasyaivaṃ devasya sthāpanaṃ bhavet ekatra ratnanyāsaṃ tu śayanaṃ caikameva hi
42.29 liṅgodbhavapratiṣṭhāyāmapi tadvadvidhīyate evaṃ sthāpya sureśānaṃ pratyahaṃ samamarcayet
42.30 sarvānkāmānsa saṃprāpya gacchecchivapuraṃ sudhīḥ
Kapitel 43
tricatvāriṃśaḥ paṭalaḥ · somāśrīviṣṇupadmajasthāpanavidhiḥ
43.1 atha vakṣye viśeṣeṇa somāśrīviṣṇupadmajam sthāpanaṃ tu maheśasya sarvakāmārthasādhanam
43.2 ratnanyāsaḥ prakartavyaḥ sarveṣāṃ kārayetpṛthak śivayoḥ pūrvavatkuryāttayorviṣṇuviriñcayoḥ
43.3 pañcaratnāni madhyādi vinyaseduttarāntakam māṇikyaṃ muktā vairḍūryamindranīlaṃ pravālakam
43.4 pañcaratnamiti proktaṃ madhyasthaṃ vyomabījakam pṛthivyādyaistu bījāni prāgādiṣu ca vinyaset
43.5 tathaiva syācchriyaścāpi netronmīlanamapyatha haimayā śilpinā sūcyā vartayitvākṣimaṇḍalam
43.6 śivādisarvadevānāṃ sthitānāṃ sthaṇḍilopari udvāsya śilpinaṃ paścātsthaṇḍile’nye niveśya tān
43.7 śivayoḥ pūrvavatkṛtvā tato viṣṇuviriñcayoḥ śriyaścāpi nyasenmantrī dakṣiṇetaranetrayoḥ
43.8 suryasomāvajasyātra nyāsaḥ pratimukhaṃ smṛtaḥ sarveṣāṃ svasvagāyatryā madhunā payasāpi ca
43.9 suvarṇadūrvayā kuryāttarpaṇaṃ dṛṣṭimaṇḍale pṛthagyavanikāpāye sarveṣāṃ brāhmaṇāṃśca gām
43.10 svasvagāyatrimantreṇa darśayeddeśikottamaḥ pañcamṛtpañcagavyena sarveṣāṃ śuddhirucyate
43.11 tattadgāyatrimantreṇa secayedgandhavāriṇā sahaiva pūrvavatkuryādgrāmādīnāṃ pradakṣiṇam
43.12 jalādhivāsanaṃ kuryānnadyādiṣu viśeṣataḥ tīre samatale devānprāṅmukhānsthāpya deśikaḥ
43.13 puṇyāhaṃ vācayitvādau tattoyairabhiṣecayet praṇavena śirasyarghyaṃ dattvā devasya mantravit
43.14 devīṃ ca tadvatsaṃcintya tadvatkūrcāmbhasā nyaset arghyaṃ devyāśca dattvātha darśayettu manoramām
43.15 tato viṣṇuṃ tataḥ sthāpya cakramudrāṃ pradarśayet lakṣmīṃ caiva tathā sthāpya darśayecchaśakarṇikām
43.16 brahmāṇaṃ ca tathā sthāpya padmamudrāṃ pradarśayet pāvakaṃ ca pratiṣṭhāpya śaktimudrāṃ pradarśayet
43.17 evaṃ devānpratiṣṭhāpya yathāsvaiḥ kalaśaiśca taiḥ svasvagāyatrimuccārya śivādīnabhiṣecayet
43.18 vaidyeśaiḥ snāpya deveśaṃ tato mantrānkramānnyaset praṇavaṃ mūrdhni vinyasya gāyatrīṃ vadane nyaset
43.19 mūlamantraṃ hṛdi nyasya cāṅgānyaṅgeṣu vinyaset astraṃ ca dordvaye nyasya mātṛkāḥ pūrvavanyaset
43.20 evamevānyadevānāṃ svasvamūlāṅgamantrayuk praṇavena ca gāyatryā vinyasenmātṛkāstataḥ
43.21 tato’bhiṣicya sarvāṃstāngandhacandanavāriṇā pādyamācamanaṃ cārghyaṃ gandhaṃ puṣpaṃ ca dhūpakam
43.22 dīpaṃ caiva nivedyaṃ ca svasvamūlena mantravit prabhūtaṃ ca havirdadyāt sarveṣāṃ ca yathākramam
Kapitel 44
catuścatvāriṃśaḥ paṭalaḥ · haryardhapratiṣṭhāvidhiḥ
44.1 viṣṇvardhasya maheśasya pratiṣṭhāmadhunā śṛṇu pūrvoktalakṣaṇopetāṃ rudranārāyaṇātmikām
44.2 pratimāṃ pūrvamāpādya gomayenopalepite kuṭṭime sthaṇḍilaṃ kṛtvā prāṅmukhaṃ tu niveśayet
44.3 tatra pīṭhaṃ samādāya prokṣayitvā śivāmbhasā ratnāni nava vā pañca vinyasetpūrvavatsudhīḥ
44.4 devaṃ tadūrdhve saṃsthāpya suśliṣṭaṃ kārayetsudhīḥ netronmīlanamapyasya kuryāttadvidhirucyate
44.5 śilpikarmaṇi nirvṛtte netreṣu ca yathā purā anyatra sthaṇḍilaṃ kṛtvā śālibhirvimalaistataḥ
44.6 tatra devaṃ samānīya tasyāgre vinyasenmadhu sarpiṣā payasā caiva pṛthakpātrasthitaṃ tathā
44.7 teṣu haimaṃ vinikṣipya kamalaṃ svarṇadūrvayā sthaṇḍile sthāpya tatpārśve netrayordakṣiṇānyayoḥ
44.8 madhunā payasā caiva tarpayetsomasūryayoḥ mantramuccārayanmantrī lalāṭe sarpiṣā tataḥ
44.9 vahnibījamanusmṛtya pūrvavatsvarṇadūrvayā evaṃ kṛtvāpanīyātra sadyo yavanikāṃ sudhīḥ
44.10 gobrāhmaṇāṃśca śaivādīndarśayeddeśikaḥ svayam pañcamṛtpañcagavyaiśca śuddhiṃ kuryāttato budhaḥ
44.11 praṇavenaiva mantreṇa tataḥ śuddhodakena ca abhiṣicya tato nītvā grāmādau vā pradakṣiṇam
44.12 tato jalādhivāsāya jalatīre niveśayet prāṅmukhāṃ pratimāṃ tatra kuryātpuṇyāhameva ca
44.13 tatastattīrthatoyena devaṃ samabhiṣecayet kūrcena navavastreṇa veṣṭayetpratimāṃ śanaiḥ
44.14 prākśirastūrdhvavaktraṃ tu śāyayetpūrvavatsudhīḥ paritastu digastrāṇi sādhipāni samarcayet
44.15 uktaṃ kālaṃ tu tatraiva nītvā tasmājjalāśayāt snānamaṇṭapamānīya madhyame saṃniveśayet
44.16 prāṅmukhāṃ pratimāṃ mantrī tatra vastrādikaṃ tyajet tato gandhāmbunā devamabhiṣicya harīśayoḥ
44.17 gāyatryābhyarcanaṃ cāpi puṇyāhaṃ tatra kārayet badhvā pratisaraṃ haimaṃ savyahaste hṛdā tadā
44.18 tataśca kūrcavastrābhyāṃ veṣṭayetpratimāṃ sudhīḥ kevaloktaprakāre tu maṇṭape saṃskṛte sudhīḥ
44.19 madhyame vedikāyāstu sthaṇḍile lakṣaṇānvite śayane pūrvavatklṛpte prokṣite tu śivāmbhasā
44.20 śāyayetprākśiraskāṃ tāṃ pratimāmūrdhvavaktrakām tataḥ pītāmbareṇāpi raktenāpyatha veṣṭayet
44.21 śivagāyatrimuccārya viṣṇugāyatrimeva ca pūjayedgandhapuṣpādyaiḥ kalaśānvinyasettataḥ
44.22 pūrvoktalakṣaṇopetānhemaratnādisaṃyutān pratimāyāḥ śirobhāge rudranārāyaṇātmakam
44.23 kumbhamekaṃ nyasetpaścātparito’ṣṭau ghaṭānapi vidyeśvarasamāyuktānnyasya puṇyāhamārabhet
44.24 tataśca pūjayedhīmāndevatādhyānasaṃyutam āvāhanādibhirmantrairmūlamantraṃ samuccaran
44.25 pradhānakumbhe paścāttu vidyeśānabhito yajet cakravartīnanantāntaṃ tato homaṃ samārabhet
44.26 kuṇḍānāṃ saṃsthitiṃ tatra kalpayetkevale yathā kuṇḍeṣu mūrtidravyāṇi tadvadeva prakalpayet
44.27 pradhānakuṇḍe tadrūpaṃ rudranārāyaṇātmakam dhyātvā saṃpūjya gandhādyaistatra homaṃ prakalpayet
44.28 tato mūlena cāṅgaiśca pūrvavaddhomamācaret dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā pratidravyamatandritaḥ
44.29 pratimāṃ hotṛbhiḥ sārdhaṃ hṛdayādisu saṃspṛśet tattadaṅgaiḥ krameṇaiva tato homaṃ samācaret
44.30 homakāle prayuñjīta caturdikṣu ṛgādibhiḥ vedairadhyayanaṃ cāstrajapamīśānagocare
44.31 tataḥ kumbhagatānāṃ tu devānāṃ ca yathāvidhi havirdattvādhivāsaṃ taṃ samāpyaivaṃ puroktavat
44.32 prabhāte hotṛbhiḥ sārdhaṃ kṛtanityakriyastadā praviśya maṇṭapaṃ tatra kuṇḍasthānarcayetkramāt
44.33 kṛtavidyātanurmantrī tataḥ pūrṇāṃ sruvāhutim sarvatra mūlamuccārya dāpayeddeśikottamaḥ
44.34 sumuhūrte sulagne tu nakṣatrakaraṇānvite devamutthāpya saṃsthāpya snānavedyāṃ samāhitaḥ
44.35 vastrakūrcādikaṃ sarvamastramantreṇa cotsṛjet pañcagavyena tāṃ paścātpratimāmabhiṣecayet
44.36 tataḥ śuddhodakenāpi praṇavenaiva mantravit tataḥ kumbhānsamuddhṛtya kṛtvā dhāmapradakṣiṇam
44.37 pratimāgre samānīya saṃsthāpya ca yathā purā tadrūpaṃ hṛdi kṛtvātha tataḥ kumbhāmbhasi sthitam
44.38 kṛtvā kūrcāmbhasā mantrī tayormūlamanusmaran pratimāyāstu hṛddeśe mantrarūpaṃ nyasetsudhīḥ
44.39 kumbhāmbhasā ca saṃsnāpya krameṇa svasvamantrataḥ tato bere nyasenmantrī mantrānetānanukramāt
44.40 praṇavaṃ mūrdhni vinyasya gāyatrīṃ vadane nyaset mūlamantraṃ hṛdi nyasya cāṅgānyaṅgeṣu ca kramāt
44.41 astraṃ ca dordvayornyasya mātṛkāḥ pūrvavannyaset tataḥ śuddhodakenāpi praṇavenābhiṣecayet
44.42 mālābharaṇavastrādyaiḥ kṛtvā pūjāmanukramāt prabhūtaṃ cca havirdattvā tāmbūlaṃ ca pradāpayet
44.43 utsavaṃ ca tataḥ kuryādgrāmādiṣu yathāvidhi
Kapitel 45
pañcacatvāriṃśaḥ paṭalaḥ · ardhanārīśvarapratiṣṭhāvidhiḥ
45.1 gauryardhasya maheśasya pratiṣṭhāvidhimapyatha śṛṇu sarvaṃ samāsena vakṣyamāṇaṃ mahādhunā
45.2 pūrvoktalakṣaṇopetāṃ pratimāṃ kāñcanādibhiḥ vidhāya ratnanyāsaṃ tu pūrvavatparikalpayet
45.3 nayanonmīlanaṃ paścātkuryāttadvidhirucyate śilpikarmavinirmukte tannetre ca yathā purā
45.4 anyatra sthaṇḍilaṃ kṛtvā vidhivattasya madhyame saṃsthāpya prāṅmukhaṃ paścāttasyāgre tu ghṛtaṃ madhu
45.5 payaśca pātre nikṣipya pṛthakpṛthagatandritaḥ abhyukṣaṇaṃ tato mantrī tarpayetsvarṇadūrvayā
45.6 dakṣiṇetarayorakṣṇormadhu dugdhamathordhvake netre tu sarpirmantrāntaiḥ somasūryāgnipakṣakaiḥ
45.7 pūrvavadbrāhmaṇādīṃśca darśayetpraṇavena tu pañcamṛtpañcagavyaistu kṛtvā śuddhiṃ ca pūrvavat
45.8 puṇyāhaṃ vācayitvātra nītvā grāmapradakṣiṇam jalādhivāsanaṃ tatra kuryāttadvidhirucyate
45.9 jalatīre samādāya pratimāṃ prāṅmukhāṃ sudhīḥ puṇyāhaṃ vācayitvātha tañjalairabhiṣecayet
45.10 arghyaṃ tanmūrdhni vinyasya praṇavaṃ samudāharan saṃveṣṭya kūrcavastrābhyāṃ pratimāṃ hṛdayāṇunā
45.11 pūrvavajjalamadhye tu śāyayetphalakopari tatroktamapi taṃ kālaṃ nītvā deśikasattamaḥ
45.12 pūrvoktalakṣaṇopete maṇṭape saṃskṛte śubhe snānavedyāṃ samānīya pratimāṃ sthāpya mantravit
45.13 vyapohya vastrakūrcaṃ ca dattvārghyaṃ praṇavena tu pañcagavyaistato’rcāṃ tāmabhiṣicya tathā budhaḥ
45.14 gandhatoyena paścāttu brahmapañcakamuccaran abhiṣicya tataścāpi veṣṭayennavavāsasā
45.15 sakūrcena śivābhyāṃ tu tataḥ kṛtvā namaskṛtim puṇyāhaṃ vācayitvātha bandhayetkautukaṃ hṛdā
45.16 devasya dakṣiṇe haste pūrvavatparikalpayet śayane śāyayedarcāṃ pūrvavaddeśikottamaḥ
45.17 tataḥ kumbhāṃśca tatraiva sthāpayecca yathā purā pūrvoktalakṣaṇopetān gandhodaparipūritān
45.18 sakūrcānhemavastrāḍhyānpallavāḍhyānmanoramān gauryardhadevaṃ pūrvoktaṃ dhyātvāvāhya yathāvidhi
45.19 sthāpayenmadhyame kumbhe tanmūlaṃ samanusmaran gandhādyaiśca tato’bhyarcya vidyeśānaṣṭadikṣvapi
45.20 pūrvādiṣu kramāddevānarcayeddeśikaḥ sudhīḥ tato homaṃ ca kurvīta kevaloktaprakārataḥ
45.21 pradhāne śivayoraṅgaiḥ samūlairhomamācaret śeṣakarma tathā sarvaṃ kevaloktavadācaret
45.22 prabhāte vimale paścātkṛtanityakriyo guruḥ mūrtipaiḥ hotṛbhiḥ sārdhaṃ maṇṭapaṃ saṃpraviśya ca
45.23 devān gandhādibhiḥ pūjya sumuhūrte sulagnake sarvatra mūlamantraistaiḥ pūrṇāṃ kṛtvā vicakṣaṇaḥ
45.24 tataścārcāṃ samutthāpya sarvātodyasamanvitam snānavedyāṃ samādhāya vastrakūrcādikaṃ hṛdā
45.25 vyapanīya śirasyarghyaṃ dattvā tāraṃ samuccaran puṇyāhaṃ vācayitvātha kumbhānutthāpya mantravit
45.26 evaṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā devāgre saṃniveśya ca kṛtavidyātanurmantrī tadrūpadhyānapūrvakam
45.27 kumbhāntasthaṃ tato devaṃ kūrcāgroddhṛtavāriṇā tanmantroccāraṇapūrvaṃ pratimāhṛdi vinyaset
45.28 abhiṣicyātha kumbhena sarvātmānaṃ samuccaran pādyādyairarcayitvātha dīpāntaṃ mūlamuccaran
45.29 prabhūtaṃ ca havirdattvā tāmbūlaṃ ca nivedayet utsavaṃ ca tataḥ kuryānnavasvekaṃ vidhānataḥ
45.30 evaṃ yaḥ kārayenmartyo devyardhasthāpanaṃ param trisaptakulasaṃyuktaḥ śivaloke mahīyate
45.31 dakṣiṇāntā kriyā sarvā saphalatvamavāpnuyāt kriyā śarīramityuktaṃ dakṣiṇā jīva ucyate
45.32 kriyā dakṣiṇayā hīnā nirjīvā niṣphalā bhavet kriyāṇāṃ sarvaphaladāṃ dakṣiṇāṃ dāpayettataḥ
45.33 āḍhyo’pi dakṣiṇāṃ dattvā kṣudrāṃ haste daridravat so’pyanyo ḍāmbhiko naiva yathoktaphalamāpnuyāt
45.34 adhamā pañcaniṣkā syādācāryāya tu dakṣiṇā triguṇā madhyamā proktā ṣaḍguṇā cottamā bhavet
45.35 tasmāddaśāṃśaṃ hotṝṇāmadhyetṝṇāṃ tadardhataḥ jāpināṃ hotṛvattasya daivajñe triguṇaṃ bhavet
45.36 sakalasya pratiṣṭhāyāṃ dakṣiṇā saṃprakīrtitā niṣkalasya pratiṣṭhāyāṃ tasmāttriguṇitā bhavet
Kapitel 46
ṣaṭcatvāriṃśaḥ paṭalaḥ · vṛṣendrapratiṣṭhāvidhiḥ
46.1 utpattau tau tadā devau vāhanatvamupāgatau evamutpattiruddiṣṭā mantraṃ tatsthāpanocitam
46.2 mūlakhyaṃ saṣaḍaṅgaṃ ca vakṣye gāyatriyānvitam saptamasvarasaṃyuktalakārāntaṃ janārdana
46.3 bindunādasamāyuktaṃ mūlabījaṃ ca kathyate vṛṣabhāya namaścānte tāraṃ tatsthasya tasya tu
46.4 yojayenmūlamantrasya tato’ṅgāni ca pūrvavat vakāreṇa samāyuktahṛdayādīni kalpayet
46.5 tīkṣṇaśṛṅgāya vidmahe vedapādāya dhīmahi tanno vṛṣaḥ pracodayāditi gāyatrimuccaret
46.6 evaṃ mantrāḥ samuddiṣṭāḥ sthāpanaṃ tu tataḥ śṛṇu ratnanyāsaṃ purā kuryātsthaṇḍile śālinirmite
46.7 tanmadhye pīṭhamādāya sthāpayeddhṛdinā tataḥ māṇikyādīni navakaṃ madhyādiṣvapi vinyaset
46.8 pīṭhe tu navaśaktīnāṃ mantraistatra vṛṣaṃ tataḥ samyagāropya nīrandhraṃ kṛtvā pīṭhasamanvitam
46.9 vṛṣendramūlamantreṇa prokṣayedgandhavāriṇā ratnanyāsa iti prokto netronmīlanamucyate
46.10 tādṛśe sthaṇḍile devaṃ saṃsthāpya śivasaṃnidhau deśikaḥ śilpinā tatra kārayennetramaṇḍalam
46.11 tasya karmasamāptau tu netrayordeśikaḥ sudhīḥ vinyasya somasūryābhyāṃ netrayostu punaḥ punaḥ
46.12 sarpirdugdhaṃ ca saṃtarpya dakṣiṇetarayoḥ kramāt svarṇadūrvāṅkurābhyāṃ tu vṛṣagāyatrimantrataḥ
46.13 pracchannapaṭamāvarjya brāhmaṇāngāṃ ca darśayet śuddhiṃ kṛtvā tato mantrī pañcamṛtpañcagavyakaiḥ
46.14 vṛṣagāyatrimantreṇa gandhatoyena secayet tatra tasyocitairdravyaiḥ śuddhiṃ kṛtvā punaḥ punaḥ
46.15 alaṃkāraṃ vṛṣe kṛtvā nītvā grāmapradakṣiṇam jale’dhivāsayetpaścādvṛṣaṃ saṃveṣṭya vāsasā
46.16 mālākūrcasamāyuktaṃ vṛṣagāyatrimantrataḥ tatastasmātsamānīya snānamaṇṭapamadhyame
46.17 pañcagavyādinā snāpya vṛṣagāyatrimuccaran sauvarṇaṃ kautukaṃ tasya savyaśṛṅge tu bandhayet
46.18 veṣṭayetkūrcavastrābhyāṃ tanutrāṇaṃ samuccaran pūrvoktalakṣaṇopetamaṇṭapādiṣu kalpayet
46.19 kuṇḍāni paritastatra caturaśrārdhacandrake vṛttaṃ trikoṇakaṃ caiva śāṃkare padmameva ca
46.20 gomayenopalipyātha puṇyāhaṃ ca prayojayet sthaṇḍilaṃ vidhinā kṛtvā padmamālikhya tatra vai
46.21 śayanaṃ pūrvavatkṛtvā yathāpūrvavadarcayet sarvātmanāṇunābhyukṣya vṛṣendraṃ tatra śāyayet
46.22 pratyagdvārā samānīya śayane puṣpakīrṇake śaṅkhadundubhinirghoṣaiḥ sāmavedasamīraṇaiḥ
46.23 pūrvoktalakṣaṇopetaṃ pradhānaṃ toyapūritam hemakūrcasuvastrāḍhyaṃ gandhacandanacarcitam
46.24 kakutpārśve nyaseddhīmānvṛṣagāyatrimantrataḥ tataśca paritaḥ paścādaṣṭau kumbhāṃśca bhājitān
46.25 tadardhaparimāṇāṃśca nyaseddikṣu vidikṣu ca teṣu cāṣṭau diśādhīśāḥ śakrādyāḥ saṃsthitāḥ kramāt
46.26 tatastu deśikaḥ śānto navāmbaradharaḥ śuciḥ dhṛtapañcāṅgabhūṣaśca soṣṇīṣaḥ sottarīyakaḥ
46.27 maunī dehaṃ śivīkṛtya prasannaḥ priyadarśanaḥ vṛṣendrarūpaṃ smṛtvā tu hṛdi paṅkajagahvare
46.28 prāṇāyāmasamāyuktaṃ hṛdayāgresaraṃ vṛṣam puṣpairañjalimāpūrya kumbhāmbhasi manorame
46.29 āvāhanādikaṃ sarvaṃ kṛtvā pūrvoktavatsudhīḥ mūlamantraṃ nyasetsāṅgaṃ prathame vṛṣamarcayet
46.30 gandhapuṣpādibhiḥ sarvairlokapālāṃśca pūjayet vṛṣendrasya tu mudgānnamanyeṣāṃ śuddhamucyate
46.31 tato homaṃ prakurvīta deśikaḥ sādhakaiḥ saha agnikāryoktamārgeṇa sthāpya kuṇḍeṣu pāvakam
46.32 pūrvādiṣvindrakīnāśapāśisomānkrameṇa tu pradhāne vṛṣabhendraṃ ca samāvāhyārcayettataḥ
46.33 samidājyacarūm̐llājāṃstilaniṣpāvamudgakān sāṅgena mūlamantreṇa juhuyātkramaśaḥ punaḥ
46.34 plakṣodumbarakāśvatthavaṭāḥ pūrvāditaḥ kramāt pradhāne tu palāśaśca samiditthaṃ prakalpayet
46.35 dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā tattanmantraiḥ spṛśedvṛṣam vṛṣagāyatrimantreṇa pratikuṇḍaṃ ca sarpiṣā
46.36 daśāhutiṃ tato hutvā pariṣicya samāpayet homakāle prayuñjīta dikṣvadhyayanamuttamam
46.37 śāṃkare’strajapaḥ kāryaḥ sarvātodyasamanvitam evaṃ kṛtvādhivāsaṃ tu tyaktvā rātriṃ tu jāgarāt
46.38 prabhāte vidhivatsnātvā nityakarma samāpya ca praviśya maṇṭapaṃ tatra kumbhasthānarcayetsurān
46.39 pūrṇāhutiṃ ca mūlena sarvatra juhuyātkramāt sumuhūrte sulagne tu mantranyāsaṃ samācaret
46.40 tadardhaṃ vṛṣamutthāpya snānavedyāṃ tu vinyaset vastrakūrcādikaṃ sarvamapanīya vicakṣaṇaḥ
46.41 arghyaṃ dattvā vṛṣendrasya mūlamantreṇa mūrdhani vṛṣagāyatrimantreṇa gandhodamabhiṣecayet
46.42 tataḥ kumbhānsamādāya kṛtvā dhāmni pradakṣiṇam vṛṣāgre sthaṇḍilaṃ kṛtvā pūrvavatpūjayettataḥ
46.43 pradhānakumbhasaṃsthaṃ ca dhyātvā ca vṛṣabheśvaram tasmātkūrcāmbhasā mūrdhni sravatā mūlamuccaran
46.44 vṛṣendramantradehaṃ tu vinyasecchāntamānasaḥ aṅgāni ca tadaṅgeṣu hṛdayādīni vinyaset
46.45 lokapālaghaṭaiścāpi tatrasthairabhiṣecayet arghyādibhiśca saṃpūjya naivedyāntairyathākramam
46.46 mālābharaṇavastrādyairalaṃkṛtya vṛṣeśvaram calaṃ cetsthāpayedagre divyaliṅgasya deśikaḥ
46.47 acale sthāpitasyaiva mantranyāsaṃ samācaret vṛṣastiṣṭhati vā yatra devena saha viṣṭare
46.48 sahākṣyunmīlanādīni kṛtvā karmāṇi mantravit pradhānakuṇḍe tasyāpi homaṃ mūlena kārayet
46.49 aṅgaiścādyairnavaikena pratyekaṃ tu śatāhutim kumbhanyāsaśca kartavyo devakumbhasamīpake
46.50 śeṣaṃ karma ca kurvīta devadevyoranantaram evaṃ saṃsthāpya vidhivadvṛṣendraṃ putravṛddhidam
46.51 sarvānkāmāṃśca saṃprāpya dehānte tu śivaṃ vrajet
Kapitel 47
saptacatvāriṃśaḥ paṭalaḥ · brahmapratiṣṭhāvidhiḥ
47.1 pratiṣṭhāṃ brahmaṇo vakṣye dharmakāmārthamokṣadām maṇṭape pūrvavatklṛpte pūrvādicatasṛṣvapi
47.2 dikṣu kuṇḍāni kurvīta caturaśrārdhacandrake vṛttaṃ trikoṇakaṃ caiva padmamīśānagocare
47.3 sarvakarma tataḥ kuryāttasya saṃskārapūrvakam brāhmamarcāṃ tataḥ kuryānnītvā ca snānamaṇṭapam
47.4 netronmīlanakarmādyāḥ pūrvavatparikalpayet caturṣvapi mukheṣveṣu nayaneṣvaṣṭasu kramāt
47.5 pūrvavanmadhusarpirbhyāṃ tarpayenmantravittamaḥ netrayoḥ prativaktraṃ tu sūryasomāṇumuccaran
47.6 pūrvavaccheṣakarmāṇi tatra kuryādvicakṣaṇaḥ tatastāṃ pratimāṃ mṛdbhiḥ pañcabhiḥ pañcagavyakaiḥ
47.7 śodhayetkṣālayetpaścādbrahmagāyatrimuccaran puṇyāhaṃ vācayitvātra mālākūrcasamāvṛtam
47.8 beraṃ navāmbareṇaiva veṣṭayitvā jalāśayam nītvā tajjalamadhye tu nābhidaghne jale sudhīḥ
47.9 prākchiraskāṃ tu tāṃ tatra śāyayetpratimāṃ tataḥ tatrāpi pūrvavannītvā kālaṃ beraṃ samānayet
47.10 snānamaṇṭapamadhye tu nālāvaṭasamanvite vedikāyāṃ tu tāṃ nyasya tyaktvā kūrcādikaṃ tataḥ
47.11 gāyatryā praṇavenāpi gandhodenābhiṣecayet puṇyāhaṃ vācayitvātra bandhayetkautukaṃ hṛdā
47.12 mālābhirlambakūrcena veṣṭayetpratimāṃ tataḥ tato maṇṭapavedyāṃ tu sthaṇḍilaṃ tatra kalpayet
47.13 pūrvavacchayanaṃ cāpi puṇyāhaṃ tatra kārayet vāstuhomādikaṃ sarvaṃ pūrvavatparikalpayet
47.14 tato devaṃ samānīya paścimenottareṇa vā dvāreṇa tatra śayyāyāṃ śāyayetpraṇavena tu
47.15 tato beraṃ samācchādya pītenāhatavāsasā arghyaṃ dattvātha śirasi praṇavaṃ samudāharan
47.16 brahmakumbhaṃ tadā tatra droṇapūraṃ manoramam veṣṭitaṃ sitasūtreṇa gandhodaparipūritam
47.17 hiraṇyapadmasaṃyuktaṃ sakūrcaṃ sāpidhānakam āveṣṭyāhatavastrābhyāṃ sthāpayedvedimadhyame
47.18 paritaśca tataḥ kumbhāṃstādṛśānapi vinyaset tadardhaparimāṇāṃśca tadartheṣu yajetkramāt
47.19 caturbhujaṃ caturvaktramāsīnaṃ kamalāsane baddhapadmāsanaṃ devaṃ hemābhaṃ śubhravāsasam
47.20 varadābhayahastaṃ ca kamaṇḍalvakṣadhāriṇam dhyātvā kumbhāmbhasi sthāpya mūlamantraṃ samuccaran
47.21 āvāhanādikaṃ kṛtvā gandhapuṣpādibhiryajet lokapālānyathāsthānaṃ tattanmantraiḥ samarcayet
47.22 tato homaṃ prakurvīta kuṇḍeṣu paritaḥ kramāt agnikāryoktamārgeṇa sthāpya kuṇḍeṣu pāvakam
47.23 tattadāśādhipānkumbheṣvabhitaḥ pūjayettataḥ brahmāṇaṃ tu pradhāne’tra sāṅgaṃ saṃpūjayettataḥ
47.24 samidājyacarūṃścāpi tilaveṇuyavānapi māṣaṃ tu kramato mantrairaṅgairmūlādibhirbudhaḥ
47.25 juhuyācchatamardhaṃ vā tadardhaṃ vā pṛthakpṛthak pukṣodumbarakāśvatthavaṭāḥ pūrvaditaḥ kramāt
47.26 palāśastu pradhānasya samiditthaṃ prakalpayet evaṃ kṛtvā tu sarveṣu gāyatryā homamācaret
47.27 ājyenaikena tatsaṃkhyāṃ pūrvavatparikalpayet tato homaṃ samāpyaivaṃ pariṣicya ca pāvakam
47.28 dadyātkumbhasthitānāṃ tu havistatra divaukasām rātriśeṣaṃ tato nītvā prātarutthāya deśikaḥ
47.29 kṛtanityakriyaḥ śānto mūrtipaiḥ saha mantravit praviśya maṇṭapaṃ tatra dhṛtapañcāṅgabhūṣaṇaḥ
47.30 soṣṇīṣaḥ sottarīyaśca kṛtvā mantrātmikāṃ tanum devānsaṃpūjya tatrasthān sa pūrṇāṃ tatra dāpayet
47.31 vyāhṛtyantena mūlena pariṣicya ca pāvakam utthāpya śayanāddevaṃ nītvā dhāmni pradakṣiṇam
47.32 rathādibhiḥ praviśyānto dattvārghyaṃ pratimāhṛdi navaratnādi vinyasya pūrvavatpīṭhikāvaṭe
47.33 tatra vāgīśvarīṃ pūjya pīṭhapārśve rathāttataḥ avatīrṇāṃ tadā tatra pratimāṃ sthāpayetsudhīḥ
47.34 mūlamantraṃ samuccārya mūlasyābhimukhaṃ tathā pūrvavatpīṭhaviśleṣasaṃdhiṃ kṛtvā vicakṣaṇaḥ
47.35 śilpikarmāṇi niṣpādya visṛjyainaṃ saparyayā kṛtasnānastato mantrī kṛtvā mantrātmikāṃ tanum
47.36 devānkumbheṣu saṃpūjya samuddhṛtyātha tānkramāt pradakṣiṇakramādantarbhavanaṃ saṃpraviśya ca
47.37 yathāsthānaṃ ghaṭānagre sthaṇḍile sthāpya pūjayet gandhapuṣpādibhiḥ paścādarcāṃ śuddhodakena ca
47.38 pañcamṛtpañcagavyaiśca śodhayitvābhiṣicya ca puṇyāhaṃ vācayitvā tu mantranyāsaṃ samarcayet
47.39 uttarābhimukhaḥ samyagāsīnaḥ sukhamāsane hṛdayādīni cāṅgāni vinyaseddhastayordvayoḥ
47.40 aṅguṣṭhādikaniṣṭhānte netrāntaṃ tu taladvayoḥ astraṃ vinyasya cāṅgeṣu hṛdayādi hṛdādiṣu
47.41 vinyasetkramaśo mantrī mūlaṃ hṛnmadhyame nyaset evaṃ mantrātmikāṃ kṛtvā tanuṃ devaṃ vicintayet
47.42 tataḥ kumbhārcitaṃ devaṃ mūlamantraṃ samuccaran pratimāhṛdi vinyasya pūrvavanmantravittamaḥ
47.43 aṅgeṣvaṅgāni cāpyasya vinyaseddhṛdayādiṣu tato mūlaṃ samuccārya gandhapuṣpādibhiryajet
47.44 prabhūtaṃ ca havirdattvā tāmbūlaṃ ca pradāpayet
Kapitel 48
aṣṭacatvāraṃśiḥ paṭalaḥ · mātṛkāsthāpanavidhiḥ
48.1 mātṝṇāṃ sagaṇānāṃ tu sthāpanaṃ kathyate’dhunā śivālayeṣu yāmye syādgrāmādiṣvīśagocare
48.2 saumye vā tatpraśastaṃ syānnadyādīnāṃ ca tīrake udyāne ca vane ramye parvate vā manorame
48.3 vijane yatra kutrāpi sthāpayeddeśikottamaḥ śivālayeṣu grāmādau sthāpyā madhye tu vaiṣṇavī
48.4 anyatra madhye cāmuṇḍāṃ sthāpayedvidhinā pumān mātaro lokarakṣārthaṃ brāhmyādyā nirmitāḥ purā
48.5 brahmāṇī brahmaṇā sṛṣṭā maheśena maheśvarī kaumārī ṣaṇmukhenaiva vaiṣṇavī viṣṇunā tathā
48.6 vārāhī yajñavārāheṇendrāṇīndreṇa cāsṛjat kālarātrimumā caiva rūpavāhanacihnakaiḥ
48.7 taistairdevaiḥ samāḥ sarvāścāmuṇḍā cātibhīṣaṇā bhrukuṭīkuṭilā sā ca samastāriṣṭamardanī
48.8 triṇetrā caturbhujā caiva piśācadhvajavāhanā māturutpattiruddiṣṭā śṛṇu mantrānataḥ param
48.9 yakārādisakārāntān brāhmyādīnāṃ tu kalpayet bindunādasamāyuktānmūlamantrānataḥ param
48.10 tattannāma caturthyantaṃ namaskāreṇa yojayet hakāraṃ vīrabhadrasya gaṇeśasya gakārakam
48.11 evaṃ mūlāṃśca saṃkalpya cāṅgānyebhyaśca kalpayet pūrvavaddhṛdayādīni pratiṣṭhāvidhirucyate
48.12 tadarthaṃ maṇṭapaṃ kuryātpūrvoktavidhinā saha tanmadhye vedikāṃ cāpi parito’gniniketanam
48.13 yonyākāraṃ tu sarvāsu dikṣu kuṇḍaṃ prakalpayet īśānaśakragau kuṇḍau vṛttavedāśrakau matau
48.14 śakraśaṃkarayormadhye padmakuṇḍaṃ prakalpayet maṇṭapasyātha saṃskāramalaṃkāraṃ ca pūrvavat
48.15 netronmīlanakarmāṇi pṛthageva prakalpayet śilpinātha gurustāsāṃ madhu dugdhaṃ ca netrayoḥ
48.16 tattannayanamantreṇa dakṣiṇetarayorapi kalpayeddhaimayā samyagdūrvayā kalpavittamaḥ
48.17 netratrayayutānāṃ tu locane tu lalāṭake sarpiṣā tarpayetpaścādagnibījaṃ samuccaran
48.18 hiraṇyanakhasaṃprotairaṅgulyagraistribhistataḥ tattannetreṣu sūryenduvahnibījāni vinyaset
48.19 anyāsāṃ somasūryau ca vinyasellocanadvaye tataśca pañcagavyena tattaddhṛdayamuccaran
48.20 abhiṣicyātha mṛdbhiśca pañcabhistāśca śodhayet gandhatoyena paścāttu pañcabrahmajapena tu
48.21 abhiṣicya pṛthak paścātpuṇyāhaṃ vācayetsudhīḥ tatastāḥ pratimāḥ sarvāḥ kūrcamālābhiveṣṭitāḥ
48.22 veṣṭayedvāsasā mantrī viśuddhena navena ca pṛthakpṛthak tato mantrī tāsāmarghyaṃ śirassu ca
48.23 tattaddhṛdayamuccārya dadyātpaścādrathādibhiḥ grāmādi parito nītvā gatvā caiva jalāśayam
48.24 sthāpanakramataḥ sarvā jalamadhye tu śāyayet parito dikpatīṃścāstrān gandhādyairarcayettataḥ
48.25 jalādhivāsakālastu pūrvameva pradarśitaḥ tatastāḥ pratimāḥ sarvā vighnādyantāḥ krameṇa vai
48.26 uddhṛtyāropya sāye tu syandanādīṃstathaiva ca snānamaṇṭapamānīya snānavedyāṃ tu vinyaset
48.27 krameṇa vastrakūrcādīnapanīya ca deśikaḥ pañcamṛtpañcagavyaiśca śuddhiṃ pūrvavadācaret
48.28 tataḥ puṇyāhamādau tu kṛtvā tāsāṃ śirassu ca arghyaṃ dattvā krameṇaiva pūrvavanmantravittamaḥ
48.29 kautukaṃ bandhayettāsāṃ bījena hṛdayena tu vedikāyāṃ yathāpūrvaṃ kalpite sthaṇḍile sudhīḥ
48.30 śayane pṛthagāstīrṇe pratimāstā yathākramam vīrādivighnaparyantāḥ śāyayedaṣṭadikṣu ca
48.31 yā vātra madhye saṃsthāpyā tāṃ tanmadhye niveśayet prākśiraścordhvavaktrāstāḥ sarvāśca parikīrtitāḥ
48.32 tāsāmupari kūrcaṃ tu puṣpavastrasamanvitam kuśān gandhaṃ nyasenmantrī tattaddhṛdayamuccaran
48.33 vastrairāveṣṭya sadyastāstataḥ kumbhānniveśayet droṇapūrṇāndṛḍhāndravyaiḥ kāñcanādyaiśca nirmitān
48.34 sitasūtravicitrāṃstān gandhodaparipūritān sakūrcānvastrahemāḍhyān gandhacandanacarcitān
48.35 sitavastraiḥ susaṃveṣṭya pihitāṃśca pidhānakaiḥ śirasi dakṣiṇe tāsāṃ madhyātprabhṛti vinyaset
48.36 puṇyāhaṃ vācayitvātra prokṣayedbrahmapañcakaiḥ tatastānpūjayetsarvān pūjāvidhirathocyate
48.37 vedyā dakṣiṇapārśve tu sukhāsīna udaṅmukhaḥ prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā recakādikrameṇa tu
48.38 dahanaṃ plāvanaṃ tatra bhūtaśuddhiṃ ca kalpayet madhyasthāyāṃ ca mūle tu karaśākhāsu vinyaset
48.39 hṛdayādyastraparyantaṃ kaniṣṭhāṅguṣṭhakāntakam netraṃ hastatale nyasya mūlaṃ sarvāsu vinyaset
48.40 evaṃ kṛtvā karanyāsamaṅganyāsamathācaret hṛdayādiṣaḍaṅgāni yathāsthānaṃ prayojayet
48.41 tato madhyasthitāṃ devīṃ dhyātvā hṛtpadmamadhyame tāṃ ghaṭasthāṃ ghaṭe devīṃ mūlamantraṃ samuccaran
48.42 āvāhya śeṣitaṃ karma sarvaṃ pūrvavadācaret tattadaṅgāni vinyasya yathāsthānaṃ samarcayet
48.43 evaṃ krameṇa pūrvādi nyasya dhyātvā tu pūjayet tato homaṃ tu kurvīta tadvidhānamathocyate
48.44 agnikāryoktamārgeṇa sthāpya kuṇḍeṣu pāvakam pradhānakuṇḍe tāṃ devīṃ madhyāstrāntaṃ pṛthagyajet
48.45 prāgādiṣu tataḥ śeṣā vīrādyāśca kramādyajet deśikaḥ syātpradhānasya hotā śeṣeṣu cāṣṭasu
48.46 kuṇḍeṣu sādhakāḥ proktā hotāraḥ putrakāstu vā palāśaudumbarāśvatthavaṭaplakṣamayūrakāḥ
48.47 śamīkhadirabilvāśca vīrādīnāṃ yathākramam samidvṛkṣāḥ samuddiṣṭāḥ śeṣadravyamathocyate
48.48 ājyaṃ caruṃ tathā lājatilasarṣapameva ca etāni sarvakuṇḍeṣu homayeddhṛdayādibhiḥ
48.49 tanmūlena samiddhomaṃ sarvatra prathamaṃ haret tattadaṅgairyathāhomaṃ tattatkuṇḍeṣu homayet
48.50 pratidravyāvasāne tu vyāhṛtyante spṛśedguruḥ tattadaṅgeṣu tanmantraṃ sarvāsāṃ hotṛbhiḥ saha
48.51 evaṃ home tu nirvṛtte devatāstāḥ samarcayet pariṣicya tatasteṣu kuṇḍeṣvagniṃ yathāvidhi
48.52 devatānāṃ haviḥ paścāddadyātsamyagyathāvidhi nītvā rātriṃ ca taccheṣāṃ prabhāte hotṛbhiḥ saha
48.53 kṛtvā nityakriyāṃ sarvāṃ saṃpraviśyātha maṇṭapam kumbhasthā devatāḥ sarvāḥ samabhyarcya yathāvidhi
48.54 kuṇḍeṣu tāstathā yaṣṭvā tattanmūlena dāpayet pūrṇāhutiṃ tatastatra pratimāstāḥ samarcayet
48.55 tata uddhṛtya tāḥ sarvāḥ krameṇa pratimāḥ śanaiḥ apanīya ca vastrādyaṃ tattaddhṛdayamuccaran
48.56 tattacchirasi dattvārghyaṃ madhyamāṃ pratimāṃ tataḥ pradakṣiṇaṃ samānīya prāsādāntaḥ praviśya ca
48.57 ratnāni vidhivannyasya bījāni sahṛdāni ca abhyarcya devīṃ tatraiva mūlamantreṇa tacchiraḥ
48.58 saṃspṛśya sthāpayeddevīṃ śilpivaryasamanvitaḥ śeṣāśca sagaṇāḥ sarvā mātṝsteṣvapi teṣu ca
48.59 pṛthagratnādiyukteṣu savyavāmakrameṇa tu sthāpayetpūrvavaddhīmān sarvāśca svasvamūlataḥ
48.60 uttarābhimukhāḥ sarvā vīreśaḥ paścimonmukhaḥ vighneśaḥ prāṅmukhastatra sthāpane tu prakīrtitāḥ
48.61 tataḥ snātvā gururdhāmni puṇyāhaṃ tatra vācayet pañcabrahmabhirabhyukṣya bahirniṣkramya deśikaḥ
48.62 sumuhūrte sulagne tu kumbhānuddhṛtya tānkramāt pradakṣiṇamupāvṛtya prāsādāntaḥ praviśya ca
48.63 tattadagreṣu tānkumbhān sthaṇḍilopari vinyaset pūrvavanmantritāṅgastu dhṛtapañcāṅgabhūṣaṇaḥ
48.64 soṣṇīṣaḥ sottarīyaśca tattatkumbhānpuroktavat mantranyāsaṃ tataḥ kuryātsthāpanakramaśo budhaḥ
48.65 pṛthakpṛthak samabhyarcya kalaśairabhiṣecayet teṣu madhyasthitāṃ tasyā vāmādyāḥ paritaḥ sthitāḥ
48.66 tataścandanagandhodakarpūrāgarugandhinā ālipya pratimāḥ sarvā vastrābharaṇabhūṣitāḥ
48.67 prabhūtaṃ ca havirdattvā pṛthak tāsāṃ yathāvidhi tāmbūlaṃ mukhavāsena dadyāttāsāṃ pṛthak pṛthak
48.68 acalasthāpanaṃ hyevaṃ mṛcchilā mṛṇmayāstu vā citrābhāsāśca yāstāsāṃ ratnanyāsādikāḥ kriyāḥ
48.69 yathāyuktyā prayuñjīta caleṣvapi tathā nayet ābhāsamṛṇmayānāṃ tu pīṭhamagre tu kalpayet
48.70 tāsāṃ pūjāvidhiṃ kuryādanyatraiva śivālaye mātṛtantroktamārgeṇa mātṛmantrakṛtāgnike
Kapitel 49
ekonapañcāśaḥ paṭalaḥ · vināyakasthāpanavidhiḥ
49.1 vināyakasya vakṣyāmi tadutpattipurassaram sthāpanaṃ tasya mantraṃ ca śṛṇu mattaḥ samāsataḥ
49.2 purā mamomayā sārdhaṃ krīḍataḥ sarasastaṭe mānasasya gajāndṛṣṭvā kariṇīvarasaṃyutān
49.3 krīḍataśca yathākāmaṃ taṭe tasminmanorame tato ramyamṛge caiva vāme’pyatra jalāśaye
49.4 gajarūpadharau bhūtvā prītyarthaṃ putramuttamam gajāsyaṃ tu samutpādya manasā saha tena ca
49.5 krīḍāvo’tha yathākāmamityukto’haṃ ca yattadā yaduktaṃ karma tatsarvaṃ kṣaṇena kṛtavānaham
49.6 tataścirādgajakrīḍāṃ kṛtvā viramitastadā devakāryaṃ vicintyeha jagatāṃ ca hitecchayā
49.7 devārisūdanaṃ putramumayā jagatastadā caturdaśavidhasyāsya kṛtavānagranāyakam
49.8 tenaiva tasya nāmāpi vināyaka iti śrutam dattavānasmi tasyāhamaṣṭādaśagaṇeśatām
49.9 vighnānāmīśvaratvaṃ ca svasvāmitvamatulyatām tatastaṃ sarvadevāśca purandarapurogamāḥ
49.10 svaprayojanasiddhyarthaṃ karmārambheṣvapūjayan evamutpattiruddiṣṭā tasya mantramatha śṛṇu
49.11 prathamasvarasaṃyuktaḥ khaparo mūlamucyate bindunādasamāyuktaścaturthyantagaṇeśayuk
49.12 namaskārāntasaṃyuktaḥ sarvasiddhiprado bhavet hṛdayādīni cāṅgāni pūrvavatparikalpayet
49.13 gāyatrī ca bhavedeṣā sarvakāmaphalapradā gaṇeśvarāya vidmahe hastivaktrāya dhīmahi
49.14 tanno dantī pracodayāditi gāyatrimuccaret evaṃ sāṅgaḥ sagāyatrīmantra eṣa udīritaḥ
49.15 tasya pratiṣṭhāyogyaṃ yatsthānaṃ devālayeṣu ca grāmādau paścime bhāge dakṣiṇe vā prakalpayet
49.16 liṅgasthāpanayogyaṃ yatsthānaṃ pūrvamudāhṛtam tatrāpi sthāpanaṃ kuryānmaṇṭapaṃ caturaśrakam
49.17 dakṣiṇe cottare vāpi tatpūrvaṃ maṇṭapaṃ bhavet kuṇḍāni parito dikṣu vidikṣu paritaḥ sudhīḥ
49.18 caturaśraṃ dhanurvṛttaṃ trikoṇaṃ ca yathākramam vidikṣu caturaśrāṇi kuṇḍāni parikalpayet
49.19 śakraśāṃkarayormadhye pradhānaṃ padmameva hi saṃpattau navabhirhomairalābhe pañcabhirbhavet
49.20 sthāpanaṃ pañcahome syādaiśānyāṃ tatpradhānakam maṇṭape pūrvavatsarvaṃ saṃskāraṃ saṃprakalpayet
49.21 tato’kṣyunmīlanaṃ kuryānmaṇṭape samalaṃkṛte maṇṭape sthaṇḍile sthāpya prāṅmukhaṃ śilpinā tataḥ
49.22 pracchannapaṭamāveṣṭya navavastreṇa veṣṭayet bhrūrekhāṃ pakṣmarekhāṃ ca kṛṣṇamaṇḍalameva ca
49.23 dṛṣṭiṃ ca kṛtahastena kārayellakṣaṇānvitam svarṇasūcyā tato mantrī dūrvayā svarṇabhūtayā
49.24 madhyājyadugdhaiḥ pātrasthaiḥ suvarṇakalaśāñcitaiḥ prokṣitairastramantreṇa locaneṣu yathākramam
49.25 tarpayetpūrvavanmantrī tato dhenuṃ pradarśayet pañcamṛtpañcagavyaiśca śuddhiṃ kṛtvāstramuccaran
49.26 pradakṣiṇaṃ tato nītvā grāmādau ca jalāśayam tataḥ praviśya tattīre sthāpya devaṃ vināyakam
49.27 puṇyāhaprokṣaṇaṃ kṛtvā sakūrcaṃ mālayā saha āveṣṭyāhatavastreṇa cāvagāhya jalaṃ tataḥ
49.28 pūrvavacchāyayedādau nītvā kālaṃ ca pūrvavat ānīya ca tataḥ snānamaṇṭape vedikopari
49.29 saṃsthāpya prāṅmukhaṃ devaṃ pañcagavyena secayet gāyatryā gandhatoyena tataḥ praṇavamuccaran
49.30 abhiṣicya tato mantrī badhvā pratisaraṃ budhaḥ kūrcena vā susaṃveṣṭya vastreṇa susitena ca
49.31 pūrvavanmaṇṭape kṛtvā sthaṇḍilaṃ śayanāni ca pūrvavattatra devāṃśca pūjayitvā yathākramam
49.32 tato devaṃ samānīya prākśiraścordhvavaktrakam śāyayecchayane mantrī mūlamantraṃ samuccaran
49.33 tataḥ kumbhaṃ tu hemādinirmitaṃ toyapūritam pūrvavatsaṃskṛtaṃ tatra śirobhāge’tha dakṣiṇe
49.34 vinyasya paritaḥ kumbhānaṣṭau cāpyatha tādṛśān saṃsthāpya teṣu madhyādi devāṃścātha samarcayet
49.35 vedyāstu dakṣiṇe pārśve prāṅmukho vāpyudaṅmukhaḥ āsane sukhamāsīno deśikaḥ kalpayettanum
49.36 tathā mantrātmikāṃ tatra vidhirasya nigadyate aṅgāni karaśākhāsu hṛdayādīni vinyaset
49.37 aṅguṣṭhādikaniṣṭhāntamastraṃ hastatale nyaset punaścaiva ṣaḍaṅgāni yathāsthānaṃ gurustataḥ
49.38 evaṃ mantratanurbhūtvā gaṇeśaṃ hṛdi vinyaset prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā hṛtkuśeśayamadhyagam
49.39 trinetraṃ caturbhujaṃ dhyātvā raktaṃ raktāmbarojjvalam ekadantaṃ pralamboṣṭhaṃ nāgayajñopavītinam
49.40 ṭaṅkadantau dadhatsavye phalapāśau tathāpare taruṇādityasaṃkāśaṃ gajavaktraṃ vicintayet
49.41 tato vaināyake deve gandhacandanacarcite gandhamālyāvṛte gandhapuṣpadhūpādibhiḥ kramāt
49.42 pūjite taddhṛdā tasmin sudhāmudrāprarocite hṛdayāntaṃ samāvāhya gaṇeśaṃ mudrayā tathā
49.43 sthāpinyātha ca saṃsthāpya nirodhinyā nirudhya ca saṃnidhīkṛtya cāpyenaṃ saṃnidhānyā gajānanam
49.44 pūjayenmūlamantreṇa mantramūrtiṃ gaṇeśvaram gandhapuṣpādibhiḥ samyak sarvabhakṣyasamanvitam
49.45 vedadhvanisamāyuktaṃ sarvātodyasamāyutam tataśca varadaṃ vīraṃ vighneśaṃ ca gajānanam
49.46 bhakṣyapriyaṃ gajakarṇaṃ lamboṣṭhaṃ vighnanāśanam pūrvādiṣvabhitaḥstheṣu ghaṭeṣvaṣṭasu vinyaset
49.47 arcayedgandhapuṣpādyaiḥ svanāmapadamantrakaiḥ tatotthāyārghyahastastu homakuṇḍāntare kṣipet
49.48 ācāryo hotṛbhiḥ sārdhaṃ sādhakaiḥ putrakaistu vā kuṇḍasaṃskārapūrvāṇi kṛtvā karmāṇi śāstrataḥ
49.49 homayeyuḥ kramāccaiva dravyāṇyetāni mantrataḥ samidājyacarūm̐llājānsaktukāṃśca yavāṃstilān
49.50 ṣaḍaṅgairmūlamantraiśca juhuyātkramaśaḥ samam bhakṣyāṇi ca phalānyatra svādūni ca bahūni ca
49.51 homayeyuśca mūlena yathālābhaṃ surottama gaṇānāṃ ceti mantreṇa sarpiṣā tu śatāhutīḥ
49.52 gāyatryā ca śataṃ hutvā sarvakuṇḍeṣu mantravit dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā samutthāya hotṛbhiḥ
49.53 tattaddravyāvasāne tu tattanmantramanusmaran tattadaṅgāni saṃspṛśya spaśayeddhotṛbhiḥ saha
49.54 yathāsthānaṃ tu kuṇḍeṣu varadādīnsamarcayet pradhāne gaṇeśvaraṃ devaṃ taistairmantrairdaśāhutīḥ
49.55 sarpiṣā juhuyātteṣāṃ homānteṣu yathākramam plakṣodumbarakāśvatthavaṭāḥ pūrvāditaḥ kramāt
49.56 śamyapāmārgakhadirāḥ koṇeṣvarko’pyudāhṛtaḥ palāśastu pradhānasya samiddoṣavivarjitā
49.57 homakāle yathāsthānaṃ sthitairadhyayanaṃ bhavet homānte sarvadevānāṃ kumbhasthānāṃ dadeddhaviḥ
49.58 rātrāvevaṃ kriyāṃ kṛtvā prabhāte sthāpayedbudhaḥ ācāryo mūrtipaiḥ sārdhaṃ snātvā kṛtvā ca naityakam
49.59 praviśya maṇṭapaṃ tatra devānabhyarcya pūrvavat pūrṇāhutiṃ tu mūlena sarvatrāpi pradāpayet
49.60 utthāpya śayanāddevaṃ prāsādaṃ tu pradakṣiṇam samānīya praviśyāntaḥsthānaṃ deśikasattamaḥ
49.61 sthāpayecchilpinā sārdhaṃ gaṇeśaṃ garbhaveśmani yathoktasthānato nyasya pīṭhasya padamadhyame
49.62 ratnāni lohadhātūni gandhādyoṣadhisaṃyutam bījāni ca gururnyasya sthāpayettatra devatām
49.63 śliṣṭaṃ kṛtvā tato mantrī puṇyāhaṃ tatra vācayet snātvācamya śucirbhūtvā śāntacittastvatandritaḥ
49.64 tato maṇṭapamāsādya kṛtamantratanurguruḥ pūrvavatpūjayetkumbhāngandhapuṣpādibhiḥ kramāt
49.65 tato gaṇeśakumbhaṃ tamutthāpya śayanāttadā pradakṣiṇaṃ parigrāhya praviśyāgre nidhāya ca
49.66 sumuhūrte sulagne tu daivavitsaṃpradarśite dehaśuddhiṃ punaḥ kṛtvā mantrairmantrī prasannadhīḥ
49.67 soṣṇīṣaḥ sottarīyaśca śvetavāsodharo mṛduḥ prasannaṃ tatra vinyasya mantradehaṃ gaṇeśvaram
49.68 beradehe’tisūkṣmaṃ taṃ sthūlakūrcāmbhasā nyaset prāṇamūlaṃ tato vidvānkramādaṅgāni vinyaset
49.69 sāṅgamūlaṃ tamabhyarcya gandhapuṣpādibhiḥ kramāt tato mūlaṃ tu tanmūrdhni lalāṭamukhayorapi
49.70 galeṃ’sayośca bāhvośca karayorjaṭhare tathā nābhāvūrvośca jānvośca jaṅghayorgulphayorapi
49.71 vinyasya prathamaṃ mantrī gandhapuṣpādibhiryajet tato’ṣṭau varadādīṃśca prāgādiparito nyaset
49.72 nyasya tadvattathā teṣāṃ kumbhānkuryādyathākramam abhiṣicya tataḥ kumbhaistato devaṃ gaṇeśvaram
49.73 vastrābharaṇamālādyairbhūṣayitvātha pāyasam apūpaṃ ghṛtasaṃyuktaṃ dattvā hṛdayamuccaran
49.74 tāmbūlaṃ mukhavāsaṃ ca gaṇeśāya nivedayet lohadārusudhādīnāṃ berāṇāmapi devapa
49.75 karmavyatyāsamapyatra ratnanyāsāntakaṃ tu yat saṃmataṃ sarvameva syātsarveṣāṃ sthāpaneṣvapi
49.76 evaṃ gauṇaṃ samākhyātaṃ gaṇeśasthāpanaṃ param mukhye tu sthāpane viṣṇo viśeṣo’yaṃ nigadyate
49.77 sarvatrāpi gaṇeśasya dhāma prāgdvāramiṣyate supraveśaḥ suvṛttaśca vāmanaḥ śaṅkhapālakaḥ
49.78 mahāvīro bhairavaśca vīreśaścograrūpakaḥ ete’ṣṭau syurgaṇeśasya parivārā janārdana
49.79 tāṃśca vedyāṃ tu paritaḥ pūrvādārabhya vinyaset kumbhasthāṃśca tathā dvārapālāvetau ca vinyaset
49.80 dvārapārśvagatau vīramahāvīrau sudaṃṣṭriṇau agre cāsyaṃ tathā nyasya gaṇarājasya vāhanam
49.81 sarvānetānnyasenmantrī svasvanāmapadānvitān etānapyadhivāsyaivaṃ pratiṣṭhānte yathāsthiti
49.82 pīṭheṣu sthāpayenmantrī devāgrādi yathākramam evaṃ saṃsthāpito devaḥ sarvānkāmānprayacchati
49.83 viśeṣātputrakāmastu sthāpayettaṃ gaṇeśvaram
Kapitel 50
pañcāśaḥ paṭalaḥ · skandasthāpanavidhiḥ
50.1 skandasya sthāpanaṃ vakṣye tasyotpattipuraḥsaram tanmantraṃ tatsamāsena śṛṇu sarvaṃ surādhipa
50.2 skando madaṅgasaṃbhūto madvīryo matparākramaḥ mayaiva hi purā sṛṣṭa umaputro jagaddhitaḥ
50.3 agnibhūtaḥ sa caiveti tasyāgneyatvamucyate ayonijanmasaṃprāptaye tatsuravareṣvaham
50.4 vaiśvānaramukhe pūrvaṃ madvīryaṃ tu nyaṣikta yat so’pi soḍhumaśaktastatpraviśya śaradhānakam
50.5 sasarja tatra tadvīryaṃ tattu kālavaśātpunaḥ vyaktāṅgo’bhūtsurastatra dīptakālānalaprabhaḥ
50.6 tenāgneyaḥ samuddiṣṭaḥ śarajanmā ca tena vai skandaḥ kumāraḥ senānīḥ subrahmaṇyo gurustathā
50.7 etairanyaiśca bahubhirnāmabhiḥ samudīritaḥ skandayetsarvapāpebhya iti skandatvamasya vai
50.8 kutsitānmārayatyeṣa kumāratvena kīrtitaḥ senānītvaṃ ca tasyāpi devasenābhirakṣaṇāt
50.9 tasya pratiṣṭhā pūjā ca mantreṇaiva hi sādhyate tasmānmantraṃ pravakṣyāmi caturvargaphalapradam
50.10 aṣṭamasya dvitīyānto dvitīyādyena saṃyutaḥ bījena prathamādyena saṃyukto mūlamucyate
50.11 bindunādasamāyuktaścaturthyantena tena vai abhidhānena saṃyukto namaskārāntayojitaḥ
50.12 aṅgāni hṛdayādīni pūrvavatparikalpayet subrahmaṇyāya vidmahe śaktihastāya dhīmahi
50.13 tannaḥ skandaḥ pracodayāditi gāyatrimuccaran gāyatrī ca bhavettasya tatpratiṣṭhātra kathyate
50.14 liṅgasthāpanayogyeṣu sthāpane sthāpanaṃ bhavet uktasthāneṣu saṃsthāpyo grāmādau ca śivālaye
50.15 kalpite dhāmni tasyāgre pārśvayorubhayostataḥ pūrvavanmaṇṭapaṃ kṛtvā kuṇḍavedisamanvitam
50.16 viśeṣo’yaṃ bhavettatra pradhānaṃ syātṣaḍaśrakam gomayālepite tasminpūrvavatsaṃskṛte tataḥ
50.17 netronmīlanakarmāsya kuryādvai snānamaṇṭape ṣaḍvaktraikamukhā cāpi svatantrapratimā bhavet
50.18 gauṇe tu pratimā sthāpyā bhavedekamukhā hare pratimāṃ sthaṇḍile sthāpya pūrvasya pūrvavatkṛte
50.19 vartayennayanaṃ cātra hemasūcyā ca śilpinā tasya karmaṇi nirvṛtte prokṣayitvā kuśāmbhasā
50.20 skandagāyatriyā paścāddvādaśākṣi kṣipetkramāt dakṣiṇetarayoścāpi nyasyārkendvoraṇū kramāt
50.21 madhu dugdhaṃ ca hemādipātrasthaṃ prasthasaṃmitam tasyāgre sthaṇḍile sthāpya prokṣayitvā śivāmbhasā
50.22 mudrayā cāmṛtīkṛtya tatrātho dhenusaṃjñayā haimayā dūrvayā mantrī dakṣiṇetarayorapi
50.23 madhunā payasā caiva tarpayennetramuccaran trinetrāya dadettacca lalāṭe locane sudhīḥ
50.24 agnimantraṃ tu vinyasya tarpayetsarpiṣā tathā tato yavanikāṃ tatra visṛjya yatibhūsurān
50.25 gāṃ ca gāyatrimantreṇa darśayeddeśikottamaḥ pañcamṛtpañcagavyaiśca pratimāśuddhimādiśet
50.26 tataśca gandhatoyena skandagāyatrimuccaran abhiṣicya tato nītvā grāmādau ca pradakṣiṇam
50.27 tato jalāśayaṃ nītvā tattīre sthāpya deśikaḥ abhiṣicya tato vastrakūrcamālābhiratra tu
50.28 pratimāṃ samyagāveṣṭya dattvārghyaṃ tasya mūrdhani niveśayejjalasyāntaḥ pūrvoktavidhinā sudhīḥ
50.29 nītvā jalāntatastatra snānamaṇṭapamānayet tatraiva snānavedyāṃ tu sthāpyārcāṃ prāṅmukhāṃ tataḥ
50.30 vastrakūrcādikaṃ nyasya skandagāyatrimuccaran abhiṣicyāmbunā kuryātpuṇyāhaṃ vidhivatsudhīḥ
50.31 tataśca kautukaṃ haimaṃ bandhayeddhṛdayaṃ smaran pūrvavaccābhiveṣṭyārcāṃ kūrcavastrādibhiḥ kramāt
50.32 maṇṭape sthaṇḍile vedyāṃ śayanaṃ cāpi pūrvavat saṃsthāpyātha ca saṃprokṣya devānabhyarcya deśikaḥ
50.33 ānayetpratimāṃ tatra śayane śāyayettataḥ prākśiraskordhvavaktrāṃ tāṃ tato raktena vāsasā
50.34 ācchādya ca tataḥ kumbhānsthāpayettacchiro’ntake hemādinirmitaṃ ramyaṃ droṇapūraṃ manoramam
50.35 sitasūtravicitraṃ ca gandhatoyena pūritam pañcaratnasamāyuktaṃ sakūrcaṃ sāpidhānakam
50.36 vastreṇa veṣṭitagrīvaṃ mālāpallavaśobhitam paricchadaghaṭānaṣṭau tadardhaparimāṇakān
50.37 tādṛśānsthāpayenmantrī prāgādiṣu samantataḥ vedyā dakṣiṇapārśve’tha samānīya hyudaṅmukhaḥ
50.38 prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā kuryānmantrātmikāṃ tanum aṅganyāsakaranyāsaṃ tanmantreṇaiva kārayet
50.39 yathā bahiḥ sthitaṃ rūpaṃ dhyātvā tasya guhasya tu tataḥ pradhānakumbhe tamevaṃ prāṇapathā sudhīḥ
50.40 āvāhya sthāpayettatra saṃnidhīkṛtya rodhayet mūlamantreṇa tatsarvaṃ kuryāttantroktamudrayā
50.41 tato gandhādibhiścāpi guhaṃ samyak samarcayet deśeṣu digvidikstheṣu pūrvādikalaśeṣu ca
50.42 vidyeśāngandhapuṣpādyairyajetsarvaṃ pradarśayet havirnivedanaṃ paścātsarveṣāmapi kārayet
50.43 tato homaṃ tu kuṇḍeṣu deśiko mūrtipaiḥ saha āsanaṃ tatra kurvīta kuṇḍasaṃskārapūrvakam
50.44 hotāraḥ sādhakāḥ proktāḥ putrakāstadalābhake tataḥ śāntamanāḥ kuṇḍe guhadevaṃ pradhānake
50.45 skandaṃ sarvāmareśānaṃ pūjayetpūrvavatsudhīḥ śeṣeṣvapi ca vidyeśānkuṇḍeṣu parito yajet
50.46 pañcahome tathā proktāḥ koṇasaṃsthā vivarjitāḥ samidājyacarūm̐llājānsarṣapāṃśca yavāṃstilān
50.47 śatamardhaṃ tadardhaṃ vā homadravyaṃ ca sarvakam sarvatraiva samiddhomaṃ mūlamantreṇa kārayet
50.48 ājyādiṣaṭ ṣaḍaṅgaistu homayeddhotṛbhiḥ saha dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā pratidravyaṃ ca saṃspṛśet
50.49 tattadaṅgāni devasya tattadaṅgaṃ samuccaran tatastu mūlamantreṇa phalabhakṣyāṇi homayet
50.50 tato gāyatrimuccārya ghṛtenaiva daśāhutīḥ sarve hutvā tu kuṇḍeṣu rātrau homaṃ samāpayet
50.51 plakṣodumbarakāśvatthavaṭāḥ pūrvāditaḥ kramāt śamyarkakhadirāścaiva hyapāmārgo vidikṣu ca
50.52 palāśastu pradhānasya taireva paridhirbhavet homakāle vadeddikṣu vedādhyayanamuttamam
50.53 śāṃkare’strajapaḥ kāryaḥ sādhakena samanvitaḥ evaṃ sarvaṃ gururnītvā rātriṃ jāgaratastataḥ
50.54 prabhāte mūrtipaiḥ sārdhaṃ snānaṃ kṛtvā ca naityakam praviśya maṇṭapaṃ tatra devānabhyarcya pūrvavat
50.55 pūrṇāṃ ca mūlamantreṇa sarvatrāpi pradāpayet ācāryaḥ śilpinā sārdhaṃ sthāpayecchivalagnake
50.56 skandagāyatrimuccārya devamutthāpya yatnataḥ pradakṣiṇaṃ samānīya prāsādaṃ saṃpraviśya ca
50.57 ratnalohādikānsarvām̐lliṅgasya sthāpane yathā pīṭhāvaṭe tathā nyasya śakticakraṃ yajettataḥ
50.58 pratimāṃ niścalāṃ sthāpya suśliṣṭaṃ kārayettataḥ snātvācamya śucirbhūtvā deśikaḥ śāntamānasaḥ
50.59 mantritāmbhastato nītvā gatvā maṇṭapamadhyamam tatra puṇyāhamārabhya praviśya bhavanaṃ guruḥ
50.60 prokṣayitvā gṛhaṃ mantrī brahmabhiḥ pañcabhiḥ kramāt pratimāṃ bahuśastoyaiḥ śuddhiṃ kṛtvā tu deśikaḥ
50.61 gandhacandanaliptāṅgo baddhapañcāṅgabhūṣaṇaḥ sasadvāsāḥ sthitaḥ sūkṣmamuttarīyaṃ dadhattadā
50.62 uṣṇīṣaṃ ca tathaivānyatprasannaḥ priyadarśanaḥ mūrtipaiḥ sottarīyaiśca jāpibhiśca tathāvidhaiḥ
50.63 kṛtamantratanustatra pradhānaṃ kumbhamudvahan skandasya taṃ viśeṣāttu prāsādaṃ tu pradakṣiṇam
50.64 berāgre vinyasetkumbhaṃ devāgre skandamāśritam vidyeśāṃścaiva parito hotāraḥ kalaśāṣṭakam
50.65 kumbhakūrcāmbhasā mantrī vinyasetpratimāhṛdi sthūlādisūkṣmaparyantaṃ mantrarūpaṃ janārdana
50.66 snāpayetsthāpakastatra tato’ṅgāni ca vinyaset vidyeśānkalaśāṃścāpi kramāttatrābhiṣecayet
50.67 avargaṃ mūrdhni vinyasya kavargaṃ dakṣiṇe nyaset cavargaṃ vāmahaste tu ṭavargaṃ hṛdaye nyaset
50.68 tavargaṃ kukṣipradeśe tu pavargaṃ pṛṣṭhato nyaset yavargaṃ dakṣiṇe pāde śavargaṃ vāmake nyaset
50.69 ḷakāraṃ meḍhradeśe tu kūṭaṃ ca hṛdaye nyaset tāraṃ sarvatramapyasya skandagāyatrimuccaran
50.70 sarvavargeṣu vinyasya putramūlaṃ hṛdi nyaset aṅgāni cāṅgeṣvādhāya snapanoktavidhānataḥ
50.71 abhiṣicya punaḥ śuddhiṃ kṛtvā mantrānpuroktavat vinyasya skandadevasya śubhasyāgre mahātmanaḥ
50.72 arghyaṃ ca mūrdhni vinyasya gandhapuṣpādibhiḥ śubhaiḥ mūlamantraiḥ samaṃ pūjya candanenānulipya ca
50.73 mālābharaṇavastraiśca yatnenaiva samarcayet havirnivedayetpaścād mahadvyañjanasaṃyutam
50.74 śaivāṃścaturvidhāṃstatra brāhmaṇānbhojayettataḥ prāguktācca viśeṣo’yaṃ pradhāne tūpadiśyate
50.75 prāsādasya bhaveddvāraṃ paścimābhimukhaṃ tathā prāṅmukhaṃ vā parīvārām̐llokapālānpravartayet
50.76 viśākhanaigameyau ca dakṣiṇetarayorapi pārśvayordvārapālau ca mayūraṃ vāhanaṃ tathā
50.77 yathāsthānaṃ pratiṣṭhāpya kalaśeṣvabhito nyaset vedikāyāstu parito bhūmau saṃsthāpya mantravit
50.78 svasvanāmapadairmantrairarcayitvā yathākramam evaṃ yo vidhinā devaguhasthāpanato naraḥ
50.79 putrārthī putramāpnoti jayārthī jayabhāgbhavet vidyārthī labhate vidyāṃ so’nte sāyujyamāpnuyāt
Kapitel 51
ekapañcāśaḥ paṭalaḥ
51.1 athedaṃ sthāpanaṃ vakṣye caṇḍeśasya janārdana utpattiṃ mantrapūrvāṃ tu samāsācchṛṇu sāṃpratam
51.2 caṇḍaḥ svabhāvātsanpūrvaṃ śivārcanaparāyaṇaḥ yakṣarakṣaḥpiśācādyā gaṇatvaṃ ca purā gatāḥ
51.3 śivājñayā hi caṇḍatve tiṣṭhanto duḥsahā suraiḥ viriñcendramukhaiścāpi durdharṣāścaṇḍavikramāḥ
51.4 caṇḍasvabhāvasteṣāṃ yo nāśako’bhūcchivājñayā caṇḍeśvarāya vidmahe ṭaṅkahastāya dhīmahi
51.5 tannaścaṇḍaḥ pracodayāditi gāyatrimuccaret gāyatrīyaṃ bhavettasya mantrāḥ sarve’pyudāhṛtāḥ
51.6 pratiṣṭhāvidhirapyasya kathyate’dya samāsataḥ śivālayeśadigbhāge dakṣiṇadvārasaṃyute
51.7 prāsāde sthāpanīyo’yamanyatra na hi kutracit prāsādasyāgrake vātha pārśvayorubhayostu vā
51.8 maṇṭapaṃ vidhinā kṛtvā tasminkuṇḍāni kalpayet āśāsu caturaśrāṇi vṛttānyagnyādiṣu kramāt
51.9 śakraśāṃkarayormadhye vṛttaṃ prādhānyamucyate pañcahome tu padmaṃ tu śāṃkare parikalpayet
51.10 hitvā vṛttāni sarvāṇi saṃskārādi yathā purā maṇṭapasya prayuñjīta tato’kṣyunmīlanakriyām
51.11 maṇṭapasya tu pārśvasthe kuryādvai snānamaṇṭape sthaṇḍilaṃ śālibhiḥ kṛtvā tanmadhye sthāpya deśikaḥ
51.12 pratimāṃ prāṅmukhāmatra parito’bhyarcya dikpatīn sāstrānmūlena saṃprokṣya śilpinā vartayettataḥ
51.13 sūcyā tu haimayā sarvā rekhā netratrayeṣu ca śilpikarmaṇi nirvṛtte madhu sarpiḥ payaḥ kramāt
51.14 saṃgṛhya pūrvavatpātre berāgre sthāpayettataḥ sauvarṇaṃ kamalaṃ teṣu nyasya pātreṣu deśikaḥ
51.15 astramantraṃ samuccārya prokṣayettānpṛthak pṛthak haimayā dūrvayā paścānmadhu netre tu dakṣiṇe
51.16 sarpirvāme lalāṭe ca dugdhaṃ cāpyatha tarpayet netramantraṃ gṛṇanmantrī tataḥ svarṇanakhānvitaiḥ
51.17 aṅgulyagraistribhiścāpi netramantraṃ triṣu nyaset pañcamṛtpañcagavyaiśca kṛtvā śuddhiṃ tataḥ sudhīḥ
51.18 puṇyāhaṃ vācayitvā tu brāhmaṇāngāśca darśayet tato jalādhivāsāya jalatīraṃ samānayet
51.19 tatra sthāpya tathā devaṃ snāpya gāyatrimuccaran āveṣṭya kūrcavastrābhyāmastramantraṃ samuccaran
51.20 praṇavena śirasyarghyaṃ dattvā tajjalamadhyame pūrvavacchāyayenmantrī caṇḍamūlamanusmaran
51.21 parito dikpatīnsāstrānarcayecca yathākramam uktakāle’pyatīte’tha snānamaṇṭapamānayet
51.22 śaṅkhabheryādinirghoṣaiḥ pratimāṃ vedikopari tataḥ saṃsthāpya tadvastraṃ kūrcaṃ cāpi parityajet
51.23 tataḥ śuddhodakenaiva pratimāmagniṣecayet tasya gāyatrimuccārya gandhodenābhiṣecayet
51.24 kautukaṃ ca hṛdā badhvā veṣṭayetpratimāṃ tataḥ kūrcena vāsasā caiva tato’rghyaṃ śirasi nyaset
51.25 tato maṇṭapavedyāṃ tu pūrvavatkalpite śubhe sthaṇḍile śayanaṃ cāpi pūrvavatparikalpayet
51.26 śāyayetpratimāṃ mantrī prākśiraścordhvavaktrakām mūlamantraṃ samuccārya sarvātodyasamanvitam
51.27 tataścaṇḍeśvaraṃ devaṃ chādayetpītavāsasā tataścaṇḍādhipaṃ kumbhaṃ sarvalakṣaṇasaṃyutam
51.28 hemaṭaṅkasamopetaṃ gandhodaparipūritam vastrakūrcāpidhānāḍhyaṃ śirobhāge’tha vinyaset
51.29 paritaśca ghaṭānaṣṭau tapasvī tādṛśānnyaset mantrātmikāṃ tanuṃ paścātpūrvavatkārayetsudhīḥ
51.30 āvāhayettataścaṇḍaṃ dhyātvā hṛdi samāhitaḥ yathā bahiḥ sthitaṃ rūpaṃ kumbhe tasminprasannadhīḥ
51.31 āvāhanādibhiḥ paścānmūlamantraṃ samuccaran gandhapuṣpādibhirmantraiḥ pūjayetparitaḥ sthitān
51.32 tatrasthānapi devāṃstu pūrvādi parito yajet tato homaṃ prakurvīta kṛtvā kuṇḍeṣu ca kramāt
51.33 kuṇḍasaṃskārapūrvaṃ tu vahniṃ saṃsthāpya pūrvavat kuṇḍeṣu kumbhavaddevānsaṃsthāpyābhyarcayettataḥ
51.34 yukto vāhādibhirmantrī homaṃ sarvatra kārayet samidājyacarūṇāṃ tu tilasarṣapayostathā
51.35 mudgamāṣayavānāṃ ca pratyekaṃ tu śatāhutīḥ tadardhaṃ vā kramānmūlamantrāṅgaiśca yathākramam
51.36 gāyatryā saha kuryāttu pratidravyaṃ tu sarpiṣā hutvā vyāhṛtimantraistu deśiko hotṛbhiḥ saha
51.37 tattadaṅgaṃ spṛśenmantrī berasya puṣpapāṇinā sarvadravyāvasāne tu kuṇḍeśānāṃ daśāhutīḥ
51.38 sarpiṣā juhuyātpaścātpariṣicya samācaret tato haviśca devānāṃ kumbhasthānāṃ pradāpayet
51.39 tāmbūlaṃ ca tato dattvā nītvā rātriṃ tu deśikaḥ prabhāte kṛtanityastu maṇṭapaṃ saṃpraviśya ca
51.40 mantrātmikāṃ tanuṃ kṛtvā puṣpairdevāṃśca pūjayet sarvakuṇḍeṣu saṃpūjya devānvyāhṛtipūrvakam
51.41 srucā pūrṇāhutiṃ dadyānmūlamantraṃ samuccaran pariṣicya tato devānkuṇḍe’bhyarcya vivarjayet
51.42 paridhīnviṣṭarāṃścaiva saṃprokṣyāgnau vinikṣipet tato garbhagṛhaṃ gatvā brāhme divye’thavā pade
51.43 sthāpyādhāraśilāṃ tatra ratnādi vidhivannyaset tato maṇṭapamāgamya beramuddhṛtya mūlataḥ
51.44 vastrādikaṃ samutsṛjya dattvārghyaṃ śirasi kramāt rathādiṣu samāropya kṛtvā dhāmapradakṣiṇam
51.45 nītvā garbhagṛhaṃ tatra sthāpayetsaṃspṛśaṅchiraḥ mūlavidyāṃ bhaṇanmantrī śilpinā saha deśikaḥ
51.46 śilpikarmaṇi nirvṛtte tamudvāsyātha śilpinam snātvā vidyātmakaṃ dehaṃ kṛtvā puṇyāhamatra tu
51.47 garbhagehe tato beraṃ pañcamṛtpañcagavyakaiḥ śodhayitvā hṛdā mantrī gandhodenābhiṣicya ca
51.48 tatastānmaṇṭape kumbhānyathāpūrvaṃ samānayet berāgre sthaṇḍile tāṃśca yathāpūrvaṃ tu vinyaset
51.49 tatrodaṅmukhamāviśya pūrvavatsakalīkṛtaḥ dhyātvā devaṃ tu kumbhasthaṃ yathāpūrvaṃ tu deśikaḥ
51.50 mūlavidyāṃ samuccārya tataḥ kūrcasṛtāmbhasā pratimāhṛdi kumbhasthadevaṃ vinyasya pūjayet
51.51 gandhādibhistu mūlena tato’ṅgāni yathāsthiti aṅgeṣu teṣu vinyasya tataścābhyarcayecchanaiḥ
51.52 tato hārādikaṃ nyasya pūrvādārabhya vinyaset caṇḍeśamabhiṣicyātha punarmantrāṃśca vinyaset
51.53 praṇavaṃ mūrdhni vinyasya mūlaṃ vaktre’tha vinyaset punaśca hṛdaye tāraṃ gāyatrīṃ kukṣideśake
51.54 pādayorubhayoścāpi caṇḍabījaṃ tato nyaset gandhādibhiḥ samabhyarcya kṛtvā pūjāṃ viśeṣataḥ
51.55 liṅge nivedayitvātha pāyasaṃ ghṛtasaṃyutam tatastaccaṇḍamūlena caṇḍeśāya pradāpayet
51.56 tāmbūlaṃ ca tato dadyāddadyānmālādikaṃ tataḥ evaṃ pratidinaṃ dadyācchivaliṅge niveditam
51.57 evaṃ vai sthāpayenmartyaścaṇḍeśaṃ tu śivālaye sarvapāpavinirmuktaḥ śivalokamavāpnuyāt
Kapitel 52
dvipañcāśaḥ paṭalaḥ
52.1 jyeṣṭhāyāḥ sthāpanaṃ vakṣye tadutpattipuraḥsaram tanmantraṃ ca samāsena śṛṇu sarvaṃ janārdana
52.2 ādiśakteḥ samutpannā paścādudadhisaṃbhavā udadhau mathyamāne sā cotthitā surasattama
52.3 tadutpattiriti proktā mantrāṃstasyā vadāmi te tṛtīyasya tṛtīyaṃ tatsaptamādyena saṃyutam
52.4 prathamaikādaśenāpi tanmūlaṃ bindunādayuk tāramādau samuccārya tato mūlamudīrya ca
52.5 jyeṣṭhāpadaṃ caturthyantamante cāpi namaḥpadam saṃyojyoccārayenmantraṃ mūlamantramiti smṛtam
52.6 jakāreṇaiva cāṅgāni hṛdayādīni kalpayet phalapradāyai vidmahe pāpahantryai ca dhīmahi
52.7 tanno jyeṣṭhā pracodayādgāyatrīyaṃ prakīrtitā svanāmādyakṣaraṃ caiva bindunādasamanvitam
52.8 praṇavādinamo’ntaṃ cāpyanyeṣāṃ mantramucyate evaṃ mantrāḥ samuddiṣṭāḥ pratiṣṭhāvidhirucyate
52.9 liṅgasthāpanayogyeṣu sthāneṣvapi śivālaye grāmādiṣvapi cokteṣu sthāneṣvenāṃ prakalpayet
52.10 tadagre maṇṭapaṃ kuryātpūrvavatpārśvayostathā tatra vedyāstu paritaḥ kuryātkuṇḍacatuṣṭayam
52.11 yonyākāraṃ pradhānaṃ syāccheṣaṃ pūrvavadācaret netronmīlanakarmārthaṃ pratimāstāḥ samānayet
52.12 snānamaṇṭapamadhye tu sthaṇḍilaṃ parikalpayet vinyasya pratimāstāsāṃ netronmīlanakarma ca
52.13 śilpinā kārayitvātha madhvājyābhyāṃ ca pūrvavat tarpayitvākṣimantreṇa tattannetreṣu deśikaḥ
52.14 pūrvavatpratimāśuddhiṃ kṛtvā gatvā jalāśayam tattīre tāśca vinyasya kṛtvā puṇyāhamapyatha
52.15 abhiṣicya pratimāstāḥ kūrcamālāṃśukaistathā āveṣṭyābhyarcya tā mantrī jalasyāntaḥ praviśya ca
52.16 tatrādhivāsya cārcāstāḥ kālaṃ nītvā tu pūrvavat snānamaṇṭapamānīya vastrakūrcādikaṃ tyajet
52.17 mūlena tu śirasyarghyaṃ tāsāṃ dattvā krameṇa tu abhiṣicya punargandhatoyena susamāhitaḥ
52.18 kūrcamālādikaiḥ paścādveṣṭanaṃ kautuke kṛte kṛtvā puṇyāhapūrvaṃ tu vedyāṃ tatra prakalpite
52.19 sthaṇḍile śayane viṣṇo ramye pūrvavadāstṛte śāyayetpratimāḥ sarvāḥ prākśiraścordhvavaktrakāḥ
52.20 tāsāṃ mūrdhapradeśe tu vinyasetkalaśatrayam pūrvoktalakṣaṇopetānparito’ṣṭau ca vinyaset
52.21 teṣu madhye yajejjyeṣṭhāṃ vṛṣamānye ca pārśvayoḥ dakṣiṇetarayoryaṣṭvā paritaḥ kalaśeṣvapi
52.22 tamā mohā kṣudhā nidrā mṛtyurmāyā jarā bhayā vinyasya pūjayetsarvā gandhapuṣpādibhiḥ kramāt
52.23 homayecca tato mantrī hotṛbhiḥ saha pūrvavat kṛtvā kuṇḍāgnisaṃskāraṃ pūrvādiṣvatha pūjayet
52.24 kuṇḍeṣu vāmāṃ raudrīṃ ca kālīṃ kalavikaraṇīmapi balavikaraṇīṃ devīṃ jyeṣṭhāṃ yaṣṭvā pradhānake
52.25 vṛṣamānyāsamāyuktāṃ tato homaṃ samārabhet samidājyacarūm̐llājānsaktvapūpatilāṃstathā
52.26 mūlādihetiparyantairaṇubhiḥ saptabhiḥ kramāt hutvā gāyatriyā caiva juhuyātsarpiṣā tataḥ
52.27 śatamardhaṃ tadardhaṃ vā pradhāne vṛṣamānyayoḥ sarvadravyaiśca juhuyāttattanmantreṇa deśikaḥ
52.28 pratidravyāvasāne tu vyāhṛtyante spṛśedguruḥ mūrtipaiḥ saha mantraistu tattadaṅgāni ca kramāt
52.29 plakṣodumbaramaśvatthaṃ vaṭaṃ pūrvādiṣu kramāt samidarthaṃ palāśaṃ tu pradhānasya samācaret
52.30 homakāle caturdikṣu vedādhyayanamucyate kuṇḍasthānāṃ tu devānāṃ havistatra nivedayet
52.31 evaṃ kṛtvā tu taddhomaṃ nītvā rātriṃ tu jāgarāt jyeṣṭhāmūlena mantreṇa tataḥ sthāpanamārabhet
52.32 prabhāte kṛtanityastu deśiko mūrtipaiḥ saha praviśya maṇṭapaṃ tatra kṛtamantratanustadā
52.33 saṃpūjya devatāḥ sarvāḥ pūrṇāṃ sarvatra homayet pratimāstāḥ samutthāpya tyaktvā vastrādikaṃ tataḥ
52.34 rathādiṣu samāropya kṛtvā dhāmni pradakṣiṇam garbhagehaṃ praviśyātha ratnādīni ca pūrvavat
52.35 vinyasya sthāpayettatra pratimāstāḥ krameṇa vai bhinnarūpāstvathaikatra madhye dakṣiṇavāmayoḥ
52.36 tattanmūlaṃ samuccārya śiraḥ saṃsthāpakaḥ spṛśet śilpikarmaṇi nirvṛtte tamudvāsya tato guruḥ
52.37 snātvācamya tataḥ kṛtvā puṇyāhaṃ tatra dhāmani pañcagavyena saṃsnāpya tattadgāyatrimantrataḥ
52.38 kumbhānsarvānsamutthāpya vahitvāṃse tathā guruḥ mūrtipaiḥ saha taddhāmni kṛtvā dhāmapradakṣiṇam
52.39 antaḥ praviśya vedyagre sthāpya ca sthaṇḍilopari vinyasenmantrarūpaṃ tu dhyātvā kumbhāṃśca devatāḥ
52.40 tattatkūrcasthitenaiva toyena pratimāhṛdi tato’ṅgāni ca tasyāstu yathāsthānaṃ tu vinyaset
52.41 mātṛkāśca tato nyasya tataśca vṛṣamānyayoḥ mantraṃ pūrvavadādhāya tataśca paritastataḥ
52.42 abhiṣicya tu taiḥ kumbhairnaivedyāntaṃ samarcayet gauṇapradhānayorevamuktaḥ sādhāraṇo vidhiḥ
52.43 pradhāne’pi viśeṣo’yaṃ kathyate’tra janārdana vidyujjihvāṃ viśālākṣīṃ dakṣiṇetarayorapi
52.44 pārśvayostu pratihāre rakṣārthaṃ pūrvavannyaset karālīṃ kapilākṣīṃ ca vimalāṃ vibhujāmapi
52.45 bhāsvarāṃ vitatāṃ caiva kīkasāṃ kadrumeva ca pūrvādiṣu ghaṭeṣvaṣṭāvaṣṭasu kramato nyaset
52.46 kākāmatre ca tadvedyāṃ ghaṭe vinyasya pūjayet evaṃ kāle’dhivāsyaitāḥ śaktīrvāhanasaṃyutāḥ
52.47 pratiṣṭhānantaraṃ vāpi vinyasetparito guruḥ evaṃ saṃsthāpayejjyeṣṭhāṃ sadyo’lakṣmīrvimuñcati
52.48 dhanadhānyādikaṃ sarvaṃ putrapautrādikaṃ tathā vardhate tasya deveśa nātra kāryā vicāraṇā
Kapitel 53
tripañcāśaḥ paṭalaḥ · durgāsthāpanavidhiḥ
53.1 durgāyāḥ sthāpanaṃ vakṣye tadutpattipurassaram tanmantraṃ ca samāsena śṛṇu sarvaṃ surottama
53.2 purā kālīti sā diṣṭā mayā rahasi māninī cukopomā vaco mahyaṃ prayuktaṃ ninditaṃ tviti
53.3 tataśca sāntvanaiścāpi madīyairneṣyate śamam uvācomā mahāvarṇaṃ mahyamicchāmyaheyavat
53.4 ityukto’haṃ tayā tasyā varṇaṃ nirmātumudyataḥ tanustannecchatī devī tapasā taptumudyatā
53.5 tapastepe tatastasyā umāyāḥ kamalāsanaḥ anujñāto mayā varṇaṃ dattavāniṣṭamuttamam
53.6 tadā brahmābhyavocattāṃ yadi muñcestu śobhane varṇametajjaganmātarjagadrakṣārthamavyaye
53.7 varṇaṃ tatkośavadbhitvā tvacchaktyā parayā yutām vikramāṃ hariṇā devīṃ kauśikīṃ hara mānayeḥ
53.8 ityuktā sā tadā devī brahmaṇā tadadhātkare tasmāddevī ca śaktiṃ ca svāyudhāni bahūni ca
53.9 dattvācodbhāsitā sarvaśatrūṇāṃ jayakāṅkṣayā sā durgā kauśikī caṇḍī bhavānī ca nigadyate
53.10 tadutpattiriti proktā mantraṃ tasyā vadāmi te pañcamasya tṛtīyaṃ yatpañcamasvarasaṃyutam
53.11 bindunādasamāyuktaṃ durgāmūlamiti smṛtam tāramādau samuccārya tato mūlamudīrya ca
53.12 durgāpadaṃ caturthyantamante cāpi namaḥpadam saṃyojyoccārayenmantraṃ daurgaṃ siddhaṃ sanātanam
53.13 dakāreṇaiva cāṅgāni hṛdayādīni kalpayet kanyārūpapadaṃ pūrvaṃ caturthyantaṃ samuccaret
53.14 vidmahe ca tataścoktaṃ śūlahastāpadaṃ tataḥ caturthyantaṃ samuccārya dhīmahīti padaṃ tataḥ
53.15 tanno durgetyathoccārya pracodayāttadanantaram gāyatrīyaṃ bhaveddevyā durgāyā mantramuttamam
53.16 evaṃ mantrāḥ samuddiṣṭāḥ pratiṣṭhāvidhirucyate liṅgasthāpanayogyeṣu sthāneṣvapi śivālaye
53.17 grāmādāvapi cokteṣu sthāneṣvasyāḥ prakalpayet prāsādaṃ hi tataḥ pūrvadvāraṃ bhuktipradaṃ nṛṇām
53.18 muktidaṃ paścimadvāraṃ pūrvadvāraṃ jayāvaham tadagre maṇṭapaṃ kuryātpūrvavatpārśvayostathā
53.19 tatra vedyāstu paritaḥ kuṇḍāni parikalpayet āśāsu caturaśrāṇi vidikṣu catasṛṣvapi
53.20 yonyākārāṇi kuṇḍāni padmaṃ ca tvīśaśakrayoḥ madhyasthāne tatastasya maṇṭapasya tu pūrvavat
53.21 saṃskārādi prayuñjīta netronmīlanamapyataḥ kuryāttasya vidhiścāpi vakṣyate kramato’dhunā
53.22 snānamaṇṭapamadhye tu devīmānīya kauśikīm sthaṇḍile tatra tāṃ devīṃ prāṅmukhāṃ saṃniveśayet
53.23 netronmīlanakarmāṇi kārayecchilpinā tadā haimasūcyā tataścāpi rekhālekhanapūrvakam
53.24 sādhite pūrvavaccaiva trinetreṣu ca tarpayet dūrvayā haimayā pūrvaṃ dakṣiṇe madhu vāmake
53.25 payaścātha lalāṭasthe locane madhu caiva hi sūryasomāgnimantraistu tattatsthāneṣu vinyaset
53.26 hiraṇyanakhasaṃprotaistarjanyādyaṅgulaistribhiḥ tatastu darśayedviprāngāśca gāyatrimuccaran
53.27 tatastāṃ pañcagavyaiśca pañcamṛdbhiśca śodhayet tasyā gāyatrimuccārya gandhodenābhiṣecayet
53.28 puṇyāhaṃ vācayitvātra prokṣayedbrahmapañcakaiḥ grāma pradakṣiṇaṃ kṛtvā jalatīraṃ samānayet
53.29 pratimāṃ kaṇṭhadaghne tu cale caivādhivāsayet tasyā bāhye tu vidyeśānaṣṭau kumbhāṃstu vinyaset
53.30 saptarātraṃ pañcarātraṃ trirātraṃ caikarātrakam jalāduttīrya pūrvedyuḥ pañcagavyena snāpayet
53.31 tataḥ praveśya deveśīṃ śayanaṃ tatra kalpayet vedimadhye tu deveśyāḥ śālinā vikirettataḥ
53.32 pañcabhiḥ kambalaiścaiva śālyā paryupavinyaset mūlamantreṇa deveśīpratimāṃ kambalopari
53.33 vardhanyaṣṭakamādāya pūrvādīśāntakaṃ nyaset vāmādiśaktayo’ṣṭau tu manonmanīmīśadeśataḥ
53.34 gandhapuṣpādibhiścaiva haviṣā pūjayettataḥ tato homaṃ prakurvīta lakṣaṇena samanvitam
53.35 caturdikṣu caturvedaiḥ kuryādadhyayanaṃ tataḥ durgābījena mantreṇa brahmairaṅgaiśca mantrakaiḥ
53.36 homaṃ kuryādviśeṣeṇa yathāvibhavavistaram samidājyacarūm̐llājānsarṣapāṃśca hunedbudhaḥ
53.37 śatamardhaṃ tadardhaṃ vā pālāśī tu samidbhavet tataḥ prabhāte vimale muhūrtaṃ tu nirīkṣayet
53.38 ācāryapūjanaṃ kṛtvā ṛtvijaḥ pūjayettataḥ pratiṣṭhākumbhamādāya śirasā dhārya buddhimān
53.39 antaḥ praviśya vedyagre sthāpya ca sthaṇḍilopari berāgre vinyasetkumbhaṃ pradhānaṃ cāvṛtaiḥ saha
53.40 tataśca deśiko mantrī dhyātvā devīṃ yathāsthitām kumbhasthitāṃ tu tāṃ tena kūmbhakūrcayutena ca
53.41 ambhasārcāhṛdi nyāsaṃ kuryāttanmūlamuccaran aṅgānyaṅgeṣu vinyasya gāyatrīṃ hṛdaye nyaset
53.42 mātṛkāṃ pūrvavannyasya gandhādyairarcayettataḥ anyaiḥ kumbhaiśca sarvaistairabhiṣicya krameṇa vai
53.43 tattanmantraṃ samuccārya gandhādyaiḥ punararcayet prabhūtaṃ tu havirdattvā phalabhakṣyādisaṃyutam
53.44 mukhavāsasamāyuktaṃ tāmbūlaṃ ca nivedayet gauṇapradhānayorevaṃ proktaṃ sarvaṃ samaṃ hare
53.45 pradhāne tu viśeṣo’yaṃ kathyate’dya samāsataḥ ulkāmukhīṃ vijihvāṃ ca kalpayeddvāradevate
53.46 mṛgendraṃ vāhanaṃ tasyā agrataḥ parikalpayet parito’ṣṭāvimāstasyāḥ parivārāḥ prakīrtitāḥ
53.47 agre bhūmiṃ samārabhya jyeṣṭhāṃ bhūmiṃ tathaiva ca moṭiṃ ca mohinīṃ caiva prakṛtiṃ vikṛtiṃ tathā
53.48 niyatiṃ ca nivṛttiṃ ca sarvāstāḥ pūrvavatsudhīḥ kalaśeṣvadhivāsāya sthāpayetsthāpakottamaḥ
53.49 bāhyasthe ca mahāpīṭhe sthāpayetpūtanāgaṇam mantranyāsottare kāle sthāpayetparivārakam
53.50 trisaṃdhyāsvarcane kāle parivārāṃśca pūjayet vahannityotsavaṃ caiva trisaṃdhyamapi kārayet
53.51 ekāhaṃ triyahaṃ cāpi bhūtāhaṃ munyahaṃ tu vā pratisaṃvatsaraṃ kuryāddaurge vā madhumādhave
53.52 kṛttikāntaṃ tu vidhinā kārayecca mahotsavam evaṃ yaḥ kurute martyaḥ kauśikyāḥ sthāpanaṃ param
53.53 ādhivyādhivinirmuktaḥ sarvasaṃpatsamanvitaḥ nirmitaṃ khalu vairiñcaṃ hṛtvā tatpratyajāyate
53.54 sarvadevādibhirvandyaḥ sa balāririvāparaḥ
Kapitel 54
catuḥpañcāśaḥ paṭalaḥ · sūryasthāpanavidhiḥ
54.1 sūryasya sthāpanaṃ vakṣye tasyotpattipuraḥsaram mantreṇa saha sarvaṃ tanmatto nigadataḥ śṛṇu
54.2 aṣṭamūrteḥ śivasyaitanmūrtayo’ṣṭau prakīrtitāḥ sūryācandramasāvātmā mahābhūtāni pañca ca
54.3 etāsvaṣṭasu sūryo’yamagrimā mūrtirucyate sūryamūrtyā śivo lokān sṛjatyavati dīptayā
54.4 punaḥ saṃharatīśānastanmūrtyā sa śivasya ca utpattirevamuktā ca mantraścādya nigadyate
54.5 sāntaṃ yāntasamāyuktaṃ ṣaṣṭhasvarasamanvitam bindunādayutaṃ cāpi mūlaṃ vidyādraveriti
54.6 tasmādeva ṣaḍaṅgāni sāntavahniyutāni ca hṛdayaṃ ca śiraścaiva śikhā kavacameva ca
54.7 astraṃ netraṃ ṣaḍaṅgāni jātiṣaṭkayutāni ca jāyamānā bhavedvidyā tasyaivādyā ṣaḍakṣarā
54.8 hvāṃ hvīṃ sa iti coccārya sūryāyeti padaṃ tataḥ sarvarogaharaṃ vidyājjapatāmimamuttamam
54.9 padmahastāya vidmahe rathārūḍhāya dhīmahi tannaḥ sūryaḥ pracodayāditi paścādvadetsudhīḥ
54.10 iti gāyatriruddiṣṭā sarvaśāntikarī tadā evaṃ mantrāḥ samuddiṣṭāḥ pratiṣṭhāvidhirucyate
54.11 liṅgasthāpanayogyāni kathitānyatra yāni tu teṣu sarveṣu cāsyāpi sthāpanaṃ sarvasiddhidam
54.12 grāmādau pūrvadigbhāge śaive dhāmni ca gocare prāsādaṃ paścimadvāraṃ kṛtvā pūrvavidhānataḥ
54.13 tasyāgre pārśvayorvāpi maṇṭape vidhinā kṛte caturaśrāṇi kuṇḍāni kṛtvā pūrvāditaḥ kramāt
54.14 śakraśaṃkarayormadhye paṅkajaṃ syātpradhānakam pañcahomavidhāne tu koṇakuṇḍāni varjayet
54.15 aiśānyāṃ kalpayetkuṇḍaṃ pradhānaṃ padmameva tat maṇṭape pūrvavatsarvaṃ saṃskārādi prakalpayet
54.16 tatra vedyāṃ samānīya pratimāṃ deśikaḥ sudhīḥ ṣaḍakṣareṇa saṃprokṣya dṛṣṭyunmīlanamārabhet
54.17 netradvayayute carkṣe madhyāhne tu sunirmale sulagne kārayetkarma śilpinā tadyathocitam
54.18 svarṇasūcyā tathā paścādvilikhedakṣimaṇḍalam śilpinaṃ vastrahemādyavastubhistu sutoṣayet
54.19 ācāryo mantratastāṃ ca toyena kṣālayetsudhīḥ ṣaḍakṣareṇa mantreṇa tatastāṃ pratimāṃ sudhīḥ
54.20 paścimābhimukhaṃ nyasya kṛtvāgre sthaṇḍile tataḥ madhusarpiḥsusaṃpūrṇaṃ kāṃsyaṃ vā tāmrajaṃ tu vā
54.21 pātradvayaṃ samādhāya sthaṇḍile mūlamuccaran tatastu hemakamalaṃ vinyasyābhyarcayeddhṛdā
54.22 tataste haimayā dhīmāndakṣiṇetarayoḥ kramāt netrayornetramantreṇa tarpayerddūrvayā budhaḥ
54.23 vahnicandramasorbījaṃ dakṣiṇetarayoḥ kramāt tarjanyanāmikābhyāṃ tu kāñcanena nakhena ca
54.24 yuktābhyāṃ vinyasedakṣṇostato yavanikāṃ tadā saṃvarjya darśayeddhenuṃ brāhmaṇāṃśca susaṃyatān
54.25 gāyatrīmantramuccārya tato devaṃ rathādiṣu āropya vastramālādyaiḥ kṛtvālaṃkāramuttamam
54.26 grāmādau ca samānīya pradakṣiṇamatandritaḥ jalāśayasamīpāya nītvā tīre nidhāya ca
54.27 puṇyāhaṃ vidhivatkṛtvā prokṣayedbrahmapañcakaiḥ abhiṣicya ca toyena ṣaḍakṣaramudāharan
54.28 gāyatrīmuccarankūrcavastramālābhirveṣṭayet tato jalāśayāntastāṃ pūrvavacchāyayecchanaiḥ
54.29 tato dikṣu diśāmīśānsāstrānsaṃpūjya deśikaḥ tatrātha pūrvavannītvā kālaṃ beraṃ tato jalāt
54.30 snānamaṇṭapamānīya tatra vinyasya pūrvavat vastrakūrcādikaṃ tyaktvā pañcagavyābhiṣecanam
54.31 ṣaḍakṣareṇa kṛtvā tu pañcamṛdbhiśca śodhayet bahuśaḥ śodhayitvā tu gandhodenābhiṣecayet
54.32 tataśca kṛtvā puṇyāhaṃ bandhayetkautukaṃ hṛdā tataḥ kūrcena vastreṇa chādayetpratimāṃ tataḥ
54.33 dattvārghyaṃ cāpi śirasā mūlavidyāṃ samuccaran maṇṭape vedikāyāṃ tu vidhivatsthaṇḍile kṛte
54.34 pūrvavatkalpite talpe sarvātodyasamanvitam ānīya pratimāṃ tatra śāyayetpūrvavaddhṛdā
54.35 atiraktena sūkṣmeṇa vastreṇācchādayettataḥ pūrvoktalakṣaṇopetaṃ hemāmbujasamanvitam
54.36 vastrakūrcasamāyuktaṃ kumbhaṃ sauraṃ śiro’ntike saṃsthāpya paritaścāpi ghaṭānaṣṭau tathāvidhān
54.37 vinyasyābhyarcayenmantrī tadvidhiḥ kathyate’dhunā dakṣiṇe vedikāyāstu prāṅmukho vāpyudaṅmukhaḥ
54.38 upaviśyāsane dhīmānmūlavidyāṃ samuccaran prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā dahanaplāvanādikam
54.39 bhūtaśuddhiṃ ca nirvartya karanyāsaṃ tu kārayet aṅgāni hṛdayādīni nyasedaṅguṣṭhakādiṣu
54.40 astraṃ hastatale nyasya mūlaṃ sarvāṅgulīṣvapi aṅgeṣu tattadaṅgāni kavacaṃ vakṣasi nyaset
54.41 astraṃ dikṣu ca vinyasya praṇavaṃ mūrdhni vinyaset mūlavidyāṅgule caiva pādayostu ṣaḍakṣaram
54.42 tataḥ sahasrakiraṇaṃ prabhāmaṇḍalamaṇḍitam puṇḍarīkasthitaṃ śāntaṃ raktavarṇaṃ dvilocanam
54.43 raktāmbaraparīdhānaṃ sarvābharaṇabhūṣitam puṇḍarīkadvayavyāpi karapaṅkeruhadvayam
54.44 dhyātvā sūryaṃ tadā devaṃ mūlamantraṃ samuccaran āvāhanādibhiḥ kumbhe pūjayeddarśayettataḥ
54.45 bimbamudrāṃ ca padmaṃ ca tato dikṣu samarcayet kumbheṣu somamaṅgāraṃ budhaṃ devaguruṃ tathā
54.46 śukraṃ śanaiścaraṃ caiva rāhuṃ ketuṃ yathākramam prāgādiṣu samantācca svanāmapadamantrakaiḥ
54.47 sarveṣāṃ ca havirdattvā tato homaṃ samārabhet kuṇḍasaṃskārapūrvāṇi kṛtvā karmāṇi deśikaḥ
54.48 sādhakairhotṛbhiḥ sārdhaṃ pradhāne sūryamarcayet anyeṣvaṣṭasu kuṇḍeṣu somādīṃśca kramānnyaset
54.49 samidājyacarūm̐llājān yavasarṣapakāṃstilān sāṅgena mūlamantreṇa kuṇḍe ca juhuyātsudhīḥ
54.50 śatamaṣṭottaraṃ vāpi tadardhaṃ vā tadardhakam plakṣodumbaramaśvatthavaṭau pūrvāditaḥ kramāt
54.51 palāśaṃ khadiraṃ bilvamapāmārgaṃ vidikṣu ca pradhānasyārkamevoktaṃ homakarma nivedayet
54.52 sarvadravyāvasāne tu sarvakuṇḍeṣu devapa ṣaḍvarṇena ca gāyatryā juhuyātsarpiṣā tadā
54.53 dravyānte vyāhṛtiṃ hutvā pratidravyaṃ samāhitaḥ tattadaṅgaṃ samuccārya tattadaṅgeṣu saṃspṛśet
54.54 deśikenaiva hotāraḥ spṛśeyuste ca pūrvakam sādhakābhāvataḥ proktā aṣṭau catvāra eva ca
54.55 homakāle caturdikṣu kuryādadhyayanaṃ dvijaiḥ ṛgyajussāmātharvaistu prāgādiṣu yathākramam
54.56 aghorāstraṃ japedekaḥ śāṃkaraṃ deśamāśritaḥ adhivāsakriyāmevaṃ rātrau kṛtvā samāhitaḥ
54.57 ācāryo mūrtipaiḥ sārdhaṃ prātarutthāya śāntadhīḥ nityakarma samāpyātha maṇṭapaṃ saṃpraviśya ca
54.58 kṛtamantratanuḥ paścāt sūryasyārghyaṃ pradāpayet arghyadānamatho vakṣye tacchṛṇu tvaṃ samāhitaḥ
54.59 prāsādāgre’thavā tasya pārśvayorubhayorapi gomayenopalipyātha suvṛttaṃ sthaṇḍilaṃ kramāt
54.60 ṣaḍakṣareṇa mantreṇa prokṣayetsthaṇḍilaṃ tataḥ tatra tāmramayaṃ pātraṃ dvitraikaprasthapūritam
54.61 śreṣṭhamadhyakaniṣṭhaṃ tu gandhodenābhipūrayet tataśca yavasiddhārthaṃ sākṣataṃ raktacandanam
54.62 tatra mūlena vinyasya pātre padmaṃ ca vinyaset taduddhṛtyātra pādyāṃ tu vinyasyāthābhimantrayet
54.63 sāṅgena mūlamantreṇa surabhiṃ tatra darśayet tataścodayamāyāntaṃ sākṣāddevaṃ divākaram
54.64 gandhapuṣpādibhiḥ pūjya ṣaḍvarṇena tataḥ sudhīḥ jānubhyāmavanau sthitvā pūrvābhimukha eva ca
54.65 arghyapātraṃ taduddhṛtya mastakopari hetinā praṇavaṃ mūlamantraṃ ca ṣaḍakṣaramanukramāt
54.66 uccārya dadyātsūryāya dattvā pādyaṃ bhuvi kṣipet adhomukhaṃ tato devaṃ praṇamya prārthayedravim
54.67 devadeva tridhāmeśa jagatprathamamaṅgala tiṣṭhātra sthāpite bhaktyā mayā sūrya jagatpate
54.68 iti saṃprārthya deveśaṃ paramānnaṃ ghṛtaplutam madhumaṇḍaghṛtopetaṃ sūryāyātha nivedayet
54.69 tataśca dhautapādassansamācamya yathāvidhi praviśya maṇḍape devānsamabhyarcya ghaṭasthitān
54.70 pūrṇāhutiṃ ca sarvatra mūlamantreṇa dāpayet sumuhūrte sulagne’tha devamuddhṛtya bhāskaram
54.71 vastrakūrcādikaṃ tyaktvā gāyatrīmantramuccaran rathādiṣu samāropya kṛtvā dhāmni pradakṣiṇam
54.72 praviśya bhavanaṃ tatra śilpinā saha deśikaḥ sthāpayedvidhivannyasya ratnānyevāvaṭe tataḥ
54.73 spṛśanmūlaṃ samuccārya pratimāyāḥ śirastathā garbhe brahmapade proktaṃ sthāpanaṃ madhyame’thavā
54.74 daivamānuṣayorvāpi sarvasiddhikaraṃ nṛṇām śliṣṭaṃ dṛḍhataraṃ ramyaṃ niścalaṃ sthāpya devatām
54.75 śilpikarmaṇi nirvṛtte satkāreṇa visarjayet snātvācamya vasanvāso navaratnaṃ tathaiva ca
54.76 uṣṇīṣaṃ cottarīyaṃ ca kṛtvā pañcāṅgabhūṣaṇaiḥ bhūṣitaśca tathā garbhe kṛtvā puṇyāhamuttamam
54.77 pañcamṛtpañcagavyaiśca śuddhiṃ deve samācaret gāyatrīmantramuccārya gandhodenābhiṣecayet
54.78 tato maṇṭapamāviśya ghaṭānuddhṛtya mūrtipaiḥ sarvātodyasamāyuktaṃ gītanṛttasamanvitam
54.79 kṛtvā pradakṣiṇaṃ dhāmni praviśya bhavanaṃ tataḥ devāgre sthaṇḍile kumbhānvinyasetpūrvavatsudhīḥ
54.80 tatrābhyarcya ghaṭe bhānuṃ madhye’nyeṣu grahānapi dhyātvā padmasthitaṃ devaṃ pūrvavatpratimāhṛdi
54.81 mūlamantraṃ samuccārya nyasetkūrcasrutāmbhasā tataśca grahakumbhasthasomādīṃśca tathā grahān
54.82 agrādārabhya vinyasya tatastairabhiṣecayet praṇavaṃ mūrdhni vinyasya mūlamantraṃ hṛdi nyaset
54.83 ṣaḍvarṇaṃ nābhideśe tu gāyatrīṃ pādayornyaset aṅgeṣvaṅgāni vinyasya kavacaṃ vakṣasi nyaset
54.84 astraṃ hastapradeśe tu mātṛkāśca yathā purā vinyasyātha ca gāyatryā gandhodenābhiṣecayet
54.85 dattvā pādyaṃ tato mantrī dattvā cācamanīyakam hṛdayenaiva mantreṇa tato’rghyaṃ cāpi mūrdhani
54.86 mūlena dattvā mārtāṇḍaṃ raktacandanavāriṇā kāśmīrarocanāyuktaṃ samālipyāṃśukena ca
54.87 raktena raktapadmaiśca samalaṃkṛtya taijasam saṃpūjya gandhapuṣpādyairmūlamantraṃ samuccaran
54.88 somādīṃśca yajettadvaddevāgrātparitaḥ sthitān pāyasaṃ ca tato dadyāttāmbūlaṃ ca nivedayet
54.89 evaṃ karma samākhyātaṃ svatantraparatantrayoḥ yathākramamatho vakṣye svatantrasyādhikaṃ vidhim
54.90 dakṣiṇetarayostasya pārśvayostu janārdana uṣāṃ ca pratyuṣāṃ caiva kṛtvā caikāsanasthitām
54.91 karaṇḍamakuṭopetāṃ sarvābharaṇabhūṣitām dvinetrāṃ dvibhujāṃ caiva hemavarṇāṃ dhṛtāmbujām
54.92 netronmīlanakarmādi sarvakāryaṃ sahaiva tu adhivāse tayoḥ kumbhau pārśvayorapi vinyaset
54.93 pradhānakuṇḍe homaṃ ca tayordravyaiśca tairapi svanāmapadamantrābhyāṃ kuryādatroktasaṃkhyayā
54.94 mantranyāsaṃ ca tābhyāṃ tu devasyānu prakalpayet evaṃ vai śaktikā vāpi sthāpayetsvasvamantrakaiḥ
54.95 dvārādhyakṣau ca kartavyau dakṣiṇetarayorapi ugrapraśāntanāmānau dvārasya parikalpayet
54.96 tayoḥ kumbhau tathā sthāne vedikāpārśvayornyaset agre’ruṇaṃ tathā sthāpya vājinaṃ tadbahiḥ kramāt
54.97 lokapālānyathāsthānaṃ kumbhasthānvinyasetkramāt parivārāṃśca sarvāṃstānadhivāse sahaiva tu
54.98 mantranyāsāvasāne tu yathāsthānaṃ prayojayet iti yaḥ kārayenmartyaḥ savituḥ sthāpanaṃ param
54.99 āyurārogyamāpnoti putrāniṣṭāṃstathaiva ca kāmānkāmayate yo vai sa tānsarvānavāpya ca
54.100 dehatyāgottare kāle bhāsate cāpi sūryavat
Kapitel 55
pañcapañcāśaḥ paṭalaḥ · ṣoḍaśagaṇapatisthāpanavidhiḥ
55.1 gajānanakaṭadvaṃdvaniḥsṛtā madanirjharī prakṣālayatu naḥ kṣipraṃ vighnasaṅghātakardamam
55.2 dharmaścārthaśca kāmaśca narāṇāṃ yena vidyate stotraṃ tadvighnarājasya kathyate ṣoḍaśātmanaḥ
55.3 karasthakadalīcūtapanasekṣukamodakam bālasūryaprabhaṃ vande devaṃ bālagaṇādhipam
55.4 nālikerāmrakadalīgulapāyasadhāriṇam bhaje śaśāṅkasaṅkāśaṃ devaṃ bhaktagaṇādhipam
55.5 vetālaśaktiśarakārmukaśaṅkhacakra- khaṭvāṅgamudgaragadāṅkuśanāgapāśaiḥ śūlaṃ ca kuntaparaśudhvajamudvahantaṃ vīraṃ gaṇeśamaruṇaṃ satataṃ smarāmi
55.6 āliṅgya devīṃ haritāṃ niṣaṇṇāṃ parasparaspṛṣṭakaṭīniveśām saṃdhyāruṇaṃ pāśasṛṇī vahantaṃ bhayāpahaṃ śaktigaṇeśamīḍe
55.7 yaḥ pustakākṣaguṇadaṇḍakamaṇḍaluśrīvidyotamānakarabhūṣaṇaminduvarṇam stamberamānanacatuṣṭayaśobhamānamaṅgaṃ smaredvidhigaṇādhipateḥ sa dhanyaḥ
55.8 pakvacūtaphalakalpamañjarīmikṣudaṇḍatilamodakaṃ vahan rājate paraśuhasta te namaḥ śrīsamṛddhisahitaśca piṅgalaḥ
55.9 nīlābjaṃ dāḍimaṃ vīṇāśālipuñjākṣasūtrakam dadhaducchiṣṭanāmā tu gaṇeśaḥ pātu saṃnataḥ
55.10 pāśāṅkuśasvadantāmraphalavānākhuvāhanaḥ vighnaṃ nihantu naḥ sarvaṃ raktavarṇo vināyakaḥ
55.11 dantakalpalatāpāśaratnakumbhāṅkuśojjvalam bandhūkakamanīyāṅgaṃ dhyāyetkṣipravināyakam
55.12 abhayavaradahastaḥ pāśadantākṣamālāparaśusṛṇitriśīrṣaṃ mudgaraṃ modakaṃ ca dadhadadhigatasiṃhaḥ pañcamātaṅgavaktro gaṇapatiratha gauraḥ pātu herambanāmā
55.13 bibhrāṇaḥ śukabījapūrakamalamāṇikyakumbhāṅkuśān pāśaṃ kalpalatāṃ ca pāṇikalaśaṃ srotaḥ sudhānirjharam śyāmenāttasaroruheṇa sahito devīdvayenāntike gaurāṅgo varadānahastakamalo lakṣmīgaṇeśo’vatāt
55.14 śaṅkhekṣucāpakusumeṣukuṭhārapāśacakrāṅkuśaiḥ kalamamañjarikāsanāthaiḥ pāṇisthitaiḥ parisamāhitabhūṣaṇaśrīrvighneśvaro vijayate tapanīyagauraḥ
55.15 pāśāṅkuśāpūpakuṭhāradantacañcatkaraṃ klṛptavarāṅgulīyakam pītaprabhaṃ kalpataroradhaḥsthaṃ bhajāmi nṛttaikapadaṃ gaṇeśam
55.16 kalhārāmbujabījapūrakagadādantekṣubāṇaiḥ samaṃ bibhrāṇo maṇikumbhaśālikaṇiśau pāśaṃ ca cakrānvitam gaurāṅgyā rucirāravindayutayā devyā samāliṅgitaḥ śoṇāṅgaḥ śubhamātanotu bhavatāṃ nityaṃ gaṇeśo mahān
55.17 kalhāraśālikaṇiśeṣuparaśvadhāstradantaprarohaphalabhṛtkanakojjvalāṅgaḥ āliṅganodyatakaro haritāṅgayaṣṭyā devyā diśatvabhayamūrdhvagaṇeśvaraste
55.18 pāśāṅkuśokṣucaṣakeṣusarojadantaśālyagraratnakalaśābharaṇābhirāmam pārśve sadārayugalaṃ kanakābhamīḍe hāridrakuñjaranibhaṃ karuṇānivāsam
55.19 iti viracitamimaṃ gaṇādhirājastavamanuttamamādareṇa nityam smarati paṭhati yaḥ śṛṇoti vāpi jagati tasya na kiñcidapyavaśyam
Kapitel 56
ṣaṭpañcāśaḥ paṭalaḥ · kṣetrapālasthāpanavidhiḥ
56.1 pratiṣṭhāṃ kṣetrapālasya tadutpattipuraḥsaram mantreṇa saha vakṣyāmi samāsācchṛṇu devapa
56.2 purā kṣetrāṇi loke’smindivi nāgāspade’pi ca duṣṭagrahaiḥ pīḍitāni brahmā tatkṣemakāmyayā
56.3 bhavaṃ vīkṣyāha te yuktaṃ kṣetrāṇāṃ pālako bhava śrutvā vākyamidaṃ tasya kṣetrāṇāṃ pālako’bhavat
56.4 bālarūpaṃ samāsthāya nagnamaṣṭabhujānvitam śvānavāhaṃ sudaṃṣṭraṃ ca trinetraṃ kuṭilānanam
56.5 yogakṣemastu sarveṣāṃ kṣetrāṇāṃ mayi pālake sarvadā vartate tasmātkṣetrapālo’hameva tu
56.6 idaṃ rūpaṃ tadīyaṃ tu dṛṣṭvā duṣṭagrahāstu ye pradudruvuśca kṣetrebhyo bhayabhītāḥ samantataḥ
56.7 mantrasya bījaṃ tvaṃ viddhi kūṭamāyābalānvitam bindunādasamāyuktaṃ mantrāṇāmuttamottamam
56.8 mūlamaṅgāni capyasya kṣakāreṇaiva kalpayet kṣakāraḥ kaṣayoryogātkūṭākṣaramiti smṛtam
56.9 śvānavāhāya vidmahe tīkṣṇadaṃṣṭrāya dhīmahi tanno rudraḥ pracodayāditi paścādvadetsudhīḥ
56.10 gāyatrī ceyamasya syātpratiṣṭhāvidhirucyate liṅgasthāpanayogyeṣu sthāpayedenamacyuta
56.11 grāmādiṣu caturdikṣu grāmābhimukhameva vā udagdvāre tu dhāmnastannairṛte kṣetrapālakaḥ
56.12 dakṣiṇadvārake vāyau mukhamaṇṭapasaṃyute sthāpayetkṣetrapālaṃ taddhāmno’gre vātha pārśvayoḥ
56.13 īśapāvakayorvāpi kṛtvā deśe’tha maṇṭapam tatra vedyāstu paritaḥ kuṇḍāni parikalpayet
56.14 āśāsu caturaśrāṇi vṛttāni syurvidikṣu ca padmaṃ pradhānakuṇḍaṃ syātpañcahomavidhāvapi
56.15 vṛttaṃ hitvā ca padmaṃ syāttaddiśānyattu kalpayet saṃskārādīni sarvāṇi kṛtvā tatraiva maṇṭape
56.16 pratimāṃ lakṣaṇopetāṃ snānamaṇṭapamadhyamam netronmīlanakarmāṇi kārayecchilpinā budhaḥ
56.17 hemasūcyā tataścāpi devāgre sthaṇḍile kṛte madhvājyapayasāṃ pātraṃ pṛthageva samācaret
56.18 pātraṃ tu tāmrajaṃ śastaṃ teṣu triṣvapi hemajam kamalaṃ vinyasedastramantramuccārya deśikaḥ
56.19 prokṣayitvā hṛdā tāni mudrayeddhenumudrayā kṛtvā yavanikāṃ tatra haimayā dūrvayā tataḥ
56.20 dakṣiṇetarayoścaiva netrayormadhusarpiṣī netramantraṃ samuccārya tarpayedūrdhvalocane
56.21 payasā tarpayettadvat tato haimanakhānvitaiḥ tarjanyāditribhiḥ paścādaṅgulairvinyasedatha
56.22 nayanākhyaṃ tatastāṃ ca pañcamṛtpañcagavyakaiḥ śodhayitvā hṛdāstreṇa gandhatoyena secayet
56.23 tato yavanikāpāye brāhmaṇān gāṃ ca darśayet pratimāṃ bhūṣitāṃ sarvai rathādyenāthavā nayet
56.24 jalatīre tatastatra pratimāṃ sthāpya mantravit puṇyāhaṃ vācayitvā tu prokṣya ca brahmapañcakaiḥ
56.25 tato’bhiṣicya kūrcena vastreṇāpi ca veṣṭayet jalamadhye tatastāṃ ca phalakāyāṃ ca śāyayet
56.26 prākśiraścordhvavaktraṃ ca parito dikpatīnnyaset tato nītvā ca tatrāpi kālaṃ pūrvoktamānayet
56.27 jalādutthāpya taṃ devaṃ snānamaṇṭapamadhyamam tatra saṃsthāpya vastrādīnapanīyātha mantravit
56.28 arghyaṃ dattvā hṛdā mūrdhni kṛtvā śuddhiṃ punaḥ punaḥ gandhatoyena tanmūlamuccarannabhiṣecayet
56.29 tataḥ puṇyāhamapyatra vācayitvā samāhitaḥ sarvātmanātha samprokṣya bandhayetkautukaṃ budhaḥ
56.30 tataḥ kūrcena vastreṇa sitenāpi ca veṣṭayet arghyaṃ dattvā tataścāpi mūrdhni devasya mantravit
56.31 maṇḍape vedikāyāṃ ca sthaṇḍile vidhivatkṛte śayane mantrayanmūlaṃ beramānīya śāyayet
56.32 prākśiraścordhvavaktraṃ taṃ raktavastreṇa veṣṭayet tataḥ pradhānaṃ kalaśaṃ sarvalakṣaṇalakṣitam
56.33 gandhodapūritaṃ hemaśūlaratnasamanvitam vastrakūrcasamāyuktaṃ pidhānena pidhāya ca
56.34 sthāpayeddhetimuccārya śaṅkhadundubhinisvanaiḥ sarvātodyasamayuktaṃ pratimāyāḥ śiro’ntike
56.35 parito’ṣṭau nyasenmantrī kalaśā narcayetkramāt aṅganyāsādikaṃ sarvaṃ pūrvavatparikalpayet
56.36 kṣetrapālaṃ tato dhyāyecchyāmavarṇaṃ trilocanam ūrdhvakeśaṃ sudaṃṣṭraṃ ca bhrukuṭīkuṭilānanam
56.37 padmapīṭhe sthitāṅghriṃ ca sarpamekhalayā yutam kṣepottuṅgamatikruddhaṃ kṣudraghaṇṭāmayīṃ tathā
56.38 karoṭikāmayīṃ cāpi mālāmāgulphalambinīm dadhānamuragaṃ baddhaṃ bhūṣitaṃ candrarekhayā
56.39 dakṣiṇe śūlaḍamarukhaḍganāgeṣu saṃyutaiḥ vāme kapālaṃ ghaṇṭāstracarmacāpasamāyutaiḥ
56.40 aṣṭābhiśca karairyuktaṃ nīlameghasamadyutim caturbhujaṃ vā taṃ dhyāyeddakṣiṇetarayorapi
56.41 śūlaṃ ḍamarukaṃ caiva kapālaṃ pāśameva ca dadhānaṃ bhūṣaṇairanyaiḥ pūrvavattaṃ prakalpayet
56.42 yathā bahiḥ sthitaṃ rūpamevaṃ kumbhe tu bhāvayet tato mūlaṃ samuccārya kṛtvā puṣpāñjaliṃ sudhīḥ
56.43 āvāhanādikaṃ kṛtvā gandhādyaiḥ pūjayeddhṛdā paritaḥ sthāpite cātha pūjārthaṃ kalaśāṣṭake
56.44 bhavādīnarcayetsarvān svanāmapadamantrakaiḥ tato homaṃ prakurvīta kuṇḍeṣu paritaḥ kramāt
56.45 kuṇḍasaṃskārapūrvaṃ tu vahnisaṃsthāpanaṃ tathā kuṇḍeṣu pūrvavaddevānsaṃsthāpya cārcayettataḥ
56.46 yukto vāhādibhirmantrī homaṃ sarvatra kārayet samidājyacarūṇāṃ tu tilasarṣapayostathā
56.47 mudgamāṣayavānāṃ ca pratyekaṃ tu śatāhutīḥ tadardhaṃ vā kramānmūlamantrāṅgaiśca yathākramam
56.48 gāyatryā saha kuryāttu pratidravyaṃ tu sarpiṣā hutvā vyāhṛtimantreṇa deśiko hotṛbhiḥ saha
56.49 tattadaṅgaṃ spṛśenmantrī berasya puṣpapāṇinā sarvadravyāvasāne tu kuṇḍeśānāṃ daśāhutīḥ
56.50 sarpiṣā juhuyātpaścātpariṣicya samāpayet tato haviśca devānāṃ kumbhasthānāṃ pradāpayet
56.51 tāmbūlaṃ ca tato dattvā nītvā rātriṃ tu deśikaḥ prabhāte kṛtanityastu maṇḍapaṃ saṃpraviśya ca
56.52 mantrātmikāṃ tanuṃ kṛtvā yaṣṭvā devāṃśca pūrvavat sarvakuṇḍeṣu saṃpūjya devān vyāhṛtipūrvakam
56.53 srucā pūrṇāhutiṃ dadyānmūlavidyāṃ samuccaran pariṣicya tato devānkuṇḍe’bhyarcya visarjayet
56.54 paridhīnviṣṭarāṃścaiva saṃprokṣyāgnau tu nikṣipet tato garbhagṛhaṃ gatvā brāhme divye’thavā pade
56.55 sthāpyā dhāraśilāṃ tatra ratnādi vidhivannyaset tato maṇḍapamāsādya beramuddhṛtya mūlataḥ
56.56 vastrādikaṃ samutsṛjya dattvārghyaṃ śirasi kramāt rathādiṣu samāropya kṛtvā dhāmni pradakṣiṇam
56.57 nītvā garbhagṛhaṃ tatra sthāpayetsaṃspṛśaṅśiraḥ mūlavidyāṃ gṛṇanmantrī śilpinā saha daivate
56.58 viśeṣatastu pīṭhasya kuryātsandhānamuttamam śilpikarmaṇi nirvṛtte tamudvāsya sasatkṛtim
56.59 snātvā vidyātmakaṃ dehaṃ kṛtvā puṇyāhamatra tu garbhagehe tato devaṃ pañcamṛtpañcagavyakaiḥ
56.60 śodhayitvā hṛdā mantrī gandhodenābhiṣecayet tatastānmaṇḍapāt kumbhānyathāpūrvaṃ samānayet
56.61 berāgre sthaṇḍile tāṃśca yathāpūrvaṃ tu vinyaset tatodaṅmukhamāviśya pūrvavatsakalīkṛtaḥ
56.62 soṣṇīṣaḥ sottarīyaśca baddhapañcāṅgabhūṣaṇaḥ dhyātvā devaṃ tu kumbhasthaṃ yathāpūrvaṃ tu deśikaḥ
56.63 mūlamantraṃ samuccārya tataḥ kūrcasṛtāmbhasā pratimāhṛdi kumbhasthadevaṃ vinyasya pūjayet
56.64 yojayitvā kṣakāreṇa viniyogeṣu yojayet abhiṣekaṃ tataḥ kṛtvā brāhmaṇān bhojayettataḥ
56.65 ācāryaṃ pūjayeccaiva dakṣiṇāṃ dāpayettataḥ evaṃ yaḥ kurute caiva sa rājā vijayī bhavet
Kapitel 57
saptapañcāśaḥ paṭalaḥ · parivārasthāpanavidhiḥ
57.1 athānyaparivārāṇāṃ dvāravaktrājjanārdana pūjārthaṃ sthāpanaṃ yatsyāttadviśiṣya vadāmi te
57.2 tattaddhāmāgradeśe tu pārśvayorubhayostu vā pañcahastaṃ caturgātraṃ kṛtvā maṇḍapamatra vai
57.3 madhye ca vedikāṃ tatra kārayetṣoḍaśāṃśakaiḥ tālamātrasamutsedhāṃ darpaṇodarasaṃnibhām
57.4 gomayenopalipyātha vitānaṃ pratanettataḥ darbhamālā dhvajāṃścāpi muktādāmasamanvitam
57.5 toraṇaṃ ca caturdikṣu nyastvā puṇyāhamācaret tato berasya kurvīta netronmīlanakarma ca
57.6 tattannetraṃ samunmīlya beraṃ gavyādibhistataḥ śuddhiṃ kṛtvā jale cāpi tattaddhṛdayamuccaran
57.7 adhivāsya yathāpūrvaṃ tato beraṃ samānayet maṇḍapasyottare bhāge phalakopari vinyaset
57.8 tato’bhiṣicya gandhodaiḥ kṛtvā kautukabandhanam tattanmūlena mantreṇa tato vastrādinā punaḥ
57.9 āveṣṭya pratimāṃ paścādvedikopari nirmite sthaṇḍile pūrvavatkṛtvā śayanaṃ tatra śāyayet
57.10 tattaddhṛdayamuccārya pratimāṃ tāṃ yathā purā tattacchiro’ntike tasyāḥ kumbhaṃ pūrvoktalakṣaṇam
57.11 gandhodapūritaṃ hemapadmayuktaṃ sakūrcakam sāpidhānaṃ savastraṃ ca nyastvā mūlena pūjayet
57.12 yathā rūpaṃ tathā dhyāyetpratimāyāstu kumbhake tathāṣṭau kalaśāndikṣu nyastvā pūrvoktalakṣaṇān
57.13 dharmādīnapyadharmādīn digvidikṣu samarcayet pādyānnaivedyaparyantaiḥ tato homaṃ samācaret
57.14 caturaśreṣu kuṇḍeṣu caturdikṣu vidikṣvapi śāṅkare tu pradhānaṃ syādvṛttakuṇḍaṃ tathaiva hi
57.15 vidikkuṇḍaparityāge pañcahomavidhirbhavet ekahoma vidhāne tu prācyāmeva prakalpayet
57.16 sarvatra sthaṇḍile vāpi saikate homamācaret kuṇḍasaṃskārapūrvāṇi yathāpūrvaṃ prakalpayet
57.17 yathoktavidhinā cāgniṃ saṃpādya pūjayetkramāt pradhānadevatāstasminsthāpya tāstu samarcayet
57.18 dharmādharmādidevāṃśca vidhinā pūjayetkramāt samidājyacarūṇāṃ tu tilasarṣapayostathā
57.19 yavaveṇvośca hotavyā pratyekaṃ tu śatāhutiḥ plakṣodumbarakāśvatthavaṭajā brahmavṛkṣajāḥ
57.20 aṅgairmūlādibhirmantraiḥ samidādi yathākramam deśiko hotṛbhiḥ sārdhaṃ homayed dravyasaṃcayam
57.21 pratidravyāvasāne tu hṛdayādīni saṃspṛśet mūlenāpi ca hṛddeśaṃ dharmādīnāṃ tataḥ sudhīḥ
57.22 sarpiṣaivāhutīḥ sapta pratyekaṃ juhuyāttataḥ adharmādicaturṇāṃ tu pradhāne tatra homayet
57.23 evaṃ kṛtvā niśāyāṃ tu deśiko mūrtipaiḥ saha prabhāte kṛtanityastu maṇḍapaṃ saṃpraviśya ca
57.24 kṛtvā mantramayaṃ dehaṃ tattanmūlāṅgamantrakaiḥ beraṃ ca pūjayitvā tu teṣu kumbheṣu pūjayet
57.25 pūrṇāhutiṃ tu sarvatra tattanmūlena dāpayet tato beraṃ samāhṛtya tyaktvā kūrcaṃ savastrakam
57.26 rathādiṣu samāropya kṛtvā dhāmni pradakṣiṇam praviśya dhāma tatraiva ratnahemādisaṃyute
57.27 sthāpayedavaṭe beraṃ śilpinā mūlamuccaran tataḥ snātvā samācāntaḥ kṛtvā nityakriyaḥ sudhīḥ
57.28 pañcagavyena tadberamabhiṣicyāstramantrataḥ gandhatoyena gāyatryā tataścāpyabhiṣecayet
57.29 puṇyāhaṃ tatra kṛtvā ca prokṣayitvāstramuccaran tataḥ kumbhānsamuddhṛtya kṛtvā dhāmapradakṣiṇam
57.30 praviśya garbhagehaṃ tu devāgre sthaṇḍile kṛte yathāsthānaṃ tu vinyasya pūjayitvā ca pūrvavat
57.31 devatāṃ mantrarūpāṃ tāṃ kumbhasthāṃ mūlamantrataḥ kūrcāgrayoḥ sṛtenaiva toyena pratimāhṛdi
57.32 vinyasettena toyena tattadastraṃ samuccaran abhiṣicya tato’nyāṃśca dharmādīnparitastathā
57.33 nyastvā taiśca tato beramabhiṣicya yathākramam tattadaṅgāni cāṅgeṣu nyastvā mūlaṃ hṛdi nyaset
57.34 avargaṃ mūrdhni vinyasya kavargaṃ ca mukhe nyaset cavargaṃ vakṣasi nyastvā kukṣau cāpi ṭavargakam
57.35 tavargaṃ ca pavargaṃ ca hastayorubhayornyaset yavargaṃ ca śavargaṃ ca pādayorubhayostathā
57.36 havargaṃ pṛṣṭhadeśe tu vinyasyaivaṃ tu mātṛkāḥ abhiṣicya tato beraṃ gandhapuṣpādibhiryajet
57.37 prabhūtaṃ ca havirdadyāttāmbūlaṃ ca pradāpayet evaṃ saṃsthāpanaṃ proktaṃ sādhāraṇamidaṃ bhavet
57.38 anuktānāṃ tu sarveṣāṃ pīṭhākārastu kathyate devatāsthāpanaṃ caiva samāsācchṛṇu devapa
57.39 yasya devasya yatpīṭhaṃ kalpitaṃ vidhinā bhavet śilādibhistu tatpārśve pūrve vāpyuttare’pi vā
57.40 śilpikarmaṇi nirvṛtte śilpinaṃ tu visarjayet prapāṃ tatra vitānaṃ ca kṛtvā taddeśamapyatha
57.41 gomayenopalipyātra puṇyāhaṃ vācayettataḥ sthaṇḍilaṃ śālibhiḥ kṛtvā tatra padmaṃ samālikhet
57.42 karṇikāyāṃ tataḥ kumbhaṃ gandhodaparipūritam pūrvoktalakṣaṇopetaṃ vinyasedvastraveṣṭitam
57.43 tatra kumbhe tu taddevaṃ dhyātvāvāhya samarcayet tato homaṃ prakurvīta pīṭhakumbhāntarālake
57.44 kuṇḍe vā sthaṇḍile vāpi vahniṃ saṃpūjya pūrvavat samidājyacarūṇāṃ tu pratyekaṃ ca śatāhutim
57.45 tadardhaṃ vā tadardhaṃ vā tattanmūlena homayet tattadaṅgaistathājyena pratyekaṃ tu daśāhutim
57.46 homayedatha sarvānte pīṭhaṃ sarvātmanā spṛśet evaṃ rātrau kriyāṃ kṛtvā prabhāte hotṛbhiḥ saha
57.47 kṛtanityakriyo mantrī kṛtvā mantrātmikāṃ tanum kumbhasthaṃ devamabhyarcya pūrṇāṃ mūlena homayet
57.48 tataḥ kumbhasthitaṃ devaṃ pūrvavatpīṭhake nyaset kumbhādbhirvedaghoṣādyairmūlamantraṃ samuccaran
57.49 abhiṣicya tataḥ pīṭhe saṃpūjyātraiva devatām havirnivedayitvātha tāmbūlaṃ ca nivedayet
57.50 pratiṣṭhā vidhānaṃ pīṭhānāmevamuktaṃ samāsataḥ mahāpīṭhasya vakṣyāmi pratiṣṭhāṃ tu janārdana
57.51 mahāpīṭhavidhau proktaṃ bāhyamābhyantaraṃ tviti tayoragre prapāṃ kṛtvā pārśvayostatra vedikām
57.52 pañcahastamitāṃ vāpi tatra kuṇḍāni kalpayet caturaśrāṇi sarvatra śāṅkare vṛttameva ca
57.53 ekahomavidhāne tu prācyāṃ kuṇḍaṃ prakalpayet gomayena samālipya puṇyāhaṃ kārayettataḥ
57.54 tato’dhivāsanaṃ kuryādbāhyābhyantarayorapi ubhayorucyate tatra vedikāyāṃ vidhānataḥ
57.55 sthaṇḍilaṃ śālibhiḥ kṛtvā padmamaṣṭadalaṃ likhet tatra madhye nyasetkumbhaṃ sitasūtravicitritam
57.56 gandhodapūritaṃ cāpi sahiraṇyaṃ sakūrcakam sāpidhānaṃ savastraṃ ca pūrvoktalakṣaṇānvitam
57.57 tathāṣṭau parito vīkṣya dṛśā dikṣu ca deśikaḥ pūrvādiṣu daleṣvete sthāpanīyā yathākramam
57.58 pūrvavadgandhatoyādyaistattatkumbhaṃ ca pūrayet tataścāvāhanādyaiśca devāṃsteṣu samarcayet
57.59 ābhyantarasya pīṭhasya madhye tatkarṇikopari saṃsthitaścaṇḍarudrākhyo gaṇeśaḥ paritaḥ kramāt
57.60 pūrvādiṣu daleṣvenaṃ mūlamantreṇa pūjayet gulānnaṃ paramānnaṃ ca śuddhānnaṃ ca nivedayet tāmbūlaṃ mukhavāsena dadyādvai mūlavidyayā
Kapitel 58
aṣṭapañcāśaḥ paṭalaḥ · viṣṇusthāpanavidhiḥ
58.1 devadevaṃ praṇamyādau pṛcchati sma janārdanaḥ saṃsthāpanaṃ kathaṃ viṣṇostatsarvaṃ brūhi me prabho
58.2 viṣṇoḥ saṃsthāpanaṃ vakṣye samāsena janārdana viṣṇuṃ caturbhujaṃ śāntaṃ vanamālādharaṃ tathā
58.3 kirīṭamakuṭopetaṃ śyāmavarṇaṃ dvinetrakam śaṅkhacakradharaṃ caiva śrīvatsāṅkitavakṣasam
58.4 daṇḍābhayadharaṃ devaṃ pītāmbarasamanvitam sukhāsīnaṃ sthitaṃ vāpi dharaṇyā ca śriyā yutam
58.5 śayānaṃ vāpi tadrūpaṃ kalpayetkalpavittamaḥ nṛsiṃharūpaṃ vā kuryācchaṅkhacakradharaṃ tathā
58.6 kukkuṭāsanamāsīnamāttaparyaṅkabandhanam jānudvayoparinyastakūrparadvayamujjvalam
58.7 sthāpayettatra devāṃśca sthāpanoktakrameṇa tu netronmīlanapūrvaṃ tu tadīyairaṇubhiḥ kramāt
58.8 nṛsiṃharūpasyāpyevaṃ sthāpanaṃ parikīrtitam evaṃ yaḥ kārayenmartyo viṣṇusaṃsthāpanaṃ param iha loke sukhaṃ prāpya sa yāti paramāṃ gatim
Kapitel 59
ekonaṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ · sarasvatīsthāpanavidhiḥ
59.1 sthāpanaṃ tu sarasvatyāḥ samāsācchṛṇu sāṃpratam grāmādīnāṃ tu madhye tāṃ pūrvapaścimayostu vā
59.2 grāmādyabhimukhāṃ devīṃ sthāpayejjñānasiddhaye śivālayeṣu saumye vā vāruṇe pāvake’pi vā
59.3 grāmādau prāṅmukhā devī madhyasthā syācchivālaye mūlābhimukhamevoktaṃ nāgaraṃ drāviḍaṃ tu vā
59.4 śvetāṃ śvetāmbujāsīnāmekavaktraṃ caturbhujām saṃdaṃśamakṣamālāṃ ca dakṣiṇe tu tathetare
59.5 dadhatīṃ tāṃ sureśānīṃ pustakaṃ ca kamaṇḍalum śuklāmbaradharāṃ devīṃ śuklamālyānulepanām
59.6 trinetrāṃ cāruvadanāṃ sarvābharaṇabhūṣitām mṛdā vā nirmitāṃ devīṃ sthāpayetsarvasiddhaye
59.7 tasyāḥ saṃsthāpanārthaṃ tu maṇḍapaṃ kārayettataḥ pūrvoktalakṣaṇopetaṃ tatra kuṇḍāni kalpayet
59.8 yonyākārāṇi sarvāṇi catasṛṣvapi deśikaḥ śāṃkare vṛttakuṇḍaṃ tu pradhānaṃ parikalpayet
59.9 gomayenopalipyātha maṇḍapaṃ kuṇḍavediyuk ānīya pratimāṃ tatra kalpite snānamaṇḍape
59.10 unmīlanaṃ tu netrāṇāṃ kuryānmantrī yathā purā pratimāyāstataḥ śuddhirjale cāpyadhivāsanam
59.11 pūrvavatkārayitvātha snānamaṇḍapamadhyame vedikāyāṃ tato’rcāṃ tāmānīya sthāpya mantravit
59.12 vastrakūrcādikaṃ tyaktvā gandhatoyena varmaṇā abhiṣicya tato devīṃ candanenopalipya ca
59.13 kautukaṃ bandhayeddhaste dakṣiṇe hetimuccaran pūrvavadvastrakūrcābhyāṃ veṣṭayitvā ca varmaṇā
59.14 śirasyarghyaṃ tu dattvāsyā vedādīnsamudīrayan maṇḍapasyātha saṃskāramalaṃkārādikaṃ tathā
59.15 yathāpūrvaṃ tu nirvṛtya sthaṇḍile parikalpite śayane vedikāmadhye sarvātodyasamanvitam
59.16 ānīyārcāṃ tataścāpi śāyayenmūlavidyayā prākśiraścordhvavaktrāṃ tāṃ chādayedraktavāsasā
59.17 kavacena tataḥ kumbhānpūrvavatsādhayecchubhān devyāḥ śirontike teṣu pradhānakalaśaṃ nyaset
59.18 paritaḥ kalaśānaṣṭau saṃsthāpya cārcayetsudhīḥ madhye sarasvatīṃ dhyātvā kṛtvā vidyātanuṃ tadā
59.19 āvāhanādibhirdevīṃ mūlamantraṃ samuccaran yathoktavidhinābhyarcya paritaḥ kalaśeṣvapi
59.20 śriyaṃ śaśīmuṣendrāṇyau mahādikṣu samarcayet nivṛttiṃ ca pratiṣṭhāṃ ca vidyāṃ śāntiṃ tathaiva ca
59.21 vidikṣu ca sa māvāhya praṇavena samarcayet tataśca homaṃ kurvīta sādhakaiḥ saha deśikaḥ
59.22 vidhināgniṃ samādhāya kuṇḍeṣvapi ca pañcasu pradhāne devīmabhyarcya śeṣeṣvapi yathākramam
59.23 kamalādīḥ samārādhya homayeddravyasaṃcayam samidājyacarūm̐llājānyavaveṇutilānkramāt
59.24 plakṣodumbarakāśvatthavaṭāḥ pūrvādiṣu kramāt palāśastu pradhāne syātsamiddhomaṃ samācaret
59.25 adhipānāṃ ca sarveṣāṃ pratyekaṃ tu śatāhutīḥ homayetsarpiṣā tena sāmamantreṇa sādhakaiḥ
59.26 pūrvavadāhutīrhutvā pariṣicya samāpayet tasminkāle caturdikṣu ṛgādyadhyayanaṃ bhavet
59.27 śāṃkare’strajapaṃ kuryātsarvātodyasamanvitam tataḥ kumbhasthadevīnāṃ havirdadyādyathākramam
59.28 evaṃ kṛtvā niśāyāṃ tu prabhāte sumuhūrtake kṛtanityakriyo gatvā maṇḍapaṃ hotṛbhiḥ saha
59.29 devīnāmarcanaṃ kṛtvā pūrṇāṃ mūlena dāpayet tato devīṃ samuddhṛtya kūrcavastraṃ vyapohya ca
59.30 rathādiṣu samāropya kṛtvā dhāmapradakṣiṇam antaḥ praviśya garbhasthe daivike mānuṣe’pi vā
59.31 pade saṃsthāpayedvidvānavaṭe ratnasaṃyute pūrvavatkalpite mantrī mūlavidyāṃ samuccaran
59.32 sthāpayedvā pīṭhamapi kṛtvā saṃdhiṃ vidhānataḥ udvāsya śilpinaṃ paścātsnātvācamya yathāvidhi
59.33 praviśya garbhagehāntaḥ pratimāśuddhimācaret puṇyāhaṃ ca tataḥ kṛtvā kumbhānuddhṛtya vāhakaiḥ
59.34 deśiko hotṛbhiḥ sārdhaṃ kṛtvā dhāmapradakṣiṇam antaḥ praviśya devyagre sthaṇḍile vinyasetsudhīḥ
59.35 suprasannaḥ praśāntātmā kṛtavidyātanustadā mantranyāsaṃ tu kurvīta pūrvavanmūlavidyayā
59.36 abhiṣekaṃ tataḥ kuryātprāgādikumbhatoyakaiḥ mūlāṅgamātṛkānyāsaṃ pūrvavatsarvamācaret
59.37 mālābharaṇavastrādyaiḥ kṛtvālaṃkāramuttamam abhyarcya devīṃ gandhādyaiḥ paramānnaṃ nivedayet
59.38 prabhūtavyañjanopetaṃ phalabhakṣyaṃ nivedayet tāmbūlaṃ mukhavāsaṃ ca tato dadyādatandritaḥ
59.39 tataḥ pustakarūpeṇa likhitaṃ tu śivāgamam purāṇādyaṃ ca vedāṅgaṃ paṭṭavastraiḥ samāvṛtam
59.40 devyāstu vāmapārśve tu vidyāpīṭhe ca vinyaset pratyahaṃ pūjayeddevīṃ pustakaṃ cāpi mantravit
59.41 guṇapradhānayorevaṃ samānaṃ sarvathoditam pradhāne tu viśeṣo’yaṃ kathyate madhusūdana
59.42 paśyantī madhyamā caiva pratīhārasya devate śvetavarṇe dvinetre ca dvibhuje vā caturbhuje
59.43 vāhanaṃ tu bhaveddhaṃsaḥ parivāratathocyate kamalādayaḥ śaktayo’syāḥ pūrvādiṣu ca saṃsthitāḥ
59.44 pūrvoditā devatāstu saṃsthāpya pūjayetsudhīḥ adhivāsādikaṃ tāsāṃ pūrvavatkārayedguruḥ
59.45 nṛttagītādivādyaiśca sarvavedasvanairyutam evaṃ yaḥ kurute martyo devyāḥ sthāpanamuttamam
59.46 vidyārthī labhate vidyāṃ bhogārthī bhogamāpnuyāt mokṣārthī labhate muktiṃ nātra kāryā vicāraṇā
Kapitel 60
ṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ · triśūlādisthāpanavidhiḥ
<poem> triśūlalakṣaṇam </poem>
60.1 tanmadhye padmamaṃśābhyāṃ sāṣṭapatraṃ sakarṇikam savṛttaṃ tatprakartavyaṃ śeṣaṃ yuktyā prakalpayet
60.2 yathāvidhi triśūlasya daṇḍaṃ samyak prakalpayet tattārādadhike tāre yugāṃśe’gnyaṃśato bhavet
60.3 ūrdhvaṃ vāyupraveśāya dārudaṇḍasya kalpanam pañcāṅgulapramāṇena vivaraṃ golake bhavet
60.4 sāmbikā vā sthitā ramyā sarvābharaṇabhūṣitā pālikopari koṇeṣu kārayedvā vṛṣeśvaram
60.5 kuryācchūlamukhe kumbhe ṭaṅkāsyaṃ saṃprayojayet evaṃ lakṣaṇamuddiṣṭaṃ pratiṣṭhāvidhirucyate
60.6 harmyāgre maṇḍapaṃ kṛtvā pūrvavallakṣaṇānvitam kuṇḍāni paritastasya prāgādiṣu yathākramam
60.7 caturaśraṃ dhanurvṛttaṃ trikoṇaṃ śāṅkare tathā padmakuṇḍaṃ tatra madhye vedīkalpanapūrvakam
60.8 sthaṇḍilaṃ ca tataḥ kṛtvā snānamaṇḍapamatra ca tatra śūlaṃ samānīya netronmīlanamācaret
60.9 saberaṃ cetpuroktena vidhinā deśikottamaḥ sthaṇḍile ca likhenmadhye padmamaṣṭadalānvitam
60.10 tatra madhvādi vidhivadberanetreṣu tarpayet śūlānvitaṃ tu tatkṛtvā pañcamṛtpañcagavyakaiḥ
60.11 grāmapradakṣiṇaṃ cādau kṛtvālaṃ kārasaṃyutam jalatīraṃ samānīya puṇyāhaṃ tatra kārayet
60.12 tatrābhiṣicya śūlāgraṃ sakūrcaṃ veṣṭayettataḥ vāsasā ca navenaiva prākśiroścordhvavaktrakam
60.13 śāyayetphalakāyāṃ tu parito’strāṇi cārcayet vajrādīni tato mantrī nītvā kālaṃ tu pūrvavat
60.14 uddhṛtyātha jalāttasmāt snānamaṇḍapamānayet tanmadhye vedikāyāṃ tu śūlaṃ tu prāṅmukhaṃ nyaset
60.15 tataḥ kūrcaṃ savastraṃ ca vyapohya pariśodhayet pañcamṛdbhistataḥ pañcagavyenāpyabhiṣecayet
60.16 brahmapañcakamuccārya gandhodenaiva deśikaḥ tataḥ pratisaraṃ baddhvā pūrvavatkūrcasaṃyutam
60.17 āveṣṭyāhatavastreṇa sadaṇḍaṃ hetimuccaran maṇḍape vedikāmadhye sthaṇḍile parikalpite
60.18 śayane pūrvavat klṛpte sarvātodyasamanvitam śāyayetprākchiraścordhvavaktramastraṃ vicakṣaṇaḥ
60.19 tadūrdhve puṣpamādāya chādayitvātha vāsasā raktenāstraṃ samuccārya tataḥ kumbhāṃstu vinyaset
60.20 pūrvoktalakṣaṇopetāngandhavārisupūritān sakūrcānsā pidhānāṃśca vastreṇa pariveṣṭayet
60.21 vastrāgreṣu triśūlasya nāmoṅkāreṇa kārayet sauvarṇaṃ madhyame śūlaṃ dakṣiṇe kanakāmbujam
60.22 vāme cāpi tathaivābjaṃ vinyaset kalaśatraye tādṛśānkalaśānaṣṭau parito dikṣu vinyaset
60.23 puṇyāhaṃ vācayitvā tu pūjayeddevatāḥ kramāt madhye maheśvaraṃ devaṃ dakṣiṇetarapārśvayoḥ
60.24 brahmaviṣṇū ca saṃpūjya kalaśeṣu tataḥ kramāt lokapālānyathāsthānaṃ gandhādyairarcayetkramāt
60.25 tato homaṃ prakurvīta tadvidhānamathocyate ādhāya vidhinaivāgniṃ sarvakuṇḍeṣu mantravit
60.26 brahmaviṣṇumaheśāṃstu pradhāne’sminsamarcayet prākkuṇḍe tu bhavānīṃ ca dakṣiṇe vighnanāyakam
60.27 paścime ṣaṇmukhaṃ bhānumuttare ca yajetkramāt samidājyacarūm̐llājāṃstilasarṣapakānyavān
60.28 pratikuṇḍaṃ tu hotavyaṃ mūlāṅgaiśca yathākramāt pratyekaṃ śatamardhaṃ vā tadardhaṃ vāhutirbhavet
60.29 homakāle caturdikṣu ṛgādyadhyayanaṃ bhavet brahmaviṣṇvośca sarvatra ghṛtenaiva śatāhutim
60.30 hutvā gauryāśca paścāttu gajāsyaguhayorapi bhāskarasya ca caṇḍasya dikpālanāṃ tathaiva ca
60.31 pañcapañcāhutīrhutvā sarveṣāṃ ca pṛthak pṛthak sarvakuṇḍeṣu mantrajño homakāle spṛśetkramāt
60.32 sarvadravyāvasāne tu madhyame caiva dakṣiṇe vāme caiva kramānmantraistattatpatraparātmakaiḥ
60.33 pālikāṃ ca tataḥ kumbhaṃ daṇḍāgraṃ daṇḍamadhyamam daṇḍamūlaṃ tataḥ pīṭhakarṇikādidaleṣu ca
60.34 sarvatrāpi triśūlasya krameṇaivātha saṃspṛśet sarvakuṇḍeṣu tāṃ mūrtimarcayitvā ca pāvakam
60.35 pariṣicyātha homaṃ tu samāpyaiva haviḥ kramāt kumbhasthānāṃ tu devānāṃ dadyāttattaddhṛdā sudhīḥ
60.36 nītvā śeṣaṃ tato rātreḥ prabhāte hotṛbhiḥ saha kṛtakṛtyakriyo mantrī maṇḍapaṃ saṃpraviśya ca
60.37 devaṃ pūrvavadabhyarcya sumuhūrte sulagnake pūrṇāhutiṃ pradattvā tu hyaghorāstraṃ samuccaran
60.38 sarveṣvapi ca kuṇḍeṣu vyāhṛtyante tu deśikaḥ tataḥ śūlaṃ samuddhṛtya śivāstreṇa samāhitaḥ
60.39 snānavedyāṃ tu vinyasya vastrakūrcādikaṃ tyajet pañcagavyena saṃsnāpya gandhodena susecayet
60.40 kumbhānuddhṛtya tānsarvāṅśūlāgre tu yathāpurā vinyasya sthaṇḍile dhīmānkṛtavidyātanustataḥ
60.41 madhyakumbhe maheśaṃ tu dhyātvā mantratanustadā tasya mūlaṃ samuccārya toyena pratimāhṛdi
60.42 madhyapatrasya madhye ca pūrvavadvinyasetsudhīḥ brahmāṇaṃ dakṣiṇe patre vāmapatre ca keśavam
60.43 tattatkumbhānkramānnyasya taiḥ kramādabhiṣecayet kumbhaiḥ praṇavamuccārya śeṣaistu kalaśaistataḥ
60.44 abhiṣicya tathā śūle mūlamantraṃ tu vinyaset īśaviṣṇuviriñcānāṃ mantraṃ patreṣu vinyaset
60.45 pālikāyāṃ nyasedgauryāḥ kumbhe hastimukhasya ca daṇḍāgre ṣaṇmukhasyāpi daṇḍamadhye ravestathā
60.46 daṇḍamūle śaśāṅkasya caṇḍasya tadadhaḥkramāt pīṭhādiṣu digīśānāṃ daleṣvatha ca vinyaset
60.47 tattaddevayutaṃ śūlaṃ brahmapañcakamuccaran gandhāmbunābhiṣicyātha gandhapuṣpādibhiryajet
60.48 tasyāpi sarvadevānāṃ havirdadyātkrameṇa tu trimūrtīnāṃ tato dadyāttāmbūlaṃ mukhavāsayuk
60.49 tattaddhṛdayamantreṇa tataścābharaṇādibhiḥ puṣpaiḥ śūlamalaṅkṛtya sarvadevamayaṃ tataḥ
60.50 grāmādāvutsavaṃ kuryātsarvātodyasamanvitam acalasya pratiṣṭhāyāṃ ratnanyāsaṃ ca kārayet
60.51 vajrādīnāmathānyeṣāmāyudhānāṃ janārdana svarṇādinirmitānāṃ tu pratiṣṭhā vakṣyate’dhunā
60.52 vedyāṃ tu sthaṇḍilaṃ kṛtvā padmamālikhya tatra vai madhyame karṇikāyāṃ tu vinyasetkumbhamekakam
60.53 sasūtraṃ vastrasaṃyuktaṃ gandhodaparipūritam sahiraṇyaṃ sakūrcaṃ ca pidhānena pidhāya ca
60.54 vajrādipadmaparyantānyāyudhāni daśa kramāt evaṃ sthāne tu vinyasya prāgādi paritaḥ kramāt
60.55 kṣālitāni tataḥ paścādgandhena prokṣitāni ca astrādīnyatha sarvāṇi svasvamantreṇa pūjayet
60.56 tattatkumbheṣu puṣpādyairvidhivacca yathākramāt tato homaṃ tu kurvīta prācyāṃ diśi samāhitaḥ
60.57 kuṇḍe vā sthaṇḍile vāpi vidhināgniṃ niveśya ca samidājyacarūṇāṃ tu vajrādiṣu daśasvapi
60.58 vidhānenāhutīnāṃ tu pratidravyaṃ daśārdhakam hutvāghorāstramantreṇa dattvā pūrṇāhutiṃ tataḥ
60.59 kumbhasthakūrcatoyena mantrānvinyasya teṣu ca sarvāṇyastrāṇi vai tattatkumbhenaivābhiṣecayet
60.60 evamastrāṇi sarvāṇi yaḥ samyaksthāpayennaraḥ virodhinaḥ sarvaśatrūñjitvānte gaṇapo bhavet
Kapitel 61
ekaṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ · vimānapratiṣṭhāvidhiḥ
61.1 atha vakṣye vimānasya pratiṣṭhāṃ tāmimāṃ śṛṇu ye devāḥ syurvimānasthāsteṣāṃ tu kriyate’dhunā
61.2 sā vimānapratiṣṭhā syāttadvidhānamathocyate prāsādasya caturdikṣu śāṃkare vāpi maṇḍapān
61.3 saptapañcatribhirhastaiḥ kuryācchreṣṭhādikāṃstu tān vikāracaraṇopetāṃścaturgātrayutāṃstu vā
61.4 paṅkitrayasamopetāṃstanmadhye vedikā bhavet sā vikārāṅgulotsedhā darpaṇodarasannibhā
61.5 navabhāgaikabhāgā ca maṇḍapeṣu pṛthak pṛthak pūrve tu caturaśrāṇi caturdikṣu prakalpayet
61.6 dakṣiṇe maṇḍape cāpi caturdikṣu samantataḥ cāpākārāṇi kurvīta vṛttakuṇḍāni paścime
61.7 ṣaḍaśrāṇyuttare cāpi tathā kuṇḍāni kalpayet sarveṣāṃ śāṃkare deśe pradhānaṃ padmakuṇḍakam
61.8 gomayenopalipyātha bhojayitvā dvijāṃstataḥ śuddhiṃ kṛtvātha puṇyāhaṃ kṛtvā sarvānyathāvidhi
61.9 kuṇḍavedisamāyuktānsarvāṃstānmaṇḍapāṃstataḥ vitānādyairalaṃkṛtya vedikāsu prakalpayet
61.10 sthaṇḍilaṃ vidhivatteṣu padmamālikhya teṣu ca śakticakraṃ samabhyarcya vedikādikṣu pūrvavat
61.11 devānsarvānsamabhyarcya kumbhānatha samāharet droṇapūrṇānghaṭānpañca pūrvavallakṣaṇānvitān
61.12 gandhodapūritānsarvān svarṇapuṣpasamanvitān sakūrcānsāpidhānāṃśca navavastreṇa veṣṭitān
61.13 pañcasaṃsthāpayenmadhye vedikāsu samāhitaḥ pratyekamaṣṭau paritastadardhaparimāṇakān
61.14 tādṛśānatha kumbhāṃstu vinyaseddigdaleṣu vā evaṃ vinyasya kumbhāṃstu puṇyāhaṃ vācayettataḥ
61.15 tataḥ prāsādamadhye tu prokṣayitvā tadambhasā pañcagavyena saṃprokṣya brahmapañcakamuccaran
61.16 puṇyāhaṃ vācayitvānte kautukaṃ bandhayetsudhīḥ sthūpyāṃ pūrvaṃ śivāstreṇa tataścāgrasthitasya tu
61.17 devasya taddhṛdā baddhvā tato’nyeṣāmapi kramāt galasthitānāṃ devānāṃ prādakṣiṇyakrameṇa tu
61.18 svasvahetiṃ samuccārya vṛṣāṇāmapi bandhayet dakṣiṇe śṛṅgamūle tu tataḥ sarvānnavāmbaraiḥ
61.19 sthūpyādīnveṣṭayenmantrī tattatkavacamuccaran sarveṣu kuśakūrcaṃ tu mālayā saha bandhayet
61.20 praṇavaṃ susamuccārya tataḥ śikharamaṃśukaiḥ kaṇṭhaṃ ca prastaraṃ pādamadhiṣṭhānaṃ tathaiva ca
61.21 vastrairāveṣṭya mantrajñaḥ sadyādi brahmabhiḥ kramāt tataścāntaḥ praviśyaivamabhiṣicya samāhitaḥ
61.22 pañcagavyena sarvatra prokṣayedastramantrataḥ tataḥ pādyādibhirdevaṃ havirantaiḥ kramādyajet
61.23 tato bahirviniṣkramya śāṃkare maṇḍape guruḥ hotṛbhiḥ saha mantrajñaiścaturbhiḥ saha maṇṭapam
61.24 śivāstreṇa tu saṃprokṣya kṛtavidyātanurguruḥ pūjayetkumbhagāndevāṃstadvidhānamathocyate
61.25 skandasya maṇṭape vedyāṃ śivakumbhaṃ tu madhyame vinyasya tasya madhye tu pañcaratnaṃ viśeṣataḥ
61.26 dhyātvā sadāśivaṃ tasmiṅśivakumbhe tu vinyaset vardhanīṃ tasya vāme tu tasyāṃ haimaṃ vinikṣipet
61.27 dhyātvā manonmanīṃ tasyāṃ tanmūlena tu vinyaset skandakumbhaṃ nyaseddhīmāṅśivakumbhasya dakṣiṇe
61.28 pañcaratnaṃ kṣipettasmindhyātvā skandasya rūpakam tanmūlaṃ tu nyasettasmingandhapuṣpādikaṃ kramāt
61.29 tattadīśānamantraiśca pūjayettu viśeṣataḥ liṅgamudrāṃ ca padmākhyāṃ śaktimudrāṃ pradarśayet
61.30 abhitastu ghaṭānaṣṭau pūrvāśādiṣu vinyaset kumāraṃ ṣaṇmukhaṃ caiva subrahmaṇyaṃ surāṣṭrakam
61.31 senāpatiṃ sureśaṃ ca kārtikeyaṃ guhaṃ kramāt pūrvādiṣu ghaṭeṣvetānnyasettadbījamantrakaiḥ
61.32 tattadīśānamantreṇa gandhapuṣpādibhiryajet īśasya maṇṭape vedyāṃ sthaṇḍilopari madhyame
61.33 pradhānakumbhaṃ nyastvā tu dakṣiṇāmūrtirūpakam dhyātvā maheśabījaṃ tu vinyasedghaṭamadhyame
61.34 parito’ṣṭaghaṭeṣvetānbhavādīnpūrvato yajet bhavaṃ śarvaṃ tathaiśānaṃ paśupatiṃ rudrameva ca
61.35 ugraṃ bhīmaṃ mahādevaṃ yajetpūrvāditaḥ kramāt viṣṇumaṇṭapavedyāṃ tu sthaṇḍilopari madhyame
61.36 pradhānakumbhaṃ nyastvā tu tanmadhye viṣṇurūpakam dhyātvā bījaṃ ca vinyasya gandhādibhiryajeddhṛdā
61.37 saṃkarṣaṇaśca pradyumno vāsudevo’niruddhakaḥ rāmaścaivācyutaścaiva nārasiṃhaśca vāmanaḥ
61.38 krameṇaitāṃstathā sarvānaṣṭakumbheṣu pūjayet brahmamaṇṭapake vedyāṃ sthaṇḍilopari madhyame
61.39 pradhānakumbhaṃ vinyasya tanmadhye brahmarūpakam dhyātvā bījaṃ tu vinyasya pūjayetpuruṣeṇa tu
61.40 trayīmayaṃ ca mūrtiṃ ca padmākṣaṃ padmayonikam caturmukhaṃ ca dhātāraṃ pitāmahamajaṃ tathā
61.41 tattanmantraṃ kramānnyastvā īśānenābhito yajet evaṃ saṃpūjya devāṃstāngandhādyaiḥ svasvanāmabhiḥ
61.42 ṛgādyadhyayanaṃ kuryāccaturdikṣu krameṇa tu deśiko mūrtipaiḥ sārdhaṃ homakarma samārabhet
61.43 catvārastu pradhānāste hotāro naiva putrakāḥ maṇṭapaṃ prati catvārastaiḥ taiḥ pūjāṃ samārabhet
61.44 galasthitāṃstu tāndevān madhyakumbheṣu yojayet agre’nyeṣu ca kumbheṣu prāgādiṣu yathākramam
61.45 tataḥ pradhānakuṇḍeṣu pradhānaghaṭasaṃsthitān devānabhyarcya sarvatra homayetsamidādibhiḥ
61.46 plakṣodumbarakāśvatthavaṭāḥ pūrvāditaḥ kramāt palāśastu pradhāne syātsarvatra samiducyate
61.47 homakāleṣu sarveṣu maṇṭapeṣu ṛgādibhiḥ caturbhiśca caturdikṣu vedairadhyayanaṃ bhavet
61.48 sarvatra śāṃkare deśe bhavedastrajapastadā gururvṛṣendramūlāṅgaiḥ pratyekaṃ tu śatāhutiḥ
61.49 ājyena homayedante vidyāṅgaiśca tato guruḥ
Kapitel 62
dviṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ · golakādisthāpanavidhiḥ
62.1 --- pṛthakpṛthak mūlamantreṇa hutvātha pariṣicya ca pūrvavat
62.2 udvāsyoddhṛtya paścāttu vinyasetpūrvavatkramāt tayoragre ghaṭānsamyaksthāpya pūrvavadeva tu
62.3 pūjayitvā nyasenmantraṃ pūrvavaccābhiṣecayet lokapālātmakaiḥ paścādabhiṣeko ghaṭairbhavet
62.4 tataśca dharmayajñābhyāṃ havirdadyātsvanāmataḥ sarvātodyasamāyuktaṃ pāduke sthaṇḍilopari
62.5 nyasyoddhṛtya vahanmūrdhnā dhāmni kṛtvā pradakṣiṇam antaḥpraviśya devāgre vinyasette samāhitaḥ
62.6 pādukāsthāpanaṃ proktaṃ prokṣaṇaṃ makuṭādiṣu hemaratnādisiddheṣu procyate devasattama
62.7 devāgre maṇḍapaṃ kṛtvā gomayenopalipya tu sthaṇḍilaṃ vidhivatkṛtvā madhyame vinyasettataḥ
62.8 prokṣayedbahurūpeṇa tataḥ saṃvatsarātmanā saṃspṛśenmantravaryeṇa tataḥ prācyāṃ tu homayet
62.9 saikatasthaṇḍile vahniṃ vidhinādhāya deśikaḥ samidājyacarūṇāṃ tu pratyekaṃ tu śatāhutiḥ
62.10 śivāstraṃ kṣurikāstraṃ ca tathā pāśupatāstrakam mantratrayaṃ samuddiṣṭaṃ vedeṣu saṃhitādiṣu
62.11 vihitena ca mantreṇa vyāhṛtyante spṛśecca tam pūrṇāṃ sarvātmanā hutvā homakarma samāpya ca
62.12 sarvātodyasamāyuktaṃ dāpayettu śivasya tu gāyatri yā bhūṣaṇāni tathā sarvātmanā yajet
Kapitel 63
triṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ · bhaktapratiṣṭhāvidhiḥ
63.1 acyuta uvāca nikhilāgamasamañcārikāruṇyāmṛtasāgara pratiṣṭhādikramaścaiva samyaguktastvayānagha
63.2 jñātvā tataḥ prahṛṣṭo’smi sandehaḥ kaścidasti me madbhaktiṃ kurute yastu so’hameva na saṃśayaḥ
63.3 vaseyaṃ hṛdaye tasya nityaṃ santuṣṭamānasaḥ madīyānāṃ pratiṣṭhādīnye kurvantyatibhaktitaḥ
63.4 madīyāste’pi kathyante brahmādyairnikhilaiḥ suraiḥ āgasteṣāṃ prakuryurye hṛdā vācā tathaiva ca
63.5 teṣāṃ prasādaleśo’pi jāyate nātra saṃśayaḥ teṣāṃ pratiṣṭhā kartavyā pūjanīyāsta eva me
63.6 evamuktaṃ tvayā pūrvaṃ bhaktānāmiṣṭadāyaka kathaṃ tarhi prakartavyā pratiṣṭhā ca mahātmanām
63.7 maheśvara uvāca sādhu sādhu mahāprājña yadyaduktaṃ tvayādhunā tatsarvaṃ kathayāmyadya gopanīyaṃ janārdana
63.8 anādiśaivabhedena śaivāḥ saptetyudāhṛtāḥ śivo hyanādiśaivaḥ syādādiśaivaḥ śivadvijaḥ
63.9 mahāśaivo dvijaḥ proktaḥ sarvaśāstreṣu saṃmataḥ anuśaivo bāhujaḥ syādāryāḥ proktāstathaiva ca
63.10 avāntarā jaghanyāḥ syuḥ pravarāḥ pāraśaivakāḥ āntarālikaśaivāstu tadanye mānavāḥ smṛtāḥ
63.11 anādityaṃ kathaṃ tasyetyucyate ced bravīmi te ādyantarahitatvācca anādiḥ śiva ucyate
63.12 anādiḥ śiva eva syātsarvadā sarvathā nṛṇām śivadvijānāmāditvaṃ tasmātsaṃbhavati dhruvam
63.13 śivasṛṣṭeḥ saṃbhavatvādādipūrvaḥ śivadvijaḥ sṛṣṭyārambhe śivasyāsya jananādādiśaivakaḥ
63.14 mahāpūrvaśivatvaṃ hi kathaṃ syācca dvijanmanām brahmaṇaḥ sṛṣṭijātatvānmahāśaivaḥ prakīrtitaḥ
63.15 kṣatriyāṇāṃ ca vaiśyānāmānuśaivaṃ kathaṃ smṛtam bhūsurācārakalpatvādanuśaivā iti smṛtāḥ
63.16 virājaścātha vaiśyāḥ syuranuśaivāḥ prabhedataḥ avāntaratvaṃ śūdrāṇāmuktaṃ syātkramaśo hare
63.17 dīkṣābhiṣekayogyatvācchaivāvāntarasaṃjñakāḥ pravarāṇāṃ kathaṃ teṣāṃ pāraśaivatvamucyate
63.18 vijātiyonibhedatvātpāraśaivā iti smṛtāḥ tadanyānāṃ narāṇāṃ cāpyantarālatvamucyate
63.19 vijātīyānuyonitvāttannāma samudāhṛtam pravarāḥ pāraśaivāḥ syustadanye cāntarālikāḥ
63.20 brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ sacchūdrā bhaktisaṃyutāḥ vaidikaistāntrikaiścātha pūjanīyā mahātmabhiḥ
63.21 ādiśaivamahāśaivāḥ ṣaṭkarmasu niyantritāḥ dīkṣābhiṣekapūjāsu adhikāro viśeṣataḥ
63.22 parārthayajane kiṃtvadhikārī syācchivadvijaḥ brahmacārī gṛhasthaśca vānaprastho’tha bhikṣukaḥ
63.23 catvāraścāśramāsteṣāṃ puruṣārthapradāyakāḥ adhikāro’nuśaivānāmāśramāṇāṃ traye’pi ca
63.24 sacchūdrāṇāṃ tu sarveṣāmāśramadvitaye’pi ca avāntarāṇāṃ śaivānāṃ sacchūdratvamudāhṛtam
63.25 āntarālikaśaivānāṃ pārāṇāṃ kramato hare sacchūdratvaṃ dhruvaṃ teṣāṃ na bhavettu kadācana
63.26 pravarāḥ pāraśaivāśca āntarālikaśaivakāḥ teṣāmāgamasiddhānte sacchūdratvaṃ na dṛśyate
63.27 anusaṃjñikaśaivāstu sacchūdrāvāntarāśca te anuṣṭhānaviśeṣeṇa bhikṣutvaṃ yānti śaivakam
63.28 anyeṣu ca pramāṇeṣu bhikṣutvamabhidṛśyate bhavānurāgahīnānāṃ śaivācārapravartinām
63.29 yogābhyāsaparāṇāṃ tu samayācāravartinām brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ sacchūdrāvāntarāśca ye
63.30 naiṣṭhikā yatinaścaiva gṛhasthā vanacāriṇaḥ dīkṣābhiṣekayuktāśca deśikājñānusāriṇaḥ
63.31 śivālayapratiṣṭhāyāṃ śivadharmaviśeṣataḥ śivaśuśrūṣaṇaṃ caiva dvijānāṃ paripālanam
63.32 taṭākādiprakhananaṃ grāmāṇāmabhirakṣaṇam puṣkalaṃ cānnadānaṃ ca śivarātrivratādikam
63.33 kurvanti manasā bhaktyā kathyante te mahātmanaḥ te madīyā iti jñātvā dhīmānniścitamānasaḥ
63.34 kurute pūjanaṃ yastu gandhapuṣpādisaṃyutam sa eva matkṛpāpātraṃ bhavatīti na saṃśayaḥ
63.35 madīyānāṃ mṛtānāṃ ca jīvitānāṃ mahātmanām ācāryasekayuktānāṃ samayācāravartinām
63.36 jñānināṃ yogināṃ teṣāṃ siddhamārgapravartinām teṣāṃ pratikṛtiṃ cātha divyalakṣaṇasaṃyutām
63.37 dṛṣadā tāmralohaiśca suvarṇarajataiḥ śubhaiḥ paṭīradārubhiścaiva kṛtvā sarvārthasiddhaye
63.38 araṇye ca nadītīre puṇyakṣetre suśobhane āgamoktavidhānena pratiṣṭhāṃ kārayedbudhaḥ
63.39 nityapūjādikaṃ kṛtvā cotsavādikamācaret śivālaye viśeṣeṇa śivabhaktānkṛtāñjalīn
63.40 savālacāmarakarām̐lliṅgahastānsalakṣaṇān bimbarūpānvidhāyātha mahāmaṇṭapadeśataḥ
63.41 maṇimaṇṭapadeśe vā prākārābhyantareṣu vā tasmātsarvaprayatnena pratiṣṭhāpya yathāvidhi
63.42 śivāgamavidhānena nityapūjāṃ samācaret pratiṣṭhitānāṃ bhaktānāmālaye bimbarūpiṇām
63.43 nityaṃ naimittikaṃ kāmyamutsavaṃ ca samācaret mohādajñānato vāpi utsavādīnna kārayet
63.44 sa naro nirayaṃ yāti yāvadācandratārakam samādhibhūmau liṅgaṃ ca manojñaṃ ca sulakṣaṇam
63.45 pratiṣṭhāpya yathānyāyaṃ nityapūjādikaṃ caret śaivānāṃ pārapūrvāṇāmāntarālikasaṃjñinām
63.46 pūrvoktavidhinā teṣāṃ pratiṣṭhādīnna kārayet jātisaṃkarato yānti pūjārhatvaṃ na te punaḥ
63.47 bhaktiśuśrūṣaṇenaiva cāpnuvanti parāṃ gatim janmāntare mṛtāste’pi sacchūdratvaṃ vrajanti hi
63.48 madbhaktapūjanenaiva pratiṣṭhā pūrvakeṇa tu atyantānandasaṃyuktastathā tṛptiṃ vrajāmyaham
63.49 anekaśivarātrau tu bhogyaiḥ śuddhodakairapi elālavaṅgasaṃyuktaiścandracandanavāsitaiḥ
63.50 bilvapuṣpākṣataiścaiva jātīpunnāgacampakaiḥ mandārapārijātaiścāpyannaiḥ ṣaḍrasasaṃyutaiḥ
63.51 aṣṭāṅganatibhiścāpi stotraiḥ śrutyādisaṃyutaiḥ tattadīśaiḥ pūjanaiśca yathā tṛptiḥ prajāyate
63.52 madbhaktapūjanaṃ yastu kurute mānavottamaḥ aṇimādyaṣṭasiddhiṃ ca putrapautradhanādikam
63.53 sa eva sarvānāpnoti mama loke mahīyate bahunoktena kiṃ deva sa evāhaṃ na saṃśayaḥ
Kapitel 64
catuṣṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ · narapratiṣṭhāvidhiḥ
64.1 narapratiṣṭhāṃ vakṣyāmi samāsācchṛṇu sāṃpratam madbhaktāstu narā loke pūrvoktāśca nijairgaṇaiḥ
64.2 teṣāṃ tu karaṇāpāye kṛtvā pratikṛtiṃ budhaḥ pūrvoktalakṣaṇopetāṃ tatpratiṣṭhāṃ samārabhet
64.3 śreṣṭhamadhyakaniṣṭhāṃstu munibhūtāgnihastakaiḥ adhivāsāya kurvīta maṇḍapaṃ kuṇḍavediyuk
64.4 vikārastambhasaṃyuktaṃ maṇḍapaṃ navapadaṃ bhavet tatra madhyapade vediṃ vistārārdhasamucchritām
64.5 tasyāśca parito dikṣu kuṇḍāni vidhinā tataḥ catvāri kārayitvā tu muṣṭimātrapramāṇataḥ
64.6 caturaśrāṇi sarvāṇi vṛttamekaṃ tu śāṅkare gomayenopalipyātha maṇḍapaṃ kuṇḍavediyuk
64.7 puṇyāhaṃ vācayitvā tu vitānādīṃstu bandhayet tataḥ pratikṛtiṃ tatra samānīya tu maṇḍape
64.8 prāṅmukhaṃ sthaṇḍile sthāpya netronmīlanamārabhet pakṣmādirekhāḥ sūcyā tu haimayā śilpinā tataḥ
64.9 kārayitvā dṛśoḥ paścādvinyasedamṛtākṣaram suvarṇanakhayuktābhyāmaṅgulibhyāṃ tu deśikaḥ
64.10 tarjanyanāmikābhyāṃ tu dakṣiṇetarayoḥ kramāt tato gavāṃ ca dhānyānāṃ darśanaṃ viprakanyayoḥ
64.11 tataḥ śuddhiṃ tu kurvīta sthaṇḍilaṃ vidhinā tataḥ tatra padmaṃ samālikhya sāṣṭapatraṃ sakarṇikam
64.12 tanmadhye śayanaṃ cāpi pūrvavatparikalpayet śāyayetpratimāṃ mantrī prākśiraścordhvavaktrakam
64.13 vastraṃ cāstreṇa saṃchādya tasya mūrdhani cottare pradhānaghaṭamekaṃ tu droṇapūrṇaṃ manoharam
64.14 sitasūtravicitraṃ ca gandhodaparipūritam sahiraṇyaṃ savastraṃ ca sakūrcaṃ sāpidhānakam
64.15 vinyasya parito dikṣu caturastādṛśānghaṭān vinyasya pūjayenmadhye gandhādyaistatra cetanam
64.16 praṇavaṃ pūrvamuccārya cātmatattvapadaṃ tataḥ caturthyantaṃ samāyojya tataścāpi namaskṛtim
64.17 cetanasya tu mantro’yaṃ sthāpanārthamudīritaḥ anena mantravaryeṇa pūjayitvā tataḥ kramāt
64.18 prāgādiṣu mano buddhimahaṅkāraṃ krameṇa tu cittaṃ cāpi yajeddhīmānnamaskārāntasaṃyutam
64.19 caturthyantaistu tanmantraistārapūrvaistato haviḥ sarveṣāṃ ca kramāddatvā homakarma samārabhet
64.20 kuṇḍeṣu vahnimādhāya vidhinā hotṛbhiḥ saha prākkuṇḍe deśiko dhīmāndravyairetaiḥ krameṇa tu
64.21 samidājyacarūm̐llājāṃstilāṃścāpyātmapūrvakaiḥ mantraistu pañcabhiḥ sarvakuṇḍeṣvapi ca homayet
64.22 pratyekaṃ śatamardhaṃ vā prāgādiṣu samidbhavet plakṣodumbarakāśvatthavaṭajā ca tataḥ kramāt
64.23 vidyāṅgaiḥ ṣaḍbhirājyena pratyekaṃ tu daśāhutīḥ juhuyātsarvakuṇḍeṣu hṛdādīni ca saṃspṛśet
64.24 pratimāyāḥ kramānmantraṃ prativyāhṛtyanantaram pariṣicya tato vahniṃ sarvakuṇḍeṣu rakṣayet
64.25 prabhāte kṛtanityastu hotṛbhiḥ saha deśikaḥ praviśya maṇḍapaṃ tatra ghaṭānarcāṃ ca pūjayet
64.26 tataḥ sarveṣu kuṇḍeṣu samiddhe pāvake tataḥ sarvātmahṛdayenaiva kṛtvā pūrṇāhutiṃ tataḥ
64.27 pratimāṃ tata utthāpya tyaktvā kūrcaṃ savastrakam snānavedyāṃ tu vinyasya gandhodenābhiṣicya ca
64.28 pañcabrahma samuccārya tatastaṃ ghaṭapañcakam pratimādikrameṇaiva samuddhṛtya pradakṣiṇam
64.29 pratimāṃ tāmupāvṛtya ghaṭānvai sthaṇḍile tathā yathāpūrvaṃ tu vinyasya kṛtavidyātanurguruḥ
64.30 śivāṅgairbrahmabhiścaiva tataḥ kumbheṣu pūjayet ātmatattvādicittāntāngandhapuṣpādibhiḥ kramāt
64.31 tataḥ kūrcasṛtenaiva mantrāṃstoyena deśikaḥ pratimāhṛdi vinyasya pañcakātsusamāhitaḥ
64.32 taistoyairabhiṣekaṃ ca tairmantraiḥ parikalpayet tasya mūrdhni tato dhīmānīśānaṃ mudrayā nyaset
64.33 mukhe tatpuruṣaṃ caiva hṛdaye’ghorameva ca guhye vāmaṃ tataḥ sadyaṃ pādayorubhayorapi
64.34 praṇavena śirasyarghyaṃ dattvāṅgāni yathākramam hṛtpūrvāṇi nyaseddhīmānpūrvoktāni samāhitaḥ
64.35 tatastāṃ vastramālyādyairalaṅkṛtya viśeṣataḥ sarvātodyasamāyuktaṃ kṛtvā dhāmapradakṣiṇam
64.36 śivāgre sthāpya tanmūrdhni bhasma mūlena dāpayet bhaktapratikṛtiryā tu saṃsthitā devapārśvataḥ
64.37 tasyāstu sthāpane kuryānnayanonmīlanādikam sarvaṃ sahaiva home tu devahomādanantaram
64.38 tasminkuṇḍe ghṛtenaiva pratyekaṃ tu daśāhutīḥ pūrvoktaiḥ pañcabhirmantrairjuhuyāccheṣaṃ samaṃ bhavet
64.39 evaṃ yaḥ kurute kartā sarvānkāmānavāpya saḥ modate rudrasāmīpyaṃ labdhvānte rudrasadmani
Kapitel 65
pañcaṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ · harmyasamprokṣaṇavidhiḥ
65.1 ataḥ paraṃ pravakṣyāmi harmyasamprokṣaṇaṃ param āvartaṃ cetyanāvartaṃ punarāvartanaṃ tathā
65.2 antaritaṃ hi vijñeyaṃ prokṣaṇaṃ tu caturvidham sarvapāpavināśena sarvaprāṇisukhāvaham
65.3 na tithirna ca nakṣatraṃ kālāpanayanaṃ vinā caturmūrtyaṣṭamūrtyorvā nāsikāyāstathaiva ca
65.4 varṇabhede’nyabhede vā cūlikāyāstathaiva ca tatra yogyāni karmāṇi kārayettu vicakṣaṇaḥ
65.5 śilpisparśe tu ṣaṇmāse sandhānaṃ caiva kārayet ata ūrdhvaṃ na kartavyaṃ tadante prokṣaṇaṃ guruḥ
65.6 mūrtiḥ sandhānayogyā cettaruṇālayamuttamam āvāhanakrameṇaiva bālasthānaṃ praveśayet
65.7 yathā sampūjayeddevaṃ tathā kumbhaṃ supūjayet vinā nityāgnikāryeṇa naivedyaṃ dāpayedbudhaḥ
65.8 caṇḍarudro mahāvego vibudho’vihvalottamaḥ viśvarūpo viśālākṣo bhūdharo meghavāhanaḥ
65.9 etānvimānapālāṃśca pūrvādiṣu kramānnyaset digīśapratimāḥ kṛtvā niṣkārdhārdhatadardhakaiḥ
65.10 umayā sahitaṃ pūrve dakṣiṇe lakulīśvaram paścime tu gajārūḍhaṃ kaṅgālaṃ cottare tathā
65.11 pūrvādiṣu kramānnyasya arcayetsvasvanāmataḥ harmyabereṇa taddevānnetronmīlanakarmaṇi
65.12 jalādhivāsaṃ śayanaṃ rakṣāsūtraṃ vinā bhavet tanmāse caiva kartavyamuttamaṃ tu vidhīyate
65.13 ata ūrdhvaṃ ca karmāṇi punarāvāhanaṃ kuru śreṣṭhaṃ ca sauramāse tu cāndramāse tu madhyamam
65.14 māsadvayaṃ vimāne na māsaṣaṭkaṃ vidhīyate ṣaṇmāsānte ca kartavyaṃ samprokṣaṇamathācaret
65.15 prāsādasya caturdikṣu athavāpyagrake’pi vā maṇṭapaṃ kalpayeddhīmānpūrvoktavidhinā saha
65.16 pañcāgniṃ vātha ekāgniṃ kuṇḍe vā sthaṇḍile’pi vā paryagnikaraṇaṃ kṛtvā vāstupūjāṃ vicakṣaṇaḥ
65.17 umayā sahitaṃ caiva śavargāntaṃ samuccaran abhitaḥ kalaśānaṣṭau vidyeśānāṃ svanāmataḥ
65.18 lakulīśena saṃyuktaṃ saptavargatṛtīyakam kalaśānaṣṭa vinyasya pūrvoktavidhinā saha
65.19 purandarasya devasya prathamasya tṛtīyakam tattakumbhāṣṭakaṃ nyasya tattanmantreṇa pūjayet
65.20 kaṅkālamūrterevaṃ tu prathamaṃ svarasaṃyutam aṣṭavidyeśvarān kumbhe svasvanāmnā tu pūjayet
65.21 vedikāpañcakuṇḍeṣu pūrvoktavidhinā saha samidhā hṛdayenaiva ājyaṃ ghoreṇa homayet
65.22 caruṃ hutvā viśeṣeṇa bahurūpeṇa mantrataḥ tilamīśānamantreṇa hutvā mudgaṃ tu netrataḥ
65.23 palāśasamidhā caiva dravyānte vyāhṛtīrhunet caturdikṣu caturvedaiḥ kuryādadhyayanaṃ tataḥ
65.24 veṣṭanaṃ raktavastreṇa sthūpyantaṃ kalpayedbudhaḥ pūrvedyuradhivāsaḥ syātprabhāte prokṣaṇaṃ kuru
65.25 pañcakumbhānsamādāya dhāmapradakṣiṇaṃ guruḥ tattatkumbhodakenaiva tattanmūrtīssuyojayet
65.26 madhyakumbhodakenaiva sthūpyantaṃ prokṣayedbudhaḥ sumuhūrte’pyuktarāśau lagnaśuddhistathā bhavet
65.27 tattatsthāne tu samprokṣya tattatkumbhajalena tu pradhānakumbhodenaiva darpaṇaṃ cābhiṣecayet
65.28 bahurūpeṇa mantreṇa prokṣayeddoṣaśāntaye gandhapuṣpādibhiḥ pūjya dhūpadīpādi dāpayet
65.29 mūlaliṅge ca harmye ca naivedyaṃ dāpayedbudhaḥ upacārāṇi sarvāṇi tāmbūlādīni dāpayet
65.30 ācāryadakṣiṇāṃ dadyādvastrahemāṅgulīyakaiḥ śaktyā dānādikaṃ kṛtvā brāhmaṇānbhojayettataḥ ihaiva dhanavān śrīmāndehānte mokṣamāpnuyāt
Kapitel 66
ṣaṭṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ · vṛṣadānavidhiḥ
66.1 vṛṣadānamatho vakṣye sarvakāmārthasādhanam dattvā vṛṣaṃ kakudmantaṃ śivasya paramātmanaḥ
66.2 sarvayajñaphalaṃ prāpya śivaloke mahīyate brāhmaṇaḥ kāpilaṃ dadyādvṛṣaṃ śvetamathāpi vā
66.3 kṣatriyo raktavarṇaṃ tu dhūmravarṇaṃ vaṇik tathā śūdrastu kṛṣṇaṃ sarveṣāṃ kṛṣṇavarṇaḥ śubhapradaḥ
66.4 arogī hṛṣṭapuṣṭāṅgaḥ pīnonnatakakuttamaḥ nāṅgahīnaṃ na caivograṃ dadyād devāya prītaye
66.5 uttarāyaṇakāle tu māghamāsavivarjite śubhavārasamāyukte śuklapakṣe dadedvṛṣam
66.6 divase puṇyalagne tu tadvidhānamathocyate śivakṣetrasamīpe tu snāpayitvā vṛṣaṃ tataḥ
66.7 sitena vāsasā kaṇṭhe baddhvānīya śivāstrataḥ śivagāyatrimantreṇa prokṣayitvā vṛṣaṃ tataḥ
66.8 yajñavṛkṣasamudbhūte stambhe taṃ bandhayeddhṛdā catustālasamutsedhe ṣoḍaśāṅgulanāhake
66.9 devāgre dakṣiṇe vātha sthāpite sudṛḍhaṃ yathā tasya tatrāmitā dūrvā dadyādgāyatriyā tadā
66.10 tatastasya khurau śṛṅge kalpayetsvarṇaveṣṭitau lambayecca tato’streṇa ghaṇṭāṃ kaṇṭhe ca cāmaram
66.11 pṛṣṭhe ca kuthamādhāya tanutrāṇena vastrajam taṃ baddhvā vastrayugmena sitenāstraṃ samuccaran
66.12 vṛṣendramūrdhni tanmūlamantreṇārghyaṃ tu vinyaset caturaśre tu devāgre kuṇḍe vā sthaṇḍile’pi vā
66.13 vidhināgniṃ samādhāya samidājyacarūnkramāt māṣaṃmudgakulutthāṃśca dūrvāścāpi samūlakaiḥ
66.14 aṅgaiḥ ṣaḍbhirvṛṣendrasya juhuyāttadanantaram tataśca vṛṣagāyatryā taṃ spṛṣṭvā tu daśāhutīḥ
66.15 vṛṣendraṃ juhuyātpaścātpūrṇāṃ mūlena homayet tato devaṃ tu saṃsnāpya sahasrādiṣu sambhavaiḥ
66.16 kalaśairatha sampūjya viśeṣādarcayecchivam tato vṛṣapradāne tu kārayitvā pradakṣiṇam
66.17 vṛṣeṇa saha devāgre sthāpayitvā ca tau tadā japenmantramimaṃ mantrī devasya purataḥ sthitaḥ
66.18 kakudmantamamuṃ devaṃ samutsṛṣṭamanena tu tvadarthaṃ pratigṛhyainamanugṛhṇīṣu sarvadā
66.19 evamuccārya mantrajño’pyutsṛjeti pradāpayet utsṛṣṭe tu vṛṣe tasmindeśikaṃ vṛṣado’rcayet
Kapitel 67
saptaṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ · pradakṣiṇanamaskāravidhiḥ
67.1 pradakṣiṇanamaskāravidhiṃ vakṣye samāsataḥ tayoḥ pradakṣiṇaṃ tāvattrividhaṃ parikīrtitam
67.2 ādyaṃ pradakṣiṇākhyaṃ syāddevāya parikalpitam savyāpasavyamanyacca sarvāṅgaiḥ syāttṛtīyakam
67.3 teṣu pradakṣiṇaṃ tvādyaṃ prādakṣiṇyena kalpitam savyāpasavyataḥ somasūtrālaṅghanataḥ kṛtam
67.4 savyāpasavyamityuktaṃ dīkṣitānāṃ tu tadbhavet aṅgapradakṣiṇaṃ yattatsarvāṅgaiḥ parikalpitam
67.5 ekatripañcasaptādyaiḥ kārayedojasaṃkhyayā ekaviṃśatisaṃkhyābhiruttamaṃ tu pradakṣiṇam
67.6 tithisaṃkhyākṛtaṃ madhyamadhamaṃ munisaṃkhyayā pañcasaṃkhyākṛtaṃ yattadadhame madhyamaṃ bhavet
67.7 adhamādhamamevoktaṃ guṇasaṃkhyākṛtaṃ tu yat tasmādapyavaraṃ proktaṃ kṛtamekaṃ pradakṣiṇam
67.8 pradakṣiṇaprayoge tu mṛdugatyā samāhitaḥ dṛṣṭvā pūrvaṃ padaṃ nyasya hitvā cānyābhibhāṣaṇam
67.9 vedamantraṃ stvaṃ vāpi gṛṇanneva samācaret sarveṣāṃ yogyamādyaṃ syācchivāya parikalpitam
67.10 savyāpasavyamārgeṇa pūjānte tu pradakṣiṇam garbhe gehe’rcakasyoktaṃ dīkṣitasyaiva bāhyake
67.11 pradakṣiṇaṃ nṛṇāṃ noktamantarmaṇḍalake sadā aṅgapradakṣiṇaṃ kurvankṛtvā bhūmau nijāṃ tanum
67.12 daṇḍavadbāhuyugmena saha baddhvā tato’ñjalim kṛtvā daṇḍanamaskāraṃ śivāgre tu sakṛnnaraḥ
67.13 pradakṣiṇaṃ tathā kuryādekaṃ vā trayameva vā pañca vā sapta vā caiva sarvapāpanivṛttaye
67.14 kṛtvā punastathāgre tu namaskāraṃ ca bhaktitaḥ utthāya praṇatiṃ bhūyo bhūyaḥ kṛtvā samāpayet
67.15 kṛtvā pradakṣiṇaṃ bhaktyā śivasyaikaṃ samāhitaḥ aśvamedhasya yajñasya sukhena labhate phalam
67.16 antarhārakṛte proktaṃ phalametatpradakṣiṇe triguṇaṃ madhyahāre tu maryādāyāṃ caturguṇam
67.17 mahāmaryādike caiva kṛtaṃ pañcaguṇaṃ bhavet kṣetrāvadhikṛtaṃ bāhye bhavecchataguṇaṃ nṛṇām
67.18 evaṃ pradakṣiṇaṃ kuryāt namaskāramathocyate aṣṭāṅgamatha pañcāṅgamekāṅgaṃ trividhaṃ bhavet
67.19 teṣvaṣṭāṅgamidaṃ viddhi bhūpṛṣṭhe daṇḍavattanum kṛtvā baddhvāñjaliṃ tatra karābhyāṃ praṇametpurā
67.20 śirasā ca tataḥ śrotranetrabhrūhanuyugmakaiḥ dorbhyāṃ hṛddeśataścāpi bhavedaṣṭāṅgamuttamam
67.21 pañcāṅgamucyate tatrāpyañjaliṃ prathamaṃ tataḥ dvitīyaṃ śirasā proktaṃ tṛtīyaṃ śrotrayugmakam
67.22 caturthaṃ cāṅgayugmena hṛddeśenāpi pañcamam evaṃ pañcāṅgamuddiṣṭamatha caikāṅgamucyate
67.23 ekāṅgaṃ tu namaskāraṃ śirasaiva kṛtaṃ bhavet bhaktyā kṛtvā namaskāraṃ śivasyāgre sakṛnnaraḥ
67.24 aśvamedhasya yajñasya labhate phalamuttamam pañcāṅge triguṇaṃ proktamaṣṭāṅge’ṣṭaguṇaṃ bhavet
67.25 śivamuddiśya yaddattaṃ kṛtaṃ vā karma yadbhavet bhaktyā kṛtaṃ ca tatsarvamanantaguṇamucyate
67.26 bhaktihīnairnaraiḥ śāṭhyādapi vā yā śive kṛtā namaskriyā sakṛdvāpi sarvapāpaharī bhavet
67.27 tasmānnityaṃ sakṛdbhaktyā yo liṅgaṃ praṇamennaraḥ sarvānkāmānavāpyāsau śivena saha modate
67.28 aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ pañcadaśyāṃ trijanmani ārdrāyāmarkavāre ca karaṇe viṣṭisaṃjñake
67.29 ayane viṣuve caiva grahaṇe candrasūryayoḥ saṃkrame cotsave caiva snātvā kṛtvā pradakṣiṇam
67.30 praṇamedyaḥ śivaṃ bhaktyā sarvakāmānavāpya saḥ labhecchataguṇaṃ puṇyaṃ kevalaṃ nātra saṃśayaḥ
67.31 mānuṣasya tu liṅgasya phalamuktaṃ pradakṣiṇe namaskāreṇa tasmādvai dviguṇaṃ cārṣake bhavet
67.32 triguṇaṃ daivike liṅge phalaṃ gāṇeśvare ca tat caturguṇaṃ samuddiṣṭaṃ phalaṃ pañcaguṇaṃ bhavet
67.33 svayaṃbhūtasya liṅgasya tathā saṃsparśane śatam pravāsī pathi kṛtvā tu śivaliṅgaṃ pradakṣiṇam
67.34 namaskṛtvā ca pūrvoktātphalaṃ pañcaguṇaṃ labhet pradakṣiṇanamaskārau puṇyakīrtiṣu kalpitau
67.35 kṣetreṣu vāṅchitāṃ tasya ṛddhimāśu prayacchataḥ āyurārogyamaiśvaryaṃ vittaṃ kāmāṃśca puṣkalān
67.36 labhate nātra saṃdehaḥ pradakṣiṇarato naraḥ śataṃ sahasramayutaṃ niyutaṃ prayutaṃ tathā
67.37 koṭiṃ vā kārayediṣṭasiddhyarthaṃ tu pradakṣiṇam sūryodayaṃ samārabhya yāvadastaṃ raverbhavet
67.38 tāvatpradakṣiṇaṃ kṛtvā sarvānkāmānavāpnuyāt athāhorātrakaṃ vāpi kāleṣveteṣu yo naraḥ
67.39 pradakṣiṇaṃ prakurvīta so’nantaphalamaśnute savyāpasavyaṃ kurvīta saṃkalpasya tu siddhaye
67.40 phalaṃ savyāpasavye tu kevalādvai śatottaram tasmāccāpi tathā proktaṃ phalamaṅgapradakṣiṇe
67.41 dūramārgātsamāgamya phalaśāntiyuto’pi vā kṛtvā pradakṣiṇaṃ bhaktyā praṇamecchivamavyayam
67.42 tasya mārgasamudbhūtā yāgatiścāpi keśava pradakṣiṇaphalaṃ nṝṇāṃ dadātyeva na saṃśayaḥ
67.43 dattamiṣṭamadhītaṃ ca yajñāśca bahudakṣiṇāḥ śivaliṅgapraṇāmasya śatāṃśenāpi no samāḥ
67.44 saṃparkādarthalobhādvā bhayātsaṃgena vā tathā mūrkho vātha śaṭho vāpi nīco vā sarvapāpakṛt
67.45 namaskṛtvā sakṛlliṅgaṃ sarvapāpaiḥ pramucyate tasmātsarvaṃ samutsṛjya sarvayatnena buddhimān
67.46 namaskuryātsakṛdvāpi liṅgaṃ tribhuvaneśvaram agrādārabhya kurvīta sarvaṃ cāpi pradakṣiṇam dhāmni ca somadikchāyāṃ siddhikāmo na laṅghayet
Kapitel 68
aṣṭaṣaṣṭitamaḥ paṭalaḥ · vasantotsavavidhiḥ
68.1 vasantotsavaṃ pravakṣyāmi samāsena janārdana madhumādhavayormāsi pūrṇāyāmahani smṛtam
68.2 tasminkāle śubhe lagne kārayedvidhirucyate tatpūrvaniśi dāntaṃ tu gandhapuṣpaiḥ samanvitam
68.3 gandhatoyena mantreṇa prokṣitaṃ hṛdayena tu mālāmābadhya pātre’tha nikṣipya kavacena tu
68.4 prāsādasyaiśadigbhāge saumye vā parikalpite maṇṭape pūrvavattatra vedimadhye tu kārayet
68.5 vidhinā sthaṇḍilaṃ tatra padmamaṣṭadalaṃ likhet tanmadhye vinyasenmantrī dāntaṃ taṃ baddhamālikam
68.6 tasyeśāne’thavā pūrve sthaṇḍile parikalpite hemarūpyādi saṃsiddhaṃ kumbhaṃ cātimanoharam
68.7 sitasūtravicitraṃ ca gandhatoyena pūritam sakūrcaṃ sahiraṇyaṃ ca sāpidhānaṃ savastrakam
68.8 vinyasyoṅkāramuccārya vardhanīṃ tasya cottare tādṛśīṃ vinyasenmantrī tadardhaparimāṇakām
68.9 puṇyāhaṃ vācayitvātha devaṃ devīṃ tato yajet dāntaṃ cāpi tato mantrī mantrasaṃhitayā yajet
68.10 tato homaṃ prakurvīta kuṇḍe vā sthaṇḍile’pi vā tatpūrve vātha vaiśānyāṃ paścime cottare’pi vā
68.11 vidhināgniṃ samādhāya samiddhe’tha hutāśane samidājyacarūṃllājāṃstilāṃśca brahmapañcakaiḥ
68.12 sadyādibhiḥ kramādyaṣṭvā kṛtvā pūrṇāhutiṃ tataḥ sarvātmahṛdayenaiva tadantarīśadeśake
68.13 sthaṇḍilaṃ vidhinā kṛtvā tatra kūrcaṃ tu vinyaset tanmadhye kāmamāvāhya gandhapuṣpaiḥ samarcayet
68.14 tatastu kāmamūlena dāntenaiva śatāhutīḥ hutvā ṣaḍbhistadaṅgaistu śivāgnau juhuyāttataḥ
68.15 candanāgarukarpūrakuṣṭhaṃ kuṅkumameva ca kastūrīṃ ca krameṇaiva mūlamantreṇa homayet
68.16 tataḥ sviṣṭakṛtaṃ hutvā vyāhṛtyante samāhitaḥ pariṣicyāgnimudvāsya kāmamudvāsayettataḥ
68.17 evaṃ rātrau vidhiṃ kṛtvā prabhāte deśikaḥ sudhīḥ kṛtanityaḥ praviśyātha maṇḍapaṃ tatra pūjayet
68.18 kumbhayorgandhapuṣpādyairdevaṃ devīṃ samāhitaḥ dāntaṃ cāpi yathāpūrvaṃ brahmabhiḥ saṃspṛśettadā
68.19 tato nityāvasāne tu śaṅkhadundubhinisvanaiḥ liṅgamūrdhni nyasenmantrī sarvātmānaṃ samuccaran
68.20 tāmbūlaṃ mukhavāsena dattvā paścātsa deśikaḥ vyaktaliṅgeṣu taddāntaṃ tanmūlena tu dāpayet
68.21 utsavaṃ ca tataḥ kuryāddāntādyairgandhapuṣpakaiḥ vastrairābharaṇairanyairutsavārcāmatandritaḥ
68.22 alaṅkṛtya tataḥ prokṣya gandhodena samantataḥ gītanṛttasamāyuktaṃ śaṅkhadundubhinisvanaiḥ
68.23 dhūpāmodasamāyuktaṃ saṃgame rajanīmukhe tataśca gītanṛttādyaiḥ kuryādāsthānamaṇḍape
68.24 vinodaṃ ca viśeṣārcāmutsavānte prakalpayet prativarṣamidaṃ yastu kārayedutsavaṃ tataḥ aśvamedhaphalaṃ bhuktvā śivalokaṃ tato vrajet
Kapitel 69
ekonasaptatitamaḥ paṭalaḥ · navanaivedyavidhiḥ
69.1 naivedyasya vidhiṃ vakṣye nūtanasya surottama pūrvapakvaṃ tu yaddhānyaṃ phalapuṣpādikaṃ bhuvi
69.2 tacchivāya tato dadyādbhaktyā tasmai ca dehi tat tasya dāne phalaṃ cāpi kevalasya śatottaram
69.3 tasmātsarvaprayatnena pūrvapakvaṃ nivedayet navanaivedyakālastu bhavenmāsatraye’pi ca
69.4 na ca māghe tu ceṣṭaṃ syādaste ca guruśukrayoḥ caitraphālgunayoścāpi pūrvapakṣe śubhe dine
69.5 śubharkṣe śubhayoge ca śubhalagne surottama tasyārambhe puro gatvā devakṣetraṃ suvṛddhimat
69.6 pakvavrīhisamopetaṃ caṇḍeśena vṛṣeṇa ca tasya saumye’thavaiśānye deśe tatkṣetratīrake
69.7 gandhapuṣpādisaṃyuktaṃ pāyasaṃ tu baliṃ kṣipet kṣetrādhipataye svāhetyatha tatsasyamūlake
69.8 sarvasasyādhipataye somāyeti baliṃ kṣipet tato hetiṃ samuccārya dātraṃ saṃprokṣya deśikaḥ
69.9 sasyaṃ vāmena saṃprokṣya sasyamūle nikṛntanam hetināthāvatāryaitadvinyasetpraṇavena tu
69.10 hemādinirmite pātre tatastacchirasā tadā vāhayitvātha tatkṣetrātsarvātodyasamanvitam
69.11 sarvālaṅkārasaṃyuktaṃ caṇḍeśavṛṣasaṃyutam pratimāsahitaṃ vāpi bahudhānyaphalādibhiḥ
69.12 sarvopadaṃśairanyaiśca yuktaṃ dadhyājyabhāṇḍakaiḥ śanaiḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā grāmādau tu śivālayam
69.13 praviśya mantralūnaṃ tu dhānyaṃ saṃśodya taṇḍulam kṛtvā tattaṇḍulaṃ paścātpāṣāṇādivivarjitam
69.14 ṣaṭkṛtvaḥ kṣālayitvātha ṣaḍaṅgaistānsamāhitaḥ ṣaṭtriṃśatprasthamātraṃ syāttaṇḍulaṃ cottamaṃ bhavet
69.15 adhamādadhamaṃ cāpi bhavedāḍhakasammitam āḍhakāḍhakahānyā tu madhye saptavidhaṃ bhavet
69.16 marīcajīrakaṃ caiva cūrṇayitvā tathaiva ca khaṇḍena saha cāloḍya nālikeraphalena ca
69.17 gulena vātha tatpātre hemādau sannidhāya ca nivedayeddhṛdā mantrī sarvātodyasamanvitam
69.18 tato baliṃ tato homaṃ taṇḍulaistatra kārayet berāṇāmapi sarveṣāṃ taṇḍulaṃ hṛdayena tu
69.19 dattvā dattvā ca tāmbūlaṃ mukhavāsasamanvitam tataśca navanaivedyaṃ vṛttaṃ tadvyañjanairyutam
69.20 nivedayīta devāya khaṇḍājyadadhisaṃyutam pratisaṃvatsaraṃ hyevaṃ kuryātsasyasya vṛddhaye
Kapitel 70
saptatitamaḥ paṭalaḥ · kṛttikādīpavidhiḥ
70.1 atha vakṣye suraśreṣṭha kṛttikādīpamuttamam ūrje māsi sarākāyāṃ nakṣatre vahnidaivate
70.2 asminpradoṣakāle tu kṛttikādīpamācaret kevalaṃ pūrṇamāsyāṃ vā pradoṣe tu samācaret
70.3 tadarthamaṅkuraṃ pūrvamuktakāle samarpayet pūrvedyuradhivāsaṃ ca rātrāvevaṃ prakalpayet
70.4 prāsādāgre’thavaiśānyāmāgneyyāṃ vāpi maṇṭape sarvālaṅkārasaṃyuktaṃ gomayenānulepite
70.5 sthaṇḍilaṃ śālibhiḥ kṛtvā padmamaṣṭadalaṃ likhet taṇḍulaiḥ satilai rekhāṃ pūrayitvā samantataḥ
70.6 paristīrya tato lājānvikīrya kusumāni ca puṇyāhaṃ vācayitvādau prokṣayitvā śivāmbhasā
70.7 dīpādhārāṇi tatraiva pañca trīṇyekameva vā madhye pūrve tataścāpi dakṣiṇe paścimottare
70.8 madhye pūrve pratīcyāṃ tu madhyapūrve janārdana vinyasya prokṣayettāni bahurūpaṃ samuccaran
70.9 tatpūrve paścime vāpi kuṇḍe vā sthaṇḍile’pi vā śivāgniṃ janayitvātra homayeddeśikottamaḥ
70.10 samidājyacarūm̐llājānyavasarṣapaveṇujān vrīhiṃ ca śatamardhaṃ vā tadardhaṃ vā yathecchayā
70.11 sarvātmahṛdayādyaistu ṣaḍaṅgairatha ca kramāt sadyo jātādibhiścaiva homayeddravyasaṃcayam
70.12 tataḥ sarvātmanā tatra dīpādhāreṣu goghṛtam prakṣipya pātre vā vartiṃ ghṛtaṃ tasminvinikṣipet
70.13 tato’gnau jvalite tatra vahnibījena homayet tasmādagneraghoreṇa gṛhītvā cātha vartinā
70.14 dīpaṃ pravartayenmadhyāddīpādhāreṣu deśikaḥ sarvatrāgniṃ tato dīpānāprāsādācca lakṣayet
70.15 āropaṇāya dīpānāmālayāgre ca pṛṣṭhataḥ pārśvayorapi kūṭāṃstu kṛtvā dhāmāṅghrimānataḥ
70.16 dīpādhārāṅśarāvāṃstu parjanyādi niveśayet dīpastambhāṃstu caturaścaturdvāreṣu sadmanaḥ
70.17 sthāpayeccakrasaṃyuktau dvau vā dhāmāgrapṛṣṭhayoḥ ekamagre’thavā stambhaṃ stambhavṛkṣā bhavantyamī
70.18 campakāśokapunnāgā vakulo’rjuna eva ca tālaḥ sanālikereṇa kramuko vaṃśa eva ca
70.19 stambhaḥ prāsādadairghyaḥ syācchikhareṇa samo’thavā navāṣṭasaptahastairvā śreṣṭhādikramayogataḥ
70.20 stambhe cakrāṇi vinyasyedrudranandābdhisaṃkhyayā śreṣṭhamadhyakaniṣṭhāni teṣāṃ vistāra ucyate
70.21 vikāratālamutkṛṣṭaṃ ravitālaṃ tu madhyamam kanyasaṃ vasutālaṃ syātstambhacakreṣu vistaram
70.22 ekatālaṃ ca hitvātha tathā stambhāgramūlayoḥ tulyāntarāṇi cakrāṇi stambheṣu parikalpayet
70.23 cakrārdhādaramākṛṣya praticakraṃ catuṣṭayam tataḥ stambhaṃ tu saṃsthāpya vṛttaṃ kuryāttadagrake
70.24 tasyordhve vinyaseddīpapātramāḍhakapūritam tatra puttalikāṃ baddhvā kārpāsasyūtakena ca
70.25 sitavastreṇa tāṃ tatra nikṣipettailamadhyame cakre tu parito vṛtte dīpādhārāṅśarāvakān
70.26 pratyekaṃ rudranandābdhisaṃkhyātānvinyasetsudhīḥ śreṣṭhamadhyakaniṣṭhāṃstāṃsteṣu puttalikāṃ tataḥ
70.27 nikṣipya tailayukteṣu tataḥ puṇyāhamācaret stambhamūlaṃ tu vastreṇa navena pariveṣṭayet
70.28 tasyāsanārthaṃ tanmūle sthaṇḍilaṃ śālibhirbhavet paristīrya kuśaiḥ paścāddīpastambhe’gnimarcayet
70.29 dikṣu koṇeṣu vā tasya kuryāddhomacatuṣṭayam samidājyacarūṇāṃ tu pratyekaṃ viṃśasaṃkhyayā
70.30 śivapāśupatāstrābhyāṃ vahnibījena caiva hi hutvā sarvatra pūrṇāṃ tu vahnibījena sarvataḥ
70.31 praviśya devadeveśaṃ natvā tānadhivāsitān dīpāṅśirasi haste vā dhārayitvā pradakṣiṇam
70.32 kṛtvā dhāmani devāgre praviśyāntarniveśitān hṛdayena tu mantreṇa śivasyaitānpradāpayet
70.33 teṣu madhyādgṛhītvātha dīpena karavartinā antabarhiśca taddhāmno dīpamālāṃ pravartayet
70.34 teṣu teṣu ca sarveṣu prākāreṣu ca dīpayet prāsādopari sarvatra dīpayeddīpamālayā
70.35 utsavaṃ ca tataḥ kuryātpradīpairujjvalaiḥ saha nṛttagītasamāyuktaṃ sarvātodyasamanvitam
70.36 tasminnutsavakāle tu stambhamūlasamīpake devatāgre tu stambhāgramāruhya paricārakaḥ
70.37 pravartitena dīpena dīpikā adhivāsitāḥ dīpayetkramaśaścordhvāccakreṣu paritaḥ kramāt
70.38 adhaḥ sthitvāthavā dīpānvartayeddaṇḍavartinā viśeṣādarcanaṃ kuryādrātrau snapanapūrvakam
70.39 candanāgarudhūpaiśca bhakṣyabhojyādibhiḥ śubhaiḥ śivasyātha śivāgnau ca viśeṣāddhomamācaret
70.40 utsavapratimāṃ cāpi viśeṣeṇa samarcayet pratisaṃvatsaraṃ hyevaṃ yaḥ kuryāddīpamuttamam sarvānkāmān sa saṃprāpya paramaṃ tu śivaṃ vrajet
Kapitel 71
ekasaptatitamaḥ paṭalaḥ · tulādipratyayavidhiḥ
71.1 pratyayānāṃ tulādīnāṃ vidhiṃ vakṣye samāsataḥ asminvivādamātre’sya kartākarteti vā tathā
71.2 vādeṣu saṃśaye jāte jijñāsūnāṃ ca bhūbhujām niścayārthamidaṃ proktaṃ divyānāmaṣṭakaṃ kramāt
71.3 tulāgnyāpo viṣaṃ kośastaptamāṣastathāparaḥ taṇḍulāḥ śapathaśceti tatkarmasthānamucyate
71.4 śivālayeṣu sarveṣu durgāsūryālayeṣu ca vināyakaguhasthāne nadīmadhye ca tīrayoḥ
71.5 taṭākatīre vā kuryānnṛpabrāhmaṇasaṃnidhau sarveṣāmapi kālaḥ syādvāraḥ sūryādhirājayoḥ
71.6 tulā sarveṣu yogyā syātpravāte sati varjayet śaradvasantayoścāpi nidāghe’gniṃ vivarjayet
71.7 nidāghe salilaṃ kāryaṃ śiśire viṣamucyate hemante’pi ca kurvīta viṣamanyeṣu varjayet
71.8 śeṣāṇāmiha divyānāṃ sarvakālo vidhīyate teṣu divyeṣu sarveṣu tulādau samyagucyate
71.9 aśvattha nṛpavṛkṣau ca bilvaḥ kiṃśuka eva ca śiṃśapākhadirau caiva śamī grāhyāstulāvidhau
71.10 madhuyuktakuṭhāreṇa tasya cchedo’stramantrataḥ tenaiva taruṇā kāryastulādhārastu toraṇaḥ
71.11 stambhayorucchrayaṃ tatra ravitālena kalpayet viṃśāṅgulaṃ tayornāhaṃ toraṇaṃ ca tathā bhavet
71.12 tulārdhe tu tulākumbhamāyasaṃ parikalpayet tulāyāmaṃ bhavettatra munitālena sammitam
71.13 caturaśrā tulā sā syādāyāmāgnyaṃśanāhataḥ tanmadhye jalamārgaḥ syātkhātamaṅgulamānataḥ
71.14 tasya dvyaṅgulavistāraṃ susamaṃ parikalpayet ayomayīṃ tu lambārthaṃ tulāmadhye tu śṛṅkhalām
71.15 ābadhyordhvamukhīṃ tasyāḥ śirasorapyadhomukhīm śṛṅkhalāṃ tādṛśīṃ taddhvā dvayoḥ śikyaṃ niveśayet
71.16 toraṇe’tha tulāṃ samyaglambayitvā yathāsamam astramantreṇa saṃprokṣya toraṇaṃ ca tulāṃ tataḥ
71.17 kṛtopavāsaṃ samyaktu snātaṃ śuddhāmbaraṃ tathā āhūyābhyukṣitaṃ cāpi tato mantraṃ samuccaran
71.18 kṛtāñjalipuṭaṃ tatra prāṅmukhaṃ tatra vedayet tasya mūrdhni śiraḥpatraṃ likhitaṃ svapratijñayā ślokenānena saṃyuktaṃ bandhayeddhetimuccaran
71.19 candrādityau dahanapavanau bhūmirāpo’mbaraṃ ca kṣetrajño’yaṃ yadiha sakalaṃ karma jānantyamuṣya kālaḥ kartā sa ca sakalaviddevanātho yamaśca devāḥ sarve satatamapi nu saṃsthitāścātra dehe
71.20 tatastattoraṇasthānamaṣṭahastena sammitam gomayenopalipyātha kuṭṭime paritaḥ surān
71.21 toraṇaṃ cārcayenmantrī tadvidhānamathocyate indrādīnāṃ digīśānāmaṣṭānāṃ ca yathāsthiti
71.22 maṇḍalaṃ ratnimātreṇa likhitvā teṣu deśikaḥ vrīhibhiḥ piṅgalaiḥ sarvāṇyantarālāni pūrayet
71.23 padmamaṣṭadalaṃ teṣu karṇikākesarairyutam vartayedathavā tāni vālukairvā prapūrayet
71.24 indrapāvakayormadhye vasūnāṃ sthānamucyate agnināśanayormadhye rudrāṇāṃ sthānamucyate
71.25 mātṝṇāṃ yajanasthānaṃ madhye syādyamarakṣasoḥ rakṣovaruṇayormadhye sthānaṃ gāṇeśvaraṃ bhavet
71.26 varuṇānilayormadhye marutāṃ sthānamucyate vāyucandramasormadhye durgāsthānamathocyate
71.27 īśānasomayormadhye sthānaṃ vidyādguhasya ca deveśeśānayormadhye ravīṇāṃ sthānamucyate
71.28 eteṣāmapi sarveṣāṃ maṇḍalaṃ tu pṛthakpṛthak kauśikāṅgulamānena kalpayetkalpavittamaḥ
71.29 puṇyāhaṃ vācayitvātha prādakṣiṇyakrameṇa tu indrādīnparito yaṣṭvā deśikaḥ śāntamānasaḥ
71.30 arghyādihavirantaistu dravyaiḥ paścādyajetkramāt vasvādīnparito devānpūrvavaddeśikottamaḥ
71.31 dharmayajñau tato dhīmāṃstoraṇastambhayoryajet toraṇe ca caturvaktraṃ tulāyāṃ viṣṇuvarcayet
71.32 tulāyantre tulāmadhye jalamāvarjayettataḥ jalenottānasamatāmanvīkṣyātha parīkṣakaiḥ
71.33 dharmavidbhirdvijendraistu vaṇigbhirdeśikaistadā tulāmāropayettaṃ hi naraṃ mṛttikayā tadā
71.34 tulitaṃ tu tato martyamavatāryātha homayet tadāsyāpi caturdikṣu sthaṇḍile saikataiḥ kṛte
71.35 śivāgniṃ vidhinādhāya samidājyacarūnkramāt mantraistu homeyeddhīmānātmavidyāśivātmakaiḥ
71.36 sarvatra praṇavenātha dadyātpūrṇahutiṃ srucā punastaṃ dhaṭamāropya paṭhenmantravaraṃ guruḥ
71.37 bhagavandevadeveśa sarvabhūtahṛdi sthita sarvajñāsya narasyāśu brūhi vṛttaṃ sureśvara
71.38 iti devaṃ tato mantrī prārthayitvā parīkṣayet pūrvavattulitaḥ so’yamatikrānto viśudhyati
71.39 dharmagauravamāhātmyādbhavettasyātmagauravam athāgneśca vidhiṃ vakṣye kṛtvā sthānaṃ yathā purā
71.40 devatāvaraṇairyuktaṃ madhye tasyātha deśikaḥ navakaṃ maṇḍalānāṃ tu kuryātpūrvaparāyatam
71.41 maṇḍalānāṃ pramāṇaṃ syātpratyekaṃ tu daśāṅgulam antarālaṃ tu teṣāṃ ca tāvadeva prakīrtitam
71.42 maṇḍaleṣu ca sarveṣu pūrayedantarālakam vālukena tato rekhāprāntāṃstāṃścāpi pūrayet
71.43 pakveṣṭakāsamudbhūtaiścūrṇaiḥ sarvānsamantataḥ āgneyamaṇḍalaṃ cādyaṃ dvitīyaṃ vāruṇaṃ smṛtam
71.44 tṛtīyaṃ vāyudaivatyaṃ caturthaṃ yamadaivatam pañcamaṃ tvindradaivatyaṃ ṣaṣṭhaṃ kauberamucyate
71.45 saptamaṃ somadaivatyamaṣṭamaṃ sūryadaivatam navamaṃ vaiśvadaivatyaṃ maṇḍalaṃ parikīrtitam
71.46 bāhyasthā devatāḥ sarvāḥ pūrvavatpūjayetkramāt homaṃ cāpi yathāpūrvaṃ tatrāpi parikalpayet
71.47 pañcāśatpalikaṃ kuryādāyasaṃ khaṇḍamuttamam tasyāyāmassamuddiṣṭaḥ kauśikāṅgulameva hi
71.48 tadrūpaṃ vartulaṃ vā syātsarvadoṣavivarjitam devatāvaraṇādbāhye kṛtvāyaskāragartakam
71.49 vahnibījaṃ samuccārya ṭaṅkamabhyarcayettataḥ pradakṣiṇakrameṇaiva kṛtvā garte kṣipettataḥ
71.50 ayaskāreṇa piṇḍaṃ tad dhmāpayettatra bhastrayā agnivarṇaṃ tu santāpya sthāpayitvā tvanantaram
71.51 upoṣitaṃ kṛtasnānamārdrāmbaramanākulam ādye maṇḍalake tasya baddhvā śirasi patrakam
71.52 sūryasyābhimukhaṃ mantrī sthitastasyāñjalau tataḥ saptapippalapatrāṇi nyastvā sūtreṇa veṣṭayet
71.53 tadūrdhve cākṣatānmantrī śamīpatraṃ ca vinyaset tato mantrī paṭhenmantraṃ tasyāgre susthitaḥ sudhīḥ
71.54 tvamagne sarvabhūtānāmantaścarasi pāvaka sākṣivatpuṇyapāpebhyo brūhi satyaṃ kave mama
71.55 tato’yaskāragartāttadagnivarṇamayomayam ayaskāreṇa piṇḍaṃ taddāpayedañjalau tataḥ
71.56 so’pi saptapadaṃ gacchenmaṇḍalānmaṇḍalaṃ kramāt navame maṇḍale paścāttṛṇe śuṣke’pi taṃ nyaset
71.57 tataḥ ṣaṭ pañca vā nītvā nāḍikāstatkaradvayam tatparīkṣya tadācāryo dagdhaṃ vādagdhamityatha
71.58 dagdhaṃ cetsa naraḥ pāpī bhavatyeva na saṃśayaḥ toyasyātha vidhiṃ vakṣye śuddhyaśuddhivinirṇayam
71.59 hradeṣu ca taṭākeṣu jalūkājhaṣakīṭakaiḥ varjiteṣu manojñeṣu svacchatoyeṣu deśikaḥ
71.60 śaivālādivihīneṣu nottaraṅgeṣu kārayet pūrvavaddevatārcāṃ tāṃ homaṃ cāpi prakalpayet
71.61 madhye cāpi tato dhīmānmaṇḍale hastamātrake dharmadevaṃ samabhyarcya tatra satyamanuṃ nyaset
71.62 śanaiḥ śanaistamabhyarcya hetinā deśikaḥ sudhīḥ tato naraṃ samāhūya śiraḥpatraṃ tu bandhayet
71.63 sapatraṃ taṃ jale sthāpya prāṅmukhaṃ tasya cāgrataḥ sthāpayenmartyamanyaṃ ca cāpavidyākṛtaśramaḥ
71.64 dhanustatra samuddhṛtya trīṅśarānprāṅmukhaḥ sthitaḥ prakṣipetteṣu madhyastho gacchedūrdhvaṃ tu madhyataḥ
71.65 tasminnudyogakāle tu majjataḥ snānavat tridhā urodaghne jale tatra gṛhītvā grasthajānunī
71.66 yathā dehaṃ na paśyettu tīrasthā janatā tadā yāvaccharaṃ gṛhītvāśu nāntikaṃ ca na dūrakam
71.67 āyāti sa dhanuṣmāṃstu na tūrṇaṃ na vilambitam tāvannimajjataḥ śuddhirnānyasya parikīrtitā
71.68 viṣasyātha vidhiṃ vakṣye pūrvavaddevatārcanam pūjane ca kṛte home tatra madhye viṣaṃ sudhīḥ
71.69 maṇḍale vinyasetpātre pūjite tu ghṛtaplutam astramantreṇa saṃprokṣya tāni vakṣye samāsataḥ
71.70 lāṅgalī hayamāraṃ ca kāraskaramataḥ param dhuttūrabījaṃ caitāni viṣāṇi syuḥ surottama
71.71 eteṣvekatamaṃ grāhyaṃ niṣkadvayasamaṃ tataḥ tasya haste tato dadyātsaṃsthitasya narasya tu
71.72 so’pi tadbhakṣayetsadyaḥ sūryasyābhimukhasthitaḥ parīkṣākālastasyāpi yāyamātramiti smṛtam
71.73 nirvikāro yadi bhavecchuddho bhavati mānavaḥ anyathā cedaśuddhaḥ syātpāpe tasminprakāśite
71.74 pratyauṣadhaistataścāpi rakṣayedviṣapīḍitam śuṇṭhī lāṅgalikāyai syātpathyā tu karavīrake
71.75 kāraskare bhavejjambu pravālaṃ ca tato’mbujam dhuttūrasyāmbupiṣṭaṃ tacchamanāya pradāpayet
71.76 kośasyātha vidhiṃ vakṣye devārcāhomapūrvake kṛte karmaṇi sarvasmiṃstasya kośaṃ pradāpayet
71.77 trividhasyāpi liṅgasya brahmaviṣṇvorguhendrayoḥ vināyakasya durgāyāḥ sūryasyāpyāyudhasya ca
71.78 mātṝṇāmapi rūpāṇi sarpiṣā payasāthavā jalena vābhiṣicyātha tattadddravyaṃ vigṛhya ca
71.79 prasṛtitrayamātraṃ tu pūrvavatsaṃsthitasya tu narasya dāpayetso’pi prāṅmukhastatpibet tridhā
71.80 so’pi śuddho bhavedyasya vikṛtirnopajāyate arvāk caturdaśāhāttu tato’nyaḥ pāpabhāgbhavet
71.81 taptamāṣavidhiṃ vakṣye śuddhyaśuddhivinirṇaye vrīhīṇāṃ taṇḍulānāṃ vā pratyekaṃ daśabhiḥ samam
71.82 tulitaṃ māṣamityuktaṃ tattu sauvarṇamucyate cakrikāmūrmikāṃ vāpi tena svarṇena kārayet
71.83 pañcagavyena tanmantrī hetinā kṣālayettataḥ ṣoḍaśāṅgulavistāraṃ tārārdhārdhāntarālakam
71.84 yavamātraghanopetaṃ caṣakaṃ parikalpayet tacca tāmramayaṃ proktaṃ paścāddevānsamarcayet
71.85 homayecca tato martyaṃ saṃdigdhaṃ pūrvavatsthitam āhūya tasya cāgre tu caṣake’tha vinikṣipet
71.86 tailasya viṃśatipalaṃ ghṛtasya ca tathā bhavet madhye maṇḍalamekaṃ tu kṛtvātra saktunottamam
71.87 tatra dhāma samāpādya saṃpūjya vidhinā tataḥ tatra nyastvā tato mantrī tripādīṃ ca yathākramam
71.88 saṃprokṣyāstreṇa tasyordhve ropayeccaṣakaṃ tataḥ agnibījena tasyādho vahniṃ prajvālayettataḥ
71.89 indhanena suśuṣkeṇa pācayeccaṣake hitam ghṛtatailaṃ viśeṣeṇa vahnivattadyathā bhavet
71.90 svarṇamāṣaṃ kṣipenmantrī vahnibījamanusmaran bhāryāsutānāṃ vāpyenaṃ śirāṃsi sparśayetpṛthak
71.91 pratyarthinaṃ tataścāpi parīkṣā samudāhṛtā rājadevakṛtā pīḍā yadi syādācaturdaśāt
71.92 dināntasya mṛṣā proktaḥ śapathastena pāpabhāk bālavṛddhāturānmartyāndhaṭādiṣu na yojayet
71.93 teṣāmanyo’pi kartavyo gātrasyāpagatirbhavet yatra deśe gṛhe kuryātpratyayaṃ vidhinā naraḥ
71.94 tatra devasya pūjārthaṃ dravyaṃ śaktyā pradāpayet dakṣiṇāṃ deśikādināṃ yathoktaṃ dāpayettadā
Kapitel 72
dvisaptatitamaḥ paṭalaḥ · adbhutaśāntividhiḥ
72.1 adbhutānāmatho vakṣye śāntiṃ doṣanivṛttaye utpāto vikṛtirdoṣasūcako’dbhuta ityapi
72.2 paryāyavācakaiḥ śabdairadbhuto’trābhidhīyate divyāntarikṣabhaumāste trividhāḥ parikīrtitāḥ
72.3 divyāstu śivaliṅgeṣu saṃbhūtāstrividheṣvapi antarikṣodbhavāḥ sarve dṛṣṭā ye te nabhaḥsthale
72.4 jyotiścakre’thavā dṛṣṭā bhaumāstu pṛthivītale carasthirabhavāḥ sarve śāntiṃ sarveṣu kārayet
72.5 divye mahāphalā proktā nādhamā madhyamā matā kanyase tu bhavantyete homāsteṣu yathākramam
72.6 śreṣṭhamadhyakaniṣṭhāni śāntikarmāṇi kārayet vinā nimittaṃ yadrāṣṭre liṅgasya calanaṃ bhavet
72.7 khaṇḍasphoṭau tu vā samyaksthāpya śantimathācaret trisaptāhaṃ tu kurvīta mūrtihomasamanvitam
72.8 snapanaṃ cottamāṃ pūjāṃ viśeṣeṇa ca pūjayet madhyāhne tatsamāptau tu śeṣamutsavamārabhet
72.9 yadi na kriyate śāntiḥ vināśo rājarāṣṭrayoḥ jāyate sarvathā tasmācchāntimāśu prayojayet
72.10 saptāhaṃ mūrtihomena snapanaṃ nityamācaret viśeṣādarcanaṃ cāpi śaiveṣu parikalpayet
72.11 śākteṣvatha ca pañcāhaṃ diśāhomasamanvitam snapanaṃ kārayitvātha viśeṣādyajanaṃ bhavet
72.12 anyeṣvapi ca bereṣu śāntihomasamanvitam snapanaṃ kārayennityaṃ yāvatsaptadināntakam
72.13 eteṣāṃ śāntikāle tu puṇyāhaṃ pūrvamācaret homakāle prayuñjīta diśāsvadhyayanaṃ mahat
72.14 stotraṃ mantrajapaṃ caiva gītanṛttaṃ tathaiva ca karakāvṛṣṭisaṃbhūtau vaivarṇye jyotiṣāmapi
72.15 chāyāpradīpagamane śāntiṃ samyaksamācaret śivālayeṣu sarveṣu kṛtvā gehaṃ samāhitaḥ
72.16 āśāhomasamāyuktaṃ snapanaṃ kārayecchive tasmāttatparihārāya śive śāntiṃ prayojayet
Kapitel 73
trisaptatitamaḥ paṭalaḥ · jīrṇoddhāravidhiḥ
73.1 uddhāre tu vimānānāṃ kartavyā yā kṛtirbhavet sedānīṃ kathyate tasya vimānasya caturdiśi
73.2 śāṅkare cāpi saṃsthāpya maṇṭapaṃ vedikāyutam vālukena tataḥ pañca vidhivaddeśikottamaḥ
73.3 sthaṇḍilāni samāpādya teṣu homaṃ prakalpayet vedikāyāṃ sthāpayettu ghaṭānpañca samāhitaḥ
73.4 teṣu kumbheṣu tāndevāngalasthāṃścaturo yajet īśānakoṇasaṃsthe tu sthūpisthaṃ śivamarcayet
73.5 khaḍgaṃ tatpārśvake nyasya dakṣiṇe muṣṭisaṃyutam hetinā taṃ samabhyarcya homaṃ paścātsamācaret
73.6 tattaddevāṅgamūlaiśca vidhivatsthāpite’nale samidājyacarūṇāṃ tu pratyekaṃ tu daśāhutim
73.7 rātriśeṣaṃ tato nītvā prabhāte deśikottamaḥ kṛtanityaḥ samabhyarcya kalaśeṣu ca devatāḥ
73.8 pūrṇāhutiṃ tu sarvatra śivāstreṇa pradāpayet tataścaiśānakoṇe tu kumbhe tvāvāhitaṃ śivam
73.9 khaḍgordhve vinyasenmūlamuccaransusamāhitaḥ tatastenābhiṣicyāsiṃ tato’grādikrameṇa ca
73.10 kumbhasthānvinyaseddevāṃścaturaḥ pūrvavatsudhīḥ atho’taḥ kramataḥ sarvānkalaśaiścābhiṣecayet
73.11 tatastaṃ khaḍgamekatra suguptaṃ sannidhāpayet evaṃ kṛtvā kriyāṃ paścātprāsādaṃ sumuhūrtake
73.12 uddhṛtya kārayetpaścātprāsādaṃ vidhinā sudhīḥ jīrṇoddhāre tu liṅgānāṃ tadvidhānamathocyate
73.13 bhūtavedāgnihastaistu śreṣṭhamadhyakaniṣṭhakaiḥ vistṛtaṃ kalpayeddravyaṃ śailaṃ pakveṣṭakāmayam
73.14 āmeṣṭakāmayaṃ vāpi mukhamaṇḍapasaṃyutam kauśikāṃśe yugāṃśaistu garbhaṃ tasya prakalpayet
73.15 tatra tāre’gnibhāge tu vyomāṃśaṃ syānmasūrakam masūradviguṇāṃ bhittimucchrāyeṇa prakalpayet
73.16 tadūrdhve dārubhiḥ kūṭaṃ kalpayetkalpavittamaḥ liṅgagehaṃ samāpādyaṃ mūlagarbhārdhamānataḥ
73.17 triyaṃśaṃ vā caturthāṃśaṃ proktaṃ bālagṛhaṃ tviha bālālayasya purato dakṣiṇottarayostu vā
73.18 vahniśāṃkarayorvāpi deśe kuryācca maṇṭapam saptapañcatribhirhastaiḥ śreṣṭhamadhyakanīyasam
73.19 tanmadhye vedikāṃ kuryānnavabhāgaikabhāgataḥ kuṇḍāni paritaḥ kuryātpūrvavanmantravittamaḥ
73.20 athavā pañcapakṣe tu prāgādiṣu yathākramam caturaśraṃ dhanurvṛttaṃ trikoṇaṃ ca supadmakam
73.21 gomayenopalipyātha brāhmaṇānbhojayetsudhīḥ tato mārjanadravyaistu śuddhiṃ kṛtvā samāhitaḥ
73.22 adhivāsanakāle tu viśeṣo’yaṃ pradarśyate jīrṇaliṅgāntike’gre vā sthaṇḍile coktalakṣaṇe
73.23 vinyasetkalaśau mantrī śivaśaktisusaṅgatau yātrāhomaṃ tu tatraiva kṛtvādau vidhinā tataḥ
73.24 bhojayitvātha viprendrāndharmavrataparāyaṇān bālasthānasthite liṅge devamāvāhya mantravit
73.25 arcanoktaṃ samabhyarcya prabhūtaṃ ca havirdadet nityotsavādikaṃ sarvaṃ bālasthāne ca kārayet
73.26 pañcahomavidhāne tu puruṣaṃ pūrvakuṇḍake dakṣiṇe bahurūpaṃ tu paścime sadya eva ca
73.27 utare vāmadevākhyamīśāne tu prakīrtitam utsavaṃ tu yathāśaktyā dvitīye taruṇālaye
73.28 mārttikaṃ śailajaṃ liṅgamuddhṛtya prakṣipejjale vāmadevena mantreṇāghoreṇātha ca dārujam
73.29 agnau dahettanmantreṇa tattantrātsthāpayetpunaḥ piṇḍikāliṅgayoryatra khaṇḍasphoṭādisaṃbhavaḥ
73.30 tyājyaṃ tadantare tasmājjīrṇameva samuddharet bālaliṅge vijīrṇe tu tatraivotpādya tādṛśam
73.31 sthāpayedvidhinā dhīmānbālasthānaṃ na kārayet yavatrayapramāṇordhvaṃ khaṇḍitaṃ khaṇḍitaṃ bhavet
73.32 sphuṭitaṃ tu bhavettatra govālāgrapraveśane dagdhaṃ tu tadbhavedyatra vaivarṇyamupalakṣyate
73.33 khaṇḍanaṃ sphoṭanaṃ caiva svāyaṃbhuve na doṣadam ratnajeṣvatha liṅgeṣu khaṇḍādau samupasthite
73.34 tadevānyena mānena kṛtahastena śilpinā kārayellohaje liṅge khaṇḍasphoṭādisambhave
73.35 tanmānenāparaṃ liṅgaṃ tena dravyeṇa kārayet anayoścātra kurvīta homaṃ brāhmaṇabhojanam
73.36 tasmācca śatahastordhve netaratsthāpayetsudhīḥ pūrvavaddhāma saṅkalpya pūrvavatsthāpayetsudhīḥ
73.37 ratnalohajaliṅgānāmuddhāre pūrvavadyadi kartuṃ na śakyate tatra bāṇaliṅgasthitirmatā
73.38 bāṇaliṅgapratiṣṭhāyāṃ jale naivādhivāsayet śeṣaṃ karma samaṃ sarvaṃ tatrādau piṇḍikāṃ hare
73.39 acalāṃ sthāpya tasyāṃ tu liṅgaṃ saṃsthāpayettataḥ śilpikarmaṇi sañjāte prāsādābhyantare tale
73.40 bhittau vā liṅgamāveṣṭya vāsasā tu sapīṭhakam śilpisparśo yathā na syāttathā kṛtvākhilāṃ kriyām
73.41 śilpikarma samākhyātaṃ nityapūjāvirodhataḥ pañcagavyena saṃprokṣya brahmapañcakamuccaran
73.42 snapanaṃ śāntihomaṃ ca kuryāttadvidhipūrvakam nityāgnikuṇḍe jīrṇe tu tatpūrve vā tathottare
73.43 saikataṃ sthaṇḍilaṃ kṛtvā tatrāgniṃ kuṇḍato nyaset yātrāhomaṃ tu kṛtvādau tatra homaṃ prakalpayet
73.44 yāvatkuṇḍasamāptiḥ syātpaścādagniniketane sthāpayitvā tataścāpi yātrāhomaṃ tu kārayet
73.45 tataścāpi prakurvīta nityahomaṃ vidhānataḥ balipīṭheṣu jīrṇeṣu tāni kṛtvā tu pūrvavat
73.46 prokṣayedvidhinā mantrī baliṃ pārśve tu nikṣipet yātrāhomavidhiṃ vakṣye saikate sthaṇḍile śubhe
73.47 vidhināgniṃ samādhāya samidājyacarūnkramāt yavasarṣapalājāṃśca tilāṃśca śatasaṃkhyayā
73.48 pratyekaṃ tu tadardhaṃ vā tattanmūlāṅgakaiḥ kramāt homayecca tadante tu bījamukhyena sarpiṣā
73.49 homayeddeśiko dhīmānsaṃkhyayāpi puroktayā pūrṇāṃ sarvātmanā tatra juhuyāddeśikottamaḥ
73.50 jīrṇaliṅgaṃ tu beraṃ vā yatra deśe tu pūjyate tatrānāvṛṣṭijā bhītirvartate nātra saṃśayaḥ tasmātsarvaprayatnena jīrṇamuddhṛtya kārayet
Kapitel 74
catuḥsaptatitamaḥ paṭalaḥ · saṃprokṣaṇavidhiḥ
74.1 saṃprokṣaṇavidhiṃ vakṣye sarvadoṣanikṛntanam ṣaṇmāsādūrdhvaṃ liṅgasya pūjākarmavihīnake
74.2 caṇḍālasparśane caiva pulindairdhīvaraistathā corakaiśca tathā viṣṇo brahmaghnairvāpi madyapaiḥ
74.3 pātakairgurunārīgaistattatsaṃsargibhistu vā jīrṇoddhāravidhau vāpi prāyaścittavidhau tu vā
74.4 prokteṣvapi ca sarveṣu saṃprokṣaṇamidaṃ bhavet māghabhādrapadau tyaktvā prokṣaṇaṃ sārvakālikam
74.5 tadarthaṃ maṇḍapaṃ kuryāddhāmno’gre śāṅkare’pi vā pārśvayorubhayorvāpi ṣaḍbhiḥ saptāṣṭabhiḥ kramāt
74.6 hastaiḥ karakasaṃpūrṇaṃ vikārastambhasaṃyutam navabhāgaikabhāgena madhye vedikayā yutam
74.7 caturdvārasamāyuktaṃ pratidvāraṃ satoraṇam vitānadhvajasaṃyuktaṃ darbhamālāsamāyutam
74.8 caturaśraiścaturdikṣu kuṇḍairvṛttairvidikṣu ca īśānaśakrayormadhye padmakuṇḍaṃ prakalpayet
74.9 pañcahomavidhāne tu koṇakuṇḍāni varjayet aiśānyāṃ kalpayetkuṇḍaṃ pradhānaṃ padmameva tat
74.10 gomayenopalipyātha maṇṭapaṃ kuṇḍavediyuk brāhmaṇānbhojayitvātra gomayenānulepayet
74.11 puṇyāhaṃ vācayitvātha vāstuhomaṃ ca kalpayet tatra vedyāṃ ca kuṇḍeṣu jīvajaptena vāriṇā
74.12 saṃprokṣya vikirettatra sitapuṣpākṣataiḥ kramāt tataścāntaḥ praviśyātha pañcamṛtpañcagavyakaiḥ
74.13 śivāstreṇa viśuddhyarthamupalipyābhiṣicya ca bahuśaḥ śuddhatoyena śuddhyarthamabhiṣecayet
74.14 tataśca piṇḍikāyāṃ ca śuddhiṃ tadvatprakalpayet tataśca kuśamiśreṇa bilvapatreṇa gharṣayet
74.15 pūrvavatpunareveśaṃ piṇḍikāṃ ca krameṇa vai sarvātmanābhiṣicyātha sthalaṃ prakṣālya hetinā
74.16 tato liṅgaṃ ca devīṃ ca candranenānulipya ca arghyaṃ cāpi hṛdā dattvā mālābhiḥ saha deśikaḥ
74.17 veṣṭayennavavastreṇa liṅgaṃ vediṃ ca varmaṇā tataśca garbhagehaṃ tadbrahmapañcakamuccaran
74.18 prokṣayedastrajaptena vāriṇā deśikaḥ svayam nirgamya maṇḍapaṃ tasmātprāpya vedyāṃ tu śālibhiḥ
74.19 sthaṇḍilaṃ pūrvavatkṛtvā tatra kumbhaṃ dṛḍhaṃ śubham droṇapūraṃ supakvaṃ ca sitasūtravicitritam
74.20 gandhodapūritaṃ hemapadmayuktaṃ sakūrcakam sāpidhānaṃ savastraṃ ca nyasenmadhye śivāṇunā
74.21 tatastasyottare bhāge tādṛgbhūtāṃ tu vardhanīm tadardhavāriṇāpūrya nyastvā sarvāsu dikṣu ca
74.22 tādṛśānkalaśānaṣṭau vinyased vardhanīsamān hemaśastrasamāyuktānsarvalakṣaṇalakṣitān
74.23 tatasteṣu śivaṃ madhye vardhanyāṃ śaktimeva ca vidyeśvarāṃśca deśeṣu gandhapuṣpādibhiḥ kramāt
74.24 saṃpūjya ca havirdadyāttato homaṃ prakalpayet agnikuṇḍeṣu sarveṣu vidhinā sthāpya pāvakam
74.25 teṣu sarveṣu vidyeśānpradhāne ca śivaṃ yajet samidājyacarūṇāṃ tu yavasarṣapayostathā
74.26 lājasyāpi tilasyātha pratyekaṃ śatasaṃkhyayā juhuyānmūlamantreṇa ṣaḍaṅgaiśca yathākramam
74.27 plakṣodumbarakāśvatthavaṭāḥ pūrvāditaḥ kramāt śamīkhādirabilvārkāḥ pāvakādiṣu ca kramāt
74.28 pālāśī syātpradhānasya samidevaṃ prakīrtitā pañcahomavidhāne tu kuṇḍeṣu brahmapañcakam
74.29 sadyādīśānaparyantaṃ yathāsthānaṃ samarcayet pratidravyāvasāne tu vyāhṛtyante spṛśedghaṭam
74.30 homakāle prayuñjīta caturdikṣu ṛgādibhiḥ viprairadhyayanaṃ tatra śāṅkare’strajapānvitam
74.31 pradhāne deśiko dhīmāṅśaktermūlaṃ samuccaran sarpiṣaikena hutvātha tadaṅgaiśca yathākramam
74.32 vidyeśānāṃ gaṇeśānāṃ dikpālānāṃ tathaiva ca tadastrāṇāṃ ca sarveṣāṃ daśapañcakameva ca
74.33 krameṇa saṃkhyayā hutvā spṛṣṭvā liṅgaṃ sapiṇḍikam mantrasaṃhitayā dhīmāṃstataḥ sviṣṭakṛdāhutim
74.34 hutvātha pariṣicyātha homakarma samāpayet tataḥ prabhāte vimale hotṛbhiḥ saha deśikaḥ
74.35 kṛtanityakriyo gatvā maṇḍapābhyantaraṃ tataḥ kumbheṣu devānsaṃpūjya kuṇḍeṣvapi yathākramam
74.36 vahniṃ prajvālya pūrṇāṃ tu sarvātmahṛdayena ca srucā sarvatra dadyācca śaṅkhadundubhinisvanaiḥ
74.37 pariṣicyāgnimudvāsya garbhagehaṃ praviśya ca vastramālyādikaṃ sarvaṃ hetinātha visarjayet
74.38 tato liṅgaṃ sapīṭhaṃ tu sarvātmānaṃ samuccaran gandhāmbunābhiṣicyātha dattvārghyaṃ praṇavena ca
74.39 tataḥ kumbhānsamuddhṛtya sarvātodyasamanvitaḥ pradakṣiṇakramādantaḥ praviśyāgre śivasya ca
74.40 sthāpya kumbhānyathāpūrvaṃ kṛtamantratanurguruḥ gandhapuṣpādibhiḥ pūjya liṅgamūle tadāsanam
74.41 kumbhātkūrcāmbhasā mūlamantramuccārya mantravit liṅge devaṃ samāvāhya devyāṃ śaktiṃ ca mantravit
74.42 vidyeśānparitaḥ pīṭhaṃ tattanmantraṃ samuccaran vinyasya pūrvavanmantrī tatastairabhiṣecayet
74.43 śivakumbhāmbhasā devaṃ vardhanyātha ca piṇḍikām śeṣaiśca liṅgaṃ mantraṃ tu kālātmānaṃ samuccaran
74.44 tataścābhyarcya deveśamarcanoktaprakārataḥ dattvā havīṃṣi pañcāpi śuddhānnādīni deśikaḥ
74.45 mukhavāsasamāyuktaṃ tāmbūlaṃ ca nivedayet tataśca deśikādīnāṃ dadyāduktāṃ tu dakṣiṇām
74.46 mṛṣṭānnaṃ brāhmaṇānāṃ tu dadyāttatra dinatrayam vyaktānāmatha liṅgānāmacalānāṃ janārdana
74.47 pañcahomavidhānena kuryātsaṃprokṣaṇaṃ sudhīḥ calānāṃ vyaktaliṅgānāṃ śāntihomasamanvitam
74.48 snapanaṃ vā yathāśaktyā prayuñjīta viśuddhaye prāsādaprokṣaṇe cāpi pūrvādicatasṛṣvapi
74.49 dikṣu śāṅkaradeśe’pi gomayenopalepite kuṭṭimaṃ vidhivatkṛtvā sthaṇḍilaṃ tatra vinyaset
74.50 sasūtrāṃstoyasaṃpūrṇānvastrakūrcasamāyutān kumbhānpañca tatasteṣu diksthāndikstheṣu pūjayet
74.51 devāṅśivaṃ yajedīśe teṣāmagre ca homayet samidājyacarūṇāṃ tu pratyekaṃ tu śatārdhayā
74.52 saṃkhyayā mūlanetrāstrairdevānāṃ tu yathākramam hutvā pūrṇāhutiṃ cāpi dadyātpraṇavamuccaran
74.53 evaṃ hutvā tataḥ kuryātpuṇyāhaṃ vidhivaddhare prokṣye dhāmni tataḥ kumbhairīśānādi yathākramam
74.54 prokṣayettattadastreṇa heyamuddhṛtya deśikaḥ vṛṣādīnāṃ tu devānāṃ pīṭhasthāne tathaiva ca
74.55 śāntihomasamāyuktaṃ snapanaṃ vidhinā bhavet agnikāryeṣu saṃspṛṣṭe vahnimudvāsya tatra vai
74.56 pañcagavyena saṃprokṣya kuṇḍe vāgniṃ vidhānataḥ sthaṇḍile vā samādhāya śāntihomaṃ vidhānataḥ
74.57 evaṃ dhiṣṇye samuddiṣṭaṃ proktaṃ saṃprokṣaṇaṃ tataḥ maṇḍapaṃ gopuraṃ vāpi prākāraṃ vā sabhāṃ maṭham
74.58 gṛhaṃ vā vidhivatkṛtvā prokṣaṇaṃ tasya śuddhaye kuryādevaṃ vidhānena tadvidhānamathocyate
74.59 tasya pūrve tathā bhaume madhye vā kuṭṭime kṛte gomayenopalipyātra sthaṇḍile vidhinā kṛte
74.60 madhye kumbhaṃ nyasettatra gandhodaparipūritam sahiraṇyaṃ savastraṃ ca sakūrcaṃ sāpidhānakam
74.61 puṇyāhaṃ tatra kurvīta kumbhe brahmāṇamarcayet vāstoṣpatiṃ tato homaṃ tatpūrve vāstusaṃjñitam
74.62 kṛtvā pūrvoktavidhinā tatpūrve vātha cottare ekāśītipadaṃ kṛtvā pūjayedvāstudevatāḥ
74.63 pūrvavatsthāpanaṃ kṛtvā tāśca kumbhe samarcayet vāstoṣpatiṃ ca gandhādyairhavirantaiḥ krameṇa vai
74.64 sarvātodyasamāyuktamuddhṛtya kalaśaṃ tataḥ tenāmbhasā sakūrcena prokṣayecca samantataḥ
74.65 pradakṣiṇakrameṇaiva pavitrairmantravittamaḥ sarvātmanā tataścāpi prokṣayenmaṇḍapādikam brāhmaṇānbhojayedatra śivavrataparāyaṇān
Kapitel 75
pañcasaptatitamaḥ paṭalaḥ · piṇḍikāsthāpanavidhiḥ
75.1 piṇḍikāsthāpanaṃ vakṣye bhogamokṣaikasādhanam yatra yā piṇḍikā jīrṇā tatra tāṃ kārayetpunaḥ
75.2 uddhṛtya tattadākārāṃ piṇḍikāṃ tāṃ viśeṣataḥ anyathāpi ca kartavyā caturaśrā tu vartulā
75.3 caturaśrāṃ na kurvīta vartulāṃ pūrvavatsthitām aiṣṭikāṃ śilayā kuryājjīrṇāmapi ca piṇḍikām
75.4 taduddhāre purā kṛtvā bhojanaṃ śivayoginām liṅgāgre sthaṇḍilaṃ kṛtvā śālibhirvidhinā sudhīḥ
75.5 tatra padmaṃ samālikhya sāṣṭapatraṃ sakarṇikam tanmadhye śivakumbhaṃ tu sitasūtravicitritam
75.6 gandhodapūritaṃ hemapadmayuktaṃ sakūrcakam sāpidhānaṃ savastraṃ ca vinyasyāsyātha cottare
75.7 śaktikumbhaṃ tathābhūtaṃ vinyasyāvāhayettadā liṅgātkumbhe śivaṃ pīṭhācchaktiṃ caiva manonmanīm
75.8 āvāhanādibhistatra gandhapuṣpādibhiḥ kramāt saṃpūjyātha tadagre tu sthaṇḍile saikate kṛte
75.9 yātrāhomavidhānena kṛtvā homamatandritaḥ prāsādasyeśadigbhāge saumye vā sthaṇḍile kṛte
75.10 saṃsthāpyābhyarcayettatra naivedyāntaṃ vicakṣaṇaḥ tato liṅgaṃ samabhyarcya candanena ca mālayā
75.11 vastreṇa veṣṭayitvātha tanutrāṇaṃ samuccaran uddhṛtya pīṭhakānsarvānmagnāmbhasi vinikṣipet
75.12 aiṣṭikā yadi sāmeti pakvābhistāṃ prakalpayet iṣṭakābhiḥ sacūrṇena lolitena kuśāmbhasā
75.13 tāṃ kṛtvā lakṣaṇopetāṃ piṇḍikāṃ sumanoramām niṣpādyānantaraṃ tasyāḥ pratiṣṭhāṃ kārayetsudhīḥ
75.14 tadarthaṃ maṇḍapaṃ kuryālliṅgāgre pārśvayostu vā īśapāvakayorvāpi nirdiṣṭaṃ munihastakaiḥ
75.15 śreṣṭhamadhyakaniṣṭhaṃ tu paṅkitrayasamanvitam paṅkimānasamutsedhaṃ madhye vedikayā yutam
75.16 yonyākārāṇi kuṇḍāni tasya dikṣu prakalpayet caturaśrāṇi koṇeṣu pradhānaṃ vṛttameva ca
75.17 pañcahomavidhāne ca koṇakuṇḍāni varjayet pradhānaṃ śāṅkare kṛtvā vṛttakuṇḍaṃ sulakṣaṇam
75.18 maṇḍapottaradigbhāge kalpayetsnānamaṇḍapam snānavedisamāyuktaṃ vitānādyaistu pūrvavat
75.19 maṇḍapaṃ samalaṅkṛtya gomayenopalipya ca brāhmaṇānbhojayitvātra śuddhiṃ kṛtvā sudhīstataḥ
75.20 kārayedvāstuhomaṃ tu devānabhyarcya pūjayet śailāṃ kṛtvā vidhānena sarvalakṣaṇalakṣitām
75.21 maṇḍapaṃ tu samānīya tatastatraiva piṇḍikām vedyāṃ saṃsthāpya cādbhistu pañcamṛtpañcagavyakaiḥ
75.22 brahmapañcakamuccārya śodhayitvā samantataḥ paścācca śaktigāyatryā gandhodenābhiṣicya ca
75.23 vastreṇa veṣṭayitvādha sukūrcenāpi piṇḍikām navena pariśuddhena veṣṭayedvai samantataḥ
75.24 sthaṇḍilaṃ vedikāyāṃ ca kṛtvā śayyāṃ ca pūrvavat puṇyāhaṃ vācayitvātha saṃprokṣya brahmapañcakaiḥ
75.25 sarvātodyasamāyuktaṃ gītanṛttasamanvitam tatra tāṃ piṇḍikāṃ vedyāṃ samānīyādhivāsayet
75.26 śayane śaktigāyatryā yathā liṅge tu saṃsthitā tatastau sthāpitau kumbhau śivaśaktyātmakau tadā
75.27 uddhṛtya vedikāmadhye piṇḍikāyāstu pūrvataḥ vinyasya pūrvavastraṃ ca tyaktvā vastraṃ punastayoḥ
75.28 kūrcādikaṃ ca vinyasya vidhinābhyarcya deśikaḥ paritaśca tato’ṣṭau tu ghaṭāngandhodapūritān
75.29 vastrakūrcādisaṃyuktānprāgādiṣvatha vinyaset puṇyāhaṃ tatra kurvīta śivaśaktyoranantaram
75.30 vidyeśānpūjayenmantrī gandhapuṣpādibhiḥ kramāt tato homaṃ prakurvīta tadvidhānamathocyate
75.31 prāgādimūrtayasteṣu vāmādyāḥ parikīrtitāḥ kuṇḍeṣu tatpradhāne tu śaktiḥ syātsā manonmanī
75.32 pañcahome nivṛttyādyāścaturdikṣu ca saṃsthitāḥ tatra tāstu samabhyarcya vidhinādhāya pāvakam
75.33 homayetkramato mantrī samidājyacarūṃstataḥ tilamāṣayavāṃścaiva sarṣapāṃśca samantataḥ
75.34 śaktyaṅgairmūlapūrvaistu pratyekaṃ tu śatāhutim tadardhaṃ vā pratidravyaṃ spṛśedvyāhṛtipūrvakam
75.35 piṇḍikāṃ deśikaḥ paścātpūrvādikramayogataḥ mūrtipaiśca tadā sparśaṃ kārayettaistu sādhakaiḥ
75.36 sarvatrātha ca mantreṇa prāsādena śatāhutim juhuyānmūrtipaiḥ sārdhaṃ gurustatra samāhitaḥ
75.37 vidyeśānāṃ gaṇeśānāṃ dikpatīnāṃ tathaiva ca astrāṇāṃ ca tadīyānāṃ kramādekaikamāhutim
75.38 pradhāne deśiko hutvā śaktīnāṃ tadanantaram juhuyātsarvakuṇḍeṣu pratyekaṃ tu daśāhutim
75.39 tataḥ sarvatra saṃpūjya pāvakaṃ pariṣicya ca homakarma samāpyaivaṃ śivādīnāmanantaram
75.40 kumbhasthānāṃ havirdadyāttāmbūlaṃ ca nivedayet homakāle caturdiksu ṛgādyadhyayanaṃ bhavet
75.41 śāṅkare’strajapaṃ kuryātsarvavighnanivṛttaye samitsarvatra pālāśī bhavedaudumbarī tu vā
75.42 rātriśeṣaṃ tato nītvā prabhāte mūrtipaiḥ saha kṛtanityo guruḥ pūjāṃ kṛtvā kumbheṣu pūrvavat
75.43 prajvālyāgniṃ ca kuṇḍeṣu dadyātpūrṇāhutiṃ srucā śaktimūlena sarvatra tataścoddhṛtya piṇḍikām
75.44 vastrakūrcādikaṃ tyaktvā hetinābhyutthitāṃ tataḥ pradakṣiṇamupāvṛtya prāsādāntaḥ praviśya ca
75.45 śilpinā deśikastatra sthāpayenmūlamuccaran tadgarte parito dhīmān ratnāni vidhivannyaset
75.46 śakraśāṃkarayormadhye māṇikyaṃ cāpi vinyaset tato randhre’ṣṭabandhaṃ tu tribandhaṃ vā parikṣipet
75.47 tena kurvīta nīrandhraṃ viśleṣaṃ liṅgapīṭhayoḥ tataḥ snātvā gurustatra kṛtavidyātanuḥ sudhīḥ
75.48 soṣṇīṣaḥ sottarīyaśca dhṛtapañcāṅgabhūṣaṇaḥ antaḥ praviśya puṇyāhaṃ kṛtvā liṅgasamīpataḥ
75.49 viśodhya liṅgaṃ pīṭhaṃ ca pañcamṛtpañcagavyakaiḥ abhiṣicya ca mantraistu brahmabhiḥ pañcabhiḥ kramāt
75.50 gandhatoyena paścāttu kumbhāṃstānādhivāsitān uddhṛtya vāhayitvāṃse kṛtvā dhāmni pradakṣiṇam
75.51 antaḥ praviśya devāgre kalpite sthaṇḍile tataḥ śivādīnpūrvavatsthāpya ghaṭāṃstatropaviśya ca
75.52 udaṅmukho guruḥ kuryāttattanmantrātmikāṃ nijām tato’rghyagandhapuṣpādyaiḥ pūjayetpūrvavadguruḥ
75.53 śivaliṅge śivaṃ devaṃ mūlamantramanusmaran kumbhātkūrcaṃ samāyojya liṅgaṃ tenābhiṣecayet
75.54 sarvātmahṛdayenātha śaktikumbhānmanonmanīm tathā pīṭhe samāveśya śaktigāyatrimuccaran
75.55 tenābhiṣecayetpīṭhaṃ tataścāṣṭau ghaṭānapi vidyeśvarātmakaṃ mantraṃ yathāsthānaṃ tu vinyaset
75.56 taiścābhiṣicya deveśaṃ sāṅgamūlena pūjayet piṇḍikāyāṃ tataścāpi tasyā mūlaṃ tu vinyaset
75.57 ṣaḍaṅgāni hṛdādīni pūrvādikramato nyaset netramīśānadeśe syādastramāgneyagocare
75.58 tato gandhodakenaiva liṅgaṃ pīṭhaṃ ca mantravit ābhiṣicya patitraistu tataḥ saṃvatsarātmanā
75.59 candanena tato liṅgaṃ pīṭhaṃ cābhyarcya pūjayet mālābharaṇavastrādyairdeśikaṃ ca yathākramam
75.60 prabhūtaṃ ca havirdadyāttāmbūlaṃ ca pradāpayet evaṃ yaḥ kārayenmartyaḥ piṇḍikāsthāpanaṃ param iha loke sukhaṃ prāpya sa yāti paramāṃ gatim
Kapitel 76
ṣaṭsaptatitamaḥ paṭalaḥ · prāyaścittavidhiḥ
76.1 utsavādiṣu yāgeṣu prāyaścittaṃ vadāmi te pramādaḥ prāya ityuktaḥ kṛtyakarmasu mantrataḥ
76.2 kriyayā dravyato vāpi kṛtastasya pratikriyā cittamityucyate tasmātprāyaścittamiti smṛtam
76.3 mantrāṇāṃ tu pramādaḥ syādapaśabdo’nyatheraṇam svarahāniśca varṇānāṃ vṛddhirhrāsaśca dūṣitān
76.4 mantrāṃstānsamyaguccārya karma kṛvā yathā punaḥ sarvātmānaṃ śataṃ tatra japeddoṣanivṛttaye
76.5 vyatyāsaśca vināśaśca paunaḥpunyaṃ ca karmasu pramādāsteṣu jāteṣu yathāvatkramataḥ punaḥ
76.6 kṛtvā taddoṣaśāntyarthaṃ piṅgalākhyaṃ śataṃ japet buddhipūrvapramādaścedanayormantrakarmaṇoḥ
76.7 dviguṇastu prayoktavyo mantrayoranayorjapaḥ dravyāṇāṃ tu pramādo yaḥ sa idānīṃ nigadyate
76.8 pālikāghaṭikādīnāṃ somakumbhavyaye tathā aṅkurasya vidhau dṛṣṭvā patanaṃ bhedanādikam
76.9 kevale patane jāte sthāpya taṃ tu yathā purā dhenumudrāṃ tu saṃyojya praṇavaṃ samudāharan
76.10 saṃpūjya gandhapuṣpādyairbahurūpaṃ śataṃ japet bhede jāte tathā tyaktvā sthāpya taṃ pūrvavatsudhīḥ
76.11 saṃpūjya ca samāpyaitacchāntihomaṃ ca kārayet aṅkurāṇāṃ vināśe’pi śāntihomaṃ ca kārayet
76.12 uktakāle’ṅkuraścaiva yatra vā na hi kalpitaḥ sāṅkuraṃ tattu tatraiva kṛtvāghoraṃ śataṃ japet
76.13 sadyo’ṅkurāya cokte syātsadyaḥ kṛtā tu mañjarī sitavarṇā susaṃśliṣṭā vinyastā pālikādiṣu
76.14 vṛṣayāge ghaṭādīnāṃ patane bhedane’pi ca japayāgau prayoktavyau yathāpūrvaṃ vicakṣaṇaiḥ
76.15 devāgre sa vṛṣaṃ tatra bhede jāte’rcayetsudhīḥ viśeṣādgandhapuṣpādyairmudgānnaṃ ca nivedayet
76.16 dhvajotsave tu saṃprāpte dhvajādīnāṃ nipātane ārabdhakarmanirvṛttau praviśya bhavanaṃ tataḥ
76.17 akṣataṃ cettathā beraṃ japedaṣṭottaraṃ śatam chedanādanyamāpādya kṛtvā sadyo’dhivāsanam
76.18 āropayettato dhāmni pradakṣiṇaṃ samācaret śāntihomaṃ vṛṣāgre tu kṛtvā karma samāpayet
76.19 tatra ca pratimādīnāṃ patane bhedavarjite snapanaṃ vidhivatkṛtvā tasyāgre homamācaret
76.20 vaikalye sati tasyāśu kṛtvā saṃdhānamuttamam vidhinā sthāpayeddhīmānjīrṇoddhāroditena tu
76.21 dhvajārohaṇakāle tu nipāte dhvajadaṇḍayoḥ akṣataṃ cetpunardaṇḍaṃ sthāpayitvā tameva tu
76.22 dhvajaṃ cāpi tathābhūtaṃ sarvātmajapapūrvakam āropaṇe tayorjṛmbhe chede vā samupasthite
76.23 daṇḍamanyaṃ samāpādya kṛtvā taṃ cāpi pūrvavat dhvajasyāpyadhivāsādi kṛtvā dhāmni pradakṣiṇam
76.24 āropayitvā tatrāhni rātrau vāpi vidhānavit śāntihomasamāyuktaṃ vṛṣaṃ devaṃ ca pūjayet
76.25 rajjuyantrādibhedena dhvajasya patane sati vidhivatpīṭhamatrāśu kṛtvā puṇyāhapūrvakam
76.26 tadagre śāntihomaṃ tu caṇḍapūjāsamanvitam kuryāddvārādibhistasmindhvaje’pyevaṃ hṛte sati
76.27 dhvajamanyaṃ samāpādya kṛtvā sadyodhivāsanam dhāmni pradakṣiṇaṃ cāpi sarvātmajapapūrvakam
76.28 dhvajamāropayitvāśu taddine vā dvitīyake devasya snapanaṃ kāryaṃ śāntihomasamanvitam
76.29 dhvajasyāropitasyāpi bhedādau samupasthite vidhivatkalpayeddhīmānsamutsṛjya dhvajaṃ tathā
76.30 bheryāstāḍanakāle tu śūlāstrapatanaṃ yadi bahurūpajapaṃ kṛtvā śūlaṃ vidhivadarcayet
76.31 śeṣakarmasamāptau tu śāntihomasamanvitam śūlasya snapanaṃ kuryātpatane’tha ca bhaṅgake
76.32 tadā tatraiva vinyasya sthaṇḍilaṃ sthalikopari aṣṭabandhanahīne ca pārthivaṃ jalavarjitam
76.33 tato’ṣṭabandhanaṃ kuryātsudṛḍhaṃ kārayedbudhaḥ lākṣā sarjarasaḥ sikthaṃ kuruvindaśca gugguluḥ
76.34 gairikaṃ gulatailaṃ ca aṣṭabandhaḥ sa ucyate tāmrapātre tu nikṣipya pākaścikkaṇavadbhavet
76.35 pakvāṣṭabandhanaṃ hyevamapakvaṃ cādhunocyate triphalaṃ śaṅkhacūrṇaṃ ca gulaṃ ca kadalīphalam
76.36 dadhi ghṛtaṃ dugdhasikthaṃ peṣayedaṣṭabandhanam śarkarāṃ kunduruṣkaṃ ca māhiṣaṃ navanītakam
76.37 ulūkhale tu saṃsthāpya musalenaiva mardayet cikkaṇasya tu bhāgena saṃbandhaṃ sudṛḍhaṃ kuru
76.38 śarkarāsaṃjñacūrṇaṃ ca māhiṣaṃ navanītakam śaṅkhacūrṇaṃ tato gṛhya dviguṇāṃ sikatāṃ tathā
76.39 gulena peṣayettatra randhre tu sthāpayetsthale pūrvavatsnapanaṃ kuryācchāntihomaṃ tu kārayet
76.40 sudhākarmavihīne ca sthalakarmavihīnake pravartate mahāmārī punaḥ saṃdhānamācaret
76.41 puṇyāhaṃ vācayeddevaṃ gavyairevābhiṣecayet śūle ca patite caiva calite cāṅgahīnake
76.42 dagdhe ca varṇahīne ca carmacchede tathaiva ca pīṭhe bandhavihīne ca grāmanāśaṃ vinirdiśet
76.43 patite calite caiva bālasthānaṃ tu kārayet śūlaṃ tu sthāpayetpaścātpūrvoktavidhinā saha
76.44 beraṃ tu vidhivatkṛtvā saṃprokṣaṇamathācaret aṅgopāṅgapratyaṅgaṃ ca śarīrasyāṅgamucyate
76.45 aṅgaṃ pradhānaśūlaṃ syādbrahmadaṇḍamihocyate vakṣodaṇḍaṃ kaṭīdaṇḍaṃ bahukūrparakoṣṭhakam
76.46 ūrū jānū ca jaṅghe ca upāṅgaṃ ceti kīrtitam śeṣāṇi ca vijānīyātpratyaṅgamiti buddhimān
76.47 brahmadaṇḍavihīne ca śūlasthāpanamārabhet pratyaṅgopāṅgahīne ca punaḥ saṃdhānakaṃ kuru
76.48 svadāruśca tadā grāhyo yojayetsthāpane kramāt bhinnādau ca samutpanne punaḥ saṃdhānamācaret
76.49 āsaptadivasātpūrve kriyate cedghaṭasthitiḥ tadūrdhve bālaharmyaṃ tu kṛtvā saṃprokṣaṇaṃ kuru
76.50 bhavane cāgnidagdhe ca vahninā tu bhayaṃ bhavet vyapohyāṅgārakānsarvānpaścātsaṃdhānamācaret
76.51 puṇyāhaṃ vācayitvātha diśāhomaṃ tu kārayet dagdhe ca pratime liṅge rājā maraṇamāpnuyāt
76.52 vahninā sphuṭite bhinne liṅge vā pratime tu vā jīrṇoddhāravidhānoktamārgeṇaiva samuddharet
76.53 vahninā drutabimbaṃ cetkuryāttenaiva vastunā tatpramāṇena tadrūpaṃ kārayettu viśeṣataḥ
76.54 pūrvoktavidhinā dhīmānpratiṣṭhāṃ kārayettataḥ pratyaṅgopāṅgahīne ca vastrābharaṇahīnake
76.55 punaḥ saṃdhānakaṃ kṛtvā pūrvoktenaiva mārgataḥ saṃprokṣaṇaṃ tataḥ kṛtvā cotsavaṃ kārayettataḥ
76.56 corādyaiścalite liṅge nadīsrotaḥpracālite sthāpayennirvraṇaṃ cettu corādāhṛtya pūrvavat
76.57 coraiḥ saṃgṛhyate devaśaktiścetkṣayakāriṇī tacchaktimuddharedanyāṃ navaśaktiṃ kramātkuru
76.58 deve cāvāhayecchaktiṃ navalohaṃ tu saṃgrahet pūrvaśaktiṃ vyapohyātha samudre daśayojane
76.59 devaṃ devīṃ ca saṃgṛhya pratiṣṭhāṃ kārayedbudhaḥ sthāpanānte tu berādyamānītaṃ cettadantike
76.60 deśe saṃsthāpya vidhinā pūjayennityamādarāt pīṭhaṃ cetsaṃtyajelliṅgenāthavānyena kārayet
76.61 parivāravihīne ca dāsīdāsavināśanam kṛtvā tu pūrvavatpaścātsthāpayetsthāpakottamaḥ
76.62 parivārāṅgavaikalye punaḥ sandhānamācaret tattanmantreṇa matimānsamidbhiḥ sarpiṣā tathā
76.63 caruṇā juhuyāddhīmānpratyekaṃ tu śataṃ kramāt saṃprokṣyābhyarcya gandhādyaiḥ puṇyāhaṃ vācayettataḥ
76.64 balipīṭhavihīne tu gavāṃ vai nāśanaṃ bhavet pūrvavatkalpayetpīṭhaṃ sthāpayedvidhinā budhaḥ
76.65 tadbhinne patite dagdhe punaḥ sandhānamācaret puṇyāhaṃ vācayitvā tu śāntihomaṃ tu kārayet
76.66 snapanaṃ kārayecchambhoḥ pūjayecca viśeṣataḥ kukkuraiḥ kukkuṭaiścaiva kharasūkaravānaraiḥ
76.67 sparśite liṅgabimbe ca praviṣṭe garbhagehake pravartate mahāmārī tadgrāmaśca vinaśyati
76.68 mṛdbhāṇḍāni visṛjyātha sthānaśuddhiṃ tataḥ kuru gomayālepanaṃ kṛtvā prokṣayetpañcagavyakaiḥ
76.69 snapanaṃ kārayettatra śāntihomaṃ tataḥ kuru liṅge rajasvalāspṛṣṭe pratime vā viśeṣataḥ
76.70 garbhagehe praviṣṭe vā jāyāvannāśanaṃ bhavet mṛdbhāṇḍāni visṛjyātha gomayenopalipya ca
76.71 paryagnikaraṇaṃ kṛtvā puṇyāhaṃ vācayettathā snapanaṃ kārayeddevaṃ bilvapatreṇa gharṣayet
76.72 mūrtihomaṃ tataḥ kṛtvā brāhmaṇānbhojayettataḥ antarmaṇḍalasālādau tathā spṛṣṭe viśeṣataḥ
76.73 saṃprokṣya pañcagavyena puṇyāhaṃ vācayettataḥ spṛṣṭe sūtikayā bimbe praviṣṭe garbhagehake
76.74 durbhikṣaṃ jāyate loke bālānāṃ nāśanaṃ bhavet mṛdbhāṇḍāni visṛjyātha gomayenopalepayet
76.75 paryagnikaraṇaṃ kṛtvā puṇyāhaṃ vācayettataḥ pañcaśuddhikramaṃ kṛtvā snapanaṃ kārayettataḥ
76.76 mūrtihomaṃ tataḥ kṛtvā cāstreṇaiva śataṃ hunet brāhmaṇānbhojayettatra puṇyāhaṃ vācayettataḥ
76.77 pretakaiḥ sparśane caiva praviṣṭe garbhagehake putrapautravināśaḥ syāttatra grāmaśca naśyati
76.78 visṛjenmṛṇmayaṃ pātraṃ gomayenopalepayet pañcagavyena saṃprokṣya pavamānamudīrayan
76.79 pañcaśuddhikramaṃ kṛtvā puṇyāhaṃ vācayettataḥ śāntihomaṃ tataḥ kṛtvā mūlenaiva śataṃ hunet
76.80 brāhmaṇānbhojayitvātha vidhivaddeśikottamaḥ nityapūjāvihīne tu sthānabhraṃśo bhavetsadā
76.81 ekasaṃdhivihīne tu cānyatra dviguṇaṃ bhavet saṃdhidvayārcane hīne śāntihomaṃ tu kārayet
76.82 guṇasaṃdhivihīne ca pañcagavyena secayet ekāhe’tra vihīne tu snapanaṃ kārayettataḥ
76.83 ahorātrādipañcāhe snapanaṃ śāntihomakam pakṣahīne diśāhomaṃ snapanaṃ cātra kārayet
76.84 māsādūrdhvaṃ vihīne tu jalasaṃprokṣaṇaṃ kuru nityahomavihīne cedanāvṛṣṭirbhaviṣyati
76.85 ekasaṃdhivihīne tu hunetpāśupataṃ śatam saṃdhidvayavihīne tu mūlenaiva śataṃ hunet
76.86 tathā triyambakenaiva homaṃ pūrvavadācaret ekāhe tu vihīne ca pañcabrahmaṣaḍaṅgakaiḥ
76.87 aṣṭottaraśataṃ hunenmantrairetaiḥ pṛthak pṛthak pañcāhe tu vihīne tu snapanaṃ kārayettataḥ
76.88 mūlenaiva śataṃ hutvā snapanaṃ śāntihomakam hutvā pāśupatenaiva japetpañcaśataṃ punaḥ
76.89 sāyarakṣāvihīne tu yajamānāya nāśanam snāpayetpañcagavyaiśca cārcanoktaṃ samarcayet
76.90 sāyarakṣāvidhānoktaṃ kṛtvā mūlaṃ śataṃ hunet nīrājanavihīne ca durbhikṣaṃ grāmavāsinām
76.91 liṅgaṃ vā kautukaṃ vāpi snāpayetpañcagavyakaiḥ arcanoktaṃ samabhyarcya puṇyāhaṃ vācayettataḥ
76.92 śivamantraṃ śataṃ japtvā nīrājanamataḥ param dvārapūjāvihīne ca sasyānāṃ nāśanaṃ bhavet
76.93 dvārasthadevatānāṃ ca mantraireva pṛthak pṛthak gandhapuṣpādibhiścaiva pūrvavatsaṃprapūjayet
76.94 nityotsavavihīne tu dhānyanāśaṃ vinirdiśet sandhyaikena vihīne tu snāpayetpañcagavyakaiḥ
76.95 mūlamantraṃ śataṃ japtvā cotsavaṃ pūrvavatkuru sandhidvayavihīne tu śāntihomaṃ tu kārayet
76.96 ekāhe cotsave hīne snapanaṃ kārayetprabhoḥ pañcāhe cotsave hīne mūlenaiva śataṃ hunet
76.97 snapanaṃ kārayecchambhoḥ pūjayedvidhipūrvakam daśāhe snapanaṃ kṛtvā śāntihomaṃ tu kārayet
76.98 pakṣe cotsavahīne ca mūrtihomaṃ tu kārayet snapanaṃ kārayecchambhoḥ pūjayettu viśeṣataḥ
76.99 māse nityotsave hīne vidyāṅgairbrahmapañcakaiḥ ṣaḍaṅgairbījamukhyaiśca mantraiścaiva daśākṣaraiḥ
76.100 pratyekaṃ tu śataṃ hutvā mūlenaiva śataṃ hunet tatsaṅkhyākaṃ japaṃ kuryātsnapanaṃ kārayettataḥ
76.101 māsādūrdhvavihīne tu diśāhomaṃ tu kārayet snapanaṃ kārayecchambhoḥ pūjayedvidhipūrvakam
76.102 saukhyahīne viśeṣeṇa mahāmārī pravartate sandhyaike saukhyahīne cetpañcagavyābhiṣecanam
76.103 kṛtvā saṃpūjya deveśaṃ mūlenaiva śataṃ japet sandhidvayavihīne tu śāntihomaṃ tu kārayet
<poem> ardhamāse </poem>
Kapitel 77
saptasaptatitamaḥ paṭalaḥ · sakalārcanavidhiḥ
77.1 vakṣye’haṃ sakalārcāṃ tu sarvābhiṣṭaphalapradām śaucamācamanaṃ snānaṃ sandhyāvandanatarpaṇe
77.2 kṛtvā praviśya harmyaṃ tu pādaśaucaṃ vidhāya ca samyagācamya saṅgṛhya bhasitaṃ vāriṇā saha
77.3 tripuṇḍraṃ vidhinā kṛtvā karanyāsaṃ vidhāya ca tatkareṇa ca saṃyojya śive hyātmānamādarāt
77.4 bhūtaśuddhiṃ sudhāplāvamātmāvāhanameva ca karanyāse ca vinyāso brahmaṇāmīśapūrvakam
77.5 svavigrahakalānyāse tvīśānaṃ mūrdhni vinyaset puruṣaṃ vadane sarvaṃ mālāmantramanusmaran
77.6 anyatpūrvasamānaṃ syādekatriṃśatkalā nyaset antaryāgaṃ tataḥ kṛtvā sthānaśuddhiṃ tato nayet
77.7 viśeṣārghyaṃ ca saṅkalpya gandhapuṣpākṣatairyutam īkṣaṇādyaiścaturbhistu dravyaśuddhiṃ tu pūrvavat
77.8 kṛtvātmānaṃ samabhyarcya mantraśuddhiṃ samācaret dvāraṃ saṃprokṣya cāstreṇa vṛṣamagre samarcayet
77.9 dvārapārśvobhayatrāpi gaṇapaṃ ca sarasvatīm nandinaṃ ca mahākālaṃ gaṅgāhvāṃ yamunāmapi
77.10 saṃpūjyodumbare śastraṃ praviśyāntaḥpuṭaṃ punaḥ dattvā puṣpaṃ ca vāstvīśe dattvārghyodaṃ śirasyatha
77.11 śivasyeśānamantreṇa mālādyamapanīya ca śuddhiṃ kṛtvā vidhānena paṭādyairvodakena vā
77.12 ādhārākhyamanantaṃ ca dharmādharmādyameva ca adhaścordhvacchade padmakarṇike śaktipuñjakam
77.13 vāmādyaṃ hṛdayopetaṃ śivāsanamanusmaran tasminmūrtiṃ samāvāhya vidyādehaṃ prakalpayet
77.14 sadāśivo maheśaśca rudraśceti tridhā mataḥ śivadeha iti prokto vidyādehaḥ sa ucyate
77.15 yā tasya vimalā śaktiḥ śivasya samavāyinī saiva mūrtiḥ kriyābhedātsadāśivatanurmatā
77.16 tathā māheśvarī mūrtiḥ kiṃ tu saumyasvarūpiṇī tadvadraudrī samākhyātā kiṃ tu sograsvarūpiṇī
77.17 āsāṃ kuṇḍalinī śaktiḥ kriyākhyānāṃ tu kāraṇam brahmā viṣṇuśca rudraśca maheśaśca sadāśivaḥ
77.18 ete kāraṇadevāḥ syuḥ kṣetrajñāḥ parikīrtitāḥ brahmaviṣṇvośca mūrtestu māyā kāraṇamiṣyate
77.19 rudreśvarasadeśānāṃ kriyākhyā tanukāriṇī ityevaṃ trividhāḥ proktā rudreśvarasadāśivāḥ
77.20 tasmājjñānamayo dehaḥ śivasya parikīrtitaḥ taddehatrayasiddhyarthaṃ mūrtimādau prakalpayet
77.21 hṛtsaṃpuṭena saṃyojya tasyāṃ brahmāṇi kalpayet kalānyāsaṃ tataḥ kuryāttadvidhānamihocyate
77.22 sadeśe dehasiddhyarthamaṣṭatriṃśatkalā matāḥ rudreśayoḥ śarīrārthamekatriṃśatkalā matāḥ
77.23 aṣṭatriṃśatkalānyāsaḥ prāgeva pratipāditaḥ ekatriṃśatkalānyāse viśeṣaḥ kaścidiṣyate
77.24 ekameva śiro vaktraṃ maheśe rudravigrahe tatreśānena vaktreṇa manunā sakalena ca
77.25 kalātmanā viśiṣṭaṃ tu pūrvavatparikalpayet dhyātvā sadāśivaṃ rūpaṃ taccaturdaśasaṃyutam
77.26 ṣaṣṭhasvarasamopetaṃ bindunādavibhūṣitam sāntaṃ hṛtsaṃpuṭaṃ kṛtvā vidyādehaṃ prakalpayet
77.27 bere sadāśive vāpi liṅge’pyevaṃ samācaret maheśanṛttamūrtyādidhyānaṃ śāntamanusmaran
77.28 pratimālakṣaṇoktaṃ ca maheśamanunā yutam kālāntakagajaghnādirūpaṃ raudramanusmaran
77.29 tanmantreṇa samopetaṃ vidyādehaṃ prakalpayet maheśarudramūrtau ca mantraḥ sadāśive’pi ca
77.30 vidyādehārthamuddiṣṭaḥ sarvatra śiva eva ca āvāhyaḥ sa manurmantroddhāre prāgeva kīrtitaḥ
77.31 tenāvāhya śivaṃ dehatritaye pūrvavartmanā sthāpanādyaṃ tataḥ kuryātpādyādyaṃ ca maheśvare
77.32 gandhaṃ puṣpaṃ ca dhūpaṃ ca dīpaṃ naivedyamapyatha tāmbūlasahitaṃ sarvaṃ niṣkalārcanavannayet
77.33 pañcāvaraṇasaṃyuktaṃ catustridvyekasaṃvṛtau iṣṭāvaraṇasaṃyuktaṃ prāguktavidhinā guruḥ
77.34 parivārayutaṃ cettu baliṃ tasminsamācaret homaṃ nityotsavaṃ cāpi svapradhāne samācaret
77.35 śuddhanṛttaṃ ca yatproktaṃ sarvaṃ prakṛtivannayet dvārapālārcanopetaṃ balihomasamanvitam
77.36 śuddhanṛttaṃ ca hitvānyatkarma vā sarvamācaret pradoṣādau naṭeśasya kuryānnīrājanakriyām
77.37 utsavaṃ snapanaṃ caiva damanārohaṇakriyām pavitrārohaṇaṃ samyakkṛttikādīpameva ca
77.38 saṃvatsarādikhelāṃ ca vasantākhyaṃ tadutsavam māsotsavaṃ tathā māse navanaivedyakarma ca
77.39 prāyaścittaṃ ca jīrṇānāmuddhāraṃ ca gurūttamaḥ devoktamakhilaṃ sarvaṃ devyāścapi samācaret
77.40 kiṃ cāṣāḍhe’śvinīmāse pūrvaphalgunisaṃyute pūrakarmādi kartavyamādiśakterdvijottama
77.41 gaurī māheśvarī mūrtiḥ sadeśe tu manonmanī manonmanyaṇunā mūrtiṃ manonmanyāḥ prakalpayet
77.42 gaurīmantreṇa gauryāstu ṣaḍviṃśatikalānvitām ādiśaktyaṇunā tasyāmādiśaktiṃ prapūjayet
77.43 viśeṣapūjā tenaiva vartanīyeṣṭasiddhaye dinamekaṃ samārabhya saptāhāntaṃ samācaret
77.44 dviguṇaṃ triguṇaṃ vāpi catuḥpañcaguṇaṃ tathā ṣaṭsaptaguṇasaṅkhyātaṃ karmasiddhyantameva ca
77.45 pūjā vaiśeṣikī khyātā pūrvoktaphaladāyinī naimittikaṃ tu nityānte kartavyaṃ cāvirodhataḥ nitye pravartamāne tu yadā naimittikaṃ bhavet
Kapitel 78
aṣṭasaptatitamaḥ paṭalaḥ · viśeṣotsavavidhiḥ
78.1 athavānyaprakāreṇa utsavaṃ tu vidhīyate dhvajamekaṃ samāropya dhvajārohaṇapūrvakam
78.2 tasminneva dine viprā mandībhūte divākare śrāvayettīrthadivasaṃ gajādyārohitena ca
78.3 caṇḍālena sadāreṇa kuryādghoṣayutena ca tadrātrāveva kartavyaṃ bherītāḍanapūrvakam
78.4 berāgre śūlasaṃyukte devānāvāhya pūrvavat āśrāvya tīrthadivasaṃ grāmādibalivarjitam
78.5 dhāmanyeva vidhāyaivaṃ tasmādgatvā jalāśayam sthaṇḍiladvitayaṃ kṛtvā jalatīre gurūttamaḥ
78.6 ekatra sthāpayecchūlamanyatra kalaśānnyaset navakaiḥ snāpayecchūlaṃ tacchūlamavagāhayet
78.7 praviśya devatāsthānaṃ taddināddvādaśāhake yāgārambhaṃ punaḥ kuryādaṅkurārpaṇapūrvakam
78.8 ekahomasamāyuktaṃ grāmādibalimācaret berayātrāsamāyuktaṃ divasaṃ pratyaharniśam
78.9 pañcame divase tatra sikatā astramantritāḥ vikiretsadanaṃ sarvamantarbāhyavikalpitam
78.10 aṣṭādaśadine prāpte bījanirvāpamācaret tīrthārthaṃ tanniśāyāṃ tu dhāmnastvaṣṭadiśāsvapi
78.11 dhvajānaṣṭau samāropyāṅkitām̐llokeśavāhanaiḥ tadastrāṅkānvṛṣāṅkānvā mūrtipaiśca samanvitam
78.12 tataḥ prabhṛti kartavyaṃ homakarma viśeṣataḥ tadante balidānaṃ syād berayātrāsamanvitam
78.13 evaṃ navadinaṃ kṛtvā daśame tīrthamācaret dhvajānāmaṣṭasaṅkhyānāṃ tadrātrāvavarohaṇam
78.14 kṛtvā taddinamārabhya nānāvādyasamanvitam nānāgānasamāyuktaṃ nānānṛttasamanvitam
78.15 grāmapradakṣiṇaṃ kṛtvā pariveṣaṃ nayetkramāt saptāhamevaṃ kṛtvānte sarvārambhaṃ vivarjya ca
78.16 snāpayenmaunamāsthāya saptāhaṃ tadanantaram caṇḍeśvaraṃ paro nītvā berayātrāmanantaram
78.17 balihomavihīnaṃ tu nayetsaptāhamādarāt caṇḍapūjāsamāyuktaṃ homasnapanasaṃyutam
78.18 tadante kārayettīrthaṃ triśūlena samanvitam dhvajāvarohaṇaṃ kuryāttadrātrau pūrvavartmanā
78.19 berayātrāvihīnaṃ vā vidhimenaṃ samācaret navānnaliṅgaṃ vā kṛtvā dikpālāstrārthameva vā
78.20 taistriśūlena vā kuryādgrāmādau tu balikriyām nityotsavānnaliṅgādidaśa vā parikalpayet
78.21 dvādaśābdāvasānānte dhvajasthāpanameva vā jīrṇādi doṣe taṃ tyaktvā dhvajamanyaṃ niveśayet
Kapitel 79
ekonāśītitamaḥ paṭalaḥ · damanapūjāvidhiḥ
79.1 caitramāse vidheyā syāddamanārohaṇakriyā pavitraṃ prakṛtiryā syāttadanantaramucyate
79.2 saptamyāṃ vā caturdaśyāṃ gatvā damanakāntikam śodhayitvāstramantreṇa pūjayetsaṃhitāṇubhiḥ
79.3 atha saṃbodhayeddāmaṃ bhavavākyena mantravit haraprasādasaṃbhūta tvamantra saṃnidhībhava
79.4 śivakāryaṃ samuddiśya netavyo’si śivājñayā evaṃ damanamāmantrya saṃrakṣya bhavanaṃ vrajet
79.5 yadi dūraṃ samānīya samūlaṃ mṛttikānvitam punarāropya mṛtpūrṇe pātre saṃsicya vāriṇā
79.6 gṛhe’pyāmantraṇaṃ kāryaṃ pūrvoktavidhinā budhaḥ sāyāhnasamaye prāpte vidadhyādadhivāsanam
79.7 āhṛtya yāgavastūni kṛtasnānādisatkriyaḥ yathāvidhi samabhyarcya bhānuśaṅkarapāvakān
79.8 paścime devadevasya tasya mūlaṃ mṛdā yutam sadyojātena mantreṇa dīpitaṃ hṛdayena vā
79.9 vāmena śirasā vāpi nālaṃ dhātrīmathottare dakṣiṇe bhasma patraṃ ca rūpiṇā śikhayāthavā
79.10 puṃsā vā varmaṇā prācyāṃ sapuṣpaṃ dantadhāvanam phalaṃ mūlena gāyatryā vaiśānyāṃ gandhasaṃyutam pañcāṅgamañjalau kṛtvā dāmaṃ puṣpākṣatānvitam
Kapitel 80
aśītitamaḥ paṭalaḥ · dīkṣāvidhiḥ
80.1 jvalito hi yathā vahniḥ śuṣkamārdraṃ ca nirdahet tathā śubhāśubhaṃ karma jñānānalena dagdhavat
80.2 cākṣuṣī sparśadīkṣā ca vācikī mānasī tathā śāstrī ca yogadīkṣā ca hautrītyādiranekadhā
80.3 cakṣurunmīlya yattattvaṃ dhyātvā śiṣyaḥ samīkṣyate pāśabandhavimokṣāya dīkṣeyaṃ cākṣuṣī bhavet
80.4 nidhāya dakṣiṇe haste śivaṃ brahmāṅgasaṃyutam saṃspṛśecchiṣyamūrdhādi sparśadīkṣā bhavediha
80.5 tattve cittaṃ samādhāya bṛhyitāntaratejasā uccaretsaṃhitāmantrānvāgdīkṣā ceyamiṣyate
80.6 mānasaṃ vidhimāśritya mānasītyabhidhīyate śāstrasya saṃpradānena śāstradīkṣā samīritā
80.7 yogena yogadīkṣā syācchivatve sā hyavasthitā rajaḥkuṇḍavatī hautrī sā dvibhedā kiloditā
80.8 samāsācca dvidhaiveyaṃ dīkṣā tajjairiheṣyate jñānavatī bhavatyekā kriyāvatyaparā smṛtā
80.9 vinejyānalakarmādi manovyāpāramātrataḥ dīkṣā jñānavatī proktā sadyastattvāvabodhajā
80.10 ijyānalavatī yā tu kriyākauśalasaṃbhavā kriyāvatyatha sānekā nirbījātha sabījakā
80.11 nirbījā tu bhaveddīkṣā samayiputrayoḥ param sabījā tu bhaveddīkṣā sādhakācāryayorapi
80.12 atha nirbījikā dīkṣā proktā sā dviprakārikā ekā nirvāṇadā sadyo dvitīyā dehapātataḥ
80.13 bālabāliśavṛddhastrī bhogabhugvyādhitātmanām bhavennirbījikā dīkṣā samayācāravarjitā
80.14 viduṣāṃ ca samarthānāṃ sabījā parikīrtitā sabījā ca dvidhā bhinnā prathamā śivadharmiṇī
80.15 sādhakācāryayoḥ proktā deśakālādibhedataḥ dharmādharmātmakaṃ karma prāgāgāmi vicitrakam
80.16 saṃcintya śodhyate yatra saivoktā śivadharmiṇī adharmamātrasaṃśuddhau dvitīyā lokadharmiṇī
80.17 nityamātrādhikāraścetsamayinyatha putrake dīkṣā niradhikāraiva naimittikānadhikāriṇī
80.18 sādhakācāryayornityanaimittakāmyakarmasu sarvatraivādhikāritvātsādhikāraiva sā tayoḥ
80.19 yatra rudrapade yogo yogo yatraiśvare pade śikhācchodo na yatrāsti dīkṣā sā samayī dvidhā
80.20 yatra pāśaśikhācchedo yogaḥ śivapade bhavet nirvāṇākhyā tu sā saiva putrake nābhiṣekataḥ
80.21 sādhyamantrābhiṣekācca sādhake sā prakīrtitā sarvavidyābhiṣekeṇa bhavedācāryagocare
80.22 śivasaṃskārasaṃyuktaṃ bhāvayitvā samarpaṇam kriyayā vātha śaktyā vā dīkṣā sā sarvakāmadā
80.23 dīkṣayā mucyate dehī trividhād bhavabandhanāt kuṇḍamaṇḍalasaṃyuktā kriyādīkṣā nikathyate
Kapitel 81
ekāśītitamaḥ paṭalaḥ · bhogāṅgārcanavidhiḥ
81.1 tanmaṇṭapamalaṅkṛtya vitānaiścaiva darpaṇaiḥ nānāpiṅchasamāyuktaṃ nānādīpasamanvitam
81.2 jātinīlotpalaṃ caiva mallikā kanakāstathā kalhārāmbujadāntaṃ ca hrīberaṃ ca tathaiva ca
81.3 etānyuktāni puṣpāṇi maṇṭapaṃ bhūṣayettataḥ tanmaṇṭapasya madhye tu śayyāmevaṃ prakalpayet
81.4 tatastāmarcayedvidvānyathāvidhipuraḥ saram dharmaṃ jñānaṃ ca vairāgyamaiśvaryaṃ cārcayedguruḥ
81.5 pinākaṃ viṣṭare’bhyarcya valaye kuṇḍalīṃ tathā jñānaśaktiṃ kriyāśaktimicchāśaktiṃ tathaiva ca
81.6 ḍolāyāṃ valaye caiva kuṇḍalyādyarcanaṃ tathā śṛṅkhalāyāṃ vṛṣaṃ caiva binduṃ tadvalaye nyaset
81.7 śuddhavidyāṃ manonmanyā phalakāyāṃ nyasetkramāt bhogaśaktiṃ samabhyarcya pūrvoktavidhinā saha
81.8 vāmādibhiśca saṃpūjya dhūpadīpaṃ samarpayet candanaṃ kuṅkumaṃ caiva rocanāṃ śaśimiśritām
81.9 sarvagandhasamāyuktaṃ vāmapārśve tu vinyaset tāmbūlaṃ mukhavāsaṃ ca himatoyaṃ ca dakṣiṇe
81.10 sarvābharaṇamālyādi vinyasetpuratastathā deveśaṃ pūjayitvā tu pūrvoktavidhinā saha
81.11 dhāmapradakṣiṇaṃ kṛtvā praviśedbhogamandiram pādyamācamanaṃ cārghyaṃ karpūraṃ dīpavad bhramet
81.12 śayyāmañce samāropya devaṃ devīṃ samarcayet tacchaktyā parayā pūjya deveśaṃ paramaṃ śivam
81.13 evaṃ saṃpūjya vidhivatpaścādācamanārghyakam śarkarānnaṃ ca dugdhānnaṃ phalāpūpaṃ tathaiva ca
81.14 pānīyādisamāyuktaṃ naivedyaṃ ca samācaret ācāmārghyaṃ tato dattvā tāmbūlaṃ tu nivedayet
81.15 punarācamya vidhivad dhūpadīpaṃ viśeṣataḥ ārātrikaṃ tato dattvā nīrājanamataḥ param
81.16 bhasmāditālavṛntāntamupacārānpradāpayet vedadhvanisamāyuktaṃ stotradhvanisamanvitam
81.17 śaṅkhadhvanisamāyuktaṃ kāhalaistu samanvitam dīpaṃ saṅkalayeddhīmānnikṣipedyavanikāṃ tadā
81.18 madhyarātre tu śayane śaktiṃ devena yojayet tathānte kṣetrapālaṃ cāpyarcayitvā viśeṣataḥ
81.19 ante śāstāraṃ saṃpūjya janānsvagṛhamāviśet rātryantake viśeṣeṇa śaṅkhasaṃghoṣapūrvakam
81.20 bhogāṅgodvāsanaṃ kṛtvā garbhagahe sadāśivam bhāskarasyodayātpūrve tripādena trināḍikāḥ pūrvavatparisaṃkalpya śivaśāstravidhānataḥ
Kapitel 82
dvyaśītitamaḥ paṭalaḥ · arcakasyāśaucavidhiḥ
82.1 ārabdhe varaṇe yajñe śrāddhe pākaparikrame tanmadhye sūtakaprāptau sūtadoṣo na vidyate
82.2 utsave homakāle ca pratiṣṭhārcanayostathā nāśaucaṃ madhyame caiva karmāntāśaucamācaret
82.3 rakṣābaddhastu ācāryo hyutsave rogasaṃbhave putraṃ vā śiṣyamanyaṃ vā kārayedyāgakarmaṇi
82.4 dvau tālau kathito hastastaccaturdhanurucyate pañcāśaddhanuḥsīmānte caikavīthyāṃ mṛtau yadi
82.5 tacchavaṃ śīghramuddhṛtya pūjayetpuruṣottama dhvajarohaṇabandhe tu ācāryamaraṇe sati
82.6 anyena deśikenaiva dhvajārohaṇakaṃ kuru dhvajārohaṇamadhye tu āśaucaṃ saṃbhavedyadi
82.7 lokapālānvisṛjyānte āśaucaṃ tu samācaret ekaputrapitṛmātrornāśaśceddhvajabandhane
82.8 dagdhakarmasamāptau tu rakṣāsūtreṇa deśikaḥ avarohādikaṃ kṛtvā yāgānte karma kārayet
82.9 dīkṣito hyekaputrastu mātāpitrormṛtiryadi saṃskārameva kurvīta yajñānte sūtakaṃ bhavet
82.10 śivena dīkṣitasyaivaṃ sūtakapretakaṃ na hi na lipyate malenaiva padmapatramivāmbhasā
82.11 gurustu bandhormaraṇaṃ śrutvā gacchettu tadgṛham putrādikamṛtiṃ dṛṣṭvā snātvā śuddhiṃ śivārcanam
82.12 śivavratadharasyāsya na mṛtaṃ na ca sūtakam kriyānte vidyate kiṃ tu śeṣamante viśudhyati
Kapitel 83
tryaśītitamaḥ paṭalaḥ · śāstṛpratiṣṭhotsavavidhipaṭalaḥ
83.1 evaṃ lakṣaṇamākhyātaṃ saṃkṣepānmunisattama pratiṣṭhādivasātpūrvaṃ kārayedaṅkurārpaṇam
83.2 maṇḍape sthaṇḍilaṃ kṛtvā bimbāṃstasyopari nyaset ratnanyāsaṃ ca saṃśleṣamoṃkārāddhṛdayena tu
83.3 madhu sarpirdṛśordadyānmadhuvāteti mantrataḥ asunīteti mantreṇa vaiśyavyūhaṃ tu darśayet
83.4 paśūnāmiti mantreṇa savatsāṃ gāṃ pradarśayet bimbaśuddhiṃ tataḥ kṛtvā jale caivādhivāsayet
83.5 prāsādasyāgrataḥ kuryānmaṇḍapaṃ lakṣaṇānvitam vedirmadhye tu kartavyā kuṇḍāni paritaḥ kramāt
83.6 pūrvādiṣu caturdikṣu caturaśraṃ tu kārayet śāṃkare vṛttakuṇḍaṃ tu pūrvavallakṣaṇānvitam
83.7 sarvalakṣaṇasaṃyuktaṃ maṇḍapaṃ tu prapūjayet sthaṇḍilaṃ kārayedvedyāṃ kalpayecchayanaṃ hṛdā
83.8 jalāduttīrya bimbāni śuddhiṃ kṛtvāstramantrataḥ kautukaṃ bandhayeddhīmānpūrvoktavidhinā saha
83.9 kṛṣṇavastreṇa saṃveṣṭya śāyayecchayanopari kumbhaṃ sthāpya śirodeśe vardhanyau dve ca vinyaset
83.10 tatpurastānmahāpīṭhe kumbhaṃ nyasya svamantrataḥ parivāraghaṭānaṣṭau vedibāhye tu vinyaset
83.11 sasūtrānsāpidhānāṃśca savastrānhemasaṃyutān sakūrcāngandhasaṃyuktāṅśuddhatoyena pūritān
83.12 tattanmantraiḥ samāyuktān naivedyāntaṃ pṛthak pṛthak tato homaṃ samārabhya kuṇḍe vā sthaṇḍile’pi vā
83.13 ādhānādivisargāntamagnikāryoktamācaret agnimadhye tu taṃ dhyātvā āsanāvaraṇānvitam
83.14 śāstrutsavavidhiṃ vakṣye śṛṇu samyagjanārdana āyurārogyadhanadaṃ rājarāṣṭravivardhanam
83.15 grāmaśāntikaraṃ puṇyaṃ sarvasaṃpatkaraṃ śubham parasaṃharaṇakaraṃ svarakṣaṇakaraṃ param
83.16 svasenārakṣaṇakaraṃ parasenāpalāyanam māghamāse tu kartavyaṃ somavāradine śubhe
83.17 sarvamāseṣu kartavyaṃ śāstuḥ prārthanamutsavam pakṣāhe vā navāhe vā ekāhe vā samācaret
83.18 ekāhaṃ kautukapūrvaṃ navapakṣāhamutsavam svatantre cālaye kuryādutsavaṃ navakarmaṇi
83.19 ādiśaivena kartavyaṃ vakṣyāmi śṛṇu sāmpratam nityaṃ naimittikaṃ kāmyaṃ svatantrālaya ācaret
83.20 mūlādipañca berāṇāṃ śāsturutsavakarmavit tasmātsarvaprayatnena śasturutsavamārabhet
83.21 ekatripañcasaptāhanavāheti prabhedakam ekāhaṃ śaivamityuktaṃ triyahaṃ gauṇamucyate
83.22 pañcāhaṃ bhautikaṃ nāma saptāhaṃ bhauvanaṃ smṛtam navāhaṃ śāntikaṃ nāma pañcadhā parikalpyate
83.23 tattanmāsadine vāpi pakṣe navadine’pi vā ādau tīrthaṃ viniścitya adhivāsanamārabhet
83.24 utsavaṃ trividhaṃ proktaṃ dhvajārohaṇapūrvakam bherītāḍanapūrvaṃ ca aṅkurārpaṇapūrvakam
83.25 bho śāstṛdeva deveśa samastaphalasādhaka śāstāramitthaṃ saṃbodhya vijñāpanamathācaret
83.26 mahotsavaṃ kariṣye’haṃ tatra saṃnihito bhava iti vijñāpya deveśaṃ labdhānujñastato guruḥ
83.27 bhūtacaṇḍamalaṃkṛtya gṛhṇīyātkarālāstrakam mṛdāṃ sthānaṃ ca saṃprāpya pūrvavanmṛdamāharet
83.28 maṇḍapeśānadeśe tu śālitaṇḍulameva ca vikīrya pālikābhiśca āvṛtaṃ somakumbhakam
83.29 pratiṣṭhāpya tu tatpārśve nyasedrohiṇikumbhakam mudgamāṣakulutthāṃśca tilasarṣapamāḍhakam
83.30 yavagodhūmaśālīṃśca gṛhṇīyānnavabījakam śivamantreṇa kṣīreṇāplāvayedabhimaṃtrya ca
83.31 bhūtāṣṭakaṃ ca daivatyaṃ bhavādayaśca devatāḥ pālikādevatāḥ proktā arcayettu viśeṣataḥ
83.32 pūjayenmūlamantreṇa madhyamaṃ somakumbhakam aṅkuraṃ pūrvavatproktaṃ dhvajādhivāsamācaret
83.33 tatpaṭaṃ ṣoḍaśahastamathavā tu caturdaśa dhvajadaṇḍasamaṃ dīrghaṃ dviguṇaṃ dhvajarajjukam
83.34 vistāreṇa samaṃ pucchaṃ tadardhaṃ śikharaṃ tataḥ tatpaṭaṃ pañcadhā bhajyaṃ madhye tu gajavāhanam
83.35 lekhayettatra daṇḍe tu bandhayecca viśeṣataḥ bhūtāṃśca turagāṃścaiva chatracāmarasvastikam
83.36 dhūpadīpaṃ ca mālyaṃ ca tatpaṭe pañcadhā kṛte kramukaṃ veṇudaṇḍaṃ vā skandhatrayasamanvitam
83.37 yaṣṭinā saṃghaṭitvā tu valaye madhyake nyaset śatadarbhakṛtaṃ kūrcaṃ yaṣṭyagre viniveśayet
83.38 darbhamālāsamāyuktaṃ kiṅkiṇīmālayā yutam evaṃ paṭaṃ samāpādya netronmīlanamācaret
83.39 evaṃ dhāmni samāpādyamadhivāsavidhiṃ śṛṇu tasyaiva purataḥ sthāpya gajayāgādhivāsanam
83.40 maṇḍapādi yathāpūrvaṃ kiṃcidbhedaṃ viśeṣataḥ gajavāhaṃ pratiṣṭhāpya śāstraṣṭaparivārakam
83.41 śaktyā ca saṃhitaṃ beraṃ kumbhaṃ saṃsthāpya pūrvataḥ dhvajadaṇḍaṃ dīpadaṇḍaṃ saṃnidhau purataḥ sthitau
83.42 yāgaśālābalisthānapūrvasthāneṣu pūjayet caturdhā sthaṇḍilaṃ samyak śāstroktamatha kalpayet
83.43 nyastvā kārakabhūtāstraṃ tadagre tatpaṭaṃ nyaset tadagre vinyasetkumbhaṃ śāstre’ṣṭaparikumbhakān
83.44 tadagre vinyasedbherīṃ sarvalakṣaṇasaṃyutām krameṇaiva samabhyarcya gandhapuṣpādibhistataḥ
83.45 bherīkumbhāntare homaṃ kuṇḍe vā sthaṇḍile’thavā prāguktavidhinā kuryāccoṣṇīṣādīnniveśayet
83.46 astraṃ tu devatāmānaṃ kṛtvā prāguktavartmanā bherīṃ saṃtāḍya saṃgṛhya tribhirmantraistu tāḍayet
83.47 āhūya divyagān paścācchuddhapāraśivastataḥ puṣpāñjaliṃ samabhyarcya bherīṃ niṣpīḍya pūjayet
83.48 uddhṛtya bherīṃ ghoṣeṇa devatāhvānataḥ kramāt grāmapradakṣiṇaṃ kṛtvā saṃdhyāhvānaṃ tataḥ param
83.49 devatāvāhanaṃ kṛtvā saṃdhyāvāhanamācaret saṃdhidevānsamāvāhya brahmādīśāntamarcayet
83.50 svasvanāmnā tu pūjāyāmāsanārcanakarmaṇi saṃdhopacāraḥ kartavyaḥ pratisaṃdhyaṃ prapūjayet
83.51 tālo rāgaśca nṛttaṃ ca gītaṃ vādyaṃ ca pañcadhā etaiḥ pañcopacāraiśca sandhidevānprapūjayet
83.52 saikate sthaṇḍile vāpi homaṃ kuryādvicakṣaṇaḥ homopakaraṇadravyaṃ samidannājyameva ca
83.53 palāśakhadirāśvatthavaṭodumbarabilvakam arkaḥ śamī ca plakṣaśca ājyena samabhiplutam
83.54 śatairvātha tadardhairvā pañcaviṃśatikena vā ṣoḍaśabhirathavā kuryātsaṃkhyayā deśikottamaḥ
83.55 vedādimantramuccārya śāstṛgāyatrimantrataḥ brahmaṣaḍaṅgamantreṇa pratyekaṃ juhuyātkramāt
83.56 ādhānādivisargāntamagnikāryoktamācaret agnimadhye tu taṃ dhyātvā āsanāvāhanārcanam
83.57 samidājyacarūm̐llājām̐llājacūrṇaṃ yavaṃ tilam apūpaṃ pippalīpatraṃ veṇujaṃ tvatha māṣakam
83.58 sadyādīśānaparyantaistanmantraiścaiva homayet pratyekaṃ śatamardhaṃ vā hutvā sviṣṭāntamācaret
83.59 athavā mūrtimantreṇa māṃsahomaṃ samācaret māṃsaṃ pratyāmadravyeṇa śuddhānnaṃ homayecchatam
83.60 athavā mūlamantreṇa sahasraṃ vā śatāṣṭakam tattatsvanāmamantreṇa homayenmantrapūrvakam
83.61 pūrvadravyasamāyuktaṃ homaṃ mantrī samācaret vahnerbījaṃ samādāya kumbhamadhye tu yojayet
83.62 saurādigajapūjāntaṃ pūrvavatpūjayedbudhaḥ viśeṣamiha kartavyaṃ gajayāgavaśānnayet
83.63 dhvajadaṇḍādikaṃ kṛtvā yātrābere samācaret daṇḍārcanakramaṃ vakṣye śṛṇu samyagjanārdana
83.64 āhūya sarvadevāṃśca tattatsvanāmamantrakaiḥ vighneśvarasya pūjāṃ ca sakalasya viśeṣataḥ
83.65 puṇyāhaṃ caiva kartavyaṃ mantraiḥ prokṣya śivāmbhasā karaśuddhiṃ karanyāsamaṅganyāsamataḥ param
83.66 prokṣayeddaṇḍamabhyarcya arcayenmantrapūrvakam pūrvāhṇe vā parāhṇe vā rātrau vāropayettataḥ
83.67 naivedyaṃ dāpayitvā tu dhūpadīpasamāyutam āsthānamaṇḍapaṃ tattu yātrāberaṃ nayettataḥ
83.68 naivedyaṃ dāpayetpaścādārātrikamathācaret yāgasya maṇḍapaṃ kṛtvā caiśānye vāgnigocare
83.69 vāruṇyāṃ saṃnidhau vāpi kartavyo yāgamaṇḍapaḥ pañcaṣaṭsaptahastairvā ṣoḍaśastambhasaṃyutaḥ
83.70 madhye vediṃ tataḥ kuryātsamyag dvitricatuṣkarām upavedi tataḥ kuryāddvitriyaṅgulakāśrayām
83.71 vedibāhye tu paritaḥ pañca kuṇḍāni kārayet ekāgnirvātha kartavyo vṛttakuṇḍaṃ mahāgnaye
83.72 vedimadhye viśeṣeṇa bhārapañcakaśālibhiḥ tadardhaistaṇḍulaiścaiva tadardhaiśca tilairapi
83.73 lājaistadardhaiḥ saṃyuktaṃ darbhaiḥ puṣpaiḥ paristaret tanmadhye nalinaṃ likhya sāṣṭapatraṃ sakarṇikam
83.74 arcayedgandhapuṣpaiśca śrīṃ klīṃ bījena saṃyutam dhūpadīpaṃ dadetpaścādyāgeśārādhanaṃ kramāt
83.75 śṛṇu kuṇḍasamīpasthaṃ homopakaraṇāni ca kuṇḍasya kṛtvā saṃskārān vīkṣaṇādyānvidhīritān
83.76 aṣṭādaśa ca saṃskārānāsanaṃ tatra vinyaset vāgīśīvākpatī pyarcya āvāhya śāstṛmūrtivat
83.77 agnimadhye samāvāhya tatparīvārakaiḥ saha samidājyacarūm̐llājānsarṣapaṃ ca yavaṃ tilam
83.78 madgaṃ māṣaṃ kulutthaṃ ca mūlamantreṇa homayet aṣṭottaraśataṃ vātha tadardhaṃ vā tadardhakam
83.79 meṣakukkuṭamāṃsaṃ vā homakarma samācaret pratyāmnātahaviṣyaṃ vā ājyamiśreṇa homayet
83.80 pañcabrahma ca mūlaṃ ca ṣaḍaṅgaṃ ca hunetkramāt homānte pratisaraṃ baddhvā śāstāraṃ saśaktiṃ nyaset
83.81 astramūrtiṃ nyasettatra pratisaraṃ bandhayettataḥ taṇḍulaṃ kautukaṃ caiva nālikeraṃ tathaiva ca
83.82 sthalikopari tāmbūlaṃ savastrācchādanaṃ nyaset paricāramūrdhanyādāya prākāraṃ saṃparikramet
83.83 śāstuḥ saṃnidhimāgatya tripādyupari vinyaset vighneśaṃ pūjayettatra saṃkalpya ca sa buddhimān
83.84 puṇyāhaṃ vācayettatra prokṣayecchāstṛmūrtiṣu prāṇānāyamya mūlena karāṅganyāsamārabhet
83.85 kautukaṃ brahmamantreṇābhyarcya śāstṛmantravit nirīkṣaṇāvakuṇṭhane padmadhenū pradarśayet
83.86 dhūpadīpaṃ dadetpaścācchāstṛmūrtiṃ samarcayet layabhogāṅgaṃ sāṅgaṃ ca arcayenmūrtibimbavat
83.87 śāstṛbrahmāṅgaṃ vinyasya mūrdhādipadāntaṃ nyaset āvāhanādiṣaṇmudrāstataḥ saṃdarśayetsudhīḥ
83.88 dattvā dhūpaṃ ca dīpaṃ ca kautukaṃ bandhayettataḥ triyambakena mantreṇa bṛhatsāmeti mantrataḥ
83.89 viśvettāte ṛcā caiva kautukaṃ bandhayetkramāt arghyaṃ dadyādviśeṣeṇa naivedyaṃ dāpayettataḥ
83.90 ārātrikaṃ tataḥ kuryātṣoḍaśairupacārakaiḥ śuddhaṃ bhasma tato dattvā bhaktebhyo dāpayettataḥ
83.91 bandhanānte baliṃ dadyātpratimābalimeva ca meṣakukkuṭamahiṣamadhumatsyāṃstathaiva ca
83.92 athavānyaprakāreṇa apūpaṃ tilacūrṇayuk rātricūrṇaṃ ca kūśmāṇḍaṃ balidāne viśeṣataḥ
83.93 candanaṃ raktapuṣpaṃ ca dhūpadīpaṃ pradāpayet mūlamantreṇa tṛptyarthaṃ dineśānāṃ yathāvidhiḥ
83.94 yakṣeśaṃ pūrvataḥ sthāpya rākṣasaṃ vahnigocare yāmye paiśācakaṃ sthāpya bhūtaṃ nyasya tu nairṛte
83.95 gandharvaṃ paścime sthāpya vāyavye kinnaraṃ tathā daityeśaṃ kalpayetsome vidyādharaṃ tu śāṅkare
83.96 puruṣo vāthavā strī vā tailaṃ rātrau tu dāpayet tatkāle sarvalīlāśca janaiḥ sarvaiḥ sahaiva tu
83.97 avabhṛthasnānaṃ kartavyaṃ janānāṃ pāpaśāntaye praviśya bhavanaṃ paścāttato yāgagṛhe guruḥ
83.98 yāgeśvaraṃ samabhyarcya yāgahomaṃ samācaret prāyaścitte viśeṣeṇa homaṃ kuryādvicakṣaṇaḥ
83.99 aṣṭottaraśataṃ vāpi pañcāśatpañcaviṃśatīḥ dravyānte vyāhṛtīrhutvā sarvadravyasamāyutam
83.100 cittādiṃ ca yajādiṃ ca homayettu viśeṣataḥ sviṣṭamagneti mantreṇa hunetpūrṇāhutiṃ tadā
83.101 abhyukṣya srucamastreṇa sarpiṣāpūrya tadbilam praṇavena tataḥ puṣpaṃ sākṣataṃ sakuśaṃ sruci
83.102 vinyasya sruvamāropya tanmadhye cāpyadhomukham daṇḍamūlāgrayoḥ paścādgṛhītvā sruksruvau tu tau
83.103 savyetarābhyāṃ pāṇibhyāṃ vinyasyāsyaṃ tu śaṅkhavat ṛjukāyaḥ samutthāya sthitaḥ samapadānvitaḥ
83.104 nābhidaghnaṃ tayoḥ kṛtvā mūlaṃ tu karayostataḥ dakṣiṇetarayoḥ kuryādunnatyavanatiṃ tayoḥ
83.105 yathā dhārāgnimadhye tu patatītyekadhā sudhīḥ pūrṇāṃ devāṇunā hutvā mantrī samyaksamāpayet
83.106 bhasmābhivandanaṃ kṛtvā nāḍīsaṃdhānamārgataḥ vahnidevasya mantrāṃśca kumbhasthāndevaśūlayoḥ
83.107 śivāgniṃ ca visṛjyātha kumbhamapyastravardhanīm lokeśadvārapālādīnvisṛjetsakalānapi
83.108 pūrṇāhutiriti proktā dakṣiṇādānapūrvikā dakṣiṇā trividhā proktā pañcaniṣkādhamā bhavet
83.109 triguṇā daśaniṣkā vā triguṇā deśikasya tu vittānusāraṇaṃ kṛtvā vastrahemāṅgulīyakaiḥ
83.110 ācāryaṃ mūrtipāṃścaiva saṃpūjya paritoṣayet kumbhābhiṣekakāle tu mūlaberābhiṣecanam
83.111 atha yāgeśakumbhaṃ ca paritaḥsthāṃśca kumbhakān utthāpya mūladevāgre sthāpayitvā yathā talam
83.112 kumbhamādāya bere tu yojayeddeśikottamaḥ parivāraghaṭānpīṭhe pādasthāne’bhiṣecayet
83.113 kumbhābhiṣecanaṃ proktaṃ śuddhasnānārcanaṃ śṛṇu kuryādekonapañcāśatpañcapañcaghaṭāṃstu vā
83.114 ṣoḍaśasnapanaṃ vātha navapañcaikameva vā pañcāmṛtādibhirgavyaiḥ pūjā vaiśeṣikī tathā
83.115 gandhaṃ puṣpaṃ ca dhūpaṃ ca dīpaṃ dadyādyathākramam naivedyaṃ bahudhā kṛtvā upadaṃśasamanvitam
83.116 tāmbūlaṃ dāpayetpaścāccheṣaṃ pūrvavadācaret vijñāpanaṃ tathā kṛtvā tvatprasādātkṛtastvayam
83.117 nirastākhilavighnastu mayā nirvartitotsavaḥ samāhitākhilābhīṣṭaphalado bhavatu dhruvam
83.118 prārthayedabhisaṃpūjya śāstāraṃ svasti nāthakam bhavedabhīṣṭaphaladam evaṃ vaiśeṣikārcanam
83.119 dhvajāvarohaṇaṃ kuryāccaṇḍayāgamataḥ param lokeśānāṃ tataḥ paścādaktasthāne baliṃ kṣipet
83.120 visṛjya dikpatīnante mahāpīṭhe baliṃ kṣipet pādaprakṣālanaṃ kṛtvā praviśedbhavanaṃ tataḥ
83.121 iti yaḥ kārayedbhaktyā śāstrutsavamanuttamam pratyabdaṃ ca viśeṣeṇa śāsturutsavamācaret
83.122 brahmakṣatriyaviṭśūdrāḥ pūjayettu viśeṣataḥ viṣvādimakarāntaṃ vai pūjayetsarvamācaret
83.123 saṃvatsarotsavaṃ kuryānmāsi māsotsavaṃ kramāt induvāraṃ samārabhya saṃprārthyotsavamācaret
83.124 sarvalokahitaṃ puṇyaṃ sarvadevapriyārthakam sarvaśatrukṣayakaraṃ sarvopadravanāśakam
83.125 bhūtebhyaśca piśācebhyo rākṣasebhyaśca nirbhayam mucyate sarvapāpebhya ihaiva dhanavānbhavet sarvānkāmānsa bhuktvānte śivaloke ciraṃ vaset
Kapitel 84
caturaśītitamaḥ paṭalaḥ · ācāryalakṣaṇavidhiḥ
84.1 ācāryalakṣaṇaṃ vakṣye dvividhaṃ cocyate kramāt sthūlasūkṣmaprabhedena kathayāmi samāsataḥ
84.2 sthūlaṃ dehādikaṃ proktaṃ sūkṣmamātmādikaṃ tathā ātmanā yajanaṃ yattanmuktidaṃ caiva suvrata
84.3 viditvā tu mahāprājñamācāryaṃ pūjayetsadā jñānaṃ dhyānaṃ ca svādhyāyastapaḥ karma tathaiva ca
84.4 eta pañca mahāyajñā mayā proktā yathākramam pañcānāmapi yajñānāṃ mayādau paribhāṣitau
84.5 dvau caivamuktau tau jñeyau guṇāvātmasamudbhavau śeṣāḥ kṣudraphalā jñeyā yatnajāste śarīriṇām
84.6 sthūlaṃ tasmāccharīraṃ syātsūkṣmamātmeti kīrtitam tasmātprājñena samyaktu nāvekṣyaṃ sthūlalakṣaṇam
84.7 sūkṣmalakṣaṇamevātra hyupādeyaṃ sudurlabham kāśmīraḥ kausalaḥ kāñcīkāverīkoṅkaṇodbhavāḥ
84.8 kāliṅgaḥ kāmarūpaśca kāśīdeśasamudbhavaḥ kunakhī vāmanaḥ kubjaḥ śipiviṣṭaśca kāṇakaḥ
84.9 akālapalito yastu kharvāṅgo danturastathā aṅgahīnaśca dīrghaśca sthūlo hrasvastathaiva ca
84.10 ahaṃkārasamopetaḥ krodhena ca samānvitaḥ agnido garadaścaiva bhūmihartā tathaiva ca
84.11 lubdhaśca kanyāhārī ca mṛṣāvādī tathaiva ca garvī ca śastrapāṇiśca dhanuḥśāstrarato naraḥ
84.12 atyāśī vyādhakarmā ca māṃsabhakṣaṇatatparaḥ madyādisevakaścaiva mānī tārkita eva ca
84.13 kāvyeṣvatirataścaiva dīnātmā vipranindakaḥ kramadīkṣāvihīnaśca yuddhakārī tathaiva ca
84.14 apūjyo nirdayaścaiva dehapoṣaṇatatparaḥ āgamācārarahito rāgī vārdhuṣikastathā
84.15 gaṇakaḥ sāhasī caiva dyūtakārī tathaiva ca bhiṣaktantropajīvī ca bhūtatantropajīvakaḥ
84.16 piśunaśca kṛtaghnaśca gurudrohī samatsarī krūraḥ parasvahārī ca pāpakarmarato naraḥ
84.17 eṣu sarve’pi na tyājyā ete doṣasamanvitāḥ deśajairapi yuktā ye śubhalakṣaṇasaṃyutāḥ
84.18 ātmadoṣasamopetā hyanye tyājyāstu sarvathā kāśmīrādyāstu ye doṣāḥ kunakhādyāstathaiva hi
84.19 na tyājyā guṇasaṃpannairgurubhistattvavidvaraiḥ ahaṃkārādayo doṣā vartante yasya cātmanaḥ
84.20 sa eva ninditaḥ prokto gururdeśikakarmaṇi karmavāndeśakālajñaḥ kṛpālustantrapāragaḥ
84.21 kulīnaḥ satyavādī ca śivabhakto jitendriyaḥ sarvabhūtahitaḥ śānto yatātmā satyasaṃyutaḥ
84.22 dambhalobhavinirmuktaḥ śaucācārasamanvitaḥ adrohī sarvabhūteṣu putravānmohavarjitaḥ
84.23 yadṛcchālābhasaṃtuṣṭo nipuṇo lekhyakarmaṇi aśaṭhaḥ priyavādī ca kṛtajñaḥ prītamānasaḥ
84.24 guṇatrayavibhāgajñaḥ sarvabhūtahite rataḥ śrīmānagarvī nipuṇaḥ śivabhaktajanapriyaḥ
84.25 alolupaḥ śucirchīmānprītiprabhṛtisaṃyutaḥ tattvajño jñānavitprājño hyadhvalakṣaṇasaṃyutaḥ
84.26 kālajñānī kriyāyukto vedavedāṅgapāragaḥ pratiṣṭhātantratattvajño vāstukarmakṛtaśramaḥ
84.27 gurubhakto dṛḍhaḥ śūro jñānacaryākriyāyutaḥ adṛṣṭārthī bahujñānaścānasūyo dṛḍhavrataḥ
84.28 evaṃvidho mahāprājño deśikaḥ śreṣṭha ucyate aviśeṣeṇa yaccittaṃ sarvajantuṣu sadravam
84.29 sa eva deśikaḥ prokto mayā tattvārthavedakaḥ ācāryaṃ śivamevāhuḥ śivastvācārya ucyate
84.30 abhedaṃ yo vijānīyātsa vai vedaviducyate sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caiva dvividhaṃ śivamucyate
84.31 śivaṃ tu sthāvaraṃ proktamācāryaṃ jaṅgamaṃ viduḥ pratiṣṭhādyarcanāntaṃ tu jaṅgamenaiva kārayet
84.32 ācāryaputraḥ pautro vā dauhitro vā viśeṣataḥ liṅgasthāpanamukhyatvāttenaiva sthāpya pūjayet
84.33 niṣkalātsakalo jātastathācāryāttu putrakaḥ sa putro jñānayuktaścedaṅgadoṣaṃ na lakṣayet
84.34 anācāryakule jātām̐llakṣayettantravittamaḥ aṅgadoṣeṇa yuktāścedvarjayettān prayatnataḥ
84.35 kuryādācāryaputraścedrājarāṣṭrasukhāya ca yajamānābhivṛddhyarthaṃ taddeśasyābhivṛddhaye
84.36 aṅgadoṣo na doṣaḥ syāddoṣaḥ syādātmadoṣakaḥ ahaṅkārādayo doṣā vartante yasya cātmanaḥ
84.37 taddoṣāṃstu parīkṣyaiva varjayettaṃ prayatnataḥ ācāryaputrakasyaivamanyeṣāṃ na vidhīyate
84.38 śarīralakṣaṇaṃ tatra nāvekṣyaṃ hṛdayasya tu bhūtānāṃ tu vikāreṇa hyaṅgavaikalyatāyayau
84.39 devānāmapi sarveṣāṃ prasiddhā tvaṅgahīnatā devatānāṃ niyogena ṛṣīṇāṃ tu bhavediha
84.40 ekapādo’bhavalloke hyajākhyo nāma śāṅkaraḥ so’pi vai dīkṣitaḥ pūrvamācāryatvamupāgataḥ
84.41 sūryayantā ca saṃpannaḥ pādahīno mahābalaḥ aṣṭaiśvaryasamopeto dīkṣāyuktaḥ purātanaḥ
84.42 so’pi saṃtānasaṃpanno madbhaktaḥ kāśyapātmajaḥ vainateyo mahābhaktaḥ pāṇihīno na kutsitaḥ
84.43 maddīkṣayā ca saṃpanno deśiko deśikottama ahalyājāradoṣeṇa vṛtrahāpi virūpavān
84.44 mayā ca dīkṣitaḥ so’pi ācāryatvamupāgataḥ rājayakṣmagṛhītaḥ saṅśaśī pūrvayuge tathā
84.45 matpriyatvānmahābhāgo dīkṣāsaṃpannatāṃ yayau pitāmaho mahāprājño mayā chinnaśirāḥ purā
84.46 tasyāpi karuṇārdreṇa mayā dīkṣā prayojitā saṃpannāśca tayā devā vedyāḥ sarve purātanāḥ
84.47 atha kiṃ bahunoktena purā śakrapurogamāḥ hiraṇyakaśiporvegādvikalāṅgā mahābalāḥ
84.48 bhūmiṃ gatā mahāvīryāḥ pracchannākṛtayastadā kāle mahati nīte ca madbhaktatvamupāgatāḥ
84.49 teṣāmanugrahārthaṃ ca ācāryatvamupāgataḥ ācāryamūrtimāsthāya teṣāṃ pāśaṃ vyadārayam
84.50 tena muktā mahāghorān divi daityānvyadārayan iyaṃ tu devatāvasthā munīnāmapi bodhata
84.51 aṣṭāvakro mahāprājño hyātmasaṃpatsamanvitaḥ bhaktiśraddhāsamopetaḥ sarvabhūtahite rataḥ
84.52 taṃ vīkṣya kṛpayā samyagdīkṣāṃ tasmai hyadāmaham so’pi saṃpattiyuktaśca śiṣyavargamathākarot
84.53 paitāmaho mahātejā agastyo munisattamaḥ aṅguṣṭhamātrakāyo’pi cetaḥsaṃpatsamṛddhimān
84.54 ācāryakaraṇe dakṣo dīkṣayā ca samanvitaḥ pratiṣṭhātantratattvajño macchiṣyaḥ śīlavānsvayam
84.55 anye ca bahavo mukhyāḥ vālakhilyo mahātapāḥ dīkṣāsaṃpannamānī ca deśikatvamupāgataḥ
84.56 atha kiṃ bahunoktena nāpekṣyaṃ kāyalakṣaṇam ātmalakṣaṇamevātra saṃgrāhyaṃ tattvakovidaiḥ
84.57 tasmātsarvaprayatnena ātmasaṃpatsamanvitam ācāryaṃ pūjayennityaṃ śāstradṛṣṭena buddhimān
Kapitel 85
pañcāśītitamaḥ paṭalaḥ · śraddhotsavavidhiḥ
85.1 utsavasya vidhiṃ vakṣye śṛṇuṣvaikāgramānasaḥ sāyujyaṃ caiva saubhāgyaṃ saukhyaṃ maṅgalameva ca
85.2 yajamānecchayā kāle utsavaṃ tu samācaret etatsāyujyamityuktaṃ saubhāgyaṃ ca tataḥ śṛṇu
85.3 dhvajahomabalīnkṛtvā berayānaṃ samācaret saubhāgyaṃ tviti vikhyātamadhunā saukhyakaṃ śṛṇu
85.4 balihomena saṃyuktaṃ berayānaṃ samācaret saukhyametatsamuddiṣṭaṃ maṅgalaṃ tvadhunā śṛṇu
85.5 dhvajahomau baliryānaṃ yuktaṃ maṅgalamucyate ārdrāpuṣyamaghāścaiva uttarā caitrameva ca
85.6 viśākhā mūlamāṣāḍhaṃ śravaṇaṃ pūrvabhādrakam aśvinī cāgninakṣatramārdramāsāditaḥ kramāt
85.7 tīrthāhaṃ parvasaṃyuktamayuktaṃ vā samācaret dvivāre tvekanakṣatre bhāskarasyodaye sati
85.8 tannakṣatramahorātraṃ tīrthakāryaṃ samācaret yāmahīnaṃ yathā ṛkṣaṃ pūrvarkṣe tīrthamācaret
85.9 ārdrāntaṃ sarvamāseṣu viṣuve grahaṇāntake anyapuṇyadinānte ca utsavaṃ kārayedbudhaḥ
85.10 navāhamuttamaṃ proktaṃ saptāhaṃ madhyamaṃ smṛtam pañcāhamadhamaṃ proktamutsavaṃ saṃprakīrtitam
85.11 pañcasaptanavāhe tu saubhāgyaṃ saukhyamācaret saptāhe ca navāhe ca maṅgalaṃ tu samācaret
85.12 viśeṣātpūjanaṃ kṛtvā berayānaṃ samācaret yātrārthasnapanaṃ kuryātsaṃdhyaikayā samācaret
85.13 tadante śāntihomaṃ ca bhūri cānnaṃ nivedayet sāyujyakamiti proktaṃ pañcāṅgamiti kīrtitam
85.14 tato’ṅkurārpaṇaṃ kuryādrakṣābandhamataḥ param vāstuśuddhiṃ tṛtīyāṃ tu berayānaṃ caturthakam
85.15 pañcamaṃ pariveṣaṃ tu ṣaṣṭhaṃ nṛttāvalokanam yātrārthaṃ snapanaṃ paścādviśeṣayajanāṣṭamam
85.16 navamaṃ śāntihomaṃ ca tīrthādhivāsanaṃ param ekādaśaṃ cūrṇakarma dvādaśaṃ tīrthakarmakam
85.17 ācāryapūjanaṃ paścāddakṣiṇāṃ ca tataḥ param prāyaścittābhiṣekaṃ ca bhūri cānnaṃ ca ṣoḍaśam
85.18 evaṃ ṣoḍaśakāṅgaṃ tu saubhāgyamiti kīrtitam bījanirvāpaṇaṃ pūrvaṃ rakṣābandho dvitīyakaḥ
85.19 tṛtīyo bherīghoṣaśca caturthaṃ vāstuśuddhikam pañcamaścāstrayāgaśca ṣaṣṭhaṃ vai balidānakam
85.20 triyaṃśaṃ balidānaṃ syātsaukhye vijayapuṣkale saptamaṃ berayānaṃ ca pariveṣastathāṣṭamaḥ
85.21 nṛttāvalokanaṃ paścādyānārthasnapanaṃ param viśeṣapūjanaṃ paścāddvādaśaṃ mṛgayānakam
85.22 tīrthādhivāsanaṃ paścāccūrṇakarma tataḥ param pañcadaśaṃ tīrthakarma ṣoḍaśo maunayāgakaḥ
85.23 yāgakumbhābhiṣekaśca dakṣiṇādānakaṃ param saukhyaṃ viṃśatikāṅgaṃ ca utsavaṃ parikīrtitam
85.24 dhvajabheryaṅkurapūrvānmaṅgalaṃ trividhaṃ smṛtam pūrvoktena vidhānena maṅgalaṃ tu samācaret
85.25 caturviṃśatyutsavordhve saubhāgyaṃ vakṣyate kramāt berayātrādinātpūrve saptapañcatriyāhake
85.26 aṅkurāṇyarpayeddhīmānpūrvoktavidhinā saha aṅkurārpaṇakāryaṃ ca varjayetkārayettu vā
85.27 yāgārambhadinātpūrvaniśāyāmadhivāsayet viśeṣeṇa ca yātrārthaṃ kuryātpratisarakriyām
85.28 sauvarṇaṃ rājataṃ vāpi kṣaumaṃ kārpāsakaṃ tu vā sthālīṃ tu taṇḍulaiḥ pūrya tāmbūlaṃ sopadaṃśakam
85.29 tanmadhye vinyasetsūtraṃ bhasmādhārasamanvitam śvetatāmbūlasaṃyuktaṃ pūgabījasamanvitam
85.30 nālikeraphalopetaṃ sthalikordhve tu vinyaset puṇyāhaṃ vācayitvātha prokṣayeddhṛdayena tu
85.31 ātmatattvaṃ nyasetpātre vidyātattvamathākṣate bhasmādhāre tu māyākhyaṃ bhasite lakulīśvaram
85.32 anantaṃ sūtrake nyastvā gandhādyairarcayetkramāt pātramācchādya vastreṇa mālāṃ tadupari nyaset
85.33 paryaṣṭiṃ ca samāhūya soṣṇīṣaṃ sottarīyakam śirasā vāhayitvā tu sarvālaṃkārasaṃyutam
85.34 grāmapradakṣiṇaṃ kṛtvā prāsādasya pradakṣiṇam kārayedvarjayedvātha maheśaṃ pūjayettataḥ
85.35 puṇyāhaṃ vācayedvidvān rakṣāsūtramanuṃ japan triyambakena mantreṇa kautukaṃ bandhayettataḥ
85.36 bhasitaṃ vinyasettatra janebhyo bhasitaṃ dadet tāmbūlaṃ ca pūgaphalaṃ dāpayettu sabhāsadām
85.37 utsavoddiṣṭadevānāṃ kautukaṃ bandhayedbudhaḥ sarvavādyasamāyuktaṃ sarvālaṃkārasaṃyutam
85.38 navavastrairalaṃkṛtya gandhamālyādibhūṣaṇaiḥ harmyapradakṣiṇaṃ kṛtvā viśedāsthānamaṇḍapam
85.39 nīrājanaṃ tato dadyādbhasmāni dāpayettataḥ pariveṣaṃ vinodaṃ ca nṛttādyālokanaṃ kuru
85.40 tatsthāneṣu taraṅgeṇa veṣṭayeddeśikottamaḥ apare divase dhīmānprātaḥ saṃdhyārcanātpurā
85.41 maheśvaraṃ samānīya pūrvasthānaṃ praveśayet vāstuhomaṃ tataḥ kṛtvā paryagnikaraṇaṃ kuru
85.42 tadvāstuśobhanārthāya bhaktānāmutsavaṃ kuru tadrātrāveva kartavyaṃ yānamekaṃ samācaret
85.43 prathame somadhārī ca umārdhaṃ ca dvitīyake tṛtīye vṛṣabhārūḍhaṃ saṃvādaṃ ca caturthake
85.44 pañcame gajahārī ca ṣaṣṭhe śāmbhavameva ca saptame caiva vaivāhyaṃ tripuraghnamathāṣṭame
85.45 navame kālahārī ca prathamādidinaṃ prati devānāmapyalābhe tu somāskandeśvaraṃ nayet
85.46 anyeṣāmapi devānāṃ bhaktānāmutsavaṃ kuru tattaddeveṣu yogyānāṃ vāhanaṃ saṃprakīrtitam
85.47 kalpakuṇḍodarau caiva vṛṣabho mauktikaprabhā gajaśca puṣpadhāmaṃ ca syandanasturagastathā
85.48 śibikā ca tathā proktā vāhanāni dinaṃ prati vāhanānāmabhāve tu śibikāyānamācaret
85.49 mauktikaṃ ca pravālaṃ ca indranīlaṃ tathaiva ca saṃkīrṇaṃ puṣparāgaṃ ca rudrākṣaṃ svarṇameva ca
85.50 māṇikyabhūṣaṇaṃ caiva marakatābharaṇaṃ tathā tadvarṇābhāni puṣpāṇi vastrāṇi tu niyojayet
85.51 tattadvarṇavibhedena gandhādigrahaṇaṃ ca vā kṛṣṇagandhaṃ viśeṣeṇa aṣṭame’hni pradāpayet
85.52 tattadvarṇābhanaivedyaṃ dinaṃ prati dinaṃ prati saptapañcatryahe vāpi ekāhe vā viśeṣataḥ
85.53 pūrve tyaktvā pare proktaṃ devatāvāhanādikam bhūṣaṇānāmabhāve tu svarṇenaiva samācaret
85.54 puṣpāṇāmapyabhāve tu karavīramiti smṛtam vastrāṇāmapyabhāve tu śvetavastramiti smṛtam
85.55 tattadvarṇābhanaivedyābhāve tu śuddhamodanam maheśvaraṃ samabhyarcya vāhanasyopari nyaset
85.56 calāsanaṃ tu saṃkalpya dhūpadīpādikaṃ dadet vīthīsaṃmārjanopetaṃ jalasekasamanvitam
85.57 nānāgānasvaropetaṃ nānānṛttasamanvitam nānādhvajasamopetaṃ piṅchacāmarasaṃyutam
85.58 nānādīpasamāyuktaṃ gaṇikādibhirāvṛtam nānābhaktajanaiḥ sārdhaṃ yānamevaṃ samācaret
85.59 yānakāle tu tāmbūlaṃ dadennānāphalāni ca bhakṣyāpūpādikaṃ dadyātpādyādikavivarjitam
85.60 śanaiḥ pradakṣiṇaṃ kṛtvā sabhāsthānaṃ praviśya ca sthirāsanaṃ tu saṃkalpya bhakṣyādīni nivedayet
85.61 nīrājanaṃ tato dadyāttāmbūlaṃ ca nivedayet pariveṣakramaṃ caiva nṛttāvalokanaṃ kramāt
85.62 yānaṃ pratidinaṃ kuryādaharniśaṃ mahotsave pratisaṃdhyārdanaṃ nityamutsaveśvarapūjanam
85.63 tatparaṃ śāntihomaṃ ca nityotsavamataḥ param tato yānakramaṃ caiva pariveṣakramaṃ tathā
85.64 nṛttāvalokanaṃ paścādyātrārthaṃ snapanaṃ param viśeṣayajanaṃ paścāttato madhyāhnapūjanam
85.65 paścātpradoṣayajanamalaṃkāramataḥ param utsaveśvarapūjāṃ ca tatparaṃ śāntihomakam
85.66 paścānnityotsavaṃ kuryāttato grāmapradakṣiṇam śaktisthāne nivedyaṃ ca rātryāṃ tu yānamācaret
85.67 tripādena trināḍī ca kriyāṃ prati kriyāṃ prati niśi yānāvasāne tu snānavarjitapūjanam
85.68 gandhamālyaṃ visṛjyātha pādyamācamanaṃ dadet gandhamālyaiśca saṃtoṣya pūrvayānakrameṇa tu
85.69 rātryante yāni karmāṇi dinaṃ prati dinaṃ prati tīrthādhivāsanaṃ kuryāccūrṇotsavamataḥ param
85.70 devāgre ca sabhāsthāne tīrthatīre manorame cūrṇotsavaṃ tu kartavyaṃ jalakrīḍāṃ samācaret
85.71 prāyaścittārthahomaṃ ca snapanairabhiṣecayet ācāryaṃ pūjayetpaścādbhaktāṃścaiva prapūjayet
85.72 prāyaścittārthakalaśairbhūri cānnaṃ nivedayet evaṃ yaḥ kurute martyaḥ sa puṇyāṃ gatimāpnuyāt
Kapitel 86
ṣaḍaśītitamaḥ paṭalaḥ · pañcagavyavidhiḥ
86.1 ataḥ paraṃ pravakṣyāmi pañcagavyavidhikramam pakāraḥ pāpanāśaḥ syād ñcakāraḥ putravardhanaḥ
86.2 gakāro mokṣadaḥ prokto vyakāro vyādhināśanaḥ sarvasiddhikaraṃ puṇyaṃ pañcagavyamiti smṛtam
86.3 śivāgre maṇḍape śuddhe gomayālepanaṃ kuru paristarettu śālīṃśca dvātriṃśatprasthapūritān
86.4 prāksūtraṃ yugasūtraṃ syādudaksūtraṃ tathaiva ca sūtrātsūtrāntaraṃ tālaṃ navakoṣṭhaṃ prakalpayet
86.5 caturaśraṃ tataḥ kṛtvā sāṣṭapatraṃ sakarṇikam caturvedāśca dikpātre vidikpātre kṛtādayaḥ
86.6 akṣataistilalājaiśca darbhaiḥ puṣpaiḥ paristaret puṇyāhaṃ vācayettatra koṣṭhaṃ tatra kramādyajet
86.7 madhyame śivatattvaṃ tu pūrvakoṣṭhe sadāśivam īśvaraṃ tu tathāgneyyāṃ vidyātattvaṃ tu dakṣiṇe
86.8 māyātattvaṃ tu nairṛtyāṃ paścime kālatattvakam vāyau niyatitattvaṃ ca some puruṣatattvakam
86.9 īśe prakṛtitattvaṃ tu koṣṭhapūjā vidhīyate supratiṣṭhaṃ tu tanmadhye suśāntaṃ pūrvapātrake
86.10 tejaḥpātraṃ tato yāmye pratīcyāmamṛtaṃ tathā saumye ratnodakaṃ caiva avyaktaṃ caiśapātrakam
86.11 āgnau suvyaktapātraṃ ca nairṛtyāṃ sūryapātrake vāyau saṃyuktapātraṃ syādityetatpātrapūjanam
86.12 kṣīraṃ kumbhe tu tanmadhye dadhi pūrve tu vinyaset dakṣiṇe tu ghṛtaṃ nyasya gomūtraṃ cottare nyaset
86.13 paścime gomayaṃ caiva āgneyyāṃ piṣṭacūrṇakam nairṛtyāṃ rajanīṃ sthāpya vāyau cāmalakaṃ tathā
86.14 aiśānyāṃ darbhatoyaṃ ca kuryāttatpañcagavyakaiḥ kauśikaḥ kṣīramityuktaḥ kāśyapo dadhi cocyate
86.15 bhāradvājo ghṛtaṃ caiva gautamo gomayaṃ tathā ātreyaścaiva gomūtramṛṣayaśca prakīrtitāḥ
86.16 kṣīraṃ tu śukradaivatyaṃ dadhi vai somadaivatam ghṛtaṃ vai rudradaivatyaṃ gomayaṃ cārkadaivatam
86.17 gomūtramagnidaivatyaṃ pañcagavyādhidevatāḥ śālipiṣṭa umādevī rajanyāṃ ca sarasvatī
86.18 śrīdevyāmalake caiva pārvatī darbhatoyake āpyāyasva same kṣīraṃ dadhikrāvṇo hi vai dadhi
86.19 śukramasi ghṛtaṃ caiva gandhadvāreti gomayam gāyatryā caiva gomūtramabhimantrya yathākramam
86.20 īśānādi ca sadyāntaṃ pūjayettu yathākramam madhye krameṇa saṃyojyaṃ mūlamantraṃ samuccaran
86.21 uttamaṃ droṇamityuktaṃ madhyamaṃ tu tadardhakam tadardhamadhamaṃ jñeyaṃ trividhaṃ parikalpayet
86.22 triprasthaṃ kṣīramityuktaṃ dviprasthaṃ dadhi cocyate ghṛtaṃ vai prasthamekaṃ tu catuṣprasthaṃ tu gomayam
86.23 ṣaṭprasthaṃ caiva gomūtramuttamaṃ tu vidhīyate prasthārdhaṃ kṣīramityuktaṃ prasthaṃ vai dadhi cocyate
86.24 prasthārdhaṃ ghṛtamityuktaṃ dviprasthaṃ caiva gomayam triprasthaṃ caiva gomūtramityetanmadhyamaṃ tathā
86.25 prasthapādaṃ ghṛtaṃ proktaṃ dvipādaṃ dadhi cocyate tripādaṃ kṣīramityuktaṃ catuṣpādaṃ tu gomayam
86.26 ṣaṭpādaṃ caiva gomūtramityetatkanyasaṃ tathā kapilāyāstu gomūtraṃ raktāyā gomayaṃ bhavet
86.27 kṛṣṇāyāḥ kṣīramityuktaṃ sitāyāṃ dadhi cocyate dhūmrāyā ghṛtamityuktaṃ pañcagavyaṃ tu saṃgrahet
86.28 sarvaṃ vai kapilāyāstu nānāvarṇayujo’thavā gomūtraṃ śrīpadaṃ jñeyaṃ gomayaṃ roganāśanam
86.29 kṣīreṇa sarvasiddhiḥ syāddadhnā putravivardhanam ghṛtena vyādhināśaḥ syātpañcagavyaphalaṃ bhavet
86.30 prātaḥkāle’bhiṣeke tu sarvarogavināśanam daśāparādhāstoyena kṣīreṇa śatasaṃkhyakam
86.31 sahasraṃ kṣamyate dadhnā ghṛtenāpyayutaṃ tathā lakṣamikṣurasenaiva madhunā daśalakṣakam
86.32 nālikerāmbhasā koṭirgandhatoyamanantakam gavyena pāpanāśaḥ syātsarvāriṣṭavināśanam
86.33 prāyaścitte’dbhute śuddhyai pañcagavyaṃ viśiṣyate brahmahatyā surāpānaṃ steyaṃ ca gurutalpakam
86.34 mahānti pātakānyatre tatsaṃyogaśca pañcakam pañcapātakaśuddhiśca pañcagavyaphalaṃ bhavet
86.35 agre tu pañcagavyaṃ syāttadanantaramāmṛtam tatastu snapanaṃ kuryātphalavargairgurūttamaḥ
86.36 sauvarṇaṃ rājataṃ vāpi tāmrapātramathāpi vā athavā mṛṇmayaṃ vāpi pātraṃ cāpi pṛthakpṛthak
Kapitel 87
saptāśītitamaḥ paṭalaḥ · pañcāmṛtavidhiḥ
87.1 ataḥ paraṃ pravakṣyāmi pañcāmṛtavidhiṃ śṛṇu koṣṭhaṃ pātraṃ tathā mantraṃ pūrvavatparikalpayet
87.2 śivāgre sthaṇḍilaṃ kuryātsthaṇḍilaṃ pañcakoṣṭhakam koṣṭhe sarvāṇi pātrāṇi pūrvavatparikalpayet
87.3 madhye kṣīraṃ tu saṃsthāpyaṃ tatpūrve dadhi cocyate dakṣiṇe ghṛtamevaṃ tu uttare madhu vinyaset
87.4 paścime śarkarā nyasyā pañcāmṛtamihocyate kadalīpanasāmrāṇi agnirākṣasamārute
87.5 aiśānyāṃ nālikeraṃ tu sthāpayettu yathākramam madhye dadhyādi saṃyojya mūlamantraṃ samuccaran
87.6 amṛtīkṛtya saṃpūjya dhūpadīpaṃ tu yojayet kṣīraṃ dadhi ghṛtaṃ kṣaudraṃ gulaṃ caiva tu pañcakam
87.7 pañcāmṛtamiti khyātaṃ pratiprasthaṃ pṛthaṅnyaset pādahīnaṃ tu madhyaṃ syādardhahīnaṃ kanīyasam
87.8 madhyādi pūrvavannyasya pūrvavatparikalpayet nālikerasya cūrṇaṃ ca kadalīśatasaṃyutam
87.9 pādaprasthaghṛtaṃ caiva pādaprasthamadhu nyaset prasthamātrā śarkarā syātphalapañcāmṛtaṃ bhavet
87.10 kadalīphalaśataiśca miśritaṃ nārikelaphalacūrṇamiśritam daśavṛttagulacūrṇasaṃyutaṃ madhu pādakuḍupaṃ ghṛtaṃ tathā
87.11 prasthatailābhiṣeke tu kadalīśatasaṃkhyakam nālikerasya cūrṇaṃ ca pādaprasthaghṛtaṃ tathā
87.12 pādaprasthaṃ madhūni syuḥ prasthamātrā tu śarkarā phalapañcāmṛtaṃ jñeyaṃ pañcāmṛtamathocyate
87.13 kṣīraṃ dadhi ghṛtaṃ caiva madhu cekṣurasastathā pañcāmṛtamiti khyātaṃ pādaprasthaṃ ca kārayet
87.14 dviprasthaṃ kṣīramevoktaṃ dviprasthaṃ dadhi cocyate ardhaprasthaghṛtaṃ caiva prasthamevaṃ tu śarkarā
87.15 haridrāmalakaṃ piṣṭaṃ pādaprasthaṃ prakīrtitam likucā daśasaṃkhyāśca nāraṅgadvayameva ca
87.16 cūtaṃ pañcadaśaṃ jñeyaṃ dāḍimatrayameva ca mātuluṅgāni ca trīṇi gulo rasaphalairyutaḥ
87.17 tāmaratrayamevoktamekaṃ tu panasaṃ bhavet devatāmraphalatrīṇi śivaprītikaraṃ bhavet
87.18 nālikerodakaṃ caiva daśasaṃkhyāḥ prakīrtitāḥ gandho mṛgamadaścaiva karpūraṃ kuṅkumaṃ tathā
87.19 kastūrī rocanā caiva ṣaḍgandhaṃ caiva kīrtitam himasecanasaṃmiśraṃ yathālābhena vāharet
87.20 annābhiṣeke mantrānnaṃ pratiprasthaṃ ca kārayet pratidravyaṃ viśeṣeṇa aṣṭapuṣpaṃ samarcayet
87.21 yaddravyamabhiṣektavyaṃ taddravyaṃ tu nivedayet pratidravyāvasāne tu upasnānaṃ ca dhūpakam
87.22 paścādācamanārghyaṃ ca dhūpadīpaṃ tu darśayet dhārāsahasrakumbhaṃ ca śṛṅgaśaṅkhābhiṣecanam
87.23 sūkṣmavastreṇa saṃmṛjya gandhapuṣpaiḥ samarcayet dviprasthataṇḍulaiḥ paktvā śuddhānnaṃ tu nivedayet
87.24 dhūpadīpaṃ dadecchambhordivyagandhaṃ ca lepayet sarvairābharaṇaiścāpi puṣpamālyādibhistataḥ
87.25 dukūlapaṭṭavastrādyairalaṃkuryānmaheśvaram yajñasūtrādibhiḥ sarvaiḥ svapramāṇena dhārayet
87.26 bhāreṇa taṇḍulānāṃ vai mahānaivedyamācaret pratiprasthaṃ viśeṣeṇa vyañjanaṃ phalameva hi
87.27 kramukaṃ caikamevoktaṃ nāgavallīcaturdalam cūrṇaṃ niṣpāvamātraṃ ca lavaṅgadvayameva ca
87.28 elātaṇḍulasaptabhirjātipatrīphalaṃ truṭiḥ karpūraṃ truṭimātraṃ ca tāmbūle dāpayecchive
87.29 mukhavāsamiti khyātaṃ pānīyaṃ prasthameva ca pādyamācamanaṃ cārghyaṃ dhūpadīpaṃ bhramecchive
87.30 ārātriṃ darśayecchambhoḥ sāyarakṣāṃ bhramettribhiḥ bhasma pradāpayeddhīmāndarpaṇaṃ chatracāmaram
87.31 vyajanaṃ tālavṛntaṃ vā darśayeddeśikottamaḥ pādyamācamanīyārghyamantarāntarameva ca
87.32 vedoktenaiva mantreṇa mantrapuṣpaṃ pradāpayet culukodakamevaṃ syātsvātmano’rpaṇameva ca
87.33 śivamantraṃ japetpaścādyathāśaktyā viśeṣataḥ stotraṃ gītaṃ ca nṛttaṃ ca yathālābhena vā bhavet
87.34 ukteṣu vastukeṣveṣu nyūne vāpyadhike’pi vā na tyajennānyathā kuryādyathāsaṃbhavamācaret
Kapitel 88
aṣṭāśītitamaḥ paṭalaḥ · snapanavidhiḥ
88.1 nitye naimittike kāmye maṅgale mantrasādhane rājñāṃ trijanmanakṣatre jvarakleśādipīḍane
88.2 rājapatnītrijanmarkṣe rājñāṃ maraṇakālake rājñāṃ vijayanakṣatre abhiṣeke’sukhe’pi vā
88.3 taccandrāṣṭamanakṣatre rājavaināśikoḍupe dīkṣānte ca pratiṣṭhānte prokṣaṇe puradāhake
88.4 ativṛṣṭyāmanāvṛṣṭau durbhikṣe durnimittake bhūmikampe mahāroge śatrubhiḥ pīḍane’pi ca
88.5 yāgānte sauravāre ca kujaputradine’pi ca utpāte ca mahotpāte svanakṣatre mahotsave
88.6 ayane viṣuve caiva grahaṇe sthāpanādike utsave ca pavitrākhye damanāropaṇe’pi ca
88.7 kṛttikādīpanakṣatre anyasminmāsaṛkṣake aṣṭamyāṃ vā caturdaśyāṃ pañcadaśyāṃ ca pakṣayoḥ
88.8 saṃkrāntau puṇyadivase ṣaḍaśītimukhe’pi ca sinīvālyāṃ kuhau caiva ghṛtasnānottare tathā
88.9 ghṛtakambalalepānte jīrṇoddhārāvasānake paracakrabhayotpanne kṛṣivāṇijyayostathā
88.10 vidyārambhe vivāhe ca yuddhārambhe tvavagrahe śatābhiṣekakāle ca gavāṃ rogapradarśane
88.11 gajāśvarogasaṃbhūte purārambhe ca janmani yajñārambhe suyoge ca tathā yātrāvasānake
88.12 navatoyāgamane ca naṭeśabhramaṇāntake mārgaśīrṣe ca māse tu ārdrāyāṃ tu viśeṣataḥ
88.13 prāyaścitteṣu kāryeṣu navanaivedyakarmaṇi janakalyāṇakāle ca narāṇāṃ maraṇarkṣake
88.14 viśeṣapūjākāle ca bhaktānāmutsave’pi ca devabhramaṇakālānte mṛgayātrāvasānake
88.15 evamādiṣu kāleṣu snāpayetsnapanoktavat kuryātpratidinaṃ vāpi trisaṃdhyāyāṃ gurūttamaḥ
88.16 saṃdhyādvaye vā caikasyāṃ snapanaṃ kārayecchive prāguktavartmanā kaścidviśeṣastatra kathyate
88.17 aṣṭottaraśatairvāpi ekāśītighaṭaistu vā pañcāśatpañcaviṃśaiśca ṣoḍaśairnavabhistathā
88.18 navakādiśatāṣṭāntaiḥ snāpayetpratisaṃdhiṣu kumbhenaikena vā vyomasaṃkhyena kalaśena vā
88.19 prāguktadravyasaṃyuktaṃ vardhanīsahitena ca kālaṃ bhinnaṃ ca suṣiraṃ bhedaiśchedaiśca līnakam
88.20 nirdagdhaṃ ca purāṇaṃ ca varjayettānprayatnataḥ pakvabimbopamāḥ sarve kṣālayettānviśeṣataḥ
88.21 kalaśānveṣṭayed dvitrivyomasūtraiḥ krameṇa tu athavā vyomasūtreṇa tritayaṃ pariveṣṭayet
88.22 śivakumbhe ca vardhanyāmekadvitriyavāntaram anyeṣu kalaśeṣvevaṃ gavākṣasadṛśāntaram
88.23 tataḥ sarvātmanāveṣṭya sūtreṇa svastike’pi ca sūtrairāveṣṭitānkumbhānsthāpayecchatrubandhane
88.24 tathaivāveṣṭitānsvalpatantunā niṣkṛtau mṛtau maṇḍapasyottare dhīmāndarbhaiścaiva paristaret
88.25 sūtreṇa veṣṭayitvā tu kṣālayitvādhivāsayet adhomukhāṃstu kalaśānsthāpayettu kuśopari
88.26 prokṣayeddhṛdayenaiva kalaśonmīlanaṃ kuru sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ tataḥ snapanamārabhet
88.27 prathamaṃ śodhayedbhūmiṃ dvitīyamanulepanam tṛtīyaḥ sūtravinyāsaścaturthaṃ sthaṇḍilaṃ bhavet
88.28 pañcamaḥ kalaśanyāsaḥ kūrcanyāsastu ṣaṣṭhakaḥ saptamo dravyavinyāso devanyāsastathāṣṭamaḥ
88.29 pidhānaṃ navamaṃ proktaṃ daśamaṃ vastraveṣṭanam ekādaśaṃ gandhapuṣpaṃ dvādaśaṃ dhūpadīpakam
88.30 mudrādānaṃ tataḥ proktaṃ puṇyāhaṃ tu caturdaśam ghaṭoddhāraḥ pañcadaśaḥ ṣoḍaśe snāpayecchivam
88.31 astreṇa śodhayedbhūmiṃ vāmadevena lepayet sūtranyāsamaghoreṇa sthaṇḍilaṃ puruṣeṇa tu
88.32 hṛdayena nyasetkumbhamīśānena kuśaṃ nyaset mūlena vinyaseddravyānvāmenāvāhayetsurān
88.33 śarāvānbījamukhyena vastrāṇi hṛdayena tu īśānenaiva gandhādīndhūpādīnkavacena tu
88.34 dadyānmudrāmaghoreṇa vācayetpavamānakam prokṣayettu viśeṣeṇa puṇyāhaṃ tu yathāvidhi
88.35 praṇavena ghaṭoddhāraṃ mahāvyometi mantrataḥ pañcabrahmaṣaḍaṅgaiśca snāpayetparameśvaram
88.36 navasaṃkhyaghaṭasnānamādau vakṣye guro śṛṇu prāgagramudagagraṃ ca yugasūtraṃ pradāpayet
88.37 sthaṇḍilaṃ kalpayettasmiṅśālibhirvimalaiḥ śubhaiḥ tilataṇḍulalājāṃśca tiryagdarbhānparistaret
88.38 kalaśāni tato grāhya sthāpayedādiśaivakaḥ sauvarṇaṃ rājataṃ vāpi tathā tāmramayaṃ tu vā
88.39 śaṅkhairvā śuktikairvāpi gavāṃ śṛṅgaistathāpi vā athavā mṛṇmayairvāpi sarvalakṣaṇasaṃyutaiḥ
88.40 supakvaiḥ susvaraiḥ snigdhairbimbaprabhāsamanvitaiḥ etairlakṣaṇasaṃyuktaiḥ snāpayetparameśvaram
88.41 uttamaṃ droṇasaṃpūrṇaṃ madhyamaṃ tu tadardhakam adhamaṃ tvāḍhakaṃ proktaṃ sarveṣāmāḍhakaṃ tu vā
88.42 śaṅkhaśuktikaśṛṅgāṇāṃ svapramāṇena pūrayet tato majjanaśālāyāṃ jaladroṇīṣvanekaśaḥ
88.43 vastrapūtaṃ suśuddhāmbu nītvā nadyā gṛhītakam varālatruṭikarpūrośīrādicūrṇamiśritam
88.44 pañcabrahmaśivāṅgaiśca mūlamantrābhimantritam śivatoyamiti khyātaṃ sugandhikusumānvitam
88.45 sādhayitvā purā śītaṃ kalaśān sādhayettataḥ śreṣṭhāntarādhamām̐llohairmṛdbhirvā kalaśān kuru
88.46 vedāgnipakṣaprasthaiste pūrṇāḥ śreṣṭhāntarādhamāḥ śivakumbhaṃ tathoddhṛtya pūrayettu śivāmbhasā
88.47 karṇikāyāṃ nyasetkumbhaṃ pañcaratnasamanvitam hiraṇyaṃ vāpi nikṣipya navavastreṇa veṣṭayet
88.48 kūrcaṃ nyastvāntare tasya nyastvā kūṭākṣaraṃ tataḥ vardhanīmuttare sthāpya vastrahemādisaṃyutam
88.49 parito’ṣṭaghaṭān sthāpya vidyeśānabhimantrayet pādyamācamanaṃ cārghyaṃ gandhaṃ puṣpaṃ ca gavyakam
88.50 lājān saktuṃ krameṇaiva śakrādyaṣṭaghaṭe nyaset āsanaṃ saṃprakalpyāsmin kumbhe mūrtimanuṃ nyaset
88.51 brahmabhiḥ sakalīkṛtya tatkalāstatra vinyaset nyastvā vidyātanuṃ mūrtau rūpaṃ dhyātvā śivaṃ nyaset
88.52 caturbhujaṃ trinetraṃ ca candrārdhakṛtaśekharam jaṭāmakuṭasaṃyuktaṃ bhasmorddhūlitavigraham
88.53 kṛṣṇāparaśusaṃyuktaṃ padmapīṭhopari sthitam dhyātvā hṛdā śivaṃ devaṃ śivakumbhe tu pūjayet
88.54 sthāpanādīṃśca pādyādi kṛtvā dadyāddhṛdā guruḥ gandhaṃ puṣpaṃ ca dhūpaṃ ca dīpamardhaṃ vidhāya ca
88.55 pradarśya liṅgamudrāṃ ca kavacenāvakuṇṭhayet tasyāṃ manonmanīṃ dhyāyed dvibhujāṃ ca dvilocanām nīlālakasamāyuktāṃ dukūlavasanānvitām
88.56 utpalaṃ dakṣiṇe haste dhṛtvā vāme prasāritam
88.57 karaṇḍamakuṭopetāṃ kiṃcitprahasitānanām susthitaṃ devapārśve tu anyatkuñcitamambuje
88.58 gaṇāmbiketi mantreṇa dhyātvā gandhādibhiryajet yaṣṭvā gaurīṃ ca vardhanyāṃ yonimudrāṃ pradarśayet
88.59 varmaṇaivāvakuṇṭhyātha rudrānāvaraṇasthitān pūrvoktavidhinā vāpi krameṇāvāhya pūjayet anantādiśikhaṇḍyantaṃ teṣu gandhādibhiryajet
Kapitel 89
ekonanavatitamaḥ paṭalaḥ · kalāsūtrayāgaśālākuṇḍavidhiḥ
89.1 kalāsūtraṃ pravakṣyāmi pañcadaśapadakramam pūrvāsyaiścāpi saumyāsyaiḥ kalāsūtraiḥ prakalpitam
89.2 pañcaviṃśatyuttaraiśca maṇḍitaṃ dviśataiḥ padaiḥ madhye śivaṃ padaṃ proktaṃ śakteścāpi tathopari
89.3 nādaṃ tadbāhyakaṃ proktaṃ tadūrdhvaṃ bindusaṃjñakam sādāśivaṃ tataḥ proktaṃ māheśvaramataḥ param
89.4 raudraṃ tasyordhvake caiva bāhye viṣṇupadaṃ kramāt madhye navapadāṃ vedīṃ catuṣkoṇeṣu vai tathā
89.5 nikhaneccaturaḥ stambhān pradhānaṃ ca śive nyaset sāṣṭavidyeśvarānkumbhānnyasecchaktipade tathā
89.6 sāṣṭamaṅgalakānnāde binduprānte ca saṃnyaset pūjādravyāṇi sarvāṇi sadāśivapade nyaset
89.7 kuṇḍāṇi paritaḥ kuryānmaheśasya pade kramāt bahiḥ saṃcaraṇaṃ proktaṃ rudrasyāpi pade tathā
89.8 viṣṇoḥ pade tathā bhittiṃ padārdhena prakalpayet nandyādīnāṃ ca kumbhāṃstu parito bhittimastake
89.9 dvārārthaṃ tripadaṃ tyaktvā parito digvidikṣu ca yāgaśālā tviyaṃ proktā kuṇḍalakṣaṇakaṃ śṛṇu
89.10 uttamaṃ saptaviṃśatyā caturviṃśati madhyamam adhamaṃ ṣoḍaśāṅgalyaṃ pratiṣṭhādau prakalpayet
89.11 ṣoḍaśāṅgulakānnyūnaṃ pratiṣṭhādau vivarjayet ṣoḍaśāṅgulamārabhyāpyaṣṭahastāvadhi kramāt
89.12 aṣṭahastātparaṃ caiva na kartavyaṃ gurūttama ṣoḍaśāṅgulakanyūnaṃ prāyaścitteṣu kalpayet
89.13 hastādi ṣoḍaśāntaṃ ca mekhalā ca navāṅgulā prāgudak tritrisūtraṃ ca samantāccaturaśrakam
89.14 caturaśraṃ pūrvabhāge āgneyyāṃ tu bhagākṛti kṣetre pañcavibhāge ca ekabhāgaṃ bahirnyaset
89.15 koṇārdhārdhasya madhye ca kṣetrārdhād bhrāmayettataḥ kṣetrārdhādadhikaṃ yāvad bhrāmayecca dvipārśvayoḥ
89.16 pañcamāntaṃ bahirnyastvā bhavedaśvatthapatravat uttarāgramiti khyātaṃ yonimāgneyakoṇake
89.17 bhūtabhāgakṛte kṣetre pārśve caikaikabhāgakam vṛddhiṃ kṛtvā viśeṣeṇa kṣetramadhyaṃ samācaret
89.18 pārśvasūtrāntake caiva bhrāmayedardhacandrakam khaṇḍaṃ dakṣiṇabhāge cāpyakhaṇḍamuttarāgrakam
89.19 pratiṣṭhādau prakartavyaṃ dīkṣāyāṃ ca sukarmaṇi dakṣiṇāgraṃ prakartavyaṃ pādamuttarato nyaset
89.20 mohena nānyathā kāryaṃ rāṣṭrakṣobho na saṃśayaḥ kṣetraṃ ca saptadhā bhajya caikaikaṃ pārśvake nyaset
89.21 kṣetrasya saumyabāhye tu ekabhāgaṃ ca vinyaset pārśvayordvikayoścāpi rekhayormelanaṃ tu yat
89.22 trikoṇamiti vikhyātamuttarāgraṃ prakalpayet pratiṣṭhādau prakartavyaṃ naiva pūrvāgrameva ca
89.23 kṣetraṃ tu vasudhā bhajya karṇānte tvekabhāgakam tyaktvā kṣetrasya madhye tu karṇāntaṃ bhrāmayetkramāt
89.24 vartulaṃ ceti vikhyātaṃ kṣetraṃ vedāṃśakaṃ kuru ekāṃśaṃ ca dvipārśve tu lāṅchitaṃ tadviśeṣataḥ
89.25 rekhādvayaṃ samālikhya bhāgārdhaṃ kṣetramadhyake ṣaḍrekhāmelanaṃ kuryātṣaḍaśraṃ ceti kīrtitam
89.26 pūrvapaścimakāgraṃ ca kalpayetkalpavittamaḥ vṛttaṃ pūrvoktavatkṛtvā karṇikāṃ ca triyaṅgulām
89.27 karṇikāyā adhobhāge tathādhomekhalopari rasāṅgulaṃ dīrghamagre tathā caikāṅgulaṃ matam
89.28 unnataṃ ceti vikhyātaṃ pañcāṅgulamathāpi vā dalāṣṭaṣoḍaśaṃ tatra padmakuṇḍamiti smṛtam
89.29 kṣetraṃ ca vasudhā bhajya ekaikaṃ pārśvayornyaset caturaśraṃ prakalpyātha kṣetrabāhyaikabhāgakam
89.30 kṣetramadhye samantāttu catuścihnaṃ vidhāya ca catuṣṭayaṃ tathā rekhāmelanaṃ nyasya cāśrakam
89.31 aṣṭāśramiti vikhyātamaṣṭakoṇaṃ ca kīrtitam indraīśānayormadhye vṛttakuṇḍaṃ pradhānakam
89.32 ardhacandraṃ trikoṇaṃ ca māraṇe dveṣaṇe bhavet pradhānavarjitaṃ caiva mohenāpi kṛtaṃ tu cet
89.33 rājarāṣṭravināśaśca kartā bhoktā vinaśyati tasmātsarvaprayatnena uktavatparikalpayet
Kapitel 90
navatitamaḥ paṭalaḥ · sthānaśuddhiḥ
90.1 sthānaśuddhiṃ tato vakṣye śṛṇuṣva kamalāpate udakyā sūtakī kuṇḍo vrātyaśca pulkaso’pi ca
90.2 nāpito rajakaścaiva śunako rāsabhastathā kukkuṭaḥ śyenapakṣī ca gṛdhraścaite ca mandiram
90.3 praviṣṭāścetpramādāttu sthānaśuddhiṃ parā caret prāgudīritamārgeṇa saṃprokṣaṇamathācaret
90.4 ālayasya navīnasya śuddhyarthaṃ ca yathāvidhi khananoddhāradahanaṃ pūraṇaṃ gonivāsanam
90.5 viprocchiṣṭaṃ ca gavyaṃ ca veda ityaṣṭa śuddhayaḥ pratikarmaṇāmeteṣāṃ vidhirevādhunocyate
90.6 khātānkhanettanmantreṇa khananaṃ tālamātrataḥ prāsādasya caturdikṣu kṛtvā tatratyamṛttikām
90.7 mṛttikehana mantreṇa grāhayedavaṭāttataḥ sākṣātpavitramantreṇa darbhānnyastvā dahettataḥ
90.8 puruṣeṇa tu mantreṇa mṛdā valmīkajena ca āpūryamāṇaṃ rajasā gartaṃ ca pūrayedguruḥ
90.9 goṣpadeṣu savatsāṃ gāṃ gopatiṃ cānayedguruḥ tadgāyatryā vidhānena pūjāṃ kuryādanantaram
90.10 kārayedaṅgapūjāṃ tu jñātvā cāṅgādhidevatāḥ śṛṅgāgrayoḥ sarvatīrthaṃ jaṅgamasthāvarāṇi ca
90.11 śiromadhye mahādevo lalāṭe gaṇanāyakaḥ kaṇṭhe cātmā nāsikāyāṃ bhūruhāśca sarīsṛpāḥ
90.12 aśvinīdevate śrutyornetrayorindra eva ca maruto dantadeśeṣu jihvāyāṃ varuṇaḥ smṛtaḥ
90.13 huṃkāre bhāratī caiva gaṇḍayoryamarākṣasau saṃdhye coṣṭhadvayoścaiva grīvāyāṃ tārakādhipaḥ
90.14 khuramadhye ca gandharvāḥ khurāgre pannagāstataḥ tasya paścādapsaraśca daśanāḍīṣu rudrakāḥ
90.15 saṃdhau prāṇādi vāyuśca śroṇyāṃ ca pitṛdevatāḥ urasyumā ramāpāne yamunā gomaye tataḥ
90.16 ādityaraśmayo vāle mūtre devataraṅgiṇī romāgre ṛṣayaścaiva tunde viśvaṃbharā tataḥ
90.17 payodhare catuḥsiṃdhustenaiva manunā tataḥ abhimaṃtrya tṛṇānyannaṃ dattvātha gokulaṃ hare
90.18 trirātramekarātraṃ vā vāsaṃ kṛtvā tataḥ param viprocchiṣṭaṃ ca vakṣyāmi śṛṇuṣva kamalāpate
90.19 śivabhaktāndayāsaktān dvijānāhūya paṇḍitān snāpayitvā gandhatailaiḥ paścādvastrādikaṃ dadet
90.20 śivāgre maṇḍapaṃ gatvā bhūsuraiḥ saha deśikaḥ sakalīkṛtya matimān vighneśaṃ pūjayettataḥ
90.21 puṇyāhaṃ vācayitvātha tilataṇḍulaśālibhiḥ sthaṇḍilaṃ kalpayitvā ca nalinaṃ tatra saṃlikhet
90.22 sadāśivaṃ samabhyarcya sāṅgaṃ sāvaraṇaṃ hare śivamantraṃ śataṃ japtvā sakṛcca saṃhitāṃ japet
90.23 brahmasūktaṃ viṣṇusūktaṃ rudrasūktamataḥ param ghṛtasūktaṃ pāvamānaṃ śrīsūktaṃ narasūktakam
90.24 bhūsūktaṃ pañcaśāntiṃ ca ghoṣaśāntimataḥ param evaṃ kramātsakṛjjaptvā paścāddhomaṃ samācaret
90.25 maṇḍapasya purobhāge kārayellakṣaṇānvitam kuṇḍaṃ vā sthaṇḍilaṃ vāpi tatrāgniṃ janayedguruḥ
90.26 tatra devaṃ samabhyarcya tanmantreṇa hunecchatam daśāṃśaṃ saṃhitāṃ hutvā hunedekādimantrataḥ
90.27 sarvasmetyantakairhutvā homaśeṣaṃ samāpayet tato viprānmahābhāgāṅśivanāmasahasrakaiḥ
90.28 akhaṇḍitairbilvapatraiḥ pūjayeddeśikottamaḥ sājyaṃ hi vyañjanādyuktamodanaṃ dāpayettataḥ
90.29 tadante dakṣiṇāṃ dadyāttāmbūlaiḥ saha paṇḍitaḥ viprocchiṣṭamiti proktaṃ gavyaśuddhimatha śṛṇu
90.30 pañcagavyaṃ ca saṃsthāpya yathoktavidhinā tathā śuddhairuktheti mantreṇa ālayaṃ prokṣayedguruḥ
90.31 vedaśuddhimatho vakṣye śṛṇuśca garuḍādhipa brahmasthānādiṣaṣṭhāṅghrimaṇṭape vedamantrataḥ
90.32 ṛgvedādi caturdikṣu japeyurbrāhmaṇāḥ kramāt tadante gandhapuṣpādīn brāhmaṇānāṃ pradāpayet
90.33 evaṃ caturvidhāṃ śuddhiṃ tridinaṃ kārayedbudhaḥ athavā vāramekaṃ vā kartavyaṃ kamalāpate
Kapitel 91
ekanavatitamaḥ paṭalaḥ · tīrthotsavaḥ
91.1 ataḥ paraṃ pravakṣyāmi tīrthotsavavidhikramam sarvalokopakārārthaṃ sārūpyapadadāyakam
91.2 nṛparāṣṭrādirakṣārthaṃ sarveṣāṃ kāmasiddhidam brahmahatyādipāpaghnaṃ sarvadoṣanibarhaṇam
91.3 āyurārogyamaiśvaryaputrarājyapradāyakam ayane viṣuve krāntau grahaṇe candrasūryayoḥ
91.4 amāyāṃ paurṇimāyāṃ ca varṣamāsāntyake’pi ca vāre tithau ca nakṣatre cānyakāle śubhe dine
91.5 ṣaṣṭyaṣṭamyoścaturdaśyāmārdrāyāṃ puṣyaṛkṣake ayanādiṣu kāleṣu śivasyotsavamācaret
91.6 navāhe vātha saptāhe pañcāhe tridine’pi vā ekāhe vātha kartavyaṃ tīrthotsavaṃ susaṃjñakam
91.7 ārohādyavarohāntamuttamaṃ ceti kīrtitam ārohaṇaṃ vinā yattu madhyamaṃ ceti kīrtitam
91.8 tīrthaṃ vātha prakurvīta kanyasaṃ tatprakīrtitam sarvamāseṣu cārdrāyāmutsavaṃ tu vidhīyate
91.9 mṛgarkṣe puṣyanakṣatre paurṇamāsyāṃ viśeṣataḥ puṣyarkṣe kevalaṃ śambhoḥ snapanaṃ samyagācaret
91.10 parvayukte viyukte vā puṣye tīrthaṃ vidhānataḥ tīrthaṃ pūrvoktavatkṛtvā mantrānnaṃ tu nivedayet
91.11 alaṃkṛtyātha saṃpūjya prabhūtaṃ haviṣaṃ dadet vṛṣayāne samāropya nānāvādyasamanvitam
91.12 chatracāmarasaṃyuktaṃ gānanāṭyasamanvitam grāmapradakṣiṇaṃ kṛtvā praviśedālayaṃ guruḥ
91.13 avaropya vṛṣādyānātsnapanaṃ samyagācaret mūla bere viśeṣeṇa snapanaṃ śāntihomakam
Kapitel 92
dvinavatitamaḥ paṭalaḥ · saptakanyāsthāpanam
92.1 prathamā devakanyā ca dvitīyā nāgakanyakā tṛtīyakanyā gandharvā caturthī brāhmakanyakā
92.2 pañcamī rājakanyā ca ṣaṣṭhī tu vaiśyakanyakā saptamī śūdrakanyā ca saptakanyāḥ prakīrtitāḥ
92.3 bhūloke saptakanyānāmanyonyaṃ snehasaṃbhavāt vanamadhye jale tīre ārāme vṛkṣamūlake
92.4 vāsayanti vilāsārthaṃ yakṣādiparicārakaiḥ ālaye tu pratiṣṭhāpya pūjayettu vidhānataḥ
92.5 brāhmaṇādikavarṇānāṃ vāṅchitārthaṃ phalaṃ daduḥ kanyāsmaraṇamātreṇa graharoganivāraṇam
92.6 kanyakāsthāpanaṃ vakṣye āgamoktavidhānataḥ maṇḍapaṃ pūrvavatkṛtvā vedikuṇḍasamanvitam
92.7 aṅkurārpaṇapūrvaṃ cābhiṣekāntaṃ yathākramam sarvaṃ ca pūrvavatkuryādviśeṣastvadhunocyate
92.8 vedimadhye devakanyāṃ nāgakanyāṃ ca pūrvake pratyaggandharvakanyāṃ ca brāhmakanyāṃ ca dakṣiṇe
92.9 uttare rājakanyāṃ ca nairṛtyāṃ vaiśyakanyakām vāyavyāṃ śūdrakanyāṃ ca aiśānyāṃ tu gaṇeśvaram
92.10 āgneyyāmeva śāstāraṃ pūjayetpūrvamārgataḥ trikhaṇḍaṃ kalpayettattvamātmavidyāśivātmakam
92.11 ātmānamantarātmānaṃ paramātmānameva hi tattvānāmadhipānnyastvā mūrtimūrtīśvarānnyaset
92.12 kṣmādimūrtīrnyasetpūrvamindrādimūrtipāṃstathā pañcapakṣe nyasedvidvānpṛthivyādikamūrtikāḥ
92.13 nivṛttyādyāḥ pañcakalā mūrtipāstatra vinyaset sarvaṃ pūrvoktavatkuryādagnau saṃtarpya pūrvavat
<poem> saptakanyakādhyānam </poem>
92.14 pītābhāṃ pītavastrāṃ ca pītābharaṇabhūṣitām padmalambitahastāṃ ca tāṃ dhyāyeddevakanyakām
92.15 śvetābhāṃ śvetavastrāṃ ca śvetābharaṇabhūṣitām kirīṭamakuṭopetāṃ nāgakanyāṃ ca bhāvayet
92.16 śyāmābhāṃ śyāmavastrāṃ ca śyāmābharaṇabhūṣitām padmāsanasthitāṃ dhyāyedevaṃ gandharvakanyakām
92.17 śuklavarṇāṃ śuklavastrāṃ śuklābharaṇabhūṣitām tuṅgastanāṃ padmapīṭhāṃ tāṃ dhyāyedbrāhmakanyakām
92.18 raktavarṇāṃ raktavastrāṃ ratnābharaṇabhūṣitām karaṇḍamakuṭopetāṃ dhyāyedvai rājakanyakām
92.19 svarṇābhāṃ svarṇavastrāṃ ca svarṇābharaṇabhūṣitām svarṇakuṇḍaladhāriṇīṃ vaiśyakanyāṃ ca bhāvayet
92.20 nīlābhāṃ nīlavastrāṃ ca nīlābharaṇabhūṣitām nīlālakasuveṇyābhāṃ śūdrakanyāṃ ca bhāvayet
Kapitel 93
trinavatitamaḥ paṭalaḥ · kanyakāparameśvarīsthāpanam
93.1 pratimālakṣaṇaṃ vakṣye samāhitamanāḥ śṛṇu kanyakāparameśvaryā mahitāyā mahātmabhiḥ
93.2 raktāṃ padmasudhāriṇīṃ śaśimukhīṃ divyāmbarālaṃkṛtāṃ vāme lambakarāṃ jaṭāmakuṭakāṃ sarvāṅgabhūṣojjvalām vidyutkoṭisamaprabhāṃ samapadāṃ padmāsane saṃsthitāṃ dhyāyecchaṃbhvapadānasaktamanasāṃ kanyāṃ parāmīśvarīm
93.3 yadvā dvinetrāṃ dvibhujāṃ caiva dvipādāñcitanūpurām dāḍimīpuṣpasaṃkāśāṃ padmapīṭhe sthirāsanām
93.4 pādukālaktasaṃyuktāṃ vidyutkoṭisamaprabhām śiraścakrajaṭācūḍāṃ sarvalakṣaṇasaṃyutām
93.5 divyābharaṇabhūṣāḍhyāṃ divyagandhānulepanām divyamālyāmbarayutāṃ sarvāvayavaśobhinīm
93.6 candrakāntismitāṃ dāntāṃ pūrṇacandranibhānanām tattvatrayasuvijñānāṃ sarvaśāstrārthasaṃvidām
93.7 dvātriṃśallakṣaṇairyuktāṃ ṣaṭtriṃśattattvasaṃyutām aṣṭāṅgayogasaṃyuktāṃ trailokyasamadarśinīm
93.8 vāṅchitārthānprasīdantīṃ vaiśyānāṃ kuladevatām trimūrtibhirdattavarāṃ sarvasiddhipradāyikām
93.9 kanyakāparameśvaryā nāma loke prasiddhitam savyahaste padmadharā vāmahaste ca lambanam
93.10 sarvalokeṣviti khyātā kanyakāparameśvarī aṣṭakanyāsamāyuktā tattannāma tu kathyate
93.11 gaganī ghānanī vaiśvī sajīvī pitṛrūpiṇī somasūryavatī hṛṣṭiraṣṭaśaktiryathākramam
93.12 aṣṭakanyāḥ samarūpā dvibhujāśca dvinetrakāḥ abhayālambitahastāḥ pūrvādiparitaḥ sthitāḥ
93.13 sarvalakṣaṇasaṃyuktāḥ sarvābharaṇabhūṣitāḥ vicitravarṇaśobhāḍhyāḥ kanyakāḥ paricārikāḥ
93.14 etādṛksamarūpā ca kanyakāparameśvarī kanyakāparameśvaryāḥ sthāpanaṃ vakṣyate’dhunā
93.15 sarvamāseṣu kartavyaṃ śuklapakṣe śubhe dine aṅkurārpaṇapūrvaṃ tu pālikā nava pañca vā
93.16 ratnanyāsaṃ tataḥ kuryānnavakoṣṭheṣu vinyaset koṣṭhapūjāsamāyuktaṃ vairḍūryādi kramādbudhaḥ
93.17 sauvarṇaṃ rajataṃ tāmraṃ sthāpayennavakoṣṭhake āvāhādyupacāraistu pāyasādīnbaliṃ dadet
93.18 nayanonmīlanaṃ kṛtvā puṇyāhaṃ vācayedguruḥ kāṃsyatāmrādipātreṣu ghṛtakṣaudraṃ nyasetkramāt
93.19 hemasūcīhemacūrvāḥ koṭṭalāyudhanirmitāḥ kalaśasthāpanaṃ kṛtvā pūrvoktavidhinā saha
93.20 pracchannapaṭamāhṛtya digdarśanaṃ yathākramam darpaṇaṃ darśanaṃ kṛtvā kanyādarśanameva ca
93.21 gobrāhmaṇajanāṃścāpi darśayeddhomakarmaṇi netramantraṃ samuccārya śatamaṣṭottaraṃ hunet
93.22 agnimantreṇa saṃyuktaṃ sūryasomābhimantrayet pratimāṃ śuddhatoyena pañcagavyaiśca secayet
93.23 kāṣāyaphalapuṣpaiśca ratnasvarṇodakaiḥ kuśaiḥ gandhatoyābhiṣekena śuddhatoyābhiṣecanam
93.24 sarvālaṃkārasaṃyuktaṃ grāmapradakṣiṇaṃ kuru jalādhivāsanaṃ kuryādyāmaṃ yāmardhameva vā
93.25 gaṅgādisarvanadyādiviniyogaṃ viśeṣataḥ guḍalavaṇatīrthe ca vāsayedavabhṛthaṃ kuru
93.26 uddhṛtya yāgāśālāṃ ca praviśetsnānamācaret ṣoḍaśastambhasaṃyuktaṃ madhyavediṃ prakalpayet
93.27 caturdvārasamāyuktaṃ catustoraṇabhūṣitam yonikuṇḍamathaiśānyaṃ pūrvoktavidhinā kuru
93.28 saurapūjāṃ samārabhya pūrvoktavidhipūrvakam dvāraśaktervardhanīṣu aṣṭaśaktīstu pūjayet
93.29 jayā ca vijayā caiva yoginī mohinī tathā mādhavī mālinī caiva bhogī bhogavatī tathā
93.30 dvāraśaktīstu saṃpūjya gandhapuṣpākṣatādibhiḥ nairṛte vāstupūjāṃ ca lakṣmyāḥ paścimapūjanam
93.31 vāyavye vighnarājaṃ ca aiśānyāṃ gurupūjanam daśāyudhāni saṃpādya tattatsthāneṣu pūjayet
93.32 astravardhanīṃ saṃpūjya īśāne sthirapūjanam yavataṇḍuladarbhaiśca aṣṭadroṇaiśca śālibhiḥ
93.33 vedimadhye tu saṃsthāpya aṇḍajādyupari nyaset aṇḍajaṃ muṇḍajaṃ carma raktavastraṃ ca kambalam
93.34 tadūrdhve prākśiraḥ sthāpya vaktreṇa śāyayettu tām śiraḥsthāne pūrṇakumbhaṃ sthāpayedvardhanīṃ ghaṭān
93.35 śaktyaṣṭakaparivṛtān vedikopari saṃsthitān āvāhanādi saṃpūjya dhūpadīpopacārakaiḥ
93.36 gajaṃ kumbhaṃ dhvajaṃ dīpaṃ cāmaraṃ śaṅkhapadmakam svastikaṃ ca samāyuktamaṣṭamaṅgalamarcayet
93.37 hemapratisaraṃ baddhvā rakṣāmantrapuraḥsaram śāntikumbhāmbhasā prokṣya bimbarakṣāvakuṇṭhanam
93.38 trikhaṇḍaṃ pūjayettatra ātmavidyāśivātmakam ātmānamantarātmānaṃ paramātmānaṃ vinyaset
93.39 caturviṃśatitattvāni vinyasedbimbamadhyame khaṇḍaṃ prati viśeṣeṇa mūrtimūrtīśvarīryajet
93.40 mūrtimūrtīśvarīrnyastvā homayettu viśeṣataḥ agnikāryoktamārgeṇa dīpanāntaṃ samācaret
93.41 tilataṇḍulamudgaṃ ca lājaṃ māṣaṃ ca homayet godhūmasarṣapaṃ kṣīraṃ gulaṃ kṣaudraṃ phalaṃ tathā
93.42 nārikelaṃ ghṛtaṃ caiva mūlamantraiśca homayet śataṃ vātha sahasraṃ va homayed deśikottamaḥ
93.43 prāyaścittaṃ tato hutvā pūrṇāhutimathācaret rātrau jāgaraṇaṃ kṛtvā prabhāte snānamācaret
93.44 maṇḍapaṃ pūrvavatpūjya homayettu yathākramam navagrahādihomaṃ ca prāyaścittaṃ viśeṣataḥ
93.45 bimbamuddhṛtya saṃpūjya gandhapuṣpādyalaṃkṛtam grāmapradakṣiṇaṃ kṛtvā yajamānaparaḥsaram
93.46 sumuhūrte sulagne ca sthāpayedāsanopari mantranyāsādikaṃ kṛtvā jīvanyāsamathācaret
93.47 spṛṣṭvā japtvā ca hutvā ca pūrṇāhutimathācaret kumbhānuddhṛtya śirasā vādyaghoṣasamanvitam
93.48 ālayapradakṣiṇaṃ kṛtvā garbhagehaṃ praviśya ca akārādikṣakārāntamakṣaraṃ vinyasetkramāt
93.49 āvāhanādi saṃpūjya abhiṣekaṃ yathākramam tilatailābhiṣekaṃ ca pañcagavyābhiṣecanam
93.50 kṣīradadhiphalakṣaudraiḥ sugandhādibhiḥ pūjayet vastrābharaṇagandhaiśca puṣpadāmairalaṃkuru
93.51 dhūpadīpaṃ dadetpaścānnaivedyaṃ bhakṣyabhojyakaiḥ ācāryaṃ pūjayetkartā vastrahemāṅgulīyakaiḥ
93.52 gāśca dadyādviśeṣeṇa dakṣiṇāṃ dāpayetsudhīḥ yajamāno’bhiṣiktastu gandhapuṣpādyalaṃkṛtaḥ
93.53 dīnāndhakṛpaṇādīnāṃ dānaṃ vittānusārataḥ evaṃ yaḥ kurute bhaktyā iṣṭakāmārthasiddhaye so’bhīṣṭasiddhiṃ saṃprāpya cirakālaṃ pramodate
Kapitel 94
caturnavatitamaḥ paṭalaḥ · jīrṇoddhāravidhiḥ
94.1 jīrṇoddhāravidhiṃ vakṣye sarvasaṃpatkaraṃ nṛṇām prāsādaliṅgapīṭhānāṃ jīrṇakāle samuddharet
94.2 grāme vā nagare vāpi araṇye parvate’pi vā śivaliṅgaṃ vinā yatra tatra juṣṭaṃ ca śatruṇā
94.3 tasmātsarvaprayatnena śivadhāmasamanvitam kālakṣepeṇa jīrṇaṃ hi bhinnaṃ sphuṭitaṃ pātitam
94.4 purākṛtaṃ parityajya liṅgaṃ pīṭhaṃ niketanam prāsāde gopure caiva ālaye dhvajadaṇḍake
94.5 śikhare citrakūṭe ca nṛttamaṇṭapasālake citraśālāsabhāsthāne āsthānamaṇṭape tathā
94.6 jīrṇakāle tu tadbhede mahājīrṇaiḥ sarandhrakaiḥ śailajairlohajaiścaiva dārumṛṇmayakeṣṭakaiḥ
94.7 śikhare gatamāne ca āyatastambhaśobhite citraśāle sarandhre ca makuṭakarṇe connate
94.8 padmakarṇe gate caiva kumbhakarṇe ca kubjake pratimāśobhake caiva siṃhakandarapaṭṭike
94.9 gajāṣṭake ca nāgeṣu karṇakūṭakaśālake caturdvārasamāyukte caturdevasamāvṛte
94.10 pūrvadakṣiṇaśālāyāṃ paścimottaraśālayoḥ indre ca dakṣiṇāmūrtau viṣṇubrahmavṛṣeṣu ca
94.11 īśādisthūpiparyante jagatīkaṇṭhapaṭṭike madhyastambhasamāyukte śṛṅgārabhṛtaśālake
94.12 siṃhaśāle prabhāśāle dikśāle dvāraśālake upaśāle ca karṇe ca madhyame mūlapādake
94.13 eteṣu bhede jīrṇe ca punaḥ kalpanamācaret pūrvavatkalpane śilpaśāstramārgeṇa nirmitiḥ
94.14 yathāpūrvaṃ ca tadrūpaṃ tathaiva kalpayetpunaḥ mūlaliṅge ca bere ca bhitticitre ca pīṭhake
94.15 iṣṭikācūrṇasaṃyukte bimbarūpeṇa kalpite garbhālaye ca bhittau tu pāṣāṇe chinnabhinnake
94.16 eteṣu bhede jīrṇe ca pūrvavatkalpayetpunaḥ mūlaliṅgasya mūrtiṃ ca dāruliṅge tu yojayet
94.17 maṇṭape pūjayettatra sthāpanāvāhanapūrvakam aṣṭavidyeśvarakumbhānvardhanīmūlakumbhakau
94.18 mūrtihomaṃ tataḥ kuryātṣaḍadhvāṅgārcanaṃ kramāt jīvanyāsasamāyuktaṃ śivamantreṇa yojayet
94.19 ācāryaṃ pūjayettatra vastrahemāṅgulīyakaiḥ pañcaśuddhisamopetaṃ pañcāvaraṇaṃ pūjayet
94.20 āvāhanaṃ sthāpanaṃ syādarcanāṅgaṃ vidhīyate dāruliṅge pratiṣṭhāpya abhiṣekamathācaret
94.21 yathāpūrvoktamārgeṇa pūjayeddāruliṅgakam maṇḍalānte tu liṅge ca punaḥ prokṣaṇamācaret
94.22 yathāśāstroktamārgeṇa saṃprokṣaṇamathācaret garbhālaye ceduddhāraḥ punarnirmāya maṇṭapam
94.23 maṇḍalātpūrvaṃ saṃsthāpyaṃ rājarāṣṭrābhivṛddhaye ṣaṇmāse cedvatsarānte rājarāṣṭraṃ vinaśyati
94.24 maṇḍalānte pratiṣṭhāpyaṃ yathāpūrvavidhikramāt yāgaśālāṃ samāpādya pañcāgniṃ sthāpayedguruḥ
94.25 yathāpūrvaṃ tu nityaṃ syāttathā naimittikaṃ tathā dviguṇaṃ pūjayettatra dviguṇaṃ homamācaret
94.26 brāhmaṇānbhojayettatra japahomau vidhikramāt liṅge ca pratimāyāṃ ca bimbabāhukirīṭayoḥ
94.27 kaṇṭhe śrotre ca jānvośca pādasthale dvihastayoḥ hastamūle ca aṅgulyau nāsyāmoṣṭhe ca netrayoḥ
94.28 kaṇṭhasya pṛṣṭhabhāge tu stanamadhye ca guhyake eteṣu jīrṇe bhede ca punarnirmāya kārayet
94.29 evaṃ maheśabimbeṣūtsavoddharaṇakālake vāhaneṣu caiva tathā dārupīṭhe vimānake
94.30 sūtrabandhe ca nārāce ūrdhvabimbe ca bhinnake mahotsavasya kāle vai bimboddhāraṇapūrvakam
94.31 trirātre pañcarātre vā athavā saptarātrake nirmāya pūrvavad bimbaṃ saṃprokṣaṇamathācaret
94.32 dhvajārohāditīrthāntadinakarma samācaret ratnaje hemaje vāpi rājate tāmra eva ca
94.33 lohaje dāruje caiva iṣṭake bimbarūpake prāyaścittoktamārgeṇa yathāpūrvaṃ tathā nayet
94.34 śailajastambhakaiścaiva dārujastambhakaistathā iṣṭikācūrṇasaṃyuktacitraśālābhiśobhite
94.35 caturvedacatuḥstambhaiḥ ṣaṭśāstroparistambhakaiḥ śivatattvasvarūpakaśivarūpakakūṭakaiḥ
94.36 varṇapadādhvatattvādhvamantrādhvapariveṣṭite kalābhuvanarūpaiśca madhyanṛttasuśobhite
94.37 yakṣagandharvasiddhādyaiḥ kinnarairmunisevite trayastriṃśatkoṭidevaiḥ sevyabhaktaiḥ parivṛte
94.38 tattatsthānasthitairdaivaistattaddevaiḥ pṛthak pṛthak bhitticitreṇa likhitaiḥ śilpaśāstroktamārgataḥ
94.39 devadundibhighoṣaiśca haribrahmasutālakaiḥ śaṅkhakāhalajhallarīvādyaghoṣasamanvite
94.40 bhūtavaitālapaiśācayakṣarakṣaḥparivṛte sabhāsthāne ca bāhye ca vicitraiśca samāvṛte
94.41 devaghoṣabrahmaghoṣavādyaghoṣaiśca śobhite hemavarṣapuṣpavarṣairdevāsuranamaskṛte
94.42 dvāraśālādvāradevanandikeśvarasevite vighneśaskandadeveśavṛṣabhabalipīṭhake
94.43 dhvajadaṇḍādidikpīṭhe mahotsavasabhāpatim sabhākūṭe sthitaṃ nṛttaṃ ratnasiṃhāsanasthitam
94.44 vāmabhāgasthitadevīsamālokanatatparam kuñcitapādasaṃkāśakiṅkiṇījālasaṃnibham
94.45 ānandatāṇḍavaṃ pūrvaṃ saṃdhyātāṇḍavaṃ tatparam gaurītāṇḍavamevaṃ tu tathā tripuratāṇḍavam
94.46 kālītāṇḍavamevaṃ tu munīnāṃ tāṇḍavaṃ tathā sabhātāṇḍavamevoktamityetatsaptatāṇḍavaiḥ
94.47 saṃyukte ca sabhāmadhye devānāṃ mokṣadāyakam sakṛddarśanamātreṇa śivasāyujyadāyakam
94.48 sabhākūṭe ca śikhare daṇḍapaṭṭikākaṇṭhake citraśāle ca pratimābhitticitrakadaivate
94.49 eteṣu bhede jīrṇe ca punaḥ kalpanamācaret jīrṇoddhāre ca pūrvaṃ yattadrūpaṃ pratibimbake
94.50 pūrvasthāne ca īśāne dakṣiṇottarapaścime bālālayaṃ ca kartavyaṃ pūrvavatkārayetkramāt
94.51 bālālaye ca śālāyāṃ dārumṛṇmayanirmitān bhitticitrādideveśāṃstattatsthāneṣu nikṣipet
94.52 devānāvāhya tatpūrve kumbhamadhye niyojayet mūrtihomaṃ tataḥ kuryādyātrāhomamamataḥ param
94.53 maṇṭape sthalaśuddhiḥ syādvāstupūjāvidhikramāt puṇyāhaṃ vācayeddhīmānpañcagavyaṃ tataḥ param
94.54 ācāryaṃ pūjayetpaścādvastrahemāṅgulīyakaiḥ kaṭakaṃ hemasūtraṃ ca karṇabhūṣaṇaṃ dhārayet
94.55 ātmaśuddhistataḥ pūrvā sthānaśuddhirdvitīyikā tṛtīyā dravyaśuddhiḥ syāccaturthaṃ mantraśodhanam
94.56 pañcamī kumbhaśuddhiḥ syātṣaṣṭakaṃ kumbhapūjanam saptamo devatāvāho hyaṣṭamaścārcanāvidhiḥ
94.57 navamamagnikāryaṃ syāddaśamaṃ darpaṇārcanam ekādaśaścābhiṣeko dvādaśaṃ pratimārcanam
94.58 trayodaśī sabhāpūjā caturdaśo nyāsa eva ca pañcaśaṃ tu naivedyaṃ ṣoḍaśaścopacārakaḥ
94.59 naṭeśaśālāmadhye tu rakṣābandhanapūrvakam punaḥprokṣaṇaparyantaṃ nityāgnihavanaṃ tathā
94.60 prāyaścittādihomaśca balidānaṃ viśeṣataḥ ācāryo dīkṣitaistatra nityapūjāṃ vidhāya tu
94.61 punaḥprokṣaṇaparyantaṃ japaṃ pūjāṃ ca homayet brāhmaṇānbhojayettatra dakṣiṇābhyaṅgapūrvakam
94.62 uttamaṃ maṇḍalāntaṃ syānmadhyamaṃ vatsarārdhakam adhamaṃ vatsarāntaṃ syāttrividhaṃ parikīrtitam
94.63 jīrṇanimittakumbhaṃ ca pūrvavatkalpayetprabhoḥ bhitticitrādideveśānyathāpūrvaṃ prakalpayet
94.64 punaḥprokṣaṇakālaśca muhūrte sthiralagnake saptāhe vā tryahe vāpi pañcāhe vā vidhīyate
94.65 mṛtsaṃgrahaṇamārabhya dvitīyamaṅkurārpaṇam tṛtīyā vāstupūjā ca caturthaṃ nayanamocanam
94.66 pañcamī pratimāśuddhiḥ ṣaṣṭhakaṃ maṇṭapārcanam saptamagnikāryaṃ ca aṣṭamaṃ mantrapūjanam
94.67 navamī darpaṇapūjā daśamaṃ cābhiṣecanam ekādaśo jīvanyāso dvādaśaṃ mūrtipūjanam
94.68 trayodaśaṃ ṣaḍadhvāṅgaṃ naivedyakaṃ caturdaśam pañcadaśe parīvāramarcayeddeśikottamaḥ
94.69 upacāraḥ ṣoḍaśaḥ syātprokṣaṇe vidhirucyate yathāśāstroktamārgeṇa punarāvartanaṃ prabhoḥ
94.70 ācāryaṃ pūjayettatra sarvālaṃkāraśobhitam daśaniṣkeṇa hemnā ca tāmbūlaṃ dāpayedguroḥ
94.71 ācāryamanasastṛptirdevasānnidhyakāraṇam citrakūṭaṃ pratiṣṭhāpya śivaloke mahīyate
94.72 sabhāpatiṃ pratiṣṭhāpya sa puṇyāṃ gatimāpnuyāt sajīvaḥ sansa dhanyaśca mokṣapadaṃ sa vīkṣate
94.73 tṛṇakoṭiśatairvāpi mṛṇmayadaśakoṭikaiḥ iṣṭikāśatakoṭyā vā śilayā dāruṇāthavā
94.74 citrakūṭasya nirmāṇaṃ yuktyā bhaktyā ca kalpayet śivālayasahasre ca muktikṣetre pratiṣṭhite
94.75 yatphalaṃ tatkoṭiguṇitaṃ citrakūṭasya nirmitau tasya darśanamātreṇa śivaloke mahīyate
94.76 sabhāpatau pratiṣṭhite sarve devāḥ pratiṣṭhitāḥ sakṛddarśanamātreṇa koṭiyajñaphalaṃ labhet
94.77 naṭeśāya ca tāmbūlaṃ yo dadyānnṛttamūrtaye kalpakoṭisahasraṃ syācchivaloke mahīyate
Kapitel 95
pañcanavatitamaḥ paṭalaḥ · kalākarṣaṇavidhiḥ
95.1 athātaḥ saṃpravakṣyāmi vidhānaṃ gurupuṅgava kalākarṣaṇake samyak śṛṇu śraddhāpuraḥsaram
95.2 kalākarṣaṇametattu śāktaṃ śaivamiti dvidhā dūtikā ca tathā prāṇapratiṣṭhādyaiśca śāktake
95.3 dūtikāprakṛtiśaktitvāt prāṇasya jaḍadharmataḥ cidātmani pareśe tu kalpanā nopapadyate
95.4 akāraṃ ca ukāraṃ ca makāraṃ bindumeva ca ardhacandranirodhī ca nādaṃ ceti trayaṃ guro
95.5 nādanāmakalāyāṃ tu saṃmitaṃ nādamucyate kalāpañcakamityuktametadākarṣayedguro
95.6 evamāhuḥ kalākarṣaṃ śaivasya gurusattama kalātītaṃ śivaṃ sākṣādāvāhanavidhānataḥ
95.7 āvāhayedviśeṣeṇa kalākarṣa udīritaḥ śāktaṃ śāktena kartavyaṃ śaivaṃ śaivena kārayet
95.8 anyathā kurute mohādyadi tatkarma niṣphalam śivasya navadhā mūrtirbhāvyate gurusattama
95.9 brahmā viṣṇuśca rudraśca īśvaraśca sadāśivaḥ bindurnādaśca śaktiśca śivaśceti prakīrtitā
95.10 eṣā navavidhā mūrtistridhā bhogādikairmatā brahmā viṣṇuśca rudraśca bhogāṅgatvena kīrtitā
95.11 abhikārāṅgakāvetau maheśvarasadāśivau bindurnādaḥ śaktiśivau layāṅgatvena kīrtitau
95.12 kumbhe cāvāhayecchambhostanuṃ bhogalayāhvayām āvāhayettathā vahnau tanuṃ caivādhikārikām
95.13 kalākarṣaṇametattu niśīthe cottamaṃ smṛtam daśanāḍyāṃ madhyamaṃ syādadhamaṃ pañcanāḍike divā cāpararātre vākarṣaṇaṃ naiva kārayet
Kapitel 96
ṣaṇṇavatitamaḥ paṭalaḥ · śaktikalākarṣaṇavidhiḥ
96.1 śaktiścaturvidhā jñeyā tāsāṃ bhedaṃ śṛṇuśva vai svatantrā kevalā śaktiḥ sahajā gurupuṅgava
96.2 miśrā ceti maheśasya śaktirbhinnā caturvidhā parameśvarasya yā śaktirdvidhā saṃparikīrtitā
96.3 svaśaktiḥ prathamā proktā dvitīyā tu parigrahā śivādabhinnā yā śaktiḥ sā svaśaktiḥ prakīrtitā
96.4 kāryamātre praklṛptā yā sā śaktirvai parigrahā śivālayeṣu sarvatra śivaliṅgena vai saha
96.5 pratiṣṭhitā parāśaktiḥ svaśaktiriti saṃmatā śivālaye pradhānāyāḥ śakteranyatra vai guro
96.6 sā parigrahaśaktiḥ syādāvṛtau sthāpitā guro svatantrā kevalā caiva sahajeti prakīrtitā
96.7 śaktayastisra ākhyātāḥ svaśakterbhedato guro miśreti kathitā śaktiḥ parigraha itīritā
96.8 svatantrākhyā tu yā śaktirdvidhā sā parikīrtitā svapradhānaṃ tathā svāṅgamiti deśikasattama
96.9 prākārasya tṛtīyasya dvitīyasyāthavā guro prākāragopurairyuktaṃ divyamaṇṭapasaṃvṛtam
96.10 śikhareṇa dhvajenāpi balipīṭhena saṃyutam vṛṣeṇa sahitaṃ ramyaṃ devyāgāraṃ salakṣaṇam
96.11 tasminpratiṣṭhitā śaktiḥ svapradhānā bhavedguro śivāgārapuradvāraṃ yasyāṃ diśi prakalpitam
96.12 tādṛk caiva bhavettatra devyāgārasya saṃnidhiḥ pūrvābhimukhamīśasya saṃnidhānaṃ bhavedyadi
96.13 saṃnidhiḥ paścime vā syād vāme dakṣiṇato’pi vā svapradhānaparāśakterniyamo nāsti saṃnidhau
96.14 paścimābhimukhamīśasya saṃnidhiryadi deśika svapradhānaparāśakteḥ saṃnidhiḥ pūrvake bhavet
96.15 svapradhānamiva svāṅgamīśāgāre viśeṣataḥ svāṅgasyāpi tathā śakteḥ pradhānasyeva deśika
96.16 pṛthagālayasaṃyuktaṃ vṛṣabhadhvajasaṃyutam parivāravihīnaṃ ca bhavetprāsādamuttamam
96.17 sahajāyāḥ parāśaktergarbhāvaraṇato’thavā antarhāre maheśasya saṃnidhau purato diśi
96.18 dakṣiṇābhimukhasānnidhyamunmukhīkṛtya deśikaḥ śivāgāre vāmapārśve puro’gāraṃ prakalpayet
96.19 kevalāyāstathā śakteḥ śivāgārātpṛthak sthale prākārād bāhyadeśe tu kalpayedālayaṃ śubham
96.20 gopuradhvajasaṃyuktaṃ prāsādāvaraṇairyutam miśrāyāstu parāśakteḥ śivāgāre gurūttama
96.21 svaśakteranyato’gāraṃ prāvṛtau kārayedvaram parigrahaśaktireṣā syādīśasya gurusattama
96.22 śivālayādanyadeśe pṛthakprāsādasaṃyutam gopuradhvajasaṃyuktaṃ prākārairmaṇṭapairvṛtam
96.23 siṃhena vātha haṃsena yutaṃ lakṣaṇasaṃyutam balipīṭhena sahitaṃ kārayedālayaṃ śubham
96.24 śivālayasthāpitāyāḥ śakterna pṛthagutsavaḥ svapradhānaṃ tathā svāṅgaṃ pṛthagutsavamarhati
96.25 etāsāṃ śivaśaktīnāmāvṛteḥ pūjanaṃ śṛṇu svapradhānā tathā svāṅgā sahajā kevalā tathā
96.26 etāsāṃ śivaśaktīnāṃ prathamāvaraṇe guro parāmādiṃ tathaivecchāṃ kriyāṃ jñānābhidhāṃ tathā
96.27 pañcaśaktīḥ samāvāhya pūjāṃ kuryādviśeṣataḥ hṛdayādiṣaḍaṅgāni vidyādehaṃ ca deśika
96.28 netranyāsaṃ ca vinyasya pūjayed gurupuṅgava dhārikādyāstathā śaktīrdvitīyāvaraṇe tathā
96.29 dhyātvāvāhya tato pūjāṃ kārayed gurupuṅgava tṛtīyāvaraṇe pūjāṃ kuryādvāmādikā anu
96.30 śacīmukhyāstathā śaktīḥ samāvāhya yathāvidhi caturthāvaraṇe pūjāṃ kārayedgurusattama
96.31 śacīmukhānāṃ śaktīnāmāyudhāni yathāvidhi pañcamāvaraṇe dhyātvā pūjāṃ kuryād gurūttama
96.32 miśrā śaktiryadi bhavetprathamāvaraṇe tadā umāmbikāmukhāḥ śaktīrhṛdayādīni sādaram
96.33 vidyādehaṃ ca netraṃ ca nyasanpūjāṃ samācaret vāmādikāstathā śaktīḥ pūjayed dvitayāvṛtau
96.34 kṣobhiṇyādīstathā śaktīḥ samāvāhya yathāvidhi tṛtīyāvaraṇe pūjāṃ kārayed gurusattama
96.35 śacīmukhyāstathāvāhya śaktīścaiva yathāvidhi caturthāvaraṇe hyarcāṃ kārayed guruvallabha
96.36 śacīmukhānāṃ śaktīnāmāyudhāni krameṇa ca pañcamāvaraṇe dhyātvā pūjāṃ vai parikalpayet
Kapitel 97
saptanavatitamaḥ paṭalaḥ · gauryutsavavidhiḥ
97.1 gauryutsavavidhiṃ vakṣye nṛparāṣṭravivardhanam sarvasaṃpatsamṛddhyarthaṃ yaśovṛddhikaraṃ śubham
97.2 savo duḥkha iti khyātaḥ sarvasaṃpannivārakaḥ udgatastu savo yasmāttasmādutsava ucyate
97.3 utsavastrividhaḥ proktaḥ sa nityādisamanvitaḥ eteṣāṃ śaivavatkālaḥ ketutāḍanamaṅkuram
97.4 dhvajadaṇḍapramāṇaṃ ca śikharādipramāṇakam ādiśaktiradhobhāgaṃ tattrikoṇasamanvitam
97.5 rasakoṇasamāyuktamādiśakterataḥ param caturaśrasamāyuktamūrdhvaṃ tacchaktirūpakam
97.6 skandhatrayasamāyuktaṃ copadaṇḍasamanvitam pramāṇamuktavatkuryāddaṇḍabhāge ca śaivavat
97.7 aṇuśaktiḥ paṭaḥ proktaḥ saromadarbhamālyakaḥ paṭasya dīrghatāraṃ ca śaivavatsamudāhṛtam
97.8 ekaikāṅgulahīnaṃ tu kuryāttacchilpavittamaḥ tatpaṭe madhyabhāge tu kṛṣṇasāraṃ likhetkramāt
97.9 itaraṃ śaivavallikhya cotpalaṃ tu samālikhet kṛṣṇasāraḥ śaktirādyā śāntā ceti varā śubhā
<poem> tigmaśṛṅgāya vidmahe vedapādāya dhīmahi tannaḥ sāraḥ pracodayāt tīkṣṇakarṇāya vidmahe vedapādāya dhīmahi tannaḥ eṇaḥ pracodayāt </poem>
97.10 tatpaṭe madhyabhāge tu vṛṣabhaṃ vā samālikhet śāntaśca satkalaścaiva sāraśca taruṇastathā
97.11 sākṣī ca samidhaścaiva sadgimiśca tato varaḥ lokeśāṃstānviśeṣeṇa parivārakamucyate
97.12 kāmī gamīkā mohī ca nīlī bālā vicāriṇī dāmī caiva tathā cetā parivārakamucyate
97.13 kṛṣṇasāraśca vṛṣabho viṣṇumūrtī prakīrtite mokṣāvatāre kṛṣṇastu vṛṣaḥ sukhāvatārake
97.14 śambhuvāstupradeśe cecchaktyutsavaṃ kṛtaṃ yadi vṛṣabhaṃ caiva siṃhaṃ ca matimānvilikhetpaṭe
97.15 śaktyagre saṃsthitamukṣaṃ vilikhettadā mantravit susnigdhaṃ kṛṣṇasāraṃ ca likhettu deśikājñayā
97.16 śaktervāstupradeśe cettacchakterutsave kṛte vṛṣabhaṃ vātha siṃhaṃ vā paṭe samyaglikhedbudhaḥ
<poem> tīkṣṇaśṛṅgāya vidmahe vedapādāya dhīmahi tanno vṛṣaḥ pracodayāt </poem>
97.17 vṛṣasya śaktirākhyātā vṛṣāṇī ceti nirmalā vīrokṣo nirmalokṣaśca vijayokṣastathaiva ca
97.18 śūrokṣako drutokṣaśca sarokṣaḥ samyagukṣakaḥ nayokṣo hyevaṃ nāmāni vṛṣasya parivārakāḥ
<poem> śāntikarṇāyai vidmahe vedapādāyai dhīmahi tanno vṛṣāṇī pracodayāt </poem>
97.19 dugdhā sārā rasā kāmā dātrī dāmā sukhāvahā tathaiva vijayī caiva vṛṣāṇyāḥ parivārikāḥ
<poem> tīvrakarṇāya vidmahe dharmapiṇḍāya dhīmahi tannaḥ siṃhaḥ pracodayāt </poem>
97.20 hāsyasiṃhīti vikhyātā siṃhasya śaktiruttamā kvaṇatsiṃho lasatsiṃho nārasiṃhastathaiva ca
97.21 nadatsiṃho nādasiṃho drutasiṃho’rasiṃhakaḥ kāmasiṃhastu vai hyete siṃhasya parivārakāḥ
<poem> vastrotrāyai vidmahe dharmapuṣṭyai ca dhīmahi tannaḥ siṃhī pracodayāt </poem>
97.22 kopā ca mārutā martyā tārakī sarvamohinī kruddhī kuhū valī vakrī siṃhyaṣṭaparivārikāḥ
97.23 vārā ca vakulī mālī māyī somī vilāsinī mudatī kundadantī ca siṃhyaṣṭaparivārakāḥ
97.24 grahāhe dhātvahe vātha bāṇāhe tridine’thavā mokṣāhe vātha kartavyamutsavaṃ vidhipūrvakam
97.25 manvahe vātha randhrāhe dhvajārohaṇamārabhet campakaṃ candanaṃ caiva khadiraṃ saralaṃ tu vā
97.26 asanaṃ vaiṇavaṃ caiva madhūkaṃ kramukaṃ tathā aśokaṃ caiva bilvaṃ ca kīrtitāḥ ketudāravaḥ
97.27 sthānāni śaivavatproktamevaṃ vai ketudāruṇām tatpaṭaṃ rajjunā yuktaṃ ropayecchaivakarmavit
97.28 bheryutsavaṃ tataḥ kṛtvā utsavaṃ punarārabhet yonikuṇḍaṃ caturdikṣu turyāśraṃ tvīśagocare
97.29 yogeśasthāpanaṃ kṛtvā svasvamantraiśca homayet sāyaṃ prātarbaliṃ dattvā antye cotsavamārabhet
97.30 annaśaktisamāyuktaṃ śaktimūrtisamāyutam rudrāṅgulasamāyuktamuttamaṃ tatprakīrtitam
97.31 akṣyaṅgulavihīnaṃ tu madhyamasyādhamasya tu pratimālakṣaṇoktena kārayecchaktirūpakam
97.32 etadutsedhamānena cānnaśaktisvarūpakam balirūpaṃ tato dhyātvā yajecchaktiṃ tu madhyame
97.33 dvinetraṃ dvibhujaṃ śāntaṃ koṭikoṭisamujjvalam brahmādīśānaparyantaṃ brahmadevyādidevatāḥ
97.34 kṣīrānnamājyasaṃyuktamāvāhanabaliṃ dadet pūrve gaṇeśaśaktiḥ syātpiśācī syādidvatīyake
97.35 tṛtīye vahnidevī syāccharvaśaktiścaturthake pañcame bhūtaśaktiḥ syādvallīrātraṃ tu ṣaṣṭhakam
97.36 saptame ṛṣidevaḥ syānnāgeśī vasurātrake indrāṇirātraṃ navamaṃ bhūmidevī tataḥ param
97.37 ekādaśe ca rudrāṇī tatpare tu parāniśā mudgānnaṃ panasaṃ caiva dāḍimaṃ ghṛtasaṃyutam
97.38 prathame’hani dadyācca tacchaktimantramuccaran sarṣapānnaṃ ghṛtopetaṃ kadalīphalasaṃyutam
97.39 dvitīye’hani dadyācca tacchaktimantramuccaran pāyasānnaṃ gulopetaṃ saghṛtaṃ lājasaṃyutam
97.40 tṛtīye’hani dadyācca tacchaktimantramuccaran tilānnaṃ ghṛtasaṃyuktaṃ godadhnā tu samanvitam
97.41 caturthe’hani dadyācca tacchaktimantramuccaran haridrānnaṃ ghṛtopetaṃ piśācaphalasaṃyutam
97.42 pañcame’hani dadyācca tacchaktimantramuccaran gulodanaṃ ghṛtopetaṃ nālikerasamanvitam
97.43 ṣaṣṭhe cāhani dadyācca vallīmantramanusmaran gulodanaṃ ghṛtopetaṃ payasā ca pariplutam
97.44 saptame’hani dadyācca tacchaktimantramuccaran śuddhānnamājyasaṃyuktamikṣudaṇḍasamanvitam
97.45 aṣṭame’hani dadyācca tacchaktimantramuccaran raktānnaṃ madhusaṃyuktamapūpaṃ ghṛtasaṃyutam
97.46 navame’hani dadyācca tacchaktimantramuccaran ghṛtānnaṃ gulasaṃyuktaṃ kadalīphalasaṃyutam
97.47 daśame’hani dadyācca tacchaktimantramuccaran madhvannamājyasaṃyuktaṃ kṛsarāpūpasaṃyutam
97.48 ekādaśāhe dadyācca tacchaktimantramuccaran śālyannaṃ ca ghṛtopetaṃ tilacūrṇasamanvitam
97.49 dvādaśe’hani dadyācca tacchaktimantramuccaran praṇavādi caturthyantaṃ svanāmapadamadhyamam
97.50 svāhāntaṃ balinirdeśe sarvebhya iti nirdiśet śreṣṭhaṃ karatalaṃ proktaṃ madhyamaṃ muṣṭimātrakam
97.51 kanyasamakṣamātraṃ syādevamevaṃ baliṃ kṣipet karavīraṃ padmapuṣpaṃ punnāgaṃ pāṭalī tathā
97.52 droṇapuṣpaṃ ca mandāraṃ naṃdyāvartaṃ ca paṭṭikā mālatī mallikā caivamutpalaṃ ketakī tathā
97.53 evamevaṃ viśeṣeṇa dvādaśe dvādaśaṃ tathā prathame cārkapatraṃ ca kolake haṃsavāhanam
97.54 śūle hariṇavāhaṃ ca caturthe kṛṣṇasārakam pañcame syātpuṣpadhāma gavayo rasa eva ca
97.55 pātāle śeṣamadhye tu lokeśe vyāghravāhanam graha eva rathaḥ prokto daśāhe tīrthamācaret
97.56 bhogaśaktyā virodhaśca caturthadivase tataḥ pravṛtto bahuvidhaḥ kāryaṃ saṃdhānadravyahetunā
97.57 saṃdhikarma ca kartavyaṃ tato bhūtadine kramāt devadāsyeti tatproktaṃ bhogaśaktyanusāriṇā
97.58 tairvirodhaḥ prakartavyaścāru bhaktasamanvitam vyañjanaṃ bhojanaṃ bhajya bhaktadravyaṃ kramāddadet
97.59 ṣaṣṭhe kṣapaṇasaṃhāraṃ parameśvaravatkṛtam sarvabhaktajanairyuktaṃ mukulāñjalibhistataḥ
97.60 garukardamajaṃ kāryaṃ māraśatruṃ bhajedvaram mukulāñjalibhiścaiva sarvabhaktajanaistataḥ
97.61 māsarkṣāṇi ca sarvāṇi śaṃkaroktavadācaret yatrāsti mantrabhedaśca kriyābhedo na vidyate
97.62 baliṃ dadyātkrameṇaiva śaṃkarasya ca vāstuni athavā vidhivaddhīmānna tu grāmādibhedataḥ
97.63 anuktaṃ cedbhavetkiṃcicchaṃkaroktavadācaret viparītaṃ na kartavyaṃ kṛtaṃ cetkartṛnāśanam
97.64 taddoṣaśamanārthāya mahāśāntiṃ samācaret evamuktakrameṇaiva punarutsavamācaret
Kapitel 98
aṣṭanavatitamaḥ paṭalaḥ · yāgaśālālakṣaṇavidhiḥ
98.1 athātaḥ saṃpravakṣyāmi yāgaśālāvidhiṃ śṛṇu yakāro yajanārthaśca gamanārtho gakārakaḥ
98.2 śakāraśca sukhārthaḥ syāllakāro laya ityapi sukhārthaṃ ca layasthāne gamanārthaṃ suyāgakaḥ
98.3 yānayāgamayī yāgaśāleti parigīyate yāgārthaṃ maṇṭapaṃ kuryāddharmyāgre vātha pārśvayoḥ
98.4 pañcaprākārasaṃyukte cālaye ca makhālayam garbhāvaraṇake cāpi antarhāre’thavācaret
98.5 athavā madhyahāre cāpyagrayoḥ pārśvayorapi yāgaśālāṃ prakalpeta tadbāhyaṃ parivarjayet
98.6 vyāmohātkurute puṃsāṃ rājarāṣṭrasya doṣṛkṛt tasmātsarvaprayatnena uktamārgeṇa kārayet
98.7 catuḥprākārake cāpi triprākāre tvathāpi vā dviprākārake tvathavāpyekaprākārake’pi ca
98.8 prākārābhyantare caiva yāgaśālāṃ prakalpayet prākārabāhyadeśe tu yāgaśālāṃ na kārayet
98.9 īśāne caindradeśe ca kubere ca makhālayaḥ uttamaśceti vikhyāto vāruṇo madhyamo bhavet
98.10 āgneye nairṛte vāyāvadhamaśca prakīrtitaḥ adhamācādhamaḥ prokto dakṣiṇe tu pradeśake
98.11 athavā ramyadeśe tu yāgaśālāṃ prakalpayet uttamaṃ pīṭhamānaṃ cāpyācāryahastamānakam
98.12 madhyamaṃ ceti vikhyātaṃ hastamānaṃ dvidhā matam mānaṃ mātrāṅgulaṃ caiva dehalabdhaṃ tridhā bhavet
98.13 aṅgulatritayaṃ proktaṃ mānāyāmaṃ yavāṣṭakam yavodareṇa guṇitaṃ mānāṅgulamiti smṛtam
98.14 ācāryadakṣiṇe haste kaniṣṭhāṅgulimadhyake parvādūrdhvaṃ samārabhya tatparvāgrāntakaṃ kramāt
98.15 āyāmaṃ ca yathāproktaṃ mātrāṅgulamiti smṛtam madhyamāṅgulimadhye tu parvadīrghasya tārakam
98.16 āyāmaṃ ca yathāproktaṃ mātrāṅgulamathāpi vā yallabdhotsedhamānaṃ tu caturviṃśacchataṃ kuru
98.17 teṣvekabhāgamaṅgulyaṃ dehalabdhamiti smṛtam prāsādaṃ maṇḍapaṃ caiva vimānaṃ gopurādikam
98.18 prākārastambhaśālāṃ ca nadīṃ cādhvānadurgakam grāmādīnāṃ taṭākaṃ ca mānāṅgulena kārayet
98.19 yāgopakaraṇaṃ caiva yāgaśālādikaṃ kramāt mātrāṅgulena kartavyaṃ mānāṅgulaṃ na kārayet
98.20 mātrāṅgulacaturviṃśatyaṅgulaṃ hastamānakam tena hastena kartavyaṃ yāgaśālādikaṃ caret
98.21 mūlapīṭhasya nāhaṃ ca trividhaṃ ca vibhājitam teṣvekabhāgahastaṃ ca uttamaṃ ceti kīrtitam
98.22 ācāryahastamānaṃ ca madhyamaṃ samudāhṛtam ācāryadakṣiṇe haste madhyāṅgulisamāgrake
98.23 saptaviṃśatyaṅgulaṃ ca madhyamaṃ hastamānakam ācāryadakṣiṇe haste madhyamāṅgulimadhyame
98.24 parvadīrghāyataṃ cāthāpyadhamaṃ hastamānakam caturviṃśatyaṅgulācca nyūnahastaṃ na kārayet
98.25 sakalādīni berāṇi bālaliṅgāni vai śṛṇu dehalabdhena kartavyamanyathā rāṣṭranāśanam
98.26 tasmātsarvaprayatnena uktamārgeṇa kārayet yāgaśālāṃ pravakṣyāmi āyāmaṃ ca śṛṇuṣva vai
98.27 pañcāśaddhastamānaṃ ca uttamaṃ ceti kīrtitam catvāriṃśanmadhyamaṃ ca adhamaṃ triṃśatistathā
98.28 adhamāccādhamaṃ proktaṃ pañcādaśakaraṃ tathā athavā dvādaśaṃ hastaṃ tasmānnyūnaṃ na kārayet
98.29 ekādaśatrihastāntaṃ prāyaścitte ca saṃgrahet hastamātraṃ khanedbhūmiṃ vīkṣeta deśikottamaḥ
98.30 suvarṇaṃ rajataṃ tāmraratnādyādi ca dravyakam vāpīkūpataṭākaṃ cāpīṣṭikā śailameva ca
98.31 dṛśyaṃ cecchubhadaṃ proktamaśubhaṃ ca tataḥ śṛṇu vṛścikaṃ sarpamarṇḍūkaṃ valmīkaṃ tu pipīlikā
98.32 aṅgāranakhabhasmāni romāsthicarmakaṃ tathā anyeṣāṃ viṣajantūnāṃ darśanaṃ cāśubhāvaham
98.33 vṛścikādīnparityajya punarvāstuṃ samācaret anyathā śivatulyo’pi vighnairevābhibhūyate
98.34 mṛttikāṃ pūrayetpaścānnava ratnāni vinyaset tadvedyāścāpyadhobhāge ratnanyāsaṃ ca kārayet
98.35 samīkṛtyopalipyātha darpaṇodarasaṃnibham tasyordhve sūtravinyāsamuttamādikrameṇa tu
98.36 śālāpañcavidhaṃ sūtraṃ rudraṃ viṣṇuṃ ca brahmakam manuṃ raviṃ ca pañcaitatsūtrabhedāḥ prakīrtitāḥ
98.37 catuścatvāriṃśatiśca rudrasūtramiti smṛtam catustriṃśatisūtraṃ ca viṣṇusūtraṃ prakīrtitam
98.38 caturviṃśatisūtraṃ ca brahmasūtramudāhṛtam caturdaśaṃ ca sūtraṃ ca manusūtraṃ prakīrtitam
98.39 dvādaśaṃ ravisūtraṃ ca pañcasūtraṃ kramātkuru athātaḥ saṃpravakṣyāmi rudrasūtrapadakramam
98.40 madhye śivapadaṃ proktamekaṃ vai caturaśrakam paritastasya cāṣṭāsu padānyaṣṭau prakalpayet
98.41 etacchaktipadaṃ nāma samadīrghāyataṃ śubham paritastasya vai kuryātpadānāṃ ṣoḍaśaṃ guro
98.43 etadbindupadaṃ nāmnā proktaṃ deśikasattama paritaśca tataḥ kuryātpadānāṃ ca caturvasu
98.44 sadāśivapadaṃ proktaṃ śṛṇu tatparitastathā catvāriṃśatpadenaiva māheśvaramudāhṛtam
98.45 aṣṭācatvāriṃśakaiśca pūrvavatparitaḥ kṛtaiḥ aṣṭavidyeśvarāṇāṃ ca padaṃ proktaṃ gurūttama
98.46 ṣaṭpañcāśatpadaṃ proktamaiśaṃ vai parikīrtitam catuṣṣaṣṭipadaistadvacchuddhamāyāpadaṃ smṛtam
98.47 dvisaptatipadaiścaiva māntraṃ padamudāhṛtam tathāśītyā padenaiva varṇapadamudīritam
98.48 aṣṭāśītipadenaiva padaṃ gaṇapadaṃ smṛtam ṣaṇṇavatyā padaiḥ kuryātprakṛteḥ padamuttamam
98.49 tathā kālapadaṃ proktaṃ caturbhiḥ sahitaṃ śatam kalāpadaṃ tataḥ kuryācchataṃ dvādaśasaṃyutam
98.50 vidyāpadaṃ tataḥ kuryācchataṃ viṃśatimiśritam padaṃ ca vaiṣṇavaṃ proktamaṣṭāviṃśatikaiḥ śatam
98.51 vidyāpadaṃ tataḥ kuryācchataṃ viṃśati miśritam padaṃ ca vaiṣṇavaṃ proktamaṣṭā viṃśatikaiḥ śatam
98.51a tato’vidyāpadaṃ proktaṃ padaiḥ ṣaṭtriṃśakaiḥ śatam catuścatvāriṃśakaiśca śataṃ ca vikṛtirbhavet
98.52 dvipañcāśaiḥ śataṃ brāhmaṃ padaṃ proktaṃ gurūttama ṣaṣṭyā śataiḥ padaiḥ kuryād daivaṃ deśikasattama
98.53 aṣṭaṣaṣṭyā śataṃ proktaṃ rākṣasaṃ gurusattama pradhānakumbhasthānaṃ hi padaṃ śaivaṃ samīritam
98.54 śakteḥ pade nyasetpadmaṃ nādasya paritaḥ pade catuṣkoṇe catustambhān nikhaneccheṣamadhyake
98.55 aṣṭamaṅgalakānyantaḥsaṃcāraṃ dvādaśe pade bindoḥ sadāśivasyāpi padayorantare guro
98.56 kuṇḍaṃ kuryād vidhānena rudiraṃ paritaḥ kramāt māheśvarapade caiva bahiḥsaṃcāramīritam
98.57 aṣṭavidyeśvarasyātha padeṣu parito guro padamātrapramāṇena padārdhamitito’thavā
98.58 bhittiṃ prakalpayetsamyagutsedhād dvādaśāṅgulam pūrvādiṣu dikṣu madhye padaṃ ca dvipadaṃ kramāt
98.59 dvārārthaṃ kalpayettatra catuṣkoṇeṣu deśika nikhaneccaturaḥ stambhān tathā dvāreṣu pārśvataḥ
98.60 dvidvi sthūṇāṃśca nikhanet sudṛḍhaṃ ca manoharam dvādaśānāmadhasteṣāṃ stambhānāṃ ca tataḥ śṛṇu
98.61 daśahastasamutsedhamuttamaṃ parikīrtitam saptahastaṃ madhyamaṃ syādadhamaṃ pañcahastakam
98.62 saptahastamitotsedhaṃ tadardhāyāmasaṃyutam dvāramuttamametadvai ruciraṃ sādhu kalpitam
98.63 pañcahastamitotsedhaṃ tadardhāyāmasaṃmitam dvāreṣu madhyamaṃ dvāraṃ tadanyadadhamaṃ bhavet
98.64 dvārasyordhve dvipārśve’pi dviśūlaṃ parikalpayet dvārasyordhve tathā madhye śūlamekaṃ prakalpayet
98.65 aṣṭavidyeśvarānkumbhānsthāpayed bhittimastake bhittau ca paritaścāṣṭavidyeśvaraghaṭānnyaset
98.66 tathā caiśaṃ padaṃ cāntaḥsaṃcārapadamīritam śuddhamāyāpadasyāpi tathā mantrapadasya ca
98.67 madhye kuṇḍaṃ vidhānena kārayed gurupuṅgava tato varṇapadaṃ proktaṃ bahiḥsaṃcārasaṃjñikam
98.68 tṛtīyāvṛtike bhittiṃ padaṃ gaṇamudāhṛtam padamātraṃ padārdhaṃ vā bhittiṃ samyakprakalpayet
98.69 dvādaśāṅgulakotsedhāṃ rucirāṃ dṛḍhasaṃdhikam pūrvādiṣu caturdikṣu madhye ca dvipadaṃ kramāt
98.70 dvārārthaṃ kalpayedvātha catuṣkoṇeṣu deśika nikhaneccaturaḥ stambhān dvāreṣu ca dvipārśvayoḥ
98.71 dvidvistambhāṃśca nikhaned dṛḍhaṃ ca ruciraṃ guro dvitīyāvṛtikoṇasthastambhe rekhāśrake pade
98.72 sthāpayetstambhamekaikaṃ kramādaṣṭau gurūttama tṛtīyāvaraṇe cetthaṃ stambhānāṃ viṃśatirmatā
98.73 bhittau ca paritaścāṣṭaghaṭān saṃsthāpayedguro naṃdyādīnaṣṭakān sthāpya bhittiṃ ca paritaḥ kramāt
98.74 prakṛteḥ padamantasthasaṃcārapadamīritam kālākhyasya padasyāpi kalāyāścaiva madhyataḥ
98.75 yathāvidhi samuddiṣṭaṃ kuṇḍaṃ sādhu prakalpayet vidyāpadaṃ tataścaiva bahiḥsaṃcāramīritam
98.76 tato viṣṇupadaṃ proktaṃ caturthāvṛtibhittikam pūrvavaccaturaḥ stambhān catuṣkoṇeṣu kārayet
98.77 pūrvavad dvārarekhāyāṃ kuryāttu dvipadaṃ tathā tṛtīyāvaraṇasthānaṃ koṇamadhyamavartinām
98.78 stambhāṃśca nikhanetstambhāṃstathā rekhāpade dṛḍham indrādīśāntakalaśān parito bhittimastake
98.79 tattaddikṣu nyasedevaṃ krameṇa gurusattama īśānadakṣiṇastambhapārśve brahmaghaṭaṃ nyaset
98.80 nirṛtyuttarataḥ stambhapārśve viṣṇughaṭaṃ nyaset tato’vidyāpadaṃ proktamantaḥsaṃcārasaṃjñayā
98.81 vikṛterbrahmaṇaścaiva madhye kuṇḍaṃ prakalpayet tato daivaṃ padaṃ proktaṃ bahiḥsaṃcāramānataḥ
98.82 tato vai rākṣasaṃ proktaṃ pañcamāvṛtibhittikam pūrvavad dvārarekhāyāṃ dvāradeśaṃ prakalpayet
98.83 catuḥkoṇe catuḥstambhānnikhaned dṛḍhameva hi pūrvoktavaccaturdvāri dvirdviḥstambhaṃ prakalpayet
98.84 caturthāvaraṇe khātaḥ stambharekhānusārataḥ ṣaṭṣaṭstambhān catuḥpārśve nikhanedgurupuṅgava
98.85 purandarādiviṣṇvantadevānāmāyudhāni hi tattadrekhānusāreṇa pañcamāvṛtibhittike
98.86 stambhapārśve sthāpayet sādaraṃ gurusattama prathamāvaraṇe proktaṃ stambhānāṃ tu catuṣṭayam
98.87 dvitīyāvaraṇaṃ caiva dvādaśastambhamaṇḍitam tṛtīyāvaraṇaṃ caiva viṃśatistambhasaṃkulam
98.88 caturthāvaraṇasthānāmaṣṭāviṃśatirīritā pañcamāvaraṇaṃ proktaṃ ṣaṭtriṃśatstambhamaṇḍitam
98.89 pade caikonapañcāśadaṣṭaśatasahasrake pañcāvaraṇasaṃyuktaṃ stambhānāṃ śatamīritam
98.90 rudrasūtrakramaṃ proktaṃ viṣṇusūtraṃ tataḥ śṛṇu viṣṇusūtre kramātproktaṃ padānāṃ tu vasudvayam
98.91 śaivaṃ padaṃ samārabhya sarvaṃ viṣṇupadāntataḥ pūrvoktavat prakartavyaṃ padāvaraṇapūrvakam
98.92 rudrasūtrād viṣṇusūtre bhedametad nibodhatām avidyādirākṣasāntaiḥ pañcamāvaraṇaṃ purā
98.93 rudrasūtre kila proktaṃ viṣṇusūtre na kalpayet catuṣṭayairāvaraṇaiḥ kalpitaṃ vaiṣṇavaṃ guro
98.94 pañcamāvṛtike proktānyāyudhāni krameṇa hi tattaddevaghaṭāṃścaiva yuktyā sthāne prakalpayet
98.95 catuṣṣaṣṭiḥ samākhyātāḥ stambhānāmatra deśika trayastriṃśatpadaṃ proktaṃ daśasaptāvṛtau pade
98.96 navāśītisahasraṃ ca padamatra samīritam viṣṇusūtrakramaṃ proktaṃ brahmasūtraṃ tataḥ śṛṇu
98.97 brahmasūtre kila proktaṃ padamekādaśaṃ guro śaivaṃ padaṃ samārabhya sarvaṃ gaṇapadāvadhi
98.98 pūrvoktavidhinā kuryāt padāvaraṇapūrvakam viṣṇusūtrād brahmasūtre bhedaṃ śṛṇu gurūttama
98.99 prakṛteḥ padamārabhya tato viṣṇupadāntakam caturthāvaraṇaṃ proktaṃ brahmasūtre na kārayet
98.100 āvṛtitritayādbrahmasūtrametatprakīrtitam pūrvavatkalpite cātrāvaraṇe’tha tṛtīyake
98.101 viṣṇusūtrāntime nyastaṃ sarvamāvaraṇe guro tṛtīyāvaraṇe hyevaṃ tattaddeśānusārataḥ
98.102 stambhapārśve bhittiśīrṣe sthāpayeddharimīśvaram navaviṃśatibhiścaiva tathā pañcaśataiḥ padaiḥ
98.103 trayastriṃśatstambhakaiśca trayoviṃśatibhiḥ padaiḥ dvādaśāvṛtipādaiśca brahmasūtraṃ prakīrtitam
98.104 manusūtravidhiṃ vakṣye sādaraṃ śṛṇu deśika mānave hi kila proktaṃ padānāṃ saptakaṃ kramāt
98.105 śaivaṃ padaṃ samārabhya vidyeśvarapadāvadhi sarvaṃ pūrvoktavidhinā kāryaṃ deśikasattama
98.106 āvṛterdvitayaṃ proktaṃ madhye śaivapade tathā pradhānakumbhaṃ vinyasya tasya vāme tu vardhanīm
98.107 bāhye śaktipade caiva vidyeśvaraghaṭānapi brahmasūtroktavidhinā tṛtīye’tha niveśayet
98.108 śastrendranandikumbhādisthāpanaṃ kārayediha tattaddeśe krameṇaiva tattaddakṣiṇapārśvataḥ
98.109 athavānyaprakāreṇa manusūtravidhiṃ śṛṇu caturdaśasamaṃ sūtraṃ prāgudakca vilekhayet
98.110 madhye navapadāṃ vedīṃ tadbāhye ṣoḍaśaṃ padam
98.111 tadbāhye ca caturviṃśatpadaṃ ceti prakīrtitam dvātriṃśacca padaṃ proktaṃ vedikāyāstṛtīyake
98.112 catvāriṃśatpadaṃ proktaṃ vedikāyāścaturthake aṣṭācatvāriṃśatiśca pañcamāvaraṇe padam
98.113 pañcamāvaraṇasthānaṃ parito bhittikaṃ kuru dvārārthaṃ tripadaṃ tyajya caturdikṣu viśeṣataḥ
98.114 caturdikṣu caturdvāraṃ kalpayettādṛśaṃ guro śeṣaṃ bhittyākṛtiḥ proktaṃ padāyāmaṃ prakalpayet
98.115 padārdhamathavā kuryād vastrāṅgulasamunnatim vedibhittyantarāle tu turīyapadamadhyake
98.116 kuṇḍāni paritaḥ kuryātpūrvoktavidhimārgataḥ kiṃcidīśānamāśritya pradhānaṃ ca viśeṣataḥ
98.117 vāmabhāge navāṅgulyaṃ tyaktvā kuṇḍasya kalpanam aṣṭāśraṃ ca tathā proktamīśānāśritadṛṣṭikam
98.118 īśānadṛṣṭihīnaṃ cetkartā karma ca naśyati tasmātsarvaprayatnena uktamārgeṇa kārayet
98.119 madhye śivapadaṃ vidyād vidyeśādīn tataḥ param tadbāhye caiśakaṃ proktaṃ śuddhamāyāpadaṃ tataḥ
98.120 tadbāhye ca gaṇaṃ vidyāttato daivapadaṃ kramāt aśuddhākhye tathā māyāpade bāhye prakīrtitam
98.121 madhye ca śivakumbhaṃ ca vardhanīṃ tasya vāmake tadbāhye cāṣṭavidyeśān sthāpayed gurusattama
98.122 tataścaiśe pade kuryāccatuṣkoṇeṣu sādaram catuḥstambhamidaṃ hyantaḥsaṃcārapadanāmakam
98.123 śuddhamāyāpadasyāpi tathā gaṇapadasya ca madhye kuṇḍāni vai kuryādāgamoddiṣṭamārgataḥ
98.124 tadbāhye bāhyasaṃcārapadaṃ ceti prakīrtitam aśuddhe dvādaśastambhaṃ toraṇaṃ ca ghaṭasthitiḥ
98.125 manusūtramidaṃ proktaṃ ravisūtraṃ tataḥ śṛṇu athātaḥ saṃpravakṣyāmi ravisūtraṃ vidhānataḥ
98.126 vidhānaṃ yāgaśālāyāḥ śṛṇu deśikapuṅgava prāgudaksamarekhāṃ vai kuryād dvādaśasūtrakam
98.127 ekaviṃśādhikaśataṃ padamatra samīhitam madhye brahmapadaṃ caikaṃ proktaṃ tatparito hyatha
98.128 aṣṭavidyeśvarasthānaṃ padānyaṣṭau hi daivikam paiśācaṃ ca tataḥ proktaṃ padaṃ ṣoḍaśasaṃmitam
98.129 tato mānuṣamākhyātaṃ caturviṃśatikaiḥ padaiḥ tato’śuddhaṃ māyikaṃ ca dvātriṃśatpadamaṇḍitam
98.130 catvāriṃśatpadaṃ proktaṃ rākṣase tu pade guro brāhme tu kalpayetkumbhaṃ pradhānaṃ vardhanīṃ tathā
98.131 tadbāhye cāṣṭavidyeśānsthāpayeddaivike pade paiśāce tu tato bāhye cāntaḥsaṃcārasaṃjñake
98.132 catuḥstambhāṃścatuṣkoṇe kārayeccāṣṭamaṅgalam tato mānuṣyake caiva pade kuṇḍāni kalpayet
98.133 pratiṣṭhādau kriyākāle mānuṣaṃ ca parityajet tato’śuddhaṃ padaṃ proktaṃ bahiḥsaṃcāranāmataḥ
98.134 rākṣase tu pade kuryātparito bhittimaṇḍalam padasyārdhapramāṇena paritaḥ sādareṇa hi
98.135 saptāṅgulasamutsedhāṃ bhittiṃ sādhu niveśayet pūrvādiṣu caturdikṣu madhye sārdhadvayaṃ padam
98.136 dvārārthaṃ kalpayettatra catuṣkoṇeṣu sādaram nikhaneccaturaḥ stambhāṃstathā dvāreṣu pārśvataḥ
98.137 dvidvistambhāṃśca nikhaneddṛḍhaṃ deśikapuṅgava naṃdyādīnyaṣṭakumbhāṃśca indrādīni tathaiva ca
98.138 vajrādyāyudhajālāni bhittyūrdhve paritaḥ kramāt sthāpayettu viśeṣeṇa pūjayitvā yathāvidhi
98.139 ṣoḍaśastambhasaṃyuktaṃ ṣaḍbhāgasahitaṃ tathā ravisūtraṃ samākhyātaṃ kalpayeddeśikottama
98.140 sthāpane śāntihome ca prāyaścitte tathaiva ca dīkṣāyāmutsave caiva ravisūtraṃ prakīrtitam
98.141 pratiṣṭhādiṣu kāleṣu ravisūtraṃ vivarjayet anyathā kurute mohādrājā rāṣṭrasya doṣakṛt
98.142 tasmātsarvaprayatnena uktamārgeṇa kārayet trayastriṃśatikuṇḍāni cottamaṃ ceti kīrtitam
98.143 pañcaviṃśatikuṇḍāni madhyamaṃ ca prakīrtitam daśasapta ca kuṇḍānyapyadhamaṃ ca prakīrtitam
98.144 adhamādhamamevoktaṃ navakuṇḍasya kalpane trayastriṃśatikuṇḍāni rudrasūtre prakalpayet
98.145 pañcaviṃśatikuṇḍāni viṣṇusūtre suyojayet daśasaptakakuṇḍāni brahmasūtre prakalpayet
98.146 navakuṇḍaṃ manoḥsūtre kalpayed deśikottama dīkṣāyāmutsave caiva prāyaścittādikarmaṇi
98.147 ravisūtraṃ prakartavyaṃ pratiṣṭhādau na kārayet pañcāgnyāyatanaṃ kuṇḍamekāgnyātanaṃ tu vā
98.148 prāyaścitteṣu kartavyaṃ pratiṣṭhādau vivarjayet anāvarte tathāvarte punarāvartake’pi ca
98.149 uttamaṃ madhyamaṃ caivāpyadhamaṃ cādhamādhamam caturbhedayutānkuṇḍānkalpayetkalpavittamaḥ
98.150 vedikāṅgaṃ prakalpyātha samāyatasamucchrayam
98.151 pratiṣṭhādau prakalpeta dīkṣādyutsavakarmaṇi vistārārdhasamotsedhaṃ vedikāṅgaṃ sunirmitam
98.152 prāyaścittādike caiva vāstuśāntau kramācchṛṇu utsedhavedabhāgaṃ cāpyekabhāgena kalpitam
98.153 tasmātsarvaprayatnenāpyuktamārgeṇa kārayet anyathā kurute mohātkartā karma ca naśyati
98.154 vedyāśca paritaścāpi turīyapadamadhyame pūrvādīśānaparyantamaṣṭau kuṇḍān kramādguro
98.155 padaikāṃśe madhyame ca kalpayedgurupuṅgava indraīśānayormadhye vṛttakuṇḍaṃ pradhānakam
98.156 catuṣpadānāṃ bāhye tu padaike bhittikaṃ kuru padārdhe cāthavā kuryād bhittiṃ caiva viśeṣataḥ
98.157 tadbāhye tu turīye ca padamadhye tathā punaḥ kuṇḍānyaṣṭau prakalpyātha tadbāhye bhittikaṃ kramāt
98.158 tadbāhye cāṣṭakuṇḍaṃ ca bāhye bhittyāvṛtaṃ kuru tadbāhye cāṣṭakuṇḍāni bāhye bhittiṃ prakalpayet
98.159 vedyādibāhyabhittyantaṃ pañcāvaraṇakalpitam bhitteśca madhyabhāge tu caturdvāraṃ pṛthak pṛthak
98.160 pañcamāvaraṇasyāntaścaturthāvaraṇasthalam utsedhaṃ dvādaśāṅgulyaṃ tasyānte ca tṛtīyake
98.161 usedhaṃ ca tathā proktaṃ dvitīyāvaraṇe tathā prathamāvaraṇe tadvadaunnatyaṃ ca prakalpayet
98.162 athātaḥ saṃpravakṣyāmi vedikālakṣaṇaṃ śṛṇu aśraṃ vā vṛttamevātha vasvaśraṃ ca ṣaḍaśrakam
98.163 caturbhedaiśca vidhivadvedikāṅgaṃ prakalpayet aṣṭāśraṃ śayanaṃ proktamaśravedisthitirbhavet
98.164 ṣaḍaśraṃ yānamevoktamāsanaṃ vartulaṃ smṛtam aśrapīṭhe’śravediśca vartule vartulaṃ śubham
98.165 aṣṭāśre padmapīṭhaṃ ca tryaśre caiva ṣaḍaśrakam piṇḍikāṅgaṃ prakalpeta nānyathā parikalpayet
98.166 adhaḥpaṭṭe kurmamūrtiṃ madhyapaṭṭe tu dhārikām bhujāṣṭakamato vāpi śuddhamāyāsvarūpakam
98.167 tasyordhve cāṣṭanāgaṃ cāpyūrdhvapaṭṭe tu kesarī kārayetkumbhakaṇṭhe ca dharmādīnāṃ prakalpayet
98.168 yugānāmūrdhvapaṭṭe ca tadūrdhve jaghanatrayam tathordhve paṅkajaṃ kalpyaṃ madhyadeśe śivāsanam
98.169 vedikotsedhasūtraṃ cāpyaṣṭācatvāri saṃkhyayā vibhajedvedikāvargāṃstattadbhāgānkramācchṛṇu
98.170 dvayāṃśamadhaḥpaṭṭī ca dalavedī ṣaḍaṃśakam ekāṃśamūrdhvapaṭṭī ca anukaṇṭhaṃ trayāṃśakam
98.171 ityevaṃ vedikāvargāḥ karṇavargākṛtiṃ śṛṇu karṇāvistārasūtraṃ ca caturbhāgaṃ prakalpayet
98.172 ekāṃśaṃ vedasaṃkhyāṃ ca vibhajetkarṇakalpane dvikarṇaṃ madhyadeśe tu dvikarṇaṃ koṇadeśayoḥ
98.173 anyāṃśamantarāle ca kārayetkalpavittamaḥ evaṃ karṇākṛtiḥ proktāḥ kapotāṅgaṃ tataḥ śṛṇu
98.174 tatkṣetre karṇavatkṛtvā nāsikāṅgāni kārayet karṇordhve nāsikāṃ kṛtvā hyanyānyuktyā prakalpayet
98.175 ityevaṃ vedikāvargamaśraṃ vā vṛttameva vā anyacca vedikārūpaṃ kalpayetkalpavittamaḥ
98.176 athavānyaprakāreṇa vedikāṅgaṃ śṛṇuṣva hi vistārasya samotsedhaṃ kalpayettu viśeṣataḥ
98.177 vedikāmadhyabhāge tu ratnimātraṃ samaṃ bhavet vistāramiti vijñeyamutsedhaṃ ca ṣaḍaṅgulam
98.178 darpaṇodarasaṃkāśamupavedīṃ prakalpayet pūrve tu caturaśraṃ syādāgneyyāṃ vai bhagākṛti
98.179 dakṣiṇe cārdhacandraṃ ca nairṛte tu trikoṇakam paścime vṛttakuṇḍaṃ ca vāyudeśe ṣaḍaśrakam
98.180 uttare padmakuṇḍaṃ ca īśāne cāṣṭakoṇakam indraīśānayormadhye vṛttakuṇḍaṃ pradhānakam
98.181 caturaśracatuṣkaṃ ca catuṣṭayabhagākṛti ardhacandracatuṣkaṃ ca trikoṇacatuṣkaṃ bhavet
98.182 caturvṛttaṃ samālikhya ṣaḍaśrasya catuṣṭayam padmakuṇḍacatuṣkaṃ ca aṣṭāśrasya catuṣṭayam
98.183 evaṃvidhaṃ trayastriṃśatkuṇḍāni parikalpayet caturaśratrayaṃ caiva trayaṃ pippalapatravat
98.184 ardhacandratrayaṃ caiva trikoṇaṃ ca tathā bhavet vṛttatrayaṃ trayaṃ cāpi ṣaḍaśrasya prakalpayet
98.185 padmakuṇḍatrayaṃ proktamaṣṭāśraṃ ca tathā bhavet pradhānakuṇḍasahitaṃ pañcaviṃśatikuṇḍakam
98.186 dvidvikuṇḍaṃ prakalpyātha pradhānakuṇḍasaṃyutam daśa sapta ca kuṇḍāni kalpayeddeśikottamaḥ
98.187 pṛthivī caturaśraṃ ca yajamānaṃ bhagākṛti āpyasthānaṃ cārdhacandraṃ tejaḥsthānaṃ trikoṇakam
98.188 vṛttākāraṃ tathākāśaṃ vāyutattvaṃ ṣaḍaśrakam sauraṃ padmākṛti proktaṃ saumyamaṣṭāśrakaṃ tathā
98.189 pradhānaṃ ca cidākāśaṃ śivasthānaṃ prakīrtitam tanvaṣṭakaṃ cāṣṭakuṇḍamaṅgarūpeṇa kīrtitam
98.190 cidākāśasvarūpaṃ ca kuṇḍamaṅgīti kathyate aṅgāṅgibhāvabhedena kuṇḍaṃ tannavadhocyate
98.191 mūrtiṃ mūrtīśvaraṃ caiva hyaṣṭakuṇḍeṣu homayet pradhāne tu śivaṃ dhyātvā parāśaktyādibhiḥ kramāt
98.192 vidyādehaṃ ca netraṃ ca astraṃ caiva pradhānake tadbāhye cāṣṭakuṇḍeṣu tathā mūrtīśvarīṃ kramāt
98.193 tattvaṃ tattveśvaraṃ caiva tadbāhye vinyasetkramāt tattveśvarīṃ tato bāhye vinyasettu viśeṣataḥ
98.194 trayastriṃśatkuṇḍakeṣu tattanmūrtiṃ hunetkramāt mūrtīśvaraṃ ca mūrtiṃ ca prathamāvaraṇe nyaset
98.195 mūrtīśvarīṃ tathā bāhye tadbāhye tattvakaṃ tathā tattveśvaraṃ ca tattveśīṃ vinyasettu viśeṣataḥ
98.196 pañcaviṃśatikuṇḍeṣu tattanmūrtiṃ ca vinyaset mūrtīśvarīṃ ca mūrtīśaṃ mūrtiṃ caiva kramānnyaset
98.197 prathamāvaraṇe nyastvā tattvādīṃśca dvitīyake kuṇḍeṣu saptadaśasu tattanmūrtiṃ vibhāvayet
98.198 mūrtīśvarīṃ ca mūrtīśaṃ mūrtitattvaṃ tathaiśakam tattveśvarīṃ ṣaḍetāni navakuṇḍeṣu homayet
98.199 pṛthivyādi yajamānāntaṃ tattvaṃ ceti prakīrtitam bhavādi ca maheśāntaṃ tattveśvaramudāhṛtam
98.200 vāmādi ca damanyantaṃ tattveśvaryā udāhṛtam pṛthivīmūrtimārabhya yajamānāntato guro
98.201 mūrtyaṣṭakamiti khyātaṃ mūrtīśaṃ ca tataḥ śṛṇu puruṣādi samārabhya kavacāntaṃ kramācchṛṇu
98.202 mūrtīśamiti vikhyātaṃ tato mūrtīśvarīṃ śṛṇu dhārikādi samārabhya vibhvyantaṃ ca tatheśvarīm
98.203 pūrve tu pṛthivīsthānamāgneyyāṃ yajamānakam jīvasthānamiti khyātaṃ tadūrdhve cāmbutattvakam
98.204 trikoṇe cāgnitattvaṃ ca tatparaṃ vāyutattvakam jaḍākāśaṃ ca tatpaścāt sauratattvaṃ tataḥ param
98.205 tatparaṃ saumyamityuktaṃ cidākāśaṃ pradhānakam śivatattvamiti khyātamīśānādīnkramāddhunet
98.206 śivatattvaṃ mahādevaṃ tattveśīṃ ca manonmanīm cidākāśaṃ ca mūrtiṃ ca īśānaṃ mūrtimīśakam
98.207 vidyādehaṃ ca netraṃ cāpyastraṃ śaktiḥ śivastathā tattvaṃ tattveśatattveśīṃ mūrtimūrtīśakaṃ bhavet
98.208 mūrtīśāṃśca parāśaktiṃ sarvavyāpakamīśvaram vidyādehaṃ ca netraṃ ca pradhāne vinyasetkramāt
98.209 pṛthivīṃ puruṣaṃ caiva ambusthānamaghorakam tejaḥsthāne śikhāṃ caiva kavacaṃ vāyutattvake
98.210 sadyojātaṃ tathākāśe saure vai vāmadevakam śiraścaiva tathā saumye hṛdayaṃ yajamānake
98.211 īśānaṃ ca cidākāśe navāgniṃ ca vibhājitam pṛthivī vai samārabhya saumyāntaṃ vyāpakaṃ tathā
98.212 vyāpyavyāpakabhedena yajamānamiti smṛtam śirordhve hṛdayaṃ nyastvā hṛdayordhve śivaṃ nyaset
98.213 sparśāhutividhānena tattanmūrtiṃ ca vinyaset pṛthivīṃ vai samārabhya agnyantaṃ piṇḍavattathā
98.214 ākāśaṃ vyāpakaṃ proktaṃ tasyordhve sarvavyāpakam sarvabhūtasya cākāśamādhāramiti kīrtitam
98.215 ākāśasyāśritaṃ proktaṃ vāyutattvaṃ prakīrtitam evameva prakāreṇa kuṇḍasaṃyojanaṃ param
98.216 padmakuṇḍaṃ dvidhā proktaṃ bāhyābhyantarabhedataḥ bahirbisanikaṃ kuṇḍaṃ pratiṣṭhādau prakalpayet
98.217 antarbisinikaṃ kuṇḍaṃ kṣudrakarmasu yojayet pañcāśraṃ caiva saptāśraṃ navāśraṃ ca daśāśrakam
98.218 ekādaśāśrakaṃ caiva dvādaśāśrādikaṃ kramāt pratiṣṭhādau varjanīyaṃ kṛtaṃ cedaśubhāvaham
98.219 kṣudrakarmasu kartavyamanyasminna kadācana aṣṭāśraṃ ca ṣaḍaśraṃ ca trikoṇaṃ ca kramācchṛṇu
98.220 koṇaṃ bāhye prakartavyamante ca parivarjayet prāyaścitte tathā dīkṣāpavitrārohaṇe’pi ca
98.221 antaḥkoṇaṃ prakartavyaṃ pratiṣṭhādau vivarjayet vyāmohātkurute martyo rājarāṣṭraṃ vinaśyati
98.222 tasmātsarvaprayatnena coktamārgeṇa kārayet śirohṛdayaṃ nābhiśca kaṇṭhayonitrimekhalāḥ
98.223 aṣṭau kuṇḍākṛtiḥ sā tu aṣṭamūrtisvarūpakam ekabhāgavihīnaṃ cet tatkuṇḍaṃ parivarjayet
98.224 yāvadvistārakaṃ kuṇḍaṃ tāvatkhātaṃ prakīrtitam kuṇḍakhātaṃ dvidhā proktaṃ bhūmeradhaḥpradeśake
98.225 caturaśraṃ samaṃ khātaṃ tasyordhve ca navāṃśakam mekhalātritayaṃ kṛtvā hyadhastāccaturaṅgulam
98.226 madhye ca tryaṅgulaṃ proktamagre caiva dvayāṅgulam pratiṣṭhādau prakartavyaṃ dīkṣāyāmutsave’pi ca
98.227 prāyaścittādikārye ca pavitrārohaṇe’pi ca khātaṃ pakṣāṅgulaṃ proktaṃ mekhalā ca navāṃśakam
98.228 caturviṃśatyaṅgulaṃ ca kuṇḍakhātaṃ prakalpayet ūrdhve ca caturaṅgulyaṃ madhye caiva trayāṅgulam
98.229 adhastād dvyaṅgulaṃ proktaṃ mekhalāṅgaṃ sunirmitam dīkṣādau ca prakartavyaṃ pratiṣṭhādau na kārayet
98.230 kuṇḍasyābhyantare deśe kuṇḍārdhaṃ ca pramāṇataḥ tadbhāgaṃ bhūtasaṃkhyābhiḥ kalpayetkalpavittamaḥ
98.231 sārdhaikaṃ kuṇḍamadhye ca karṇikākārakalpanam bhūtāṅgulasamotsedhaṃ karṇikāṃ ca prakalpayet
98.232 sārdhadvayaṃ dalaṃ caiva vedāṅgulasamonnatam dalāṣṭakaṃ prakalpyātha karṇikāṃ ca samāyatam
98.233 hṛdayaṃ ceti vikhyātaṃ tadbāhye paritaḥ kramāt śeṣamekāṅgulaṃ vṛttaṃ trayāṅgulasamonnatam
98.234 nābhirevaṃ samākhyātā pratiṣṭhādau sunirmitam caturviṃśatibhāgaṃ ca kuṇḍagartaṃ vibhajya ca
98.235 trayoviṃśatyaṅgulordhve caikabhāgaṃ ca karṇakam kaṅkaṇākārakaṃ proktaṃ kuṇḍakarṇaṃ prakalpayet
98.236 karṇasyordhve prakartavyaṃ mekhalāṃ ca viśeṣataḥ ūrdhve ca mekhalādūrdhve pṛṣṭhabhāgaṃ prakalpitam
98.237 karṇasyādhaḥpradeśāntaṃ dvayāṅgulasamaśrakam navāṅgulasuvistāraṃ dvayāṅgulasamonnatam
98.238 trayodaśasamāṅgulyaṃ dīrghaṃ ceti prakīrtitam aśvatthapatrasadṛśaṃ yoniṃ caiva prakalpayet
98.239 evameva krameṇātha pratiṣṭhādau sunirmitam dīkṣāyāṃ kāmyakarmādau pakṣāṅgulamathordhvake
98.240 karṇākṛtiṃ prakalpyātha tasyordhve ca trimekhalām kuṇḍasyābhyantare deśe kuṇḍārdhaṃ ca pramāṇataḥ
98.241 padmākāraṃ yathā nābhiṃ kuryātkuṇḍasya madhyame dvibhāgaṃ dalamānaṃ syādekabhāgaṃ tu karṇikām
98.242 trayāṅgulasamonnatyaṃ karṇikāṅgaṃ sunirmitam unnataṃ ca dvayāṅgulyaṃ dalāni parikalpayet
98.243 hṛdayaṃ ceti vikhyātaṃ śeṣaṃ vṛttākṛtirbhavet nābhiśceti samākhyātaḥ kuṇḍasyābhyantare tathā
98.244 ūrdhve ca mekhalādūrdhve pṛṣṭhabhāgaṃ prakalpitam karṇasyābhyantare deśe caikāṃśamagrasaṃyutam
98.245 karṇāntamathavā kāryaṃ pṛṣṭhaṃ vasvaṅgulāyatam dvādaśāṅguladīrghaṃ cāpyekāṅgulasamonnatam
98.246 aśvatthapatrasadṛśaṃ yoniṃ caiva prakalpayet caturaśraṃ samārabhya vṛttakuṇḍasamāvadhi
98.247 saumyābhimukhamagraṃ ca yoniṃ ca parikalpayet ṣaḍaśraṃ ca samārabhya cidākāśāntameva ca
98.148a yoniṃ pūrvāgragāṃ kuryādanyathā karmanāśanam yonau yonirna kartavyā padme padmaṃ na kārayet
98.249 caturaśrāṃ dharitrīṃ vai sarvātmāntaragarbhitām caturaśrā bhavedyoniryonikuṇḍe prakalpayet
98.250 vṛttākāraṃ viśeṣeṇa padmakuṇḍe prakalpayet padme ca hṛdayaṃ tyaktvā yonau yoniṃ parityajet
98.251 yonirnābhiriti khyātā kuṇḍayordvitayorapi dīkṣāyāṃ kāmyakarmādau vinā nābhiṃ prakalpayet
98.252 hṛdayaṃ ca tadetaddhi upacāraprabhedataḥ nābhiśceti samākhyātaḥ mukhyatā ca na nābhike
98.253 yonau yonirnakartavyā padme nābhiṃ na kārayet caturaśrā bhavedyoniryonikuṇḍe prakalpayet
98.254 vṛttākāro bhavennābhiḥ padmakuṇḍe prakalpitaḥ padme ca hṛdayaṃ tyaktvā yonau yoniṃ parityajet
98.255 yonirnābhiriti khyātaḥ kuṇḍayordvitayorapi hastamātrasya kuṇḍasya hṛdayādiprakalpanam
98.256 hastādūrdhvasya kuṇḍasya tattadākāravṛddhidam hastādi aṣṭahastāntaṃ kuṇḍamānaṃ prakīrtitam
98.257 aṣṭahastātparaṃ nāsti kṛtaṃ cedaśubhāvaham śivāgniṃ ca samārabhya paristaraṇakāvadhi
98.258 pañcāvaraṇakaṃ proktaṃ tattatsthānaṃ kramācchṛṇu prathamaṃ tu śivāgniṃ ca dvitīyaṃ cordhvamekhalā
98.259 tṛtīyāvaraṇaṃ cātha madhyamā mekhalā bhavet adhasthamekhalāyāstu turīyamiti kīrtitam
98.260 parito mekhalāyāstu pañcamāvaraṇaṃ smṛtam agniṃ ca viṣṭaraṃ caiva paridhiṃ kūrcakaṃ tathā
98.261 paristaraṇakaṃ cātha pañcasthānaṃ prakīrtitam sāṅgopāṅgaṃ ca pratyaṅgaṃ tridhā bhinnaṃ śivāgnikam
98.262 śivāgni sāṅgamityuktaṃ vidyeśādi gaṇāntakam upāṅgamiti vikhyātaṃ lokapālāstrakāvadhi
98.263 pratyaṅgaṃ ca tathā proktaṃ tridhā cāṅgamiti smṛtam śivāgnestrividho bhedo bālyayauvanavṛddhataḥ
98.264 nāmāntaṃ bālamanalaṃ vratāntaṃ yauvanānalam vivāhāntaṃ tu vṛddhāgnimagnimāhustribhedataḥ
98.265 eka eva śivāgnistu tattatsaṃskārabhedataḥ bālyayauvanavārdhakyasaṃskārasyānusārataḥ
98.266 tretāgnīnāṃ śivāgnīti nāma vai sāmudāyikam śivāgneḥ paritaścāpi aṅgarūpaprakalpanam
98.267 āhavanīyaṃ ca vṛddhāgniṃ dakṣiṇaṃ yauvanaṃ tathā gārhapatyaṃ ca bālāgniṃ kevalaṃ cāṣṭasaṃkhyakam
98.268 aṅgabhāva iti proktaḥ śivastvaṅgīti kathyate aṅgāṅgibhāvasaṃyogādagniśca navadhā bhavet
98.269 vṛddharūpaṃ pratiṣṭhāgniṃ nityāgniṃ ca tathā bhavet yauvanaṃ cotsavāgniṃ ca dīkṣāyāṃ vāstukarmaṇi
98.270 prāyaścittādikāryeṣu bālāgnimiti kathyate anyathā kurute mohād rāṣṭranāśo bhaved dhruvam
98.271 tasmātsarvaprayatnenāpyuktamārgeṇa kārayet aturaśre tathā kuṇḍe vahniṃ cāhavanīyakam
98.272 ardhacandre dakṣiṇāgniṃ padme kevalanāmakam gārhapatyaṃ vṛttakuṇḍe yonau vṛddhāgnimuttamam
98.273 sāmānyāgniṃ cāṣṭakoṇe trikoṇe yauvanānalam bālāgniṃ ca ṣaḍaśre tu cidākāśe śivāgnikam
98.274 evamuktakrameṇātha navāgnīnsthāpayed guro caturviṃśatimānena vibhajetkuṇḍamaṇḍalam
98.275 caturviṃśatyaṅgulāttu nyūnaṃ cedvarjayetsadā prāyaśiścittādikāryeṣu nyūnahastaṃ na bādhikam
98.276 tena mānena kartavyaṃ samantāccaturaśrakam caturaśrodbhavaṃ sarvaṃ kuṇḍaṃ samyakprakalpayet
98.277 pañcabhāgakṛtaṃ kṣetraṃ bhāgaikaṃ bahirnyaset koṇasūtraṃ caturbhāgaṃ caikaikaṃ pārśvakoṇayoḥ
98.278 kṣetrārdhakoṇaṃ saṃgṛhya kṣetrārdhād bhrāmayettataḥ kṣetrārdhāvadhikaṃ yāvattathānyad bhrāmayetpunaḥ
98.279 sūtre saṃyojite yonirbhavet pippalapatravat uttarābhimukhāgraṃ ca yonimāgneyakoṇake
98.280 pañcabhāgakṛtaṃ kṣetraṃ bhāgaikaṃ pārśvayoḥ kramāt kṣetraṃ ca navadhā bhajya kṣetrānte caikabhāgakam
98.281 āyāmottarakaṃ tyaktvā śeṣabhāge tathā punaḥ saptāṃśaṃ samasūtreṇa bhramaṇādardhacandrakam
98.282 khaṇḍaṃ dakṣiṇabhāge tu akhaṇḍaṃ cottarāgrakam ardhacandramiti khyātaṃ dakṣiṇe ca prakalpayet
98.283 dīkṣāyāṃ kāmyakarmādau khaṇḍamuttarato nyaset akhaṇḍaṃ dakṣiṇāgraṃ ca bhrāmayedardhacandrakam
98.284 khaṇḍaminduriti khyātamakhaṇḍaṃ sūtranāmakam pratiṣṭhādiṣu kāryeṣu hyuttare sūtrapātanam
98.285 saptabhāgakṛtaṃ kṣetraṃ caikaikapārśvayornyaset kṣetrasyottarabāhye vāpyekabhāgaṃ bahirnyaset
98.286 pārśvayordvikayoścāpi rekhāsaṃyojitaṃ tu yat trikoṇamiti vikhyātamuttarāgraṃ prakalpitam
98.287 kuṇḍaṃ nairṛtideśe tu kalpayetkalpavittamaḥ saptabhāgakṛtaṃ kṣetraṃ caikabhāgaṃ bahirnyaset
98.288 kuṇḍamadhyaṃ samārabhya antasūtrāntataḥ kramāt bhrāmayedvartulākāraṃ vāruṇe ca prakalpayet
98.289 kṣetraṃ ca saptadhā kṛtvā cānte caikaikabhāgakam rekhādvitayamālikhya kṣetrabāhyaikabhāgakam
98.290 dvidvirekhāmelanaṃ yat ṣaḍaśramiti kīrtitam pūrvāgraṃ paścimāgraṃ ca ṣaḍaśraṃ vāyudeśake
98.291 dīkṣāyāṃ kāmyakarmādāvuttarāgraṃ prakalpayet pratiṣṭhādiṣu kāryeṣu pūrvāgramiti kīrtitam
98.292 vṛttakuṇḍaṃ purā kṛtvā karṇikāṃ ca dvayāṅgulām karṇikāyā hyadhobhāge tathādho mekhalopari
98.293 ṣaḍaṅgulasamaṃ dīrghamagre caikāṅgulonnatam athavā hyaṅgulaṃ proktaṃ kalpayeddalamaṣṭakam
98.294 uttare padmakuṇḍaṃ ca kalpayetkalpavittamaḥ dīkṣāyāṃ kāmyakarmādau karṇikā caturaṅgulā
98.295 śeṣamaṃśena kartavyaṃ dalāṣṭakamiti smṛtam kṣetraṃ ṣoḍaśadhā bhajya kṣetrānte caikabhāgakam
98.296 caturaśraṃ pṛthak kalpya tatkṣetraṃ vasudhā bhajet saptabhāgaṃ parityajya bhāgamekaṃ ca saṃgrahet
98.297 bāhyakṣetrasya bāhye tu ekabhāgaṃ ca vinyaset caturdikṣu catuścihnaṃ sūtrasaṃyojitaṃ tu yat
98.298 aṣṭakoṇamiti khyātaṃ pratiṣṭhādau prakalpayet dīkṣāyāṃ kāmyakarmādāvaṣṭakoṇaṃ prakalpayet
98.299 aṣṭāśramīśakoṇe tu kalpayettu viśeṣataḥ indraīśānayormadhye pūrvavadvṛttamālikhet
98.300 pradhānakuṇḍamākhyātaṃ cidākāśamiti smṛtam evameva prakāreṇa tattatkuṇḍāni kalpayet
98.301 caturaśrāvṛtaṃ sūtraṃ sarvakuṇḍasamāvṛtam sūtranyūnādhikaṃ cettu tatkuṇḍaṃ parivarjayet
98.302 aṣṭāśraṃ caturaśraṃ ca vṛttaṃ caiva ṣaḍaśrakam pum̐lliṅgamiti vikhyātaṃ yoniḥ padmaṃ ca deśika
98.303 strīliṅgamiti saṃproktaṃ napuṃsakamataḥ śṛṇu trikoṇaṃ cārdhacandraṃ ca napuṃsakamitīritam
98.304 caturaśre tathā yonāvardhacandre trikoṇake jaḍākāśasvarūpe ca vṛtte caiva kramācchṛṇu
98.305 kuṇḍasthānordhvake caiva mekhalordhve viśeṣataḥ yonau saumyāgrakaṃ kṛtvā hyanye pūrvāgrakaṃ bhavet
98.306 ṣaḍaśre ca viśeṣeṇa kiṃcidbhedaṃ śṛṇuṣva hi dīkṣāyāṃ kāmyakarmādāvuttarāgraṃ prakalpayet
98.307 pratiṣṭhādiṣu kāryeṣu yoniḥ pūrvāgrakā bhavet caturaśrādivṛttāntamuttarābhimukhaṃ matam
98.308 ṣaḍaśraṃ ca samārabhya cidākāśāntakaṃ kramāt pūrvābhimukhamākalpya homayettu viśeṣataḥ
98.309 dīkṣāyāṃ kāmyakarmādau ṣaḍaśre cottarāsyakam athātaḥ saṃpravakṣyāmi śaktīnāṃ kuṇḍalakṣaṇam
98.310 svatantrā sahajā miśrā kevalā ca caturbhavet pañcaprākārasaṃyukte maryādābhyantare’pi ca
98.311 pūrvābhimukhamāśritya dvārādīni prakalpayet vṛṣādiparivāraiśca uktamārgapratiṣṭhitā
98.312 adhiṣṭhānasya saumye vā dakṣiṇe vā prakalpitā svatantrā ceti vikhyātā sahajāṃ ca tataḥ śṛṇu
98.313 parivāravihīne ca svatantrokte pratiṣṭhitā sahajā ceti vikhyātā miśrāṃ caiva tataḥ śṛṇu
98.314 dakṣiṇābhimukhaṃ dvāramadhiṣṭhānasya saṃnidhau garbhāvaraṇake cāpi antarhāre’thavā guro
98.315 ālayaṃ saṃprakalpyātha miśrā ceti prakīrtitā adhiṣṭhānaṃ vinā śaktiḥ kevalā ca pratiṣṭhitā
98.316 yatra dvāramukhaṃ liṅgaṃ tadvaddvāraṃ ca śaktikam athavā siṃhaṃ haṃsaṃ ca dvārāgre tu pratiṣṭhitam
98.317 pūrvoktavidhimārgeṇa rudrasūtrādikaṃ kramāt dikṣu yoniḥ prakartavyā vidikṣvabjaṃ prakalpayet
98.318 īśānaśakrayormadhye vṛttaṃ caiva pradhānakam trayastriṃśatpañcaviṃśad daśasaptanavādikam
98.319 pūrvoktavidhimārgeṇa kuṇḍaṃ sarvaṃ prakalpayet svatantrāyāstathā śakteḥ kuṇḍāni parikalpayet
98.320 pūrve tu caturaśraṃ syād dakṣiṇe cārdhacandrakam paścime vṛttakuṇḍaṃ ca uttare padmakuṇḍakam
98.321 āgneyādīśakoṇāntaṃ yonyākārāṇi kalpayet īśānaśakrayormadhye padmaṃ caiva pradhānakam
98.322 sahajāyāḥ prakartavyaṃ miśraśaktestataḥ śṛṇu pūrve tu caturaśraṃ syādāgneyyāṃ tu bhagākṛti
98.323 dakṣiṇe cārdhacandraṃ ca nairṛte tu trikoṇakam paścime vṛttakuṇḍaṃ ca vāyudeśe ṣaḍaśrakam
98.324 uttare padmakuṇḍaṃ ca īśāne cāṣṭakoṇakam īśānaśakrayormadhye cābjaṃ caiva pradhānakam
98.325 miśraśakteḥ prakartavyā kevalāyāstataḥ śṛṇu caturdikṣu tathā yoniṃ vidikṣvabjaṃ prakalpayet
98.326 īśānaśakrayormadhye yonikuṇḍaṃ pradhānakam kevalāyāstathā śakteḥ kuṇḍānyevaṃ prakārayet
98.327 tattacchaktikrameṇaiva kuṇḍāni racayettathā anyathā kurute mohāt karma kartā ca naśyati
98.328 tasmātsarvaprayatnenāpyuktamārgeṇa kārayet māraṇādipratiṣṭhārthakuṇḍāni ca śṛṇuṣva hi
98.329 pañcāśrādi prakartavyaṃ tattallakṣaṇakaṃ śṛṇu rasabhāgakṛtaṃ kṣetraṃ kṣetrānte caikabhāgakam
98.330 vṛttākāraṃ vilikhyātha tadvṛttaṃ pañcabhāgakam vṛttaṃ dvādaśadhā bhajya sārdhaikaṃ bhāgamadhyame
98.331 parito tuṅgacihnaṃ ca sūtrasaṃyojitaṃ tu yat pañcāśramiti vikhyātaṃ māraṇe tu prakalpayet
98.332 caturbhāgakṛtaṃ kṣetraṃ kṣetrānte caikabhāgakam vṛttākāraṃ prakalpyātha paritaḥ saptabhāgakam
98.333 vṛttaṃ dvādaśadhā bhajya tripādaikena saṃyutam tanmānaṃ bhāgamadhye tu paritastuṅgalāṅchitam
98.334 sūtre saṃyojitaṃ yattu saptāśramiti kīrtitam kṣetre catuṣṭayaṃ bhāgaṃ kṣetrānte caikabhāgakam
98.335 vṛttākāraṃ ca vilikhetparito navabhāgakam vṛttaṃ dvādaśadhā bhajya sārdhaikaṃ bhāgamadhyame
98.336 paritastuṅgacihnaṃ ca sūtre saṃyojitaṃ kramāt navāśramiti vikhyātaṃ kṣudrakarmasu yojayet
98.337 caturbhāgakṛtaṃ kṣetraṃ kṣetrānte caikabhāgakam pūrvavadvṛttamālikhya tadvṛttaṃ daśabhāgakam
98.338 vṛttaṃ dvādaśadhā bhajya pādārdhenaikabhāgakam bhāgamadhye tuṅgacihnaṃ sūtre saṃyojitaṃ tu yat
98.339 daśāśramiti vikhyātaṃ sthāpane ca vivarjayet kṣetrāṃśena samaṃ vṛttaṃ vasubhāgaṃ kramāt kuru
98.340 kṣetre turīyabhāgaikaṃ vṛtte vṛttaṃ samālikhet tadvṛttamaṣṭabhāgaṃ ca bāhyabhāgaṃ bahirnyaset
98.341 dalāṣṭakaṃ prakalpyātha karṇikayā vihīnakam antarbisinikaṃ kuṇḍaṃ pratiṣṭhādau vivarjayet
98.342 anyathā kurute mohādrājarāṣṭrasya doṣakṛt tasmātsarvaprayatnena uktamārgeṇa kārayet
Kapitel 99
ekonaśatatamaḥ paṭalaḥ · rathoddhāralakṣaṇavidhiḥ
99.1 devālayasya vīthī sā rathavīthīti kathyate saptakoṭimahāmantramantrarājopaśobhitaḥ
99.2 rathāṅgamekavistāramūrdhvādhoyogasaṃpuṭaḥ brahmāsanasamāyukto hyanantāsanasaṃyutaḥ
99.3 yogāsanasamāyuktaḥ padmāsanasamanvitaḥ mantrasiṃhāsane mūrtirvimalāsanasaṃyutaḥ
99.4 cicchaktyāsanasaṃyuktaḥ somāskandamayaḥ śivaḥ mantraprāsādamerośca dehamadhye maheśvaraḥ
99.5 daharākārahṛdaye bhūpurākāramaṇḍale meruśaktimaye dehe citraśaktyā pariṣkṛtaḥ
99.6 astrarajjusamāyuktavedavājisamanvitaḥ brahmasārathisaṃyukto vādyatālasamanvitaḥ
99.7 jhallarīdundubhīvādyaśaṅkhakāhalanisvanaiḥ ḍhakkāḍamarunādaiśca nalikāyantraghoṣakaiḥ
99.8 gopālakṛtarajjvaṅgo hyakṣāntarbahirarcitaḥ caṇḍālagaṇasaṃkīrṇaśṛṅgavādyasamanvitaḥ
99.9 paṭahadhvanisaṃghaiśca kṣudraghaṇṭāravairyutaḥ rājavīthyāṃ paribhrāmya rudrakoṇe rathe sthite
99.10 ṛgyajuḥsāmagānaiśca pṛthagvandanakāribhiḥ śaivavaiṣṇavasaṃghaiśca brāhmaṇairvedapāragaiḥ
99.11 svastivācanasaṃyuktaṃ rathavīthyāṃ janārdana rathāsīnasya deveśa somāskandavibhoḥ prabhoḥ
99.12 rathākarṣaṇacaṇḍālasparśadoṣanivṛttaye mahāsaṃprokṣaṇaṃ kṛtvā tadrītyā snānamācaret
Kapitel 100
śatatamaḥ paṭalaḥ · bhairavīpūjā
100.1 aghoracakramūrdhnī ca pītavaktrā caturbhujā koladvīpā bhagavatī kuṭaje sarvakāmadā
100.2 pītavastrā trinayanā cārdhacandrāṅkamālinī evaṃ lakṣaṇamākhyātaṃ bhairavīlakṣaṇaṃ śṛṇu
100.3 udvīkṣaṇā raktadaṃṣṭrā svadantairdaṃśitādharā raktāmbaradharā raktā viśuddhā sāmbujā śivā
100.4 sahasrasarpābharaṇā raktapuṣpānulepanā atiriktakeśanetrajihvā sā cāṭikāsanā
100.5 jvalatsaṃhārakālāgnimūrtirbhairavarūpiṇī siṃhatārkṣyāhimahiṣasālāvṛkādivāhinī
100.6 cakraṃ śaṅkhaṃ śaraṃ cāpaṃ vajrāgniṃ musalaṃ halam alasāṃ khaḍgakheṭau ca chatrapāśakapālakam
100.7 nāganārācaparaśurathastambhābhayaṃ varam sadā hi dakṣiṇairvāmairdharantī karapaṅkajaiḥ
100.8 ūrdhvānanā bhinnakarā cānantādyadhikā kramāt saṃhāracakramadhyasthā sāyātu pradhane dviṣām
100.9 sahasrakoṭisandohasenāstambhanakāriṇī pṛthak pṛthak koṭikoṭibhairavībhairavāvṛtā
100.10 sevyā sadā vasāpūrṇakapāladharapāṇibhiḥ bhairavyevaṃ samākhyātā kālarudrākhyabhairavī
100.11 pañcavaktrā pratimukhaṃ tryakṣā daṃṣṭrāsamanvitā raktāsṛkcarmamedo’sthijanaprāṇaratāniśam
100.12 daśāyudhāvaraṇena digdevāvaraṇena ca sadā samanvitā bhīmarūpiṇī parameśvarī
100.13 āpadi smaraṇīyā ca kālarudrākhyabhairavī sadbhaktasya sadā śīghraṃ sarvakāmaphalapradā
100.14 dveṣiṇāṃ tu śiromajjāḥ śoṣayitrī nikṛttvacā ekānte sahajāyātā varṇāvarṇasvarūpiṇī
100.15 svabhaktānāṃ sapakṣasthā sandehanidhanāya ca arghyairniṣevitā sāye svadantairmanujaṃ bhujet
100.16 lambamānadviradā ca sāṭṭahāsā ca sarvadā sarpairupāvṛtā devī pretāsanasamanvitā
<poem> laṃ indrāgnibhairavāya nandāya svāhā | aghorāgnibhairavi cāpyante kālāgnibhairavī kālabhairavo mahāśvānaḥ sarvasaṃhārabhairavaḥ | pracaṇḍabhairavi ānandacaṇḍabhairavogracaṇḍabhairava krūracaṇḍabhairava sarvavāhanebhyaḥ svāhā | sarvāyudhebhyaḥ svāhā | devīputra koṭibhaṭṭāraka bhairavanātha pañcānana kapilajaṭābhāsura trinetra jvālāmālin imaṃ baliṃ gṛhṇīṣva svāhā | caṇḍikāyai namaḥ | vasupiśācasarvaprāṇipriyāya sarvajanamohāya jvala jvala prajvala prajvala sarvajanasya hṛdayaṃ mama vaśaṃ kuru kuru svāhā | īṃ ṣaiṃ raiṃ kṣyoṃ īṃ hrīṃ īṃ hauṃ gaṃ gīṃ raṃ syāṃ raṃ raṃ vauṃ raṃ hauṃ raṃ kṣauṃ kṣyāṃ īṃ bhūṃ iṃ īṃ hvāṃ raṃ bhraṃ vyāṃ caṃ bhrāṃ oṃ namo bhagavati vāṃ kāli rudrāgnibhairavi sarvasaṃhārarūpiṇi bhṛtyaṃ sarvaśatrukṣayakāri īṃ bhroṃ sarvabhūtapiśācini rudri jvālāmālini īṃ ruṃ astrairāvṛte īṃ ruṃ ghuṃ īṃ ghuṃ ucchre bṛhadavatāre soṃ vārtāli astre raṃ hrīṃ īṃ raṃ oṃ namaḥ | tripurabhairavyāḥ sarvamantrān japet | śrīmantraḥ -- īṃ troṃ īṃ hauṃ raṃ troṃ raṃ troṃ khaṃ || raṃ laṃ raṃ gandharaṃ gaṇḍakyaṃ raṃ ātvaṣṭiraṃ kara iṣiraṃ vidveṣiraṃ kṣauṃ groṃ īṃ groṃ klīṃ bhraṃ raṃ kṣāṃ haiṃ sarvaduṣṭānāṃ sarvasya tatcittacakṣumukhagatajihvā stambhanaṃ kuru kuru grīṃ śrīṃ klīṃ īṃ bhraiṃ raṃ graiṃ kuru kuru kṣaṃ raṃ laṃ yaṃ raṃ ptāṃ īṃ ṭhaṃ raṃ vaṃ kṣuṃ raṃ haṃ riṃ noṃ rauṃ kṣauṃ raṃ syoṃ raṃ svāhā raṃ sveṃ raṃ riṃ raṃ śrīṃ namaḥ || </poem>
100.17 aṣṭatriṃśatkalānyāse pañcamūrdhasu pañca ca pañcavaktreṣu ca nyāso hṛdgrīvāṃsanābhikukṣiṣu
100.18 pṛṣṭhe pārśve kare liṅge vakṣoguhyorunitambake jānujaṅghāsphigghrāṇaśiraḥpāde’ṣṭatriṃśake
Kapitel 101
ekādhikaśatatamaḥ paṭalaḥ · muhūrtanirṇayavidhiḥ
101.1 athātaste guruśreṣṭha devatāsthāpane nave muhūrtanirṇayaṃ vakṣye sāvadhānamanāḥ śṛṇu
101.2 uttarāyaṇakāle tu liṅgasaṃsthāpanaṃ varam dakṣiṇāyanakāle tu varjayettu viśeṣataḥ
101.3 meṣe ca vṛṣabhe caiva mithune siṃhamāsake caturmāseṣu kartavyā pratiṣṭhā cottamā bhavet
101.4 madhyamā ceti vikhyātā puṣyaphālgunamāsayoḥ tulākanyāvṛścikeṣu māseṣvadhama īritaḥ
101.5 cāpaṃ kumbhaṃ ca kaṭakaṃ trimāsaṃ parivarjayet śuklapakṣeṣu kartavyaṃ kṛṣṇapakṣaṃ parityajet
101.6 kṛṣṇapakṣe viśeṣeṇa pañcamyantaṃ śubhāvaham pañcamyāścāpi parataḥ kṛtaṃ cedaśubhāvaham
101.7 trayodaśī dvādaśī ca daśamī ca caturdaśī uttamā ceti vikhyātā madhyamāṃ tu tataḥ śṛṇu
101.8 ekādaśī dvitīyā ca pratipatpañcamī tathā madhyamatvena saṃproktā pratiṣṭhāyāṃ gurūttama
101.9 tṛtīyā ca caturthī ca ṣaṣṭhī caiva tu saptamī etāścaivādhamāḥ proktā hyaṣṭamī tvadhamādhamā
101.10 navamī sarvathā varjyā pratiṣṭhāyāṃ viśeṣataḥ somaḥ śukro budho jīvaḥ pratiṣṭhāvāra uttamaḥ
101.11 bhānuvāraśca bhaumaśca mandavāro’śubho bhavet bhānau kartṛvināśaḥ syād bhaume karmavināśanam
101.12 mande bhoktṛvināśaśca trivāraṃ parivarjayet aśvinī rohiṇī cārdrā puṣyā caiva punarvasūḥ
101.13 tārāścaivottamāḥ proktā madhyamaṃ tu tataḥ śṛṇu mṛgaśīrṣastathā hastaścitrā caivānurādhikā
101.14 uttarāṣāḍhā caitāni madhyamāni bhavanti hi proṣṭhapadyuttarādyā ca tathaivottaraphalgunī
101.15 śravaṇā revatī caiva hyadhamatvena kīrtitāḥ adhamādhamā śraviṣṭhā ca proktā śatabhiṣaktathā
101.16 uttamāstu sthirāḥ proktā madhyamāścobhayātmakāḥ sthire tu vṛścikaṃ kumbhamubhaye cāpameva ca
101.17 rāśīnetānvivarjeta pratiṣṭhāyāṃ gurūttama uccasthānagataścandro yajamānasukhapradaḥ
101.18 candrastu nīcarāśistho dāridryaṃ saṃprayacchati mitrasthānagataścandro dhanamitrapravṛddhikṛt
101.19 śatrukṣetragate candre śatruvṛddhirbhaviṣyati sūrarāhvindusaurāścet sthāpane lagnasaṃsthitāḥ
101.20 nāśayantyacirādeva grāmāñjanapadāṃstathā śubhāstūdayasaṃsthāścet sarvasaukhyadhanapradāḥ
101.21 dhanasthānagatāḥ pāpāḥ kurvanti dhananāśanam śubhāstu candrasaṃyuktā dhanadāstatra saṃsthitāḥ
101.22 bhrātṛsthānagataścandro bhrātṛvṛddhikaro bhavet industhānagatāḥ pāpāḥ kurvanti sukhanāśanam
101.23 tadeva vardhayiṣyanti saumyāścandravivarjitāḥ sukhasthānagatāḥ krūrāḥ kurvanti sukhanāśanam
101.24 tatra sthitāḥ śubhāḥ sarve putrakarmasukhapradāḥ putrasthānagataḥ kuryāt saukhyanāśaṃ niśākaraḥ
101.25 nāśayanti ripūn krūrāḥ śatrukṣetraṃ samāśritāḥ śatrusthānagate jīve śatruvṛddhirbhaviṣyati
101.26 sthānabhraṃśakarau tatra saṃsthitau candrabhārgavau kuryājjāmitragaḥ sūryo yajamānavimocanam
101.27 kujastvagnibhayaṃ kuryāt piśācabhavanaṃ bhṛguḥ jīvendū saptamasthau ced dhanadhānyāgamo bhavet
101.28 aṣṭamasthā grahāḥ sarve kurvanti kulanāśanam dharmasthānagatāḥ saumyāḥ kuryurdharmavivardhanam
101.29 pāpāścandrayutāḥ kuryuḥ saukhyadharmadhanakṣayam karmasthānagatāḥ krūrāḥ kurvanti sthānanāśanam
101.30 candreṇa saṃyutāḥ saumyāḥ putramitrasukhapradāḥ lābhasthānagatāḥ sarve putrāyuḥśrīsukhapradāḥ
101.31 dvādaśasthā grahāḥ sarve hyatra dāridryadāḥ smṛtāḥ nakṣatrānte ca tithyante varṣānte ca dhanakṣayaḥ
101.32 vyatirikte vyatīpāte grahadoṣasamanvite māsaśūnyadine rāśau pariveṣe ca durdine
101.33 ṣaḍaśītimukhe caiva sthāpanaṃ varjayetsudhīḥ budhaḥ śukro guruścaivāpyudaye deśikottama
101.34 vaināśe tvaṣṭame rāśāvayane dakṣiṇe tathā vipatpratyagvadharkṣe ca pratiṣṭhā māraṇāvahā
101.35 kulakṣayaḥ syād grahaṇe tvayane maraṇapradam viṣuve vittahīnatvaṃ saṃkrāntau mūlanāśanam
101.36 ṛkṣānte sukhahīnatvamayane dharmanāśanam māsānte bimbanāśaḥ syād vatsarānte’śubhapradam
101.37 viṣkambhe tu na sānnidhyaṃ vyāghāte kartṛnāśanam śūle śriyo vihīnatvaṃ vajre vajreṇa bādhanam
101.38 paridhe kartṛnāśaḥ syāt kālakaṇṭhe ripukṣayaḥ śakunādau ca vṛṣṭiḥ syād varjayetkaraṇādi ca
101.39 vaiṣṇave candrasūryau ca vāyavye cātha maitrake siddhayoge pratiṣṭhā ceduttameti prakīrtitā
101.40 madhyamastvamṛto yogaḥ pratiṣṭhāyāṃ gurūttama yogeṣu pratirāyuṣmānsaubhāgyaṃ ca śubhapradam
101.41 sukarmā ca dhṛtiḥ prītirdhruvo vṛddhiḥ sukhapradaḥ meṣavṛścikayorbhaumaḥ kanyāmithunayorbudhaḥ
101.42 dhanurmīnadvayormantrī tulāvṛṣabhayoḥ kaviḥ makarakumbhayoḥ sauriḥ kaṭakasya ca śītaguḥ
101.43 mṛgendrasya tathādityo rāśīnāmadhipāḥ smṛtāḥ nakṣatradoṣasaṃyuktaṃ tithidoṣasamanvitam
101.44 vāradoṣasamāyuktaṃ gaṇḍadoṣasamanvitam muhūrtadoṣasaṃyuktaṃ lagnaṃ pañcāṅgadoṣakam
101.45 divāsūrye niśācandre lagnādekādaśasthite
101.46 koṭidoṣā vinaśyanti śivena parikīrtitam vāreśvare balopete yogadoṣo na vidyate
101.47 vāreśvaro durbalaśced yogadoṣo balo bhavet nīcasthāḥ śatrugehasthā vṛddhabālagrahāḥ punaḥ
101.48 krūrāḥ śīghrāḥ śubhā vakrā jñeyā balavivarjitāḥ rāhudoṣaṃ budho hanti ubhaye saṃsthite caran
101.49 trayāṇāṃ bhūmijo hanti caturṇāṃ bhṛgupuṅgavaḥ pañcānāṃ devamantrī ca ṣaṇṇāṃ doṣaṃ ca candramāḥ
101.50 saptadoṣān ravirhanti viśeṣāddakṣiṇāyane ravirmeṣe tulāyāṃ ca candrastu vṛṣavṛścike
101.51 kujaśca makarakarke kanyāmīne budhasya ca gurośca karkimakarau mīnakanye bhṛgustathā
101.52 tulāmeṣau ca mandasya uccanīcamudāhṛtam parvadvayamatikramya yadā saṃkramaṇaṃ raveḥ
101.53 adhimāsaḥ sa vijñeyaḥ śubhakarma vivarjayet yasminmāsi na saṃkrāntiḥ saṃkrāntidvayameva vā
101.54 saṃsarpakaḥ sa vijñeyaḥ sarvakarmasu garhitaḥ ahaspatiravantyāṃ ca saṃsarpaḥ keraleṣu ca
101.55 malamāsastu pāñcāle coladeśe ca vidyate sauraṃ cāndraṃ ca bhedena bārhaspatyamiti tridhā
101.56 kāraṇaṃ sauramānaṃ syāt cāndramānaṃ tu sūkṣmakam bārhaspatyaṃ tathā sthūlaṃ māsatrayamudāhṛtam
101.57 sthūlaṃ sūkṣmaṃ parityajya kāraṇaṃ saṃgrahedguruḥ sauramāne prakartavyaṃ sarvaṃ karma sukhāvaham
101.58 dehaṃ tu prathamaṃ vidyād dvitīyaṃ dhanameva ca bhrātṛsthānaṃ tṛtīyaṃ tu mātṛsthānaṃ caturthakam
101.59 pañcamaṃ tu sutasthānaṃ ṣaṣṭhaṃ vai ṛṇamucyate jāmitraṃ saptamaṃ proktamāyuḥsthānaṃ tathāṣṭamam
101.60 dharmasthānaṃ tu navamaṃ karma vai daśamaṃ smṛtam lābhamekādaśaṃ vidyād dvādaśaṃ vrayameva ca
101.61 praveśe dvādaśe śuddhirekādaśe tu paitṛke daśame bhojane śuddhirnavame caulakarmaṇi
101.62 upanītāvaṣṭame ca vivāhasya tu saptame ṣaṣṭhe tu navavastrāṇāṃ prayāṇe pañcame tathā
101.63 vidyārambhe catuḥśuddhirauṣadhe ca tṛtīyake dvaye dhānyasaṃgrahaṇe lagnaśuddhiśca saṃgame
101.64 dvādaśe tu pratiṣṭhāyāmuttamā parikīrtitā madhyamā tvaṣṭame śuddhiḥ pañcame tvadhamā bhavet
101.65 kalāsaṃgrahaṇe kāle daśame śuddhiriṣyate aṣṭame cāṣṭabandhasya saptame ca mṛdo grahe
101.66 bījāvāpanake yugmasthānānāṃ śuddhiriṣyate rakṣābandhe ca navamaṃ śuddhamiṣṭaṃ gurūttama
101.67 kumbhādbhirabhiṣeke ca dvādaśe śuddhiriṣyate śubhena vīkṣito yukto lagno vai śubhadaḥ smṛtaḥ
101.68 aśubhairvīkṣito yukto lagnaścāśubha īritaḥ lagnasya horā drekkāṇaṃ navāṃśaṃ dvādaśāṃśakam
101.69 triṃśāṃśaścāpi vijayaḥ ṣaḍvargāścaivamīritāḥ ojabhāścaiva pūrvārdhe sūryahorāḥ prakīrtitāḥ
101.70 caturthaṃ saptamaṃ lagnaṃ daśamaṃ kendrasaṃjñitam navamaṃ pañcamaṃ cāpi trikoṇaṃ samudāhṛtam
101.71 dagdhayoge ṣaḍghaṭikāmaṣṭau jvālāmukhe tathā utpāte mṛtyuyoge ca ghaṭikātrayapañcakam
101.72 yamagaṇḍe tu navamīṃ ghaṭikāṃ tu parityajet grahaṇe varjanīyāni dināni pravadāmyaham
101.73 pūrṇagrāse tu saptāhamardhagrāse dinatrayam tribhāge tu sati graste dvidinaṃ parivarjayet
101.74 pādonamaṇḍale graste tvekarātryā śubhaṃ bhavet ghaṭikādvayaṃ tu ṛkṣānte māsānte tu dinatrayam
101.75 varṣānte varjayetpakṣaṃ sarvasminnapi karmaṇi lagnaśuddhiṃ pravakṣyāmi samāsācchṛṇu sāṃpratam
101.76 śatadoṣaiśca duṣṭe ca lagne cāpi viśeṣataḥ candrātmaje lagnage cet kendrasthānaṃ gate’pi vā
101.77 śataṃ lagnagataṃ doṣaṃ hanti bhānustamo yathā bhārgave lagnasaṃsthe ca lagnadoṣo vinaśyati
101.78 vākpatirdviguṇaṃ hanti lagnadoṣāṃstathāmitān dineśe kendrage caiva deveḍye kendrage tathā
101.79 lagnadoṣaśataṃ hanti dviguṇaṃ triguṇaṃ tu vā snāne dāne jape home svādhyāye pitṛkarmaṇi
101.80 devatārādhane caiva tyājyadoṣo na vidyate caturbhīravimuktābhirandhaṃ nakṣatramucyate
101.81 ṣaḍbhiścāpi dvinetraṃ tu navabhistvekalocanam pañcabhiryugmanetraṃ syāt tribhirandhaṃ bhavettataḥ
101.82 ravimukte sthitā tārā mṛtāstisro grahe tathā saptasthāstvardhajīvāśca eke’pi ca tathā mṛtāḥ
101.83 pūrṇajīvāstvaṣṭame ca pādajīvāstu saptame triguṇye sūryavārādīnaśvinyādiṣu saṃtyajet
101.84 śiṣṭe navasu sūryaścet ṣaṭkoṇeṣu dvayāndhakaḥ pādaikadṛṣṭirnavame daśame ca tṛtīyake
101.85 dvipādadṛṣṭirnavake pañcake tu tripādadṛk caturthe vāṣṭame cāpi pūrṇā dṛṣṭiśca saptame
101.86 pādadṛṣṭirbalī mandaścārdhadṛṣṭirbalī guruḥ tripāddṛṣṭirbalī bhaumaḥ pūrṇaḥ saptamakena tu
101.87 andhaśca badhiraḥ paṅgurevaṃ rāśistridhā matā meṣavṛścikakumbhāśca divāndhāste prakīrtitāḥ
101.88 divā tulālī badhirau rātrau makaradhanvinau mithunaṃ kaṭakakanye ca rātryandhatvena kīrtitāḥ
101.89 divākumbho niśāmīnaḥ paṅguścāpi prakīrtitaḥ andhaśca niṣphalaṃ yatra badhiro maraṇapradaḥ
101.90 paṅgunā kāryahāniḥ syātsarvakarmāṇi varjayet meṣo mīno dhanuścaia gamanaṃ ceti kīrtitā
101.91 karkivṛścikasiṃhāśca sthānaṃ cāpi prakīrtitam kumbhaṃ mithunataulī cāpyāsīnaṃ ceti kīrtitam
101.92 kanyāvṛṣabhanakrāśca śayanaṃ ceti bhāṣitam gacchatā kalahaṃ ghoraṃ sthitā lābhaṃ viśeṣataḥ
101.93 āsīnātkāryasiddhiḥ syācchayanānmṛtyureva ca ataḥ paraṃ pravakṣyāmi āsāṃ cāmṛtakālakam
101.94 meṣavṛścikayoḥ prātaḥ strīkarkī dvaṃdvasaṃgame siṃhakumbhadhanurmadhye tvaparāhne tulāvṛṣau
101.95 sāyāhne mīnamakarau mṛtavelā samīritā sarvakāryeṣu hāniśca prāṇahānirbhaviṣyati
101.96 kṛte caivāgninakṣatre agnibādhā bhaviṣyati ayanaṃ māsamevaṃ ca pakṣarkṣatithayo’pi ca
101.97 lagnadrekkāṇahorāśca velā dṛṣṭiśca jīvitam yogaśca karaṇaṃ caiva śubhāścaiva viśeṣataḥ
101.98 uttamaṃ cāpyanāvarte tvāvarte madhyamaṃ smṛtam adhamaṃ punarāvarte kanyasaṃ tvantarīyake
101.99 punarāvartakasyāpyantarīyasya vai tathā anayostu vinā kālaṃ vinā pakṣaṃ dinaṃ vinā
101.100 sarvakāleṣu kartavyaṃ vidhidṛṣṭena karmaṇā anyathā kurute puṃsāmāyuḥśrīputranāśanam
<poem> evaṃ yaḥ kurute martyaḥ sa puṇyāṃ gatimāpnuyāt </poem>
Kapitel 102
dvyadhikaśatatamaḥ paṭalaḥ · ṣaḍadhvanyāsavidhiḥ
102.1 athātaḥ saṃpravakṣyāmi ṣaḍadhvanyāsakaṃ vidhim ṣaḍadhvā tu pareśasya sthānāgamanayoḥ sṛtiḥ
102.2 sarveṣāṃ vyāpakasyāsya vyāpyavyāpakabhedataḥ ṣaḍadhvāṅgaṃ tathāṅgī syādadhvātītaḥ paraḥ śivaḥ
102.3 brahmā viṣṇuśca rudraśca maheśaśca sadāśivaḥ nādo bindustathā śaktiḥ śivaśceti vibhāgataḥ
102.4 navadhā mūrtibhedena proktaḥ sarveśvaro haraḥ tathā ca trividhaṃ proktamaṅgaṃ sarveśvarasya tu
102.5 bhogāṅgamadhikārāṅgaṃ layāṅgamiti sattama brahmā viṣṇuśca rudraśca bhogāṅgatvena kīrtitāḥ
102.6 adhikārāṅgakau proktau maheśānasadāśivau nādo bindustathā śaktiḥ śivaśceti layāṅgakam
102.7 ṣaḍadhvā caiva bhogāṅgādyadhikārāntamiṣyate adhvātīto layāṅgaṃ syāttasya nyāso hi niṣkale
102.8 kalā tattvaṃ ca bhuvanaṃ varṇāḥ padamanantaram mantraśceti samākhyāto nyāsastasya ṣaḍadhvanaḥ
102.9 śīrṣaṃ vaktraṃ ca hṛdayaṃ guhyaṃ ca caraṇaṃ tathā kalpayecca kalānyāsāditi deśikasattama
102.10 bhuvanena śarīraṃ ca kalpayeccinmayaṃ tathā varṇādhvanā tvacaṃ caiva cinmayīṃ parikalpayet
102.11 mantrādhvanā ca rudhiraṃ cinmayaṃ ca prakalpayet tattvapadādhvanā majjāśuklādīnyapi kalpayet
102.12 tvagraktamāṃsamajjādi nāsti vai parameśvare mantrātmanaścidghanasya tvagādi hyupacaryate
102.13 kriyate no ṣaḍadhvā cecchivastvavyāpako bhavet tasmātsarvaprayatnena ṣaḍadhvanyāsamācaret
102.14 kumbhaṃ vā bimbamevātha ṣaḍadhvakavihīnakam
102.15 mūrterāvāhanātpūrvaṃ ṣaḍadhvānaṃ prakalpayet ṣaḍadhvānastridhā bhinnāścaiṣāṃ lakṣaṇamucyate
102.16 niṣkalaṃ sakalaṃ caiva tathā sakalaniṣkalam kalādhvānaṃ samārabhya mantrāntaṃ sakalaṃ bhavet
102.17 mantrādhvānaṃ samārabhya kalāntaṃ niṣkalaṃ smṛtam varṇaṃ ca bhuvanaṃ caiva tattvaṃ caiva kalāṃ tathā
102.18 padaṃ mantraṃ ca vinyasyametatsakalaniṣkalam kumbhe bhogāṅgamūrtestvākarṣaṇe sakalaṃ smṛtam
102.19 adhikārāṅgamūrtestvākarṣaṇe sakalaniṣkalam layāṅgamūrteḥ saṃdhāne niṣkalaṃ samudīritam
102.20 ataḥ kumbhe tathā bimbe tattadāvāhanādike pūrvoktavidhinānena ṣaḍadhvānaṃ prakalpayet
Kapitel 103
tryadhikaśatatamaḥ paṭalaḥ · śaivaśrāddhavidhiḥ
103.1 athātaḥ saṃpravakṣyāmi śaivaśrāddhavidhiṃ śṛṇu śaivaśrāddhavidhirmukhyo hyādiśaivairanuṣṭhitaḥ
103.2 anyaiśca kathitaṃ śrāddhamasadbhāvavidhānakam śaivaśrāddhamakṛtvā yo vaidikaśrāddhamācaret
103.3 dīkṣitaśca mṛtaścaitāvubhau nirayagāminau muktātmā ca śive līnaḥ kāle pratyābdikaṃ kramāt
103.4 tasminmāse ca tattithyāṃ śaivaśrāddhaṃ kramāccaret taddine tu pitṛśrāddhaṃ kulakoṭiṃ samuddharet
103.5 udayādyastamanāntaṃ pañcabhāgaṃ vibhāvayet prātaḥ saṃgavamadhyāhnāvaparāhnastathaiva ca
103.6 sāyāhna iti saṃjñeyaḥ sāyāhnavyāpinī yadi pare’hani tattithyāstu yatrādhikyaṃ dine bhavet
103.7 taddine ca pitṛśrāddhaṃ tathābhāve tilodakam nityaṃ naimittikaṃ kāmyaṃ vṛddhiḥ pārvaṇameva ca
103.8 evaṃ pañcavidhaṃ śrāddhaṃ jñātvā ca gurupuṅgavaḥ pārvaṇaṃ sṛṣṭirityuktaṃ vṛddhiḥ sthitirudāhṛtā
103.9 kāmyaṃ saṃhāra ityuktaṃ naimittaṃ ca tirohitam nityamanugrahaḥ proktaṃ śrāddhaṃ pañcaprakārataḥ
103.10 divase divase kuryādetannityamitīritam divasaṃ prati yatkarma pitṝnuddiśya deśikaḥ
103.11 tarpaṇādi kṛtaṃ kāryaṃ nityaśrāddhamudīritam mṛte’hani tithau kāryaṃ naimittikamudāhṛtam
103.12 ayane viṣuve caiva grahaṇe candrasūryayoḥ puṇyakṣetrāṭanādau ca śrāddhaṃ kāmyamudīritam
103.13 pratidarśaṃ kṛtaṃ śrāddhaṃ pārvaṇaṃ samudīritam vṛddhiśrāddhaṃ vivāhādau pañcadhā śrāddhamucyate
103.14 ādiśaivo mahāśaivo hyanuśaivastrayaṃ guro homaṃ ca carubhuktaṃ ca āvāhanaṃ vidhānataḥ
103.15 śaivaśrāddhe prakuryāttu āmarūpaṃ na kārayet āmarūpakṛtaṃ śrāddhamantyaśaivairanuṣṭhitam
103.16 caturvedārthaviduṣāṃ brāhmaṇānāṃ mahātmanām ācāryaikaikabhuktena koṭiṃ bhuñjīta yo naraḥ
103.17 lakṣaṃ tu sādhake bhukte putre daśasahasrakam samayasthe sahasraṃ syādbhukte caivaṃ phalapradam
103.18 śaivāḥ saptavidhā madhye ādiśaivo viśeṣataḥ śivadvijādayaḥ sarve praśastāḥ śrāddhasaṃpadi
103.19 svajātyutkarṣato grāhyāḥ svasvajātyudbhavāśca vā tadalābhe mahāśaivastathā dānapratigrahe
103.20 dānapratigrahādīnāṃ sacchūdraṃ parivarjayet sarveṣāṃ jātibhedānāmādiśaivo viśeṣataḥ
103.21 śrotriyo vedaviduṣāṃ śāstrajño jñānavāṃstathā śivapūjāparo vipraḥ śivadvijakulodbhavaḥ
103.22 śivadīkṣāyutaścaiva uttamaḥ parikīrtitaḥ apatnīko vanasthaśca pāṇḍityajñānahīnakaḥ
103.23 adīkṣitaścāṅgahīnaḥ kāṇaḥ piśunaśuṇḍakau golako dattaputraśca ṛtupatnīkavarjitau
103.24 dantahīno durācāro loke bhavati ninditaḥ dhūrto bahvagnisaṃtaptaḥ krūro vāpyanyajātikaḥ
103.25 dīkṣāvihīnaviprādyaḥ pāñcarātrāditantrakaḥ bauddhaḥ pāṣaṇḍakaḥ sarvāṅśaivaśrāddhe parityajet
103.26 anyathā kurute mohāttatkarma niṣphalaṃ bhavet abhāve brahmacārī ca deśikaḥ patnihīnakaḥ
103.27 tasmātsarvaprayatnena ādiśaivaṃ tu kārayet ācāryāṇāṃ kṛte śrāddhe ācāryaṃ varayedguruḥ
103.28 anācāryaṃ varayeccedāyuḥśrīputranāśanam nirvāṇadīkṣitaḥ śrāddhe viśeṣaṃ samayaṃ tyajet
103.29 samayī ca viśeṣī ca nirvāṇī ca tridhā bhavet tattatsaṃskārabhedaiśca bhuvane tāratamyataḥ
103.30 padaprāptikramātsamyak tattadbhedavidhānataḥ āvāhayetpitṝndevāṅśrāddhe’tvaro vicakṣaṇaḥ
103.31 ācāryārthaṃ kṛte śrāddhe śiva īśasadāśivau śāntaḥ skandagaṇādhīśau caṇḍikeśaśca sapta ca
103.32 śivaḥ prathamataḥ pūjyaḥ īśaḥ śāntasadāśivau dvitīye ca samāvāhyāḥ skandaśca gaṇacaṇḍakau
103.33 tṛtīye ca samāvāhyā evamācāryasaṃskṛte varayeddeśikānsapta alābhe syāttu pañcakam
103.34 sādhakadvitayaṃ deve pitrarthaṃ deśikatrayam tasyālābhe dvayaṃ proktaṃ devapitrośca pūjane
103.35 rudro’nantaśca kathitau viśvedevā iti dvijāḥ īśaḥ sadāśivaḥ śāntaḥ śivaśrāddhe prakīrtitāḥ
103.36 pūjane ca samāvāhyā evaṃ nirvāṇasaṃskṛte samayiviśeṣiṇośca viśve devānpuro yajet
103.37 tatra nandimahākālau dvau gaṇadvitayasthitau skandacaṇḍagaṇeśānāstrayaḥ pitrarthamīritāḥ
103.38 naimittikavidhānena śrāddhaṃ samyak śṛṇuśva vai brāhmaṇāngrāhayedbhaktyā snānānuṣṭhānapūrvakam
103.39 nityakarma prakurvīta tadaiva brāhmaṇānvaret nimantritānvaretpūrvaṃ pavitraṃ dhārayettataḥ
103.40 pradakṣiṇatrayaṃ paścātkṛsarābhyañjanaṃ param vighneśayajanaṃ caiva puṇyāhaṃ pañcagavyakam
103.41 śivasya prāṅmukhaṃ sthānamanyeṣāṃ ca udagdiśi kūrmāsane tu saṃsthāpya triḥpradakṣiṇamācaret
103.42 devatābhyaḥ pitṛbhyaśca mahāyogibhya eva ca namaḥ svadhāyai svāhāyai nityameva namo namaḥ
103.43 sāyujyādipadaprāptamīśādipitṛdaivatam vaṃśavṛddhikaraṃ devaṃ nityameva namo namaḥ
103.44 śivajñānapratīkāśaṃ śivaṃ saptagurūnsadā ahaṃ vande mahādevaṃ nityameva namo namaḥ
103.45 devānāṃ ca pitṝṇāṃ ca gurūṇāṃ śivayoginām pradakṣiṇatrayaṃ kurve nityameva namo namaḥ
103.46 iti mantrānsamuccārya pradakṣiṇatrayaṃ kuru vijñāpya deśikānpaścācchrāddhabhūmiṃ viśeṣataḥ
103.47 kailāsavatkramāddhyātvā dhyātvā devaṃ maheśvaram īśādīṃśca pitṝndhyātvā tataḥ śrāddhaṃ pravartaye
103.48 anujñānantaraṃ paścātsakalīkaraṇaṃ tathā vighneśaṃ prārthayeccaiva saṃkalpaṃ tu tataḥ param
103.49 sāmānyārghyaṃ tataḥ paścādyāgeśvarasya pūjanam prokṣaṇaṃ ca tataḥ paścāccaruśuddhiṃ tathaiva ca
103.50 kalpayeddevapitrarthamarghyaṃ pātreṣu pañcasu devārthaṃ yavasaṃyuktaiḥ pitrarthaṃ tilasaṃyutaiḥ
103.51 arghye cāpyamṛtaṃ yojya sthalaśuddhiṃ ca kārayet jñātyādigotrasaṃjñāśca dīkṣānāmapuraḥsaram
103.52 purataḥ śivamāvāhya yajñasūtraṃ ca savyakam prācīnāvītakaṃ kṛtvā īśādigaṇapāntakam
103.53 āvāhayetkramātsamyak pūrvoktavidhimārgataḥ pādyārthaṃ śuddhadeśe tu uttare caturaśrakam
103.54 vṛttāni dakṣiṇe kṛtvā pūjayecca pṛthak pṛthak pādyaṃ ca vidhivatsamyagalaṃkāraṃ tataḥ param
103.55 vastrayajñopavītaṃ ca bhūṣaṇādīni dāpayet pitṛkārye vidhānena vahnikāryaṃ purā kuru
103.56 agnisaṃdhānaviṣaye kiṃcidbhedaḥ pracakṣyate nirvāṇinaḥ samārabhya ācāryāntaṃ kramācchṛṇu
103.57 śivāgnimukhaṃ saṃkalpya homayettu viśeṣataḥ samayyādiviśeṣyantaṃ bālāgnau homayettataḥ
103.58 sarvapākaviśuddhyarthaṃ śivāgnyāhutipūrvataḥ śivānale kariṣye’haṃ tasmāddhomamiti dvijāḥ
103.59 kuruṣvetyabhyanujñāto vahnau homaṃ samācaret caruṃ samidhamājyaṃ ca viśeṣapitṛdaivete
103.60 somaśca pitṛmāṃścaiva aṅgiro yama eva ca agniśca kavyavāhādyaḥ aryamṇe’gniṣvāttāya ca
103.61 barhiṣibhya ājyapāya pitaraḥ somapāya ca somāya pitṛmacchabdaṃ caturthyantaṃ svadhā namaḥ
103.62 tato yamāyetyuccārya aṅgirasvate svadhā namaḥ uktvāgnaye tataḥ kavyavāhanāya svadhā namaḥ
103.63 aryamṇe cāgniṣvāttāya barhiṣibhyaḥ svadhā namaḥ somapāya ca pitṝṇāmājyapāya svadhā namaḥ
103.64 āvāhanādyaiḥ saṃpūjya pratyekaṃ homayettataḥ caturviṃśatipitṝṇāṃ svadhāntaṃ homamācaret
103.65 hutaśeṣaṃ pradadyāttu bhojaneṣu naraṃ smaran pitrathaṃ caiva piṇḍārthaṃ dadyādviśvasya devayoḥ
103.66 arghyaṃ ca sthālīpākaṃ ca brāhmaṇānbhojayettataḥ caturaśraṃ trayaṃ vṛttaṃ gomayenaiva śuddhitam
103.67 kadalīparṇamādāya sāgraṃ vāme tu nikṣipet upapātrasahopetaṃ prokṣayedastramantrataḥ
103.68 annaṃ dāpayeccaiva dadyāllavaṇapūrvakam sarpiṣā payasā caiva dadhi madhu phalatrayam
103.69 vyañjanaṃ pāyasānnaṃ ca paramānnaṃ pṛthak pṛthak dāpayetkadalīparṇe pātraśuddhiṃ ca pūrvataḥ
103.70 astreṇa prokṣayeccaiva pātraṃ vāmena saṃspṛśet apasavyakrameṇaiva ekavāraṃ pradakṣiṇam
103.71 īśānenaiva mantreṇa pariṣicya viśeṣataḥ triyambaketi mantreṇa abhyukṣaṇaṃ ca kārayet
103.72 havyaṃ ca daivamannaṃ ca kavyaṃ ca piturannakam svāhāṃ caiva svadhāṃ caiva śambhorannaṃ ca rakṣayet
103.73 tilākṣataiḥ samopetamudakenaiva pūrvataḥ daivaṃ svarṇamayaṃ pātraṃ rājataṃ pitṛpātrakam
103.74 ekaḥ śambhurmahadbhūtaṃ prīyatāṃ ca maheśvaraḥ dattaṃ dadedviśeṣeṇa udakaṃ prāśya buddhimān
103.75 prāṇāhutiṃ tataḥ kṛtvā sadyaṃ japtvā śrutiṃ japet bhojanānantaraṃ teṣāṃ tṛptyai vikiramācaret
103.76 vāyasaṃ piṇḍamādāya pradadyānmantramuccaran ucchiṣṭakṣālanaṃ paścāttāmbūlaṃ dakṣiṇāṃ tathā
103.77 vardhanīmudakāpūrṇāṃ śrāddhado dakṣiṇānanaḥ dhṛtvā paṭhetsvadhākāraṃ vadeyurvācyatāmiti
103.78 īśāditritayaṃ paścāccaturthyantamudīrayet svadhāntaṃ śrāddhakṛtpaścādīśādyāḥ sarva eva ca
103.79 astu svadheti brūyuste bhūmau siñcettato jalam pradakṣiṇatrayaṃ kṛtvā namaskāraṃ kramādguro
103.80 prārthayeddivase śrāddhaṃ śaivaśrāddhaphalapradam annaśeṣaiḥ kiṃ kriyatāmityukte śrāddhakāriṇā
103.81 iṣṭaiḥ sahaiva bhoktavyamiti te brūyuriṣṭadāḥ dātāro no’bhivardhantāṃ śaivasaṃtatireva ca
103.82 śraddhā ca no mā vyapagādbahu deyaṃ ca no’stviti ityuktvā ca priyā vācaḥ praṇipatya kṣamāpayet
103.83 sarvapāpa kṣayārthaṃ hi sarvaśatruvināśanam pañcapātakanāśārthaṃ paracakrādbhayaṃ vinā
103.84 sarvaduḥkhapraśamanaṃ sarvavyādhinivāraṇam sarvopadravadāridryādyapamṛtyuvināśanam
103.85 āyurārogyakaiśvaryadharmārthakāmamokṣadam putrapautravivardhanaṃ sarvakāmaphalapradam
103.86 āśīrvādaṃ viśeṣeṇa bhasmākṣatapuraḥsaram yasmiṃste saṃsravāḥ pūrvamarghyapātre niveśitāḥ
103.87 pitṛpātraṃ taduttānaṃ kṛtvā paścādvisarjayet gṛhītvā darbhapatraiśca udvāsanaṃ tathaiva ca
103.88 kukkuṭāṇḍapramāṇena caturviṃśatisaṃkhyayā pitṝṇāṃ piṇḍamādāya tasyopari tilodakam
103.89 pitṝṇāṃ balidānaṃ ca piṇḍasaṃyojanātparam piṇḍāṃśca goṣu viprebhyo dadyādagnau jale’pi vā
103.90 prakṣipetkulapatnyā vā bhakṣyaṃ piṇḍaṃ pitāmaham etadagniṃ samabhyarcya karmasiddhyarthahomakam
103.91 tattvāni padamantrādīnsvāhāntaṃ homayedguro bhavādīṅśaktināmāni sutapatnīsamanvitān
103.92 pañcabrahmādināmāntaṃ hutvā pūrṇāṃ samācaret prāyaścittavidhānena aghoreṇa śataṃ hunet
103.93 antarbaliṃ kramāccaiva upasthānaṃ tathaiva ca taddevodvāsanaṃ paścādvahnerudvāsanaṃ caret
103.94 pavitraṃ visṛjyācamya homarakṣāṃ ca dhārayet yatkiṃcitkarma he deva samarpayetsadāśive
103.95 pare’hani viśeṣeṇa tarpaṇaṃ ca samācaret athavā taddine vāpi tarpaṇaṃ ca kramādguro
103.96 savyopavītinaṃ paścādiṣṭaṃ bhuñjīta yo naraḥ agnau hutena devasthāḥ svargasthāḥ śrāddhabhojanāt
103.97 yamasthāḥ piṇḍadānena nārakā vikireṇa tu ucchiṣṭairapi paiśācā asurā bhūribhojanāt
103.98 dakṣiṇābhirmanuṣyāśca śrāddhe saptavidhāstathā śivaśrāddhe yadā bhuṅke doṣastatra na vidyate
103.99 pitṛśeṣa iti proktaḥ pitṛṇāmakṣayo bhavet śrāddhahīnaśca yo martyaḥ aputro vā daridrakaḥ
103.100 evaṃ yaḥ kurute martyaḥ śivasāyujyamāpnuyāt anyathā kurute mohāttatkarma niṣphalaṃ bhavet tasmātsarvaprayatnena āgamoktavidhānataḥ
Anhang 1
anubandha 1 · rakṣābandhanavidhiḥ
A1.1 atha vakṣye viśeṣeṇa rakṣābandhavidhikramam sthāpane prokṣaṇe caiva ayane viṣuve tathā
A1.2 devasya cotsavārambhe devadevyośca kautukam ācāryo mantrasiddhyarthaṃ rakṣābandhakrameṇa ca
A1.3 kautukaṃ bandhayedrajjuṃ pañcasaptanavatridhā viśvebhya iti mantreṇa bṛhatsāmakṣamantrataḥ
A1.4 putravān roganāśārthamārtaścauṣadhamīpsitam viśvasya parirakṣārthaṃ rakṣābandhaṃ samācaret
<poem> vighneśvarapūjāsaṃkalpaṃ kṛtvā rakṣābandhakarma kariṣye | puṇyāhavācanaṃ varuṇakumbhasthapanaṃ ca kariṣye iti saṃkalpya aṣṭadalapadmamālikhya dhānyataṇḍulatilamāṣalājadarbhānāstīrya teṣūpari kumbhaṃ nidhāya jalaṃ pūrayitvā kumbhamalaṅkṛtya nālikeraphalena pidhāya varuṇamāvāhya ṣoḍaśopacārapūjāṃ kṛtvā svarṇarajatatāmranirmitapātre śuddhataṇḍulamāpūrya aṣṭadalapadmaṃ vilikhya madhye nālikeratāmbūlaṃ svarṇakārpāsanirmitanavatantūn krameṇa saṃsthāpya prokṣya hṛdayena paramīkṛtya saṃrakṣya puṇyāhapañcagavyārghyajalenāstreṇa sthaṇḍile oṃ hāṃ ādhāraśaktaye namaḥ yantrikāyāṃ triyambakāya namaḥ sthalikāyāṃ pṛthivītattvāya namaḥ taṇḍule saptakoṭimahāmantrebhyo namaḥ svarṇarajatakārpāsasūtre ātmatattvāya namaḥ vidyātattvāya namaḥ śivatattvāya namaḥ nālikere māyāśaktyai namaḥ bhasmani lakulīśvarāya namaḥ iti gandhapuṣpanaivedyaphalatāmbūladhūpadīpaṃ ghaṇṭāraveṇa dattvā pratisarajapaṃ kurudhvaṃ iti prārthayet vayaṃ kurmaḥ iti prativacanam | pratisarajapaḥ | oṃ tatsavitur t | oṃ agnimīḷe purohitaṃ sravantu naḥ | kṛṇuṣvapājaḥ prasitinnapṛthvīṃ adevī ityādi japitvā oṃ namo brahmaṇe karomi | iti triḥ | praṇavenāsthāpya surabhimayābliṅgābhiḥ pratisarasūtraṃ kartāraṃ ca prokṣya pratisarasūtramādāya tryambakaṃ yajāmahe iti bhasmanā trirūrdhvamunmṛjya agnirāyuṣmān iti nālikeraṃ dakṣiṇahaste nikṣipya bṛhatsāmakṣatrabhṛd rakṣā iti rakṣāṃ kuryāt | yo brahmā brahmaṇa ujjahāra akṣitam | ityaṣṭa ṛgbhiḥ bandhayet | rakṣābandhanamuhūrtaḥ sumuhūrto’stu iti prativacanam | </poem>
A1.5 liṅgasya rudrabhāge tu pīṭhe ca nālamadhyame devānāṃ dakṣiṇe haste śaktīnāṃ vāmahastake
A1.6 śivāstramadhyame bhāge vṛṣasya dakṣaśṛṅgake dhvajadaṇḍasthite daṇḍe rudrabhāge tu nikṣipet
A1.7 rathe siṃhāsane caiva pūrvastambhe tu bandhayet maṇḍapādiṣu sarveṣu mukhyastambhe tu bandhayet ityevaṃ sarvamāśritya sūtradhāraṃ tu kārayet
Anhang 2
anubandhaḥ 2 · śivamaṇṭapapūjāvidhiḥ
A2.1 tato maṇṭapapūjāyā vidhānaṃ vakṣyate śṛṇu uttamaṃ madhyamaṃ cātha adhamaṃ cādhamādhamam
A2.2 iti bhedaiścaturbhistu yuktaṃ tatkuṇḍasaṃkhyayā trayastriṃśatkuṇḍayuktaṃ pañcāvaraṇasaṃyutam
A2.3 maṇṭapaṃ yāgaśālāyā uttamaṃ parikīrtitam catuḥprākārasaṃyuktaṃ pañcaviṃśatibhistathā
A2.4 kuṇḍaistu yāgaśālāyā maṇṭapaṃ madhyamaṃ bhavet tathā kuṇḍaiḥ saptadaśaiḥ prākāratrayasaṃyutam
A2.5 ekāvaraṇasaṃyuktaṃ navakuṇḍaiḥ pariṣkṛtam adhamaṃ procyate yāgamaṇṭapaṃ gurusattama
A2.6 pañcakuṇḍaistathaikena kuṇḍenaiva vinirmitam adhamādhamamityuktaṃ yāgamaṇṭapakalpane
A2.7 svārthapratiṣṭhādīkṣādau abhāve gurusattama pañcakuṇḍaikakuṇḍāni gṛhṇīyānna tu śaktimān
A2.8 antarītapratiṣṭhāyāṃ prāyaścittādikarmaṇi adhamādhamamityuktaṃ kṛtsyasaulabhyahetutaḥ
A2.9 maṇṭapasyārcanāpyeṣā tridhā vai parikīrtitā saśaktikā viśaktiśca kevaleti vibhedataḥ
A2.10 maṇṭapārādhanoktānāṃ devatānāṃ gurūttama sarvāsāmapi ca dhvānāvāhanādipuraḥsaram
A2.11 pūjā yā kriyate sā tu saśaktiḥ parikīrtitā āsanairmūrtimūlaiścāvāhya yatpūjanaṃ guro
A2.12 viśaktiḥ kīrtyate cātha kevalā ca namo’ntataḥ saśaktikā hyanāvarte punarāvartake’pi ca
A2.13 āvartādau ca kartavyā hyantarīte’tha deśika dīkṣāyāmutsave caiva prāyaścittādikarmaṇi
A2.14 svārthaliṅgapratiṣṭhādau viśaktiḥ parikīrtyate antyeṣṭau kevalā proktā iti tantraviniścayaḥ
A2.15 uktamārgeṇa sarvatra kuryāddeśikasattama anyathā yadi mohena kuryāccetkartṛnāśanam
A2.16 karmanāśaśca deśasya kṣobhaśceha prajāyate tasmāduktavidhānena kuru sarvaṃ gurūttama
Anhang 3
anubandhaḥ 3 · bhairavapūjāvidhiḥ
<poem> asya śrī āpaduddhāraṇabhairavamahāmantrasya bṛhadāraṇyaka ṛṣiḥ | anuṣṭup chandaḥ | āpaduddhāraṇabhairavo devatā | hrāṃ bījam | hrīṃ śaktiḥ | bhai hrūṃ kīlakam | mama āpaduddhāraṇabhairavaprasādasiddhyarthe jape viniyogaḥ | praṇavena prāṇāyāmaḥ | mama āpaduddhāraṇāya hrāṃ vāṃ aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ | hrīṃ vīṃ tarjanībhyāṃ namaḥ | hrūṃ vūṃ madhyamābhyāṃ namaḥ | hraiṃ vaiṃ anāmikābhyāṃ namaḥ | hrauṃ vauṃ kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ | hraḥ vaḥ karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ | hrāṃ vāṃ hṛdayāya namaḥ | hrīṃ vīṃ śirase svāhā | hrūṃ vūṃ śikhāyai vaṣaṭ | hraiṃ vaiṃ kavacāya hum | hrauṃ vauṃ netratrayāya vauṣaṭ | hraḥ vaḥ astrāya phaṭ | bhūrbhuvassuvaromiti digbandhaḥ | </poem>
A3.1 raktajvālajaṭādharaṃ śaśidharaṃ raktāṅgatejomayaṃ haste śūlakapālapāśaḍamaruṃ lokasya rakṣākaram nirvāṇaṃ śunavāhanaṃ trinayanamānandakolāhalaṃ vande bhūtapiśācanāthavaṭukaṃ kṣetrasya pālaṃ śivam
A3.2 bindutrikoṇaṣaṭkoṇavasvabjaṃ ṣoḍaśaṃ tathā dvātriṃśaddalasaṃyuktaṃ bhūpuraṃ ca trayaṃ likhet
<poem> bindumadhye likhedvahniṃ trikoṇe vaṭukaṃ likhet āpaduddhāraṇaṃ ṣaṭkoṇe ajāmalabaddhāya aṣṭadale mantraśeṣaṃ ṣoḍaśadale kādisāntaṃ dvātriṃśaddale bhūpure indrādibījamiti yantravidhānam | pūjāvidhānamāha-- bindumadhye āpaduddhāraṇāya namaḥ | trikoṇe kālabhairavāya namaḥ | baḍabānalabhairavāya namaḥ | raṇaraṅgabhairavāya namaḥ | ṣaṭkoṇe-- kālabhairavāya namaḥ | vīrabhairavāya namaḥ | mahākālabhairavāya namaḥ | bhīṣaṇabhairavāya namaḥ | śaṃkarabhairavāya namaḥ | ugrabhairavāya namaḥ | aṣṭadale-- hetughnāya namaḥ | tripuraghnāya namaḥ | vahnaye namaḥ | yamajihvāya namaḥ | kālāya namaḥ | karālāya namaḥ | ekāṅghraye namaḥ | bhīmāya namaḥ | ṣoḍaśadale--asitāṅgādi brāhmyādi dvātriṃśaddale--tattanmātṛkādevatāḥ bhūpure--indrādi bahirbhūpure--vajrādi iti pūjāvidhiḥ tathā bindubile--vaṃ hrīṃ trikoṇe vaṃ ṭuṃ kaṃ ṣaṭkoṇe-- āpaduddhāraṇāya aṣṭadale-- ajāmalabaddhāya ṣoḍaśadale--yogīśvarāya mama dāridryadveṣiṇe mahābhairavāya huṃ phaṭ svāhā | antyadale--ṣoḍaśākṣaram dvātriṃśaddale--kādisāntam bhūpure-- indrādibījam laṃ raṃ haṃ ṣaṃ vaṃ yaṃ saṃ śaṃ | oṃ hrīṃ vaṃ vaṭukāya āpaduddhāraṇāya ajāmalabaddhāya yogīśvarāya mama dāridryadveṣiṇe mahābhairavāya huṃ phaṭ svāhā | oṃ hāṃ bhāṃ mahākālabhairava īśānamūrdhāya namaḥ | oṃ hāṃ bhāṃ mahābalabhairava tatpuruṣavaktrāya namaḥ | oṃ hāṃ bhāṃ aghorabhairava aghorahṛdayāya namaḥ | oṃ hāṃ bhāṃ vajravīrabhairava vāmadevaguhyāya namaḥ | oṃ hāṃ bhāṃ krodhakālabhairava sadyojātamūrtaye namaḥ | iti mūrdhādipañcavaktreṣu vinyaset | oṃ hlāṃ bhāṃ vaṃ namaḥ | parāya mahākālabhairava nivṛttikalātmane namaḥ | oṃ hvīṃ bhīṃ viṃ namaḥ | parāya mahākālabhairava pratiṣṭhākalātmane namaḥ | oṃ hrūṃ bhūṃ vuṃ namaḥ parāya aghorabhairava vidyākalātmane namaḥ | oṃ hyaiṃ bhaiṃ vaiṃ namaḥ parāya vajravīrabhairavaśāntikalātmane namaḥ oṃ hauṃ bhauṃ vauṃ namaḥ parāya krodhakālabhairavaśāntyatītakalātmane namaḥ iti jānuguhyahṛdayavaktramūrdhasu kaniṣṭhādikrameṇa vinyaset | oṃ hāṃ bhāṃ anantabhairavāya namaḥ oṃ hāṃ bhāṃ sūkṣmabhairavāya namaḥ oṃ hāṃ bhāṃ śivottamabhairavāya namaḥ oṃ hāṃ bhāṃ ekanetrabhairavāya namaḥ oṃ hāṃ bhāṃ ekarudrabhairavāya namaḥ oṃ hāṃ bhāṃ trimūrtibhairavāya namaḥ oṃ hāṃ bhāṃ śrīkaṇṭhabhairavāya namaḥ oṃ hāṃ bhāṃ śikhaṇḍibhairavāya namaḥ ityaṣṭavidyeśvarabhairavān vinyaset | taduktam-- </poem>
A3.3 pañcamūrtīḥ ṣaḍaṅgaṃ ca prathamāvaraṇe smṛtam
A3.4 aṣṭavidyeśvarāṃścaiva dvitīyāvaraṇe tathā brāhmyādi śaktisahitānasitāṅgāṃstṛtīyake
A3.5 caturindrādikaṃ caiva vajrādīn pañcame tathā pañcāvaraṇasaṃyuktaṃ bhairavaṃ taṃ prapūjayet
A3.6 nīlajīmūtasaṃkāśaṃ nīlāñjanasamaprabham śuddhasphaṭikasaṃkāśamabhiraktaśiroruham
A3.7 daṃṣṭrākarālavadanaṃ kirīṭamakuṭojjvalam bhujaṅgamekhalopetaṃ maṇiratnavibhūṣitam
A3.8 khaḍgaṃ vāme savyapāṇau śūlaṃ caiva tathā punaḥ kapālamabhayaṃ varadaṃ ḍamaruṃ bhujagaṃ tathā daṇḍapāṇiṃ mahābāhuṃ dhyātvā mantraṃ sadā japet
Anhang 4
anubandhaḥ 4 · antarbalibahirbalividhiḥ
A4.1 balidānaṃ dvidhā proktaṃ bahirantarvibhāgataḥ ādāvantarbaliṃ kuryādbahirbalimataḥ param
A4.2 mekhalāsu prakurvīta kuṇḍasyaiva yathāvidhi kuṇḍahīnapradeśe tu tasya cāgneyakoṇataḥ
A4.3 maṇḍalaṃ parikalpyātha kuryādvai balidānakam pradhānakuṇḍe saṃproktaṃ niyamena balerdvayam
A4.4 aṣṭasvanyeṣu kuṇḍeṣu kuryādekaṃ bahirbalim pañcāvaraṇasaṃyukto vibhāti parameśvaraḥ
A4.5 prathamāvaraṇe brahmapañcakaṃ caiva deśika vidyādehaśca hṛdayaṃ netraṃ mūrdhā śikhā tathā
A4.6 kavacaṃ ca tathaivāstraṃ śivāgnau juhuyādguro anyeṣvāvaraṇeṣvevaṃ sthitānāṃ tu divaukasām
A4.7 balidānaṃ prakurvīta na kuryādāhutiṃ guro dvitīyasminnāvaraṇe sthitānāṃ tu divaukasām
A4.8 vidyeśvarāṇāmaṣṭānāṃ tṛtīyāvaraṇe tathā naṃdyādīnāṃ tathāṣṭānāṃ kuryādantarbaliṃ kramāt
A4.9 caturthāvaraṇasthānāmindrādīnāṃ suparvaṇām bahirbaliṃ prakurvīta vidhivaddeśikottama
A4.10 prathamāvaraṇaṃ śuddhaṃ dvitīyaṃ miśramucyate tṛtīyaṃ ca tathā miśraṃ caturthāvaraṇaṃ punaḥ
A4.11 aśuddhamiti saṃproktaṃ pañcamaṃ ca tathā bhavet dvitīyasya tṛtīyasya miśratvenaikatā kṛtā
A4.12 mekhalāyāṃ tathā cordhve cāṣṭavidyeśvarānsurān mekhalāyāṃ tathā madhye naṃdyādīnvai tathā surān
A4.13 dhyātvāntarbalinā caivaṃ pūjayedgurupuṅgava mekhalāyāṃ tathā cādhaścendrādīnāṃ divaukasām
A4.14 bahirbaliṃ kramātsamyagdāpayedgurusattama caturthāvaraṇasthānāmāyudhānyeva pañcame
A4.15 tadeteṣāṃ na kurvīta pṛthagvai balikalpanam kuṇḍaṃ vinā sthaṇḍilādau kalpitasyāśuśukṣaṇeḥ
A4.16 homādau padapūjāyāṃ balidānavidhikramam vakṣyate śraddhayā sārdhaṃ śṛṇu nānyamanā guro
A4.17 sthaṇḍilādestathāgneyabhāge saṃskṛtabhūtale haridrāreṇubhiḥ samyagvṛttaṃ vā caturaśrakam
A4.18 kārayenmaṇḍalaṃ cāntardvādaśāṅgulavistṛtam caturaṅgulaṃ bāhye tu parito’nyatprakalpayet
A4.19 antarmaṇḍalake kṣipto balirantarbalirbhavet bahirmaṇḍalake kṣipto baliścaiva bahirbaliḥ
A4.20 pūrvato’ntarmaṇḍalasya rudrebhya iti mantrataḥ dakṣiṇe mātṛbhya iti gaṇebhya iti paścime
A4.21 yakṣyebhya ityuttare ca grahebhya iti caiśake vasubhya iti cāgneye rakṣobhya iti nairṛtau
A4.22 nāgebhya iti vāyavyāmṛkṣebhyaścaiśadakṣiṇe nirṛtyuttarataścaiva rāśibhya iti madhyame
A4.23 kṣetrapālāyeti tato oṃ hāṃ pūrvebhya eva ca svāhāntebhyo baliṃ kuryādevamantarbalikramaḥ
A4.24 bāhye tu maṇḍale caivaṃ maghavānaṃ ca pūrvataḥ āgneye’gniṃ yamaṃ caiva dakṣiṇe nairṛtau tathā
A4.25 nirṛtiṃ paścime caiva varuṇaṃ vāyukoṇataḥ vāyuṃ ca uttare somamīśānaṃ caiva taddiśi
A4.26 īśānadigdakṣiṇe ca brahmāṇaṃ ca vibhāvya ca nirṛtyuttarato viṣṇumoṃ hāṃ bījasamanvitam
A4.27 caturthyantānvitaṃ caiva svāhāntaṃ caiva deśika kalpayenmantramuccārya bahirevaṃvidho baliḥ
A4.28 mekhalāyāṃ vinikṣiptau bahirantarbalī guro pratiṣṭhādau śivādīnāṃ kalpayetāṃ vidhānataḥ
A4.29 maṇḍale kalpitāvetau bahirantarbalī kramāt niyamena vidhīyetāṃ vāstuśāntyādikarmaṇi
Anhang 5
anubandhaḥ 5 · prāyaścittavidhiḥ
A5.1 prāsāde manuje jāte mṛte rājño bhayaṃ bhavet mṛtādi tatpradeśāttu visṛjyātha bahistataḥ
A5.2 prokṣayedgomayāmbhobhiryena deśena te gatāḥ tato viśeṣataḥkuryātpuṇyāhaprokṣaṇaṃ ca vai
A5.3 mṛtaprasūtadeśe tu khānayogyaṃ khanettu vai parityajya mṛdo’śuddhāḥ śuddhābhiḥ pūrayettataḥ
A5.4 prakṣālyāsannakuḍyādyaṃ gomayālepite sthale puṇyāhaṃ tatra gavyena prokṣaṇaṃ ca kramānnayet
A5.5 śaivasaṃbhojanaṃ cānte jalasaṃprokṣaṇaṃ nayet snapanaṃ śāntihomaṃ ca yadi garbhagṛhe bhavet
A5.6 śāntihomādikaṃ kuryādardhamaṇḍapake sati pratimāmaṇḍape śāntihomaṃ ca snapanaṃ vinā
A5.7 antaḥsālāntare ceddhi jalasaṃprokṣaṇaṃ nayet antaḥsālāsthadevānāṃ snapanaṃ śāntihomakam
A5.8 gavyena prokṣayettatsthapīṭhānāmapi śuddhaye tyajenmārttikabhāṇḍāni kṣālayeddārujaṃ jalaiḥ
A5.9 antaḥsālāyā bāhye syātsnapanena diśāhutiḥ pākasthānādideśeṣu maraṇādeśca saṃbhave
A5.10 pūrvavacchuddhimāpādya paryagnikaraṇaṃ nayet diśāhomaṃ tataḥ kuryānmūrtihomamathācaret
A5.11 prākāradvayabāhye tu śāntihomaṃ tu kārayet dhāmno dvādaśadaṇḍānte vāstau martyā mṛtā yadi
A5.12 parityajya tataḥ kuryānnityanaimittikādikam kṛtaṃ cedgrāmanāśaḥ syāttadarthaṃ snapanaṃ caret
Quelle und weiterführende Lektüre
N. R. Bhatt (Hrsg.): Ajitāgama. Édition critique. Drei Bände. Publications de l’Institut Français d’Indologie 24. Pondichéry: Institut Français d’Indologie, 1964, 1967 und 1991.
Die vollständige deutsche Übersetzung sowie Erläuterungen zu Lehre, Aufbau und spiritueller Bedeutung findest du im Hauptartikel Ajita Agama. Dort stehen auch weitere Literaturangaben und Hinweise zur Textüberlieferung.
Siehe auch
Ajita Agama Ajita Agama Sanskrit Devanagari Ajita Agama 108 Verse und Mantras Shaiva Siddhanta Shiva Mantra